Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem "Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam". Grozījumi paredz no 2021. gada ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija.

No 2025. gada paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. LATTA valdes loceklis Aldis Čīma pauž bažas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.

Latvijas teritorijā lielai iedzÄ«votāju daļai kvalitatÄ«va dzÄ«ve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) - 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzÄ«votāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salÄ«dzinot ar 2007. gadu, pieaugums par 12,2 procentpunktiem).

No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reÄ£istrÄ“tajiem 67 tÅ«kstošiem vieglo automobiļu 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz reÄ£istrÄ“to vieglo automobiļu vidÄ“jais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus. Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reÄ£istrÄ“tie auto kļūst vecāki.

Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzÄ«bas riskam pakļauto personu Ä«patsvars Eiropas SavienÄ«bā (28,4%), iedzÄ«votāju ienākumu sadalÄ«jums ir ceturtais nevienlÄ«dzÄ«gākais savienÄ«bā. Neraugoties uz nabadzÄ«bu, Latvijā palikušajiem iedzÄ«votājiem pārvietošanās ir pamatvajadzÄ«ba, kuru risina ar lietotu transportlÄ«dzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku iedzÄ«votāju atzÄ«st nespÄ“ju tos atļauties.

Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstÄ«m kā Kambodža un Ziloņkaula krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlÄ«dzekļiem, kuri piemÄ“roti smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.

Vides aizsardzÄ«ba ir nozÄ«mÄ«ga, taču nav mÅ«su nācijas vissvarÄ«gākā problÄ“ma. Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzÄ«ts, ka valsts ir bagāta ar mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzÄ«votāju ir zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprÄ“Ä·ina JÄ“las universitāte sadarbÄ«bā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas jomā augstajā 25. vietā starp 180 valstÄ«m.

Saskaņā ar A.Čīmas teikto, valdÄ«bas iecerÄ“tie grozÄ«jumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs nevarÄ“s atļauties iegādāties. ReÄ£istrÄ“tie vecie transportlÄ«dzekļi tiks ilgstoši ekspluatÄ“ti lÄ«dzÄ«gi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievÄ“rojami vairāk. Tieši mazturÄ«go mobilitātei iecerÄ“ts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai bÅ«s iespÄ“ja kļūt par ES valsti ar visnevienlÄ«dzÄ«gāko ienākumu sadalÄ«jumu. Vidusslānim, kas lÄ«dz šim varÄ“ja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai iekļautos iepriekšÄ“jā budžetā bÅ«s jāsamierinās ar gaužām maza izmÄ“ra auto ar ierobežotām iespÄ“jam Latvijas apstākļos.

Vai, tiecoties aizsargāt salÄ«dzinoši labā stāvoklÄ« esošo Latvijas vidi, valdÄ«ba ar iecerÄ“tajiem plāniem neizraidÄ«s vÄ“l lielu daļu Latvijas iedzÄ«votāju trimdā uz ārvalstÄ«m? Tur ienākumu lÄ«menis un ceļi ir pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto pamatbrÄ«vÄ«bu pārvietoties Ä«stenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzÄ«votāji pÄ“c šo plānu Ä«stenošanas deklarÄ“sies un maksās nodokļus, piemÄ“ram, Igaunijā un izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzÄ«mÄ“m?

Novērtē šo rakstu:

0
0