„ProblÄ“mu mÄktie†Esterkini iegÄdÄjas Ä“ku kompleksu Maiami par 6,5 miljoniem dolÄru
PIETIEK · 28.11.2019. · Komentāri (0)KamÄ“r nerimst runas par drÄ«zu Rietumu bankas galu, tÄs lielÄkais pašmÄju akcionÄrs LeonÄ«ds Esterkins un viņa dÄ“ls Maksims Esterkins ASV, Maiami par 6,5 miljoniem dolÄru iegÄdÄjušies Ä“ku kompleksu.
„BagÄta Latvijas Ä£imene” – šÄdi interneta vietnes The Real Deal publikÄcijÄ nosaukti Esterkini, kuri Ziemeļu lÄ«Äa ciematÄ (North Bay Village – faktiski klusÄ pilsÄ“tÄ) iegÄdÄjušies tirdzniecÄ«bas centru, kas iepriekš interesentiem ticis piedÄvÄts par septiņiem miljoniem dolÄru.
KÄ zinÄms, jaunÄkajÄ Dienas Biznesa Latvijas 100 bagÄtÄko cilvÄ“ku sarakstÄ Esterkins joprojÄm ieņem trešo vietu, taÄu viņa nÄkotne lielÄ mÄ“rÄ ir atkarÄ«ga no Francijas tiesas sprieduma naudas atmazgÄšanas lietÄ.
FrancijÄ apelÄcijas instancÄ“ turpinÄs kriminÄllietas izskatÄ«šana, kurÄ pirmajÄ instancÄ“ par vainÄ«go noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ vainu pastiprinošos apstÄkļos tika atzÄ«ta arÄ« LatvijÄ reÄ£istrÄ“tÄ Rietumu banka. Lietas izskatÄ«šana turpinÄsies nÄkamgad, un atkÄrtots notiesÄjošs spriedums, visticamÄkais, nozÄ«mÄ“s bankas galu.
KÄ atzÄ«ts Rietumu bankas 2018. gada pÄrskatÄ, tÄ ir apsÅ«dzÄ“ta tiesas lietÄ par iespÄ“jamu iesaisti izvairÄ«šanÄ no nodokļu nomaksas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ vainu pastiprinošos apstÄkļos.
2011. gada jÅ«lijÄ FrancijÄ pÄ“c Francijas nodokļu iestÄdes pieprasÄ«juma attiecÄ«bÄ uz citu (nesaistÄ«tu) pusi - France Off Shore tika sÄkta kriminÄlizmeklÄ“šana par iespÄ“jamu šÄ«s puses iesaisti izvairÄ«šanÄs no nodokļu nomaksas.
IzmeklÄ“šanas ietvaros 2012. gada 12. decembrÄ« aizdomÄs par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu vainu pastiprinošos apstÄkļos izmeklÄ“šana tika veikta pret Rietumu banku un bijušo tÄs pÄrstÄvniecÄ«bas vadÄ«tÄju.
2017. gada 6. jÅ«lijÄ ParÄ«zes tiesas 32. nodaļa izdeva pirmÄs instances spriedumu, kurÄ bija noteikts, ka Rietumu banka ir vainÄ«ga noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ vainu pastiprinošos apstÄkļos, sniedzot palÄ«dzÄ«bu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu izvietošanÄ, slÄ“pšanÄ vai konvertÄ“šanÄ.
Tiesa kriminÄllietas ietvaros uzlika Rietumu bankai pienÄkumu maksÄt sodu 80 un solidÄri ar pÄrÄ“jiem apsÅ«dzÄ“tajiem samaksÄt sodu vÄ“l 10 miljonu eiro apmÄ“rÄ Francijas valstij un tiesas izdevumus. Papildus tam Rietumu bankai tika dots rÄ«kojums pÄrtraukt jebkuru bankas darbÄ«bu FrancijÄ uz pieciem gadiem.
2017. gada 12. jÅ«lijÄ Rietumu banka iesniedza apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu pret pirmÄs instances spriedumu, kam sekoja prokurora apelÄcija saglabÄt augstÄko robežu soda naudÄm, kas noteiktas pirmÄs instances tiesas spriedumÄ.
„Lai arÄ« nav iespÄ“jams ar pÄrliecÄ«bu noteikt šÄ«s lietas iznÄkumu, Banka uzskata, ka tÄs aizstÄvÄ«ba ir pamatota un tÄpÄ“c tÄ plÄno apņēmÄ«gi aizstÄvÄ“t tÄs pozÄ«ciju. Citu apstÄkļu starpÄ, pamatojoties uz bankas un tÄs juridisko konsultantu izpratni par Francijas civillikuma prasÄ«bÄm, summas, kuras Bankai ir uzlikts par pienÄkumu samaksÄt, ir pÄrspÄ«lÄ“tas un nepamatotas,” tagad oficiÄli apgalvo pati Rietumu banka.
SaistÄ«bÄ ar šo kriminÄllietu 2017. gada 31. decembrÄ« Rietumu banka ir izveidojusi uzkrÄjumus 20 miljonu eiro apmÄ“rÄ un 2018. gada 31. decembrÄ« - papildus vÄ“l 14 miljonu eiro apmÄ“rÄ, un tÄ pÄ“c bankas ”vadÄ«bas domÄm ir labÄkÄ aplÄ“stÄ izdevumu summa, kas bÅ«s nepieciešama saistÄ«bu segšanai, ieskaitot soda naudu, kompensÄcijas, procesa izmaksas un sagaidÄmÄs juristu izmaksas”.
Interesanti, ka Rietumu bankas 2018. gada pÄrskatÄ gan atrodams garš apraksts, no kura var noprast – arÄ« notiesÄjoša sprieduma gadÄ«jumÄ tÄs saimnieki vÄ“l cer uz „sarunÄšanu” ar Latvijas kontrolÄ“jošÄm iestÄdÄ“m:
„Valde uzskata, ka, lai tiktu izpildÄ«ts gala lÄ“mums, kas pieņemts iepriekš minÄ“tÄs FrancijÄ notiekošÄs tiesvedÄ«bas ietvaros, atbilstošai Latvijas tiesai bÅ«s nepieciešams šÄdu lÄ“mumu atzÄ«t saskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas KriminÄlprocesa likuma prasÄ«bÄm.
Pieņemot, ka pirmÄs instances tiesas nolÄ“mums tiek apstiprinÄts gan Francijas, gan Latvijas tiesÄs, kas pÄ“c valdes domÄm nav droši sagaidÄms, bÅ«s nepieciešams izdarÄ«t bÅ«tiskus spriedumus, it Ä«paši attiecÄ«bÄ uz aplÄ“sÄ“m par sodu naudu apmÄ“ru, ko Bankai uzliktu Latvijas tiesa, jo tiesiska precedenta šÄdiem gadÄ«jumiem nav un atsevišÄ·as LR KriminÄlprocesa likuma un KriminÄllikuma normas ir iespÄ“jams interpretÄ“t dažÄdi, it Ä«paši saistÄ«bÄ ar to, kÄ un cik lielÄ apmÄ“rÄ saskaÅ†Ä ar šiem likumiem drÄ«kst noteikt maksimÄlo soda naudu apmÄ“ru šÄdos procesos.
Lai izdarÄ«tu vislabÄkÄs aplÄ“ses par nepieciešamo uzkrÄjumu apjomu, valde ir pieņēmusi, ka Latvijas tiesa nolems noteikt soda naudas apmÄ“ru, ievÄ“rojot KriminÄllikumÄ paredzÄ“tÄs sankcijas saskaÅ†Ä ar vispÄrÄ“jÄm šÄ« likuma normÄm, t.i., pieņemot, ka tiks piemÄ“rots ierobežojums 3.8 miljoni EUR apmÄ“rÄ, kÄ noteikts likuma 784. pantÄ. TomÄ“r, ņemot vÄ“rÄ iespÄ“jamÄ«bu dažÄdi interpretÄ“t likuma normas, nevar izslÄ“gt arÄ« citus iznÄkumus.”
Tiesa, pastÄv arÄ« pretÄ“ja iespÄ“jamÄ«ba, ko neizslÄ“dz arÄ« bankas vadÄ«ba: „Å…emot vÄ“rÄ šÄda rakstura tiesvedÄ«bas procesiem piemÄ«tošo nenoteiktÄ«bu, ko pastiprina iepriekš aprakstÄ«tie faktori, faktiskie izdevumi, kas varÄ“tu bÅ«t nepieciešami minÄ“tÄs prasÄ«bas nokÄrtošanai, varÄ“tu bÅ«tiski pÄrsniegt izveidoto uzkrÄjumu vÄ“rtÄ«bu.”
ArÄ« auditori BDO par tiesvedÄ«bas iznÄkumu ir bijuši ļoti izvairÄ«gi, neizsakot skaidras piezÄ«mes, bet tikai atkÄrtojot Rietumu bankas vadÄ«bas viedokli: „Bankas un Koncerna vadÄ«ba apzinÄs, ka ņemot vÄ“rÄ neskaidrÄ«bu, kÄda parasti ir saistÄ«ta ar šÄda veida procesu iznÄkumu, faktiskais kopÄ“jais izmaksu apjoms var bÅ«t mazÄks vai ievÄ“rojami lielÄks par izveidoto uzkrÄjumu summu.”
Vienlaikus gan ir skaidrs, ka atkÄrtota notiesÄjoša sprieduma gadÄ«jumÄ bankai, kuras vaina naudas atmazgÄšanas organizÄ“šanÄ un Ä«stenošanÄ ir pierÄdÄ«ta šÄdÄ lÄ«menÄ«, visticamÄkais, neizdotos saglabÄt savu bankas licenci, - no šÄ«s tÄ“mas gan izvairÄs kÄ bankas saimnieki, tÄ arÄ« auditori.