PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra vairs nav vajadzÄ«ga
Veronika Ratniece · 07.06.2016. · Komentāri (9)Neiziet no prÄta maija sÄkumÄ dzirdÄ“tÄ ziņa par to, ka Valsts kontrole (VK) pÄrbaudÄ«jusi PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras (PA) darbu un pakratÄ«jusi pirkstu Ekonomikas ministrijas (EM) virzienÄ, sak, pavÄ“rtÄ“jiet aÄ£entÅ«ras padomes un valdes darbu, jo tÄ mīņÄjoties uz vietas, proti, septiņos gados privatizÄ“ti tikai 3% no kopÄ“jÄ privatizÄ“jamo dzÄ«vokļu skaita, tam izlietojot vien 2% no kopÄ“jÄ sÄkotnÄ“ji izsniegto privatizÄcijas sertifikÄtu skaita.
Nu, par tiem mazajiem % nebÅ«tu ko brÄ«nÄ«ties, jo no visa, ko 25 gados ir gribÄ“ts privatizÄ“t, visÄ valstÄ« pÄri palikušas 20 dzÄ«vojamÄs mÄjas, 64 valsts nekustamÄ Ä«pašuma objekti un 695 valsts zemesgabali, kam pretim vairs tikai nedaudz vairÄk nekÄ 2% no visiem privatizÄcijas sertifikÄtiem. Ne vairs, par ko iegÄdÄties tos valsts Ä«pašumus, ne arÄ« vairs Ä«paša interese par šo lietu, jo viss vÄ“rtÄ«gais jau sen prihvatizÄ“ts un atlikušos dzÄ«vokļus to Ä«rniekiem acÄ«mredzot nav nekÄdas vÄ“lmes iegÅ«t pilnÄ personÄ«gÄ atbildÄ«bÄ un Ä«pašumÄ.
Tad nu man šÄ·iet, ka te nu nekas nav lÄ«dzas, pakratot pirkstu aÄ£entÅ«ras valdes un padomes virzienÄ, bet jÄrÄ«kojas kardinÄli: klapÄ“t ciet to skandalozo kantori, kas par sviestmaizÄ“m ir iztirgojis Latvijas vÄ“rtÄ«bas (kaut vai Ķemeru sanatoriju!), un privatizÄcijas galÄ«go pabeigšanu nodot vai nu tieši Ekomomikas ministrijai vai vislabÄk pašvaldÄ«bÄm, kur ar pašvaldÄ«bas Ä«pašumu privatizÄciju vairumÄ pašvaldÄ«bu galÄ tikušas nodaļas ar dažiem darbiniekiem atšÄ·irÄ«bÄ no aÄ£entÅ«ras, kurÄ vÄ“l pašlaik ir aptuveni 80 štata vietu!
Intereses pÄ“c ieskatÄ«jos aÄ£entÅ«ras mÄjaslapÄ un ieraudzÄ«ju, ka pÄ“dÄ“jos divus gadus aÄ£entÅ«ra ir strÄdÄjusi ar zaudÄ“jumiem. VÄ“l 2013.gadÄ tÄs peļņa ir bijusi 6,5 miljoni eiro, bet 2014.gadÄ – 130 miljonus lieli zaudÄ“jumi, pÄ“rn mazÄk – 71 tÅ«kstotis zaudÄ“jumos (laikam jau vairs nav pat, ko zaudÄ“t!).
Nav jau labi skatÄ«ties citu cilvÄ“ku maciņos, bet tomÄ“r ielÅ«kojos arÄ« datos par to, kÄdas algas ir ļaudÄ«m aÄ£entÅ«rÄ, kas strÄdÄ ar zaudÄ“jumiem. Sak, ja jau valsts ir noteikusi, ka datiem jÄbÅ«t publicÄ“tiem, tad tos nav grÄ“ks paskatÄ«ties! Diemžēl mÄjaslapÄ neatradu reÄlos algas un citu tai pielÄ«dzinÄto maksÄjumu rÄdÄ«tÄjus katram darbiniekam, bet tikai kopsavilkumu par amatu algu likmÄ“m dažÄdu funkciju darbiniekiem. Bet arÄ« tas ir gana interesanti.
Amata vietas darbiniekiem, kas pilda vadÄ«bas funkciju, aÄ£entÅ«rÄ ir 15, un vidÄ“ji viņi katrs saņem 2514 eiro mÄ“nesÄ« bruto pirms nodokļu atvilkšanas. NÄkamÄs lielÄkÄs algas ir projektu vadÄ«tÄjiem – vidÄ“ji 1736 eiro mÄ“nesÄ«. ViskuplÄkais darbinieku skaits veic juridisko funkciju – veseli 20, un viņu vidÄ“jÄ darba alga ir 1302 eiro mÄ“nesÄ«.
SarÄ“Ä·inÄju, ka aÄ£entÅ«ras darbiniekiem cietÄs mÄ“nešalgÄs (tajÄs, kas parÄdÄs mÄjaslapÄ) vien mÄ“nesÄ« aiziet aptuveni 100 tÅ«kstošu eiro, kas gadÄ ir gandrÄ«z 1,2 miljoni eiro! Bet tur taÄu nav pieplusotas prÄ“mijas par labo darbu, privatizÄ“tiem objektiem, labi iekasÄ“tÄm Ä«res maksÄm utml. Lai man piedod, ja kÄds tÄdas piemaksas aÄ£entÅ«rÄ nesaņem, taÄu no sava paziņu loka zinu, ka piemaksas pastÄv un krietni dÄsnas.
Man pat gribas citÄ“t vienu rindkopu no LETAs ziņas, kurÄ Valsts kontrole norÄda, ka „lai arÄ« PA nav definÄ“ti konkrÄ“ti, izmÄ“rÄmi sasniedzamie darbÄ«bas rÄdÄ«tÄji un tÄdÄ“jÄdi nav iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t valdes locekļu ieguldÄ«jumu rezultÄtu sasniegšanÄ, valdei piešÄ·irta normatÄ«vajos aktos noteiktÄ atlÄ«dzÄ«ba maksimÄlÄ apmÄ“rÄ un prÄ“mijas, tostarp par nepilna mÄ“neša darbu un aÄ£entÅ«ras darbÄ«bas izbeigšanas stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošanu, kas valdÄ«bÄ tÄ arÄ« netika apstiprinÄta.” TÄ, lÅ«k, prÄ“mijas arÄ« par darbiem, kas nemaz nav veikti!
Valsts kontrole savos dokumentos norÄda, ka aÄ£entÅ«rÄ 65 darbiniekiem un trim valdes locekļiem algu fonds ir gandrÄ«z 2 miljoni eiro. Nu, re, te vÄ“l viens apstiprinÄjums piemaksÄm, par kurÄm nupat rakstÄ«ju!
Bet ar šiem 2 miljoniem eiro taÄu itin labi valsts varÄ“tu kaut kÄ pabalstÄ«t, piemÄ“ram, mÅ«su medicÄ«nas sistÄ“mu, lai rentgenologiem atkristu pienÄkums pÄ“c deguniem atšÄ·irot pacientus, kuram patiešÄm pienÄkas ÄrstÄ“jošÄ Ärsta izrakstÄ«tais izmeklÄ“jums un kuram nepienÄkas!
Valsts kontrole savÄ pÄrbaudÄ“ arÄ« secinÄjusi, ka no 2,3 miljoniem eiro lielajiem aÄ£entÅ«ras izdevumiem 2014. gadÄ ienÄkumi no tÄs pamatdarbÄ«bas, proti, privatizÄcijas, seguši vien aptuveni trešdaļu, ja vien par trešdaļu no 2,3 miljoniem var saukt 918 tÅ«kstošus eiro, ko nosauc Valsts kontrole!
ManuprÄt, pilnÄ«gi lieki Valsts kontrolei tagad likt Ekonomikas ministrijai uzlabot PA pÄrvaldÄ«šanu, nosakot salÄ«dzinÄmus un izmÄ“rÄmus aÄ£entÅ«ras darbÄ«bas rezultÄtus un rezultatÄ«vos rÄdÄ«tÄjus un ieviest vÄ“l kÄdus kritÄ“rijus darba samaksai, kad skaidrs ir viens – PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra savu laiku ir nokalpojusi, un nav ko mÄkslÄ«gi pagarinÄt tÄs agoniju!
Ja jau vairs nav, ko privatizÄ“t, un nav vairs, par ko privatizÄ“t, tad taÄu skaidrs, ka ir zudis PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras ekonomiskais pamats. Jau 2013.gadÄ aÄ£entÅ«ras saimnieciskos izdevumus nesedza atskaitÄ«jumi no privatizÄcijas procesÄ iegÅ«tajiem lÄ«dzekļiem, lai gan šie atskaitÄ«jumi jau sen vairs nav sÄkotnÄ“ji noteiktie 7%, bet pÄ“rn ar Ekonomikas ministrijas svÄ“tÄ«bu bija izauguši jau lÄ«dz 50%. Nu tuvu tas brÄ«dis, kad arÄ« valsts nevis gÅ«s peļņu no savu Ä«pašumu privatizÄcijas un saņems par to iemaksas valsts budžetÄ, bet piemaksÄs PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras štatam, kas nekÄdi negrib pa Ä«stam privatizÄciju pabeigt bailÄ“s par siltajÄm vietiņÄm, algÄm, piemaksÄm un kas zina, kÄdiem vÄ“l labumiem.