Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

KamÄ“r nerimst runas par drÄ«zu Rietumu bankas galu, tās lielākais pašmāju akcionārs LeonÄ«ds Esterkins un viņa dÄ“ls Maksims Esterkins ASV, Maiami par 6,5 miljoniem dolāru iegādājušies Ä“ku kompleksu.

„Bagāta Latvijas Ä£imene” – šÄdi interneta vietnes The Real Deal publikācijā nosaukti Esterkini, kuri Ziemeļu līča ciematā (North Bay Village – faktiski klusā pilsÄ“tā) iegādājušies tirdzniecÄ«bas centru, kas iepriekš interesentiem ticis piedāvāts par septiņiem miljoniem dolāru.

Kā zināms, jaunākajā Dienas Biznesa Latvijas 100 bagātāko cilvÄ“ku sarakstā Esterkins joprojām ieņem trešo vietu, taču viņa nākotne lielā mÄ“rā ir atkarÄ«ga no Francijas tiesas sprieduma naudas atmazgāšanas lietā.

Francijā apelācijas instancÄ“ turpinās krimināllietas izskatÄ«šana, kurā pirmajā instancÄ“ par vainÄ«go noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā vainu pastiprinošos apstākļos tika atzÄ«ta arÄ« Latvijā reÄ£istrÄ“tā Rietumu banka. Lietas izskatÄ«šana turpināsies nākamgad, un atkārtots notiesājošs spriedums, visticamākais, nozÄ«mÄ“s bankas galu.

Kā atzÄ«ts Rietumu bankas 2018. gada pārskatā, tā ir apsÅ«dzÄ“ta tiesas lietā par iespÄ“jamu iesaisti izvairÄ«šanā no nodokļu nomaksas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā vainu pastiprinošos apstākļos.

2011. gada jÅ«lijā Francijā pÄ“c Francijas nodokļu iestādes pieprasÄ«juma attiecÄ«bā uz citu (nesaistÄ«tu) pusi - France Off Shore tika sākta kriminālizmeklÄ“šana par iespÄ“jamu šÄ«s puses iesaisti izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas.

IzmeklÄ“šanas ietvaros 2012. gada 12. decembrÄ« aizdomās par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu vainu pastiprinošos apstākļos izmeklÄ“šana tika veikta pret Rietumu banku un bijušo tās pārstāvniecÄ«bas vadÄ«tāju.

2017. gada 6. jÅ«lijā ParÄ«zes tiesas 32. nodaļa izdeva pirmās instances spriedumu, kurā bija noteikts, ka Rietumu banka ir vainÄ«ga noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā vainu pastiprinošos apstākļos, sniedzot palÄ«dzÄ«bu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu izvietošanā, slÄ“pšanā vai konvertÄ“šanā.

Tiesa krimināllietas ietvaros uzlika Rietumu bankai pienākumu maksāt sodu 80 un solidāri ar pārÄ“jiem apsÅ«dzÄ“tajiem samaksāt sodu vÄ“l 10 miljonu eiro apmÄ“rā Francijas valstij un tiesas izdevumus. Papildus tam Rietumu bankai tika dots rÄ«kojums pārtraukt jebkuru bankas darbÄ«bu Francijā uz pieciem gadiem.

2017. gada 12. jÅ«lijā Rietumu banka iesniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bu pret pirmās instances spriedumu, kam sekoja prokurora apelācija saglabāt augstāko robežu soda naudām, kas noteiktas pirmās instances tiesas spriedumā.

„Lai arÄ« nav iespÄ“jams ar pārliecÄ«bu noteikt šÄ«s lietas iznākumu, Banka uzskata, ka tās aizstāvÄ«ba ir pamatota un tāpÄ“c tā plāno apņēmÄ«gi aizstāvÄ“t tās pozÄ«ciju. Citu apstākļu starpā, pamatojoties uz bankas un tās juridisko konsultantu izpratni par Francijas civillikuma prasÄ«bām, summas, kuras Bankai ir uzlikts par pienākumu samaksāt, ir pārspÄ«lÄ“tas un nepamatotas,” tagad oficiāli apgalvo pati Rietumu banka.

SaistÄ«bā ar šo krimināllietu 2017. gada 31. decembrÄ« Rietumu banka ir izveidojusi uzkrājumus 20 miljonu eiro apmÄ“rā un 2018. gada 31. decembrÄ« - papildus vÄ“l 14 miljonu eiro apmÄ“rā, un tā pÄ“c bankas ”vadÄ«bas domām ir labākā aplÄ“stā izdevumu summa, kas bÅ«s nepieciešama saistÄ«bu segšanai, ieskaitot soda naudu, kompensācijas, procesa izmaksas un sagaidāmās juristu izmaksas”.

Interesanti, ka Rietumu bankas 2018. gada pārskatā gan atrodams garš apraksts, no kura var noprast – arÄ« notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā tās saimnieki vÄ“l cer uz „sarunāšanu” ar Latvijas kontrolÄ“jošÄm iestādÄ“m:

„Valde uzskata, ka, lai tiktu izpildÄ«ts gala lÄ“mums, kas pieņemts iepriekš minÄ“tās Francijā notiekošÄs tiesvedÄ«bas ietvaros, atbilstošai Latvijas tiesai bÅ«s nepieciešams šÄdu lÄ“mumu atzÄ«t saskaņā ar Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma prasÄ«bām.

Pieņemot, ka pirmās instances tiesas nolÄ“mums tiek apstiprināts gan Francijas, gan Latvijas tiesās, kas pÄ“c valdes domām nav droši sagaidāms, bÅ«s nepieciešams izdarÄ«t bÅ«tiskus spriedumus, it Ä«paši attiecÄ«bā uz aplÄ“sÄ“m par sodu naudu apmÄ“ru, ko Bankai uzliktu Latvijas tiesa, jo tiesiska precedenta šÄdiem gadÄ«jumiem nav un atsevišÄ·as LR Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normas ir iespÄ“jams interpretÄ“t dažādi, it Ä«paši saistÄ«bā ar to, kā un cik lielā apmÄ“rā saskaņā ar šiem likumiem drÄ«kst noteikt maksimālo soda naudu apmÄ“ru šÄdos procesos.

Lai izdarÄ«tu vislabākās aplÄ“ses par nepieciešamo uzkrājumu apjomu, valde ir pieņēmusi, ka Latvijas tiesa nolems noteikt soda naudas apmÄ“ru, ievÄ“rojot Krimināllikumā paredzÄ“tās sankcijas saskaņā ar vispārÄ“jām šÄ« likuma normām, t.i., pieņemot, ka tiks piemÄ“rots ierobežojums 3.8 miljoni EUR apmÄ“rā, kā noteikts likuma 784. pantā. TomÄ“r, ņemot vÄ“rā iespÄ“jamÄ«bu dažādi interpretÄ“t likuma normas, nevar izslÄ“gt arÄ« citus iznākumus.”

Tiesa, pastāv arÄ« pretÄ“ja iespÄ“jamÄ«ba, ko neizslÄ“dz arÄ« bankas vadÄ«ba: „Å…emot vÄ“rā šÄda rakstura tiesvedÄ«bas procesiem piemÄ«tošo nenoteiktÄ«bu, ko pastiprina iepriekš aprakstÄ«tie faktori, faktiskie izdevumi, kas varÄ“tu bÅ«t nepieciešami minÄ“tās prasÄ«bas nokārtošanai, varÄ“tu bÅ«tiski pārsniegt izveidoto uzkrājumu vÄ“rtÄ«bu.”

ArÄ« auditori BDO par tiesvedÄ«bas iznākumu ir bijuši ļoti izvairÄ«gi, neizsakot skaidras piezÄ«mes, bet tikai atkārtojot Rietumu bankas vadÄ«bas viedokli: „Bankas un Koncerna vadÄ«ba apzinās, ka ņemot vÄ“rā neskaidrÄ«bu, kāda parasti ir saistÄ«ta ar šÄda veida procesu iznākumu, faktiskais kopÄ“jais izmaksu apjoms var bÅ«t mazāks vai ievÄ“rojami lielāks par izveidoto uzkrājumu summu.”

Vienlaikus gan ir skaidrs, ka atkārtota notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā bankai, kuras vaina naudas atmazgāšanas organizÄ“šanā un Ä«stenošanā ir pierādÄ«ta šÄdā lÄ«menÄ«, visticamākais, neizdotos saglabāt savu bankas licenci, - no šÄ«s tÄ“mas gan izvairās kā bankas saimnieki, tā arÄ« auditori.

Novērtē šo rakstu:

0
0