Iesaki rakstu:

Krievijas uzņēmÄ“ja Grigorija Guseļnikova (attÄ“lā) kontrolÄ“tā, smagu finansiālu problÄ“mu māktā AS Norvik banka ir atklājusi inovatÄ«vu veidu, kā izmantot Latvijas valsts vÄ“lmi vÄ“rsties pret tā sauktajām „čaulas kompānijām”, lai šÄ«s cīņas aizsegā faktiski apzagtu savus klientus – nerezidentus.

Pietiek rÄ«cÄ«bā ir nonācis kādas nerezidentu kompānijas Norvik bankā atvÄ“rta konta izraksts, no kura redzams, ka šÄ gada 5. aprÄ«lÄ« banka no sava klienta rÄ“Ä·ina patvaļīgi noņēmusi apaļu summu – 10 000 eiro.

ŠÄ« summa bankas klientam atņemta ar paskaidrojumu – šÄ« ir „soda nauda par kaitÄ“jumu bankas reputācijai gadÄ«jumā, ja banka pieņem pozitÄ«vu lÄ“mumu pārtraukt sadarbÄ«bu ar klientu”.

Tas nozÄ«mÄ“ – bez kāda plašÄka rakstiska paskaidrojuma klientam Norvik banka ir „aizņēmusies” no tā konta 10 tÅ«kstošus eiro, norādot, ka pÄ“c nezināma laika un atbilstoši nezināmiem kritÄ“rijiem tā pieņems lÄ“mumu, vai turpināt ar klientu sadarbÄ«bu, un, ja sadarbÄ«ba netiks turpināta, banka šos 10 tÅ«kstošus paturÄ“s sev kā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu.

Norvik banka aizvadÄ«tajā nedēļā nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t ne uz vienu no tai uzdotajiem jautājumiem. KredÄ«tiestāde nevÄ“lÄ“jās atklāt, cik klientiem šogad ir noteiktas šÄdas „soda naudas” (pÄ“c Pietiek ziņām – vairākiem simtiem, kas nozÄ«mÄ“ vairāku miljonu eiro „peļņu” bankai).

Tāpat Norvik banka neatbildÄ“ja uz jautājumu, kāda ir kopÄ“jā noteikto soda naudu summa un kāds ir tiesiskais pamatojums šÄdu soda naudu noteikšanai. Banka arÄ« nevÄ“lÄ“jās atklāt konta atvÄ“ršanas standartlÄ«guma formu, kurā bÅ«tu paredzÄ“ta šÄdu soda naudu noteikšana.

Kā zināms, bankas 2016. gada pārskatā revidenti ir atzinuši, ka „pastāv bÅ«tiska nenoteiktÄ«ba, kas var radÄ«t nozÄ«mÄ«gas šaubas par bankas spÄ“ju turpināt darbÄ«bu”. Šodien atkārtoti publicÄ“jam nozÄ«mÄ«gākos fragmentus no neatkarÄ«gā revidenta PricewaterhouseCoopers SIA ziņojuma.

Pamatojums atzinumam ar iebildēm

1)   2015. gada 31. decembrÄ«, pārvÄ“rtÄ“jot Krievijas rubļos izteikto aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu uz eiro, Grupa un Banka piemÄ“roja RUB/EUR valÅ«tas kursu, kas atšÄ·Ä«rās no piemÄ“rojamā gada beigu kursa. Ja Grupa un Banka 2015. gada 31. decembri bÅ«tu piemÄ“rojusi gada beigu kursu, Grupas pārskata par finanšu stāvokli postenis “IeguldÄ«jumu Ä«pašumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Pārdošanai pieejamie finanšu aktÄ«vi” samazinātos par EUR 4,449 tÅ«kstošiem, Grupas un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “KredÄ«ti un debitoru parādi” samazinātos par EUR 3,957 tÅ«kstošiem un postenis “Uzkrātie zaudÄ“jumi” palielinātos par EUR 8,406 tÅ«kstošiem 2015. gada 31. decembri. Ari Grupas un Bankas zaudÄ“jumi pirms nodokļiem par gadu, kas noslÄ“dzās 2015. gada 31. decembri, un peļņa pirms nodokļiem konsolidÄ“tajos un Bankas finanšu pārskatos par gadu, kas noslÄ“dzās 2016. gada 31. decembri, palielinātos par EUR 8,406 tÅ«kstošiem.

2) Grupa un Banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus kredÄ«tu un ieguldÄ«jumu Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas samazināšanai 2016. gada 31. decembrÄ«. Tādejādi, konsolidÄ“tā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņi “KredÄ«ti un debitoru parādi” bÅ«tu jāsamazina par attiecÄ«gi EUR 4,663 tÅ«kstošiem un EUR 9,819 tÅ«kstošiem, konsolidÄ“tā pārskata par finanšu stāvokli postenis “IeguldÄ«jumu Ä«pašumi” bÅ«tu jāsamazina par EUR 5,156 tÅ«kstošiem un konsolidÄ“tā un bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Atliktā nodokļa saistÄ«bas” ir jāsamazina par EUR 1,473 tÅ«kstošiem 2016. gada 31. decembrÄ«, un Grupas un Bankas peļņa pirms nodokļiem un peļņa pÄ“c nodokļiem ir jāsamazina par EUR 8,346 tÅ«kstošiem gadā, kas noslÄ“dzās 2016. gada 31. decembri.

3)   2015. gada 31. decembri konsolidÄ“tā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenÄ« “KredÄ«ti un debitoru parādi” bija iekļauta ekspozÄ«cija vÄ“ja enerÄ£ijas sektoram EUR 48,510 tÅ«kstošu apmÄ“rā. MÄ“s nevarÄ“jām iegÅ«t pietiekamus atbilstÄ«gus revÄ«zijas pierādÄ«jumus attiecÄ«bā uz šo ekspozÄ«ciju 2015. gada 31. decembri dēļ bÅ«tiskas nenoteiktÄ«bas, kas saistÄ«ta ar šo ekspozÄ«ciju saistÄ«to uzņēmumu tiesas prāvu iznākumu tajā laikā. Tādēļ mÄ“s nevarÄ“jām noteikt, vai bÅ«tu nepieciešami kādi labojumi konsolidÄ“tā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “KredÄ«ti un debitoru parādi” un “Uzkrātie zaudÄ“jumi” 2015. gada 31. decembri un vÄ“rtÄ«bas samazināšanās zaudÄ“jumiem gados, kas noslÄ“dzās 2015. gada 31. decembri un 2016. gada 31. decembri.

4)   2015. gada 31. decembri konsolidÄ“tā pārskata par finanšu stāvokli postenÄ« “IeguldÄ«jumu Ä«pašumi” bija iekļauts ieguldÄ«jums viesnÄ«cas biznesā Krievijā EUR 20,118 tÅ«kstošu apmÄ“rā. 2015. gada 31. decembri Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenÄ« “KredÄ«ti un debitoru parādi” bija iekļauts kredÄ«ts viesnÄ«cas biznesam Krievijā neto vÄ“rtÄ«bā EUR 7,208 tÅ«kstoši un postenÄ« “Pārdošanai pieejamie finanšu aktÄ«vi” bija iekļauts ieguldÄ«jums viesnÄ«cas biznesā Krievijā EUR 10,425 tÅ«kstošu apmÄ“rā. ŠÄ« ziņojuma sagatavošanas datumā viesnÄ«ca vÄ“l nebija uzsākusi darbÄ«bu. 2015. gada 31. decembri nebija pieejami uzticami šo aktÄ«vu patiesās vÄ“rtÄ«bas vÄ“rtÄ“šanas ziņojumi. Tādēļ mÄ“s nevarÄ“jām iegÅ«t pietiekamus atbilstÄ«gus revÄ«zijas pierādÄ«jumus par viesnÄ«cu biznesa atgÅ«stamo vÄ“rtÄ«bu 2015. gada 31. decembri. Tādejādi, mÄ“s nevarÄ“jām noteikt, kādi labojumi bÅ«tu nepieciešami konsolidÄ“tā pārskata par finanšu stāvokli posteņos “IeguldÄ«jumu Ä«pašumi” un “Uzkrātie zaudÄ“jumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kreditori un debitoru parādi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktÄ«vi” un “Uzkrātie zaudÄ“jumi” 2015. gada 31. decembrÄ«. Tādēļ mÄ“s ari nevarÄ“jām noteikt, kādi labojumi bÅ«tu nepieciešami vÄ“rtÄ«bas samazināšanās zaudÄ“jumiem gados, kas noslÄ“dzās 2015. gada 31. decembrÄ« un 2016. gada 31. decembri.

5)   2015. gada 31. decembrÄ« konsolidÄ“tā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenÄ« “KredÄ«ti un debitoru parādi” bija iekļauti kredÄ«ti divu darbojošos viesnÄ«cu biznesam Krievijā neto vÄ“rtÄ«bā EUR 34,506 tÅ«kstoši. ViesnÄ«cas ir ieÄ·Ä«lātas kā nodrošinājums minÄ“tajiem kredÄ«tiem. 2015. gada 31. decembri nebija pieejami uzticami šo aktÄ«vu patiesās vÄ“rtÄ«bas vÄ“rtÄ“šanas ziņojumi. Tādēļ mÄ“s nevarÄ“jām iegÅ«t pietiekamus atbilstÄ«gus revÄ«zijas pierādÄ«jumus par viesnÄ«cu biznesa atgÅ«stamo vÄ“rtÄ«bu 2015. gada 31. decembri. Tādejādi, mÄ“s nevarÄ“jām noteikt vÄ“rtÄ«bas samazinājumu, ja tāds bÅ«tu, kas bÅ«tu jāatzÄ«st konsolidÄ“tā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “KredÄ«ti un debitoru parādi” un “Uzkrātie izdevumi” 2015. gada 31. decembri, un ietekmi uz konsolidÄ“to un Bankas peļņas un zaudÄ“jumu aprÄ“Ä·inu gados, kas noslÄ“dzās 2015. gada 31. decembri un 2016. gada 31. decembri.

BÅ«tiska nenoteiktÄ«ba attiecÄ«ba uz darbÄ«bas turpināšanu

MÄ“s vÄ“ršam uzmanÄ«bu uz konsolidÄ“to un Bankas finanšu pārskatu 4. pielikuma sadaļu “DarbÄ«bas turpināšanas apsvÄ“rumi”, kurā aprakstÄ«ta bÅ«tiska nenoteiktÄ«ba saistÄ«bā ar nepieciešamÄ«bu veiksmÄ«gi Ä«stenot Bankas apstiprināto stratÄ“Ä£iju. Šis apstāklis, kā ari citi 4. pielikumā minÄ“tie apstākļi, norāda uz to, ka pastāv bÅ«tiska nenoteiktÄ«ba, kas var radÄ«t nozÄ«mÄ«gas šaubas par Grupas un Bankas spÄ“ju turpināt darbÄ«bu. MÅ«su atzinums nav ar iebildi attiecÄ«bā uz šo apstākli.

No bankas 2016. gada pārskata: darbÄ«bas turpināšanas apsvÄ“rumi

VadÄ«ba ir rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“jusi apstākļus, kas ietekmÄ“ Grupas un Bankas spÄ“ju turpināt nepārtrauktu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. VadÄ«ba uzskata, ka galvenie riski, kas var bÅ«tiski ietekmÄ“t Grupas un Bankas darbÄ«bu un finanšu stāvokli ir:

- ekspozÄ«cija Krievijas aktÄ«vos, tostarp valÅ«tas risks (skat. 2.pielikumu “EkspozÄ«cija Krievijas Federācijā” un “JÅ«tÄ«guma analÄ«ze”);

- kāds bÅ«s realizÄ“tais gala rezultāts no bÅ«tiskiem ieguldÄ«jumu Ä«pašumiem un kredÄ«tiem (skat. 2.pielikumu “JÅ«tÄ«guma analÄ«ze”);

- atbilstÄ«ba normatÄ«vajām prasÄ«bām, tostarp - Bankas kapitāla pietiekamÄ«bas nodrošināšana (skat. 6. pielikumu un 41.pielikumu “Kapitāla pietiekamÄ«ba”).

Grupas un Bankas spÄ“ja turpināt nepārtrauktu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu it bÅ«tiski atkarÄ«ga no augstākminÄ“to risku sekmÄ«gas vadÄ«bas. Grupas un Bankas finanšu pārskati ir veidoti uz darbÄ«bas turpināšanas principa pamata un neiekļauj sevÄ« visas korekcijas, tai skaitā aktÄ«vu un pasÄ«vu summu novÄ“rtÄ“jumu, kas varÄ“tu bÅ«t nepieciešams gadÄ«jumā, ja darbÄ«bas turpināšanas pieņēmums nav piemÄ“rojams.

Bankas portfeļa likviditātes stresa pārbaudes tiek veiktas kā daļa no regulārām stresa pārbaudÄ“m iekšÄ“jā kapitāla pietiekamÄ«bas novÄ“rtÄ“juma procesa (ICAAP) ietvaros. Gan stingru Ä«stermiņa pārbaužu, gan mÄ“renu vidÄ“ja termiņa pārbaužu rezultātā ir secināts, ka Banka noguldÄ«tāju maksājumu veikšanai spÄ“j likvidÄ“t Ä«stermiņa un vidÄ“jā termiņa aktÄ«vus, tādus kā vÄ“rtspapÄ«ri un diennakts finanšu nodrošinājums. Bankas vadÄ«ba ir pārliecināta, ka ilgtermiņā papildu aktÄ«vu daļa var tikt likvidÄ“ta, veicot kredÄ«tu pirmstermiņa atmaksu, iespÄ“jams, pat ar diskontu, atkarÄ«bā no situācijas tirgÅ«.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, Bankas vadÄ«ba ir secinājusi, ka finanšu pārskatu sagatavošanā ir piemÄ“rojams darbÄ«bas turpināšanas princips. TomÄ“r joprojām pastāv bÅ«tiska nenoteiktÄ«ba, kas var radÄ«t nozÄ«mÄ«gas šaubas par Bankas spÄ“ju turpināt darbÄ«bu. Tas saistÄ«ts ar nepieciešamÄ«bu veiksmÄ«gi Ä«stenot Bankas apstiprināto stratÄ“Ä£iju, kas savukārt atkarÄ«gs no Bankas spÄ“jas samazināt neprofila ekspozÄ«ciju, un nodrošināt pietiekošu ienesÄ«gumu no bankas pamatdarbÄ«bas. Savukārt Bankas pamatdarbÄ«bas stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošana ir atkarÄ«ga no FKTK uzlikto ierobežojumu atcelšanas.