Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņemt valsts naudu – tas ir normāli, bet pieprasÄ«t ievÄ“rot valsts prasÄ«bas – tā ir cenzÅ«ra! ŠÄds pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir Ingas Spriņģes, Sanitas Jembergas un vÄ“l daudzu citu „progresÄ«vo” žurnālistu (no kuriem daudzi zināmi arÄ« kā „faktu cenzori” un „pareizās patiesÄ«bas” pārstāvji) otrdien skaļi izteiktais publiskais viedoklis saistÄ«bā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes uzlikto sodu SIA „TVNET grupa”. Pietiek.com šodien publicÄ“ visu tik sašutušu reakciju izsaukušo padomes lÄ“mumu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome

Rīgā, 2023. gada 18. maijā

LÄ’MUMS Nr. 199/1-2 (18012000000723-2)

Par administratÄ«vā soda uzlikšanu administratÄ«vā pārkāpuma lietā Nr. 18012000000723

Izskatot 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« uzsākto administratÄ«vā pārkāpuma procesu par iespÄ“jamo Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmāk arÄ« - EPLL) 24. panta ceturtās daļas pārkāpumu, tādejādi pieļaujot EPLL 80. panta pirmajā daļā paredzÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa SIA "TVNET GRUPA", reÄ£istrācijas numurs 40003490052, darbÄ«bā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (turpmāk - Padome) šÄdā sastāvā - Padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Ä€boliņš, Padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece AurÄ“lija Ieva Druviete, Padomes locekles Ieva Kalderauska un Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans, piedaloties SIA "TVNET GRUPA" (turpmāk arÄ« - TVNET GRUPA) pārstāvjiem,

konstatē:

 Padomes Monitoringa departaments ir veicis elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa SIA "TVNET GRUPA" pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma "rustvnet.lv" monitoringu par laika periodu no 2023. gada 29. marta lÄ«dz 2023. gada 31. martam, vÄ“rtÄ“jot pakalpojumā pÄ“c pieprasÄ«juma izvietoto audiovizuālo materiālu satura atbilstÄ«bu Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmāk arÄ« - EPLL) prasÄ«bām.

 Padomes locekļi ir iepazinušies ar Padomes Monitoringa departamenta 2023. gada 4.aprīļa pārbaudes ziņojumu Nr. P/2023/6-6/59, kurā, veicot pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma rustvnet.lv monitoringu, ir konstatÄ“ts, ka 2023. gada 29. martā tika izvietots raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jums "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov" (turpmāk arÄ« - RaidÄ«jums) krievu valodā. RaidÄ«jums pieejams: https://rus.tvnet.lv/7742629/o-grevcovoy-vnzh-i-voyne-v-studii-aleksev-roslikov.

Raidījums tekstuāli tīmekļvietnē tiek rezumēts un sniegts ieskats apskatītajos tematos:

"Pirms parlamenta vÄ“lÄ“šanām (domātas 2022. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanas) partija "Par Stabilitāti!" (domāta politiskā partija "Stabilitātei!") apsolÄ«ja cÄ«nÄ«ties pret pastāvošo politisko režīmu, nosaucot to par "Levita-Kariņa" režīmu. 1. aprÄ«lÄ« bÅ«s pagājis pusgads kopš partija iekļuva Saeimā. Ä’terā "Kurš jums maksā?" runājam ar tās lÄ«deri Alekseju Rosļikovu par politiskā spÄ“ka sasniegumiem, pašreizÄ“jām prioritātÄ“m, kā arÄ« skandāliem un vienas no partijas lokomotÄ«vÄ“m - Glorijas Grevcovas izstāšanos no partijas.

Ēterā izskanēja:

00:00 "Tiesa atzina Glorijas vainu. Viņa pati uzrakstīja un parakstīja". Kas notika ar Gloriju Grevcovu?

07:58: "SvarÄ«ga ir iekšÄ“jā pasaule, 20 minÅ«šu laikā visu sapratÄ«šu". Kā tiek uzņemti biedri partijas "Stabilitātei!" rindās?

12:27 "MÄ“s neesam sensācija no TikTok". "Stabilitātei!" lÄ«deris par iekļūšanu Saeimā un partijas finansÄ“jumu;

17:51 Uzdevums - sašÅ«pot un publiskot. Rosļikovs par opozÄ«cijas uzdevumiem;

20:58 "Ne izolācija, bet 24. februārī pieveicām pandēmiju". Politiķis par Covid-19 un vakcināciju;

25:29 "Stabilitātei!" lÄ«deris par kandidātiem Latvijas prezidenta amatam; 29:02 GrozÄ«jumi likumā par uzturÄ“šanās atļaujām un izraidÄ«šanas draudi - kā risināt jautājumu?

37:01 "AizklauvÄ“ties lÄ«dz cilvÄ“ciskajai daļai". Ko konkrÄ“ti uzturÄ“šanās atļauju jautājumā var izdarÄ«t "Stabilitātei!"?

47:02 Par specdienestiem uz kuriem tiek izsaukts Aleksejs Rosļikovs;

50:1 0 Vai Rosļikovs vēl uzvaru Ukrainai?

56:56 Kur pazuduši citi lÄ«deri? Par attiecÄ«bām ar Petrovu (domāts ValÄ“rijs Petrovs - "Latvijas Krievu savienÄ«ba"), Dubovu (domāts Vitālijs Dubovs - politiskā partija "Alternative"), Baraņņiku (domāts Vadims Baraņņiks) un Ušakovu (domāts Nils Ušakovs). Un mazliet par cietumu."

RaidÄ«juma vadÄ«tāji: Vadims Radionovs un Ä’rika Staškeviča.

Raidījuma viesis: Politiskās partijas "Stabilitātei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs.

RaidÄ«jumā konstatÄ“ti 2 (divi) fragmenti, kuros tiek apspriesti politiskās partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšlikumi likumprojekta "GrozÄ«jumi imigrācijas likumā" 2. lasÄ«jumam, kuri iesniegti AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijai, un kurus, RaidÄ«juma vadÄ«tāju mudināts, komentÄ“ politiskās partijas "Stabilitātei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs.

[2.2.1] Raidījuma pirmais fragments:

00:24:15-00:25:03 Ä’rika Staškeviča (vÄ“ršoties pie Alekseja Rosļikova): "Bet mÄ“s jau esam aizgājuši pagātnes notikumos. Å…emsim, man patika jÅ«su kuluāru sarunas par to, kas notiek Saeimā, un kādu lomu jÅ«s tur ieņemat, un kaut kāda cieņa un "sveicieniņi" "Apvienotajam sarakstam" (domāta politisko partiju apvienÄ«ba "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas ReÄ£ionu ApvienÄ«ba, Liepājas partija"), parunāt par tuvojošajām prezidenta vÄ“lÄ“šanām (domātas Latvijas Republikas prezidenta vÄ“lÄ“šanas), tāpÄ“c ka ir, nu jau sākušÄs kuluāru sarunas. Tātad, Levits ies, neies uz otro termiņu, partijas pamazām sāk nosaukt, iezÄ«mÄ“t kas bÅ«s izvirzot savu kandidātu. Un dažos salikumos rodas sajÅ«ta, ka "Stabilitātei!" var bÅ«t tāda "zelta kārts", kuru no prezidentiem atbalstÄ«t. Pie tam jÅ«s agrāk jau publiski izteicāties, jÅ«s priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s par šo pozÄ«ciju. Nu ņemsim, pÄ“c pusgada pÄ“c tam kad ir notikušas vÄ“lÄ“šanas, pie kādas pozÄ«cijas jÅ«s tagad pieturaties par tuvojošajām prezidenta vÄ“lÄ“šanām?"

00:25:04-00:25:26 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais un pats galvenais, "Stabilitātei!" ir ļoti taisnÄ«ga partija. TāpÄ“c, kas ļoti svarÄ«gi, un pie kāda slÄ“dziena mÄ“s šodien nonācām. Tagad virzās jautājums par imigrāciju - tās ir PUA, tie ir deviņi tÅ«kstoši divi simti (9200) vecu cilvÄ“ku, kurus 1. septembrÄ« plānots vienkārši brutāli izraidÄ«t no valsts, un Iekšlietu ministriju tagad vada "APVIENOTAIS SARAKSTS" - Māris Kučinska kungs. Ja vÄ“l nedēļu iepriekš es teica, ka viņu kandidāts nav slikts cilvÄ“ks, tas ir, biznesmenis pārstāvis ...”

00:25:26 Ä’rika Staškeviča: "Viņu kandidāts Uldis PÄ«lÄ“ns?"

00:25:27-00:25:38 Aleksejs Rosļikovs: "Jā, protams! Tātad tagad atbalstÄ«t prezidentu, prezidenta kandidātu, kurš pārstāv partiju, kura organizÄ“ neatkarÄ«gās Latvijas vÄ“sturÄ“ pirmo deportācijas vilni no valsts? NÄ“, paldies!"

00:25:39-00:26:05 Ä’rika Staškeviča: "Nu pagaidiet, tas pats Māris Kučinskis, lai vienkārši izlÄ«dzinātu, bija pirmais cilvÄ“ks no koalÄ«cijas, kurš teica "puiši, likums, kurš tagad ir pieņemts, ir jāpiestrādā. MÄ“s fiziski nevarÄ“sim izpildÄ«t to ko esam uzrakstÄ«juši uz papÄ«ra." Un viņš bija pirmais, teiksim tā, cilvÄ“ks, kurš mÄ«kstina vai aicina mÄ«kstināt grozÄ«jumus, kuri izskanÄ“ja. Pirmais, teiksim tā, cilvÄ“ks, kurš iznāca ar paziņojumu, un gāja it kā pret sistÄ“mu un pret koalÄ«ciju. TāpÄ“c neuzliksim viņam zÄ«mogu..."

00:26:05-00:26:21 Aleksejs Rosļikovs: "Iekšlietu ministrs, viņa darbinieki vakar manā komisijā (domāta Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisija) viņa parlamentārie sekretāri pārstāv Iekšlietu ministrijas pozÄ«ciju, pārstāv Iekšlietu ministra Kučinska kunga pozÄ«ciju, konkrÄ“ta partija "APVIENOTAIS SARAKSTS". Ja ar vienu roku jÅ«s man masÄ“jat plecu, bet ar otru man sitiet pa labo ausi, tad par kādu jÅ«su darbÄ«bas daļu . "

00:26:21-00:26:27 Ä’rika Staškeviča: "Ja viņi pieņems tādu likumu un bÅ«s deportācijas, tad PÄ«lÄ“ns, PÄ«lÄ“ns nav jÅ«su kandidāts?"

00:26:27-00:26:36 Aleksejs Rosļikovs: "... tāpÄ“c šajā stāstā es, piemÄ“ram, nevaru saprast, par kādu daļu jÅ«su daļu man jums pateikties - par to, ka jÅ«s man kreiso plecu pamasÄ“jāt, vai par to, ka jÅ«s man pa ausi "izrakstÄ«jāt" tikko? Nu lÅ«k, dÄ«vaini!"

00:26:37-00:26:38 Ä’rika Staškeviča: "Tātad vispār PÄ«lÄ“ns - nÄ“! Levits?"

00:26:38-00:26:46 Aleksejs Rosļikovs: "CilvÄ“ks, kurš atnāca un teica, ka viņš ir kandidāts, ka viņš ir absolÅ«ti visu prezidents? Divas nedēļas staigāja pa ielām, spieda rokas, fotografÄ“jās un stāstÄ«ja kā viņš ..."

00:26:46-00:26:50 Ä’rika Staškeviča: ""Zelta akciju", ja nu pÄ“kšÅ†i priekš Levita nepietiks, "Stabilitātei!" nedos?”

00:26:50-00:27:10 Aleksejs Rosļikovs: "AbsolÅ«ti! MÄ“s nepiedalāmies šajās ... VÄ“lreiz saku, mÄ“s, mÄ“s spÄ“lÄ“s "zem tepiÄ·a"' nepiedalāmies un piedalÄ«ties netaisāmies. Ja bÅ«s prezidenta kandidāts pilnÄ«gi visiem, visiem bez izņēmuma - krievvalodÄ«gajiem latvijiešiem, uzbekiem, tatāriem, mongoļiem, visiem, kuri dzÄ«vo Latvijā, bet ne tikai kaut kādai ekskluzÄ«vai iedzÄ«votāju daļai, mÄ“s par viņu balsosim."

00:27:10 Ä’rika Staškeviča: "Bet, ja nebÅ«s?”

00:27:10-00:27:12 Aleksejs Rosļikovs: "Nu tad mūsu balsis nevienam nenoderēs."

00:27:12-00:27:13 Ä’rika Staškeviča: "Bet savu kandidātu piedāvāt?"

00:27:13-00:27:25 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, mÄ“s pagaidām, es domāju, neesam izauguši lÄ«dz tādam lÄ«menim, lai piedāvātu kandidātu, kuru visi atbalstÄ«s. Bet sarÄ«kot, teiksim, pirmsvÄ“lÄ“šanu sacÄ«kstes, kuras ne pie kā nenoved, tāpÄ“c es savu sarunu arÄ« sāku no taisnÄ«guma un rezultāta, nevis par demonstratÄ«vām darbÄ«bām."

00:27:26-00:27:33 Ä’rika Staškeviča: "Nu tātad, ja deportācijas nenotiks, tad Uldis PÄ«lÄ“ns ir variants, ja pÄ“kšÅ†i bÅ«s tik radikālā formā pieņemts, tad nav kandidāts?"

00:27:33-00:27:52 Aleksejs Rosļikovs: "Nu es vispār Ä«stenÄ«bā kaut kā neapspriestu tÄ“mu tādā formātā - ja bÅ«s deportācijas, nebÅ«s deportācijas vai bÅ«s deportācijas, bet tā bÅ«s visas Eiropas mÄ“roga katastrofa. Un es laikam absolÅ«ti izteikšu visas mÅ«su frakcijas, visas mÅ«su partijas viedokli, ka kā var atbalstÄ«t cilvÄ“ku, kura partija ir organizÄ“jusi pirmo deportāciju neatkarÄ«gajā, neatkarÄ«gās Latvijas vÄ“sturÄ“."

00:27:53-00:27:58 Ä’rika Staškeviča: "MÄ“s, protams, tagad ļoti arÄ« spekulÄ“jam - šodien karsta ziņa, kura tiek apspriesta, nesakot, ka tas jau ir noticis fakts."

00:27:28-00: Vadims Radionovs: "Nu tur jau patiesÄ«bā redzams, es kā reiz lasÄ«ju arÄ« šo rakstu. Protams, ka es nebiju šajā komisijā, bet, pÄ“c visa spriežot, viņi paši ir apjukuši ko tad darÄ«t. Nu, robežsardze var, bet robežsardze var, bet kādā gadÄ«jumā? Bet mÄ“s pacentÄ«simies, lai tā nebÅ«tu. Un tur it kā mÄ«kstinoši . "

00:28:11-00:28:13 Aleksejs Rosļikovs: "Nu paskatieties. Es jums atnesu, kā reiz tagad noderēja."

00:28:14-00:28:16 Ä’rika Staškeviča: "Visu laiku gaidÄ«ju, kad tas papÄ«rs parādÄ«sies kadrā. Ko tad jÅ«s tur atnesāt?" - Aleksejs Rosļikovs rāda neidentificÄ“tu attÄ“lu, kurā attÄ“lots cilvÄ“ks, kurš guļ, iespÄ“jams, reanimācijā.

00:28:16-00:28:24 Aleksejs Rosļikovs: "Tas ir vēzis. Vēzis ceturtajā stadijā. Viņai ir jākārto valsts valodas eksāmens, vai arī viņa būs spiesta atstāt Latvijas teritoriju. Un tādu, lūk, pie mums ..."

00:28:24-00:28:26 Vadims Radionovs: "VÄ“zis nav iemesls, lai ... (nesaprotams teksts)?"

00:28:27-00:28:28 Aleksejs Rosļikovs: "Absolūti nē, kas ir dīvaini, dīvaini, jā."

00:28:28-00:28:30 Ä’rika Staškeviča: "Kādi ir izņēmumi, lai ..."

00:28:30-00:28:31 Aleksejs Rosļikovs: "Es no galvas jums nepateikšu, bet ..."

00:28:31-00:28:33 Ä’rika Staškeviča: "JÅ«s pārbaudÄ«jāt, ka tiešÄm vÄ“zis?"

00:28:33-00:28:43 Aleksejs Rosļikovs: "Protams! Un atkal jau, medicÄ«nas pārstāvji skatÄ«jās šo sarakstu. Viņi vispār nesaprot, kā tas ir radÄ«ts. Tas ir, kaut ko salasÄ«ja un iesvieda, un "auļoja" tālāk."

00:28:44-00:28:45 Ä’rika Staškeviča: "Kādi medicÄ«nas pārstāvji? JÅ«s varat nosaukt viņu vārdus?"

00:28:45-00:29:02 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums izstāstÄ«šu šo gadÄ«jumu tālāk. 90 % to, kuri pakļūst zem šiem grozÄ«jumiem, tie ir tie cilvÄ“ki, kuri ir sešdesmit plus (60+). Tie ir veci cilvÄ“ki, tās ir vecmāmiņas, vectÄ“tiņi. Nu viņi nevienam ne ar ko nerada draudus. Viņi dzÄ«vo savas pÄ“dÄ“jās dienas. Viss ko mÄ“s prasÄ«jām kolÄ“Ä£iem, nu labi, jaunie lai liek (domāts valsts valodas eksāmens), bet ko jÅ«s tur vecÄ«šus "raustāt"? Viņiem ..."

00:29:02-00:29:07 Ä’rika Staškeviča: "Bet kāds tur tas vecuma slieksnis? TāpÄ“c, ka tur taču ir lÄ«dz piecpadsmit (15) gadiem un pÄ“c septiņdesmit (70) ..."

00:29:07-00:29:10 Aleksejs Rosļikovs: "Septiņdesmit pieci (75) gadi. Ja tev ir septiņdesmit pieci (75) gadi, tad liec (domāts valsts valodas eksāmens). Ja septiņdesmit pieci (75) gadi un viena diena, tad nē."

00:29:08-00:29:14 Ä’rika Staškeviča: "Bet jÅ«s gribat ... Tagad, lÅ«dzu, ne no kritikas par to kā ir, bet kā vajag. Kāds ir jÅ«su priekšlikums?"

00:29:12-00:29:39 Aleksejs Rosļikovs: "Sešdesmit (60) gadi, sešdesmit (60) gadi nekārto valsts valodas eksāmenu vispār. TāpÄ“c ka, pirmkārt, jau viņi pÄ“c vecuma var "nepavilkt". Atgriežam atpakaļ spÄ“kā, man laikam nav lÄ«dzi, jā nav te. Atgriežam atpakaļ spÄ“kā Valsts valodas prasmes apliecÄ«bu lÄ«dz 2001. gadam. Viņas atcÄ“la! Tieši PUA! Darbam atstāja, priekš PUA atcÄ“la. Tātad, apstākļi tika radÄ«ti mākslÄ«gi priekš tā, lai iegÅ«tu kaut kādu masu deportācijai, nu . "

00:29:39-00:29:44 Ä’rika Staškeviča: "Tātad, ja ... jÅ«su priekšlikumi ir divi, pārejot no kritikas uz konstruktÄ«viem priekšlikumiem, divi priekšlikumi?"

00:29:43-00:29:49 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais - pats galvenais: sešdesmit plus (60+) valodu nekārto vispār, pÄ“c vecuma."

00:29:49- 00:29:52 Ä’rika Staškeviča: "Kā tikai sasniedza sešdesmit (60) gadus, viss - atbrÄ«vots pÄ“c vecuma?"

00:29:51-00:29:54 Aleksejs Rosļikovs: "Jā! Pensionāri, jā! Pensionāri, jā! Mēs savā laikā ..."

00:29:54-00:29:55 Ä’rika Staškeviča: "No cik pie mums Latvijā iet pensijā?"

00:29:55-00:00:29:56 Vadims Radionovs: "Pie mums pÄ“c sešdesmit.”

00:29:56-00:29:58 Ä’rika Staškeviča: "Vai cilvÄ“kus pÄ“c sešdesmit (60) ir korekti saukt par pensionāriem?"

00:29:58-00:30:15 Aleksejs Rosļikovs: "MÄ“s pÄ“c tā runājām, mÄ“Ä£inājām runāt ar pārÄ“jām partijām. Piedāvājām pat sešdesmit pieci plus (65+). Nu, labi ņemsim taču, nu labi. TāpÄ“c, ka septiņdesmit pieci (75), tā vispār ir kaut kāda nereāla lieta absolÅ«ti. Otrkārt, nu dodiet man pabeigt runāt! Otrkārt, pats galvenais, 2001. gads - visas apliecÄ«bas, kuras uz šo brÄ«di bija atceltas, atgriežam tās atpakaļ. Kā kaut kas tāds var bÅ«t!?"

00:30:15-00:30:16 Ä’rika Staškeviča: "Kas tās par apliecÄ«bām? Pastāstiet!"

00:30:16-00:30:20 Vadims Radionovs: "Deviņdesmit astotajā gadā (domāts 1998. gads) saņēmu. Ja godīgi, manuprāt, tā nestrādā."

00:30:20-00:30:24 Ä’rika Staškeviča: "Kas tā bija par pārbaudi? Kas tā par apliecÄ«bu? KāpÄ“c viņas pārstāja bÅ«t derÄ«gas?"

00:30:24-00:30:25 Aleksejs Rosļikovs: "Valodas prasmes apliecība."

00:30:25-00:30:27 Ä’rika Staškeviča: "KāpÄ“c viņas pārstāja bÅ«t derÄ«gas? Kāda argumentācija?"

00:30:26-00:30:35 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, bet es taču vēlreiz saku - argumentācijas nav, un to neieraudzīsiet. Tāpēc, ka, lai tiktu savākta noteikta masa (domāts iespējamajai "deportācijai")."

00:30:35-00:30:37 Ä’rika Staškeviča: "NÄ“, es pārbaudÄ«šu, argumentācija simtprocentÄ«gi ir!"

00:30:36-00:31:02 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“tu, lai mÄ“s mazliet apstājamies un pārspriežam. Es vienkārši ne visai saprotu, kam vajadzÄ«gas masveida deportācijas. TāpÄ“c, ka viena lieta, kad, teiksim, "Nacionālā apvienÄ«ba" un tie, kas virzÄ«ja šo likumu, to ieraksta un elektorāts to redz. No otras puses, kā izskatÄ«sies valsts, kura vienkārši vardarbÄ«gi atved un izsviež cilvÄ“kus ārpus robežai? Es nedomāju, ka ir izdevÄ«gi, lÅ«k tieši."

00:31:01-00:31:07 Ä’rika Staškeviča: "Nu, tÄ«ri politiski neviens negrib, un tagad noteikti mÄ“Ä£inās "attÄ«t atpakaļ", lai tādu skatu nebÅ«tu."

00:31:37-00:31:34 Aleksejs Rosļikovs: "Viņi tagad ir nonākuši absolÅ«tajās "spÄ«lÄ“s". VÄ“lÄ“šanas, kad bija pagājušajā gadā, nepieciešams bija pieņemt kaut kādu virkni likumu, kuri satrauktu cilvÄ“kus - ejiet uz vÄ“lÄ“šanām, un balsojiet par konkrÄ“tiem politiskajiem spÄ“kiem. Saprotams, ka konkrÄ“tais grozÄ«jums bija, nu, saprotams, ar kādiem mÄ“rÄ·iem. Tagad, lai "attÄ«tu visu to absolÅ«ti atpakaļ”, pa lielam "Nacionālajai apvienÄ«bai" vajadzÄ“tu "parakstÄ«ties", ka mÄ“s viss, mÄ“s neko nevaram. Bet viņi šo "naida balonu ir uzpÅ«tuši" lÄ«dz tādiem izmÄ“riem, lÄ«dz ārprātÄ«giem! Ja jÅ«s "sēžat" pat mÅ«su - Latvijas TwitterÄ«, nu tas, nu skatÄ«ties uz to var tikai ar "asarām acÄ«s". Kā viņi apraksta visus šos ..."

[2.2.2] Raidījuma otrais fragments:

00:36:38-00:36:49 Ä’rika Staškeviča: "JÅ«s taču saprotiet, ka politika nav par to. "CilvÄ“ciskā daļa", "divdesmit minÅ«šu laikā ieraudzÄ«t cilvÄ“ka acÄ«s, cik ļoti viņš der jÅ«su partijai", "aizklauvÄ“ties lÄ«dz sirsniņai" (domāti dažādi Alekseja Rosļikova izteicieni), tas ne tā strādā!"

00:36:48-00:36:59 Aleksejs Rosļikovs: (vÄ“ršoties pie Ä’rikas Staškevičas) "JÅ«s man izsauciet kognitÄ«vo disonansi (domāts Alekseja Rosļikova diskomforts, kuru izraisa RaidÄ«juma vadÄ«tājas Ä’rikas Staškevičas formulÄ“tie jautājumi). No vienas puses jÅ«s sakāt, ka viss bÅ«s brÄ«nišÄ·Ä«gi, neuztraucies, Aleksej, lÄ«dz nākamajai nedēļai viņi tur veiks labojumus un cilvÄ“kus neizsÅ«tÄ«s. No otras puses jÅ«s jau principā esat pieņēmusi, ka viņus izsÅ«tÄ«s, bet mÄ“s šajā situācijā, kā partija "Stabilitātei!" esam pilnÄ«gi bezspÄ“cÄ«gi."

00:36:59-00:37:21 Ä’rika Staškeviča: "Es vairāk virzu uz praktiskiem soļiem, neskatoties uz to, ka jÅ«s neapmierina likumprojekts. JÅ«s neapmierina un jÅ«s solāt cÄ«nÄ«ties par šiem cilvÄ“kiem, es virzu jÅ«s uz to, ko jÅ«s praktiski variet izdarÄ«t? Kā jÅ«s, neskatoties uz to, ka jÅ«s "skatieties sirsniņā un acÄ«s" Saeimas deputātiem, kas pÄ“c manas pārliecÄ«bas nestrādā, ko jÅ«s variet darÄ«t, kādas jums ir "ietekmes sviras", lai nepieļautu šo likumu?"

00:37:19-00:37:21 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums, es jums vēlreiz saku jebkura."

00:37:22-00:37:23 Ä’rika Staškeviča: "Izņemot skaistu oratorisko mākslu."

00:37:23-00:37:39 Aleksejs Rosļikovs: "MÄ“s atkal nonākam pie tās sarunas, kura notika, paldies par komplimentu, pie sarunas, kura notika piecpadsmit (15) minÅ«tes iepriekš: jebkura šÄ«s situācijas publiskošana, kuru jÅ«s pareizi aprakstÄ«jāt, nu tas taču ir absurds! Kā var izsÅ«tÄ«t deviņus tÅ«kstošus (9 000) cilvÄ“ku? "Klusumā" - viegli! Pienāk pareizas datums un tās vecmāmiņas, kuras ir absolÅ«ti neaizsargātas . "

00:37:40-00:37:50 Ä’rika Staškeviča: "Jums tiešÄm liekas, ka "klusums" notiek? Man liekas, ka šÄ«PUA tÄ“ma, es kā portāla redaktore saku, ka vārds PUA tas Hr vienkārši magnÄ“ts! MagnÄ“ts! Jums liekas, ka tas ir "klusums"?"

00:37:47-00:38:03 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums jÅ«s laikam kā portāla redaktore, jÅ«s laikam kā portāla redaktore, laikam absolÅ«ti priekš sevis skaidri sapratāt to momentu, ka šo tÄ“mu pagājušajā gadā pacÄ“lām tikai mÄ“s. Viņa klusi un mierÄ«gi bija pieņemta, viņa klusi un mierÄ«gi "aizbrauca" vajadzÄ«gajā virzienā, un neviena partija neizteica ne vienu vārdu."

00:38:03-00:38:28 Ä’rika Staškeviča: "NepiekrÄ«tu, nepiekrÄ«tu! Visās priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s tā bija TOP tÄ“ma, kuru apsprieda, un es vÄ“l lÄ«dz šim atceros tāds Borisa CilÄ“viča battls (domāta vārdu cīņa) ar Judinu, kur viņi, kur CilÄ“vičs, cilvÄ“ks, kurš vienmÄ“r ir ļoti nosvÄ“rts, tāds politiski zinošs, protošs, kurš nekad nemÄ“tājas ar vārdiem. Viņš tā mazliet pārgāja uz emocijām, tāpÄ“c, ka likumprojekts bija pietiekami svaigs. Un viņi strÄ«dÄ“jās tādos paaugstinātos toņos par PUA tÄ“mu."

00:38:27-00:38:59 Aleksejs Rosļikovs: "Atļausiet, atļausiet, atļausiet es atgriezÄ«šos vÄ“lreiz. JÅ«s taču negribat manÄ« klausÄ«ties! Sarunu biedrs ir vairāk pacietÄ«gs (domāts otrs RaidÄ«juma vadÄ«tājs Vadims Radionovs). PÄ“c vÄ“lÄ“šanām, kad bija notikušas vÄ“lÄ“šanas, un kad visiem jau ir absolÅ«tais mandāts darboties, nu ko tagad? PirmsvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s pabļāva, pakliedz, parÄ«bināja ar kājām, un pat tad ir milzÄ«gs jautājums, kādā stāvoklÄ« tas likums tika pieņemts? PÄ“c tam visi jau pakliedza, tāpÄ“c ka priekšvÄ“lÄ“šanu laiks - var pakliegt. PÄ“c tam šis jautājums aizgāja absolÅ«tā "klusumā" un nevienu vairs neinteresÄ“ja. MÄ“s to pacÄ“lām, mÄ“s to aktualizÄ“jām, un mums pārmet: ne jÅ«su elektorātsÄ« Nav svarÄ«gi! MÄ“s par taisnÄ«gumu - kā var izsÅ«tÄ«t cilvÄ“kus?"

00:38:59-00:39:00 Ä’rika Staškeviča: "KāpÄ“c tas nav jÅ«su elektorāts?"

00:39:00-00:39:16 Aleksejs Rosļikovs: "Nu tādu secinājumu izdara "Nacionālā apvienÄ«ba", jo tie nav pilsoņi - viņi nepiedalās vÄ“lÄ“šanās. NeinteresÄ“ absolÅ«ti. MÄ“s esam par taisnÄ«gumu, šeit piederÄ«bas jautājums mums absolÅ«ti nav svarÄ«gs. TāpÄ“c visā šajā stāstā mÄ“s no pašas pirmās dienas, no pagājušÄ gada, kad stājāmies amatā, burtiski pÄ“c pāris nedēļām, kad konstatÄ“jām likumu, mÄ“s pastāvÄ«gi ..."

00:39:14-00:39:19 Ä’rika Staškeviča: "BÅ«tu dÄ«vaini prasÄ«t "Saskaņai" pacelt šo jautājumu, ņemot vÄ“rā, ka viņus neievÄ“lÄ“ja Saeimā."

00:39:19-00:39:28 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, jūs atvainojiet mani, bet sniegt konsultācijas cilvēkiem, palīdzēt ar dokumentiem . Paldies visiem "ceha" kolēģiem, kuri to sāk darīt. Es viņiem esmu bezgalīgi pateicīgs, bet tas notika burtiski mēnesi atpakaļ."

00:39:28-00:39:38 Ä’rika Staškeviča: "Tātad jÅ«s sacÄ“lāt alarm (anglicisms vārdam trauksme), jÅ«s visus "nolikāt uz ausÄ«m", jÅ«s cÄ«nāties, jÅ«s sakāt, ka tas ir nepieņemami. Kas bÅ«s rezultātā, kādas vadÄ«bas "sviras", varas "sviras"."

00:39:38-00:39:41 Vadims Radionovs: "Jā, pa punktiem jūs variet aprakstīt, kā? Lūk, mēs iesniegsim, vai vēl kaut ko."

00:39:39-00:39:40 Ä’rika Staškeviča: "Kā jÅ«s panāksiet to, ka..."

00:39:41-00:41:01 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais, laikam pats galvenais, ko es gribÄ“tu izdarÄ«t, nešaubÄ«gi es par to runāju ar mÅ«su kolÄ“Ä£iem tā saucamajā opozÄ«cijā, mums ir iespÄ“ja savākt trÄ«sdesmit četras (34) balsis. MÄ“s tādā veidā savācām un komisiju par bankām. Ar trÄ«sdesmit četrām (34) balsÄ«m varam nobloÄ·Ä“t jebkuru kustÄ«bu. Es lÄ«dz rÄ«tdienai vÄ“l vÄ“rtÄ“šu visus šÄ« jautājuma juridiskos aspektus. Ja es skaidri sapratÄ«šu, ka risku ir krietni mazāk nekā pozitÄ«vās puses, tad spÄ“lÄ“sim šajā virzienā arÄ«. Plus mums vÄ“l ir trÄ«s lasÄ«jumi. Šajos jautājumos mÄ“s arÄ« piedalÄ«simies ar papildinājumiem, es jums jau divas "sviras" prezentÄ“ju. Un trešais, tas laikam ir pats svarÄ«gākais, mums jau ir iesniegtas prasÄ«bas Satversmes tiesā. MÄ“s viņas iesniedzām mazliet pÄ“c cita principa. TāpÄ“c, ka mÅ«su kolÄ“Ä£i iesniedz par nevienlÄ«dzÄ«bu - ka tikai Krievijas pilsoņiem pieprasa latviešu valodu, bet pārÄ“jiem nÄ“. MÄ“s savukārt iesniedzam tāpÄ“c, ka viņš nedrÄ«kst bÅ«t ar atpakaļejošu spÄ“ku. Jums atņem to, ko jÅ«s jau esat saņēmuši sen. Nu tas ir dÄ«vaini. Tātad paņēma atgriezās pagātnÄ“, pateica, ka šeit tev nepienākas. Tātad mÄ“s mazliet ar citu stratÄ“Ä£iju. Uz doto momentu mums trÄ«s "sviras". VÄ“lreiz anonsÄ“šu speciāli jums: bloÄ·Ä“t likumu, tas ir pirmais. Otrais, trešajā lasÄ«jumā iesniegt priekšlikumus, un trešais tas ir darbs ar Satversmes tiesu. Un ceturtais, tam ir jābÅ«t jebkurā gadÄ«jumā plānam visiem - tas ir plāns gadÄ«jumam, ja "korpuss ir applÅ«dis un zemÅ«dene grimst", tas noteikti ir darbs mÅ«su atbalsta centros, kuri ir visā Latvijā. Kur mÄ“s palÄ«dzÄ“sim cilvÄ“kiem ar dokumentālajiem jautājumiem, tādiem kā individuālā vÄ“ršanās tiesā, grupveida vÄ“ršanās tiesā un, teiksim tā, visādi tekošie jautājumi."

00:41:01-00:41:19 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“ju jautāt jums: lÅ«k, iedomāsimies tādu situāciju, pieņemsim, pie jums atnāk "zÄ“ni no koalÄ«cijas", mÄ“s saprotam, ka politika, tas ir ne tikai tas kas virspusÄ“, bet arÄ« to, ka arÄ« "buldogi zem paklāja". Un saka: zÄ“ni, jÅ«s atbalstiet mÅ«su kandidātu prezidenta amatam, mÄ“s "nobremzÄ“sim" šo likumu. LÅ«k, ja jÅ«s nostādÄ«s tādas izvÄ“les priekšÄ?"

00:41:20-00:41:38 Aleksejs Rosļikovs: "Ja pie manis atnāk prezidenta kandidāts, kurš saka: Aleksej, es ar savu augstāko varu atceļu šo likumu un visi šie cilvÄ“ki var palikt šeit valstÄ«. Priekš manis tas ir pietiekošs signāls, ka viņš ir prezidents visiem - es viņu atbalstÄ«šu. Es domāju, es laikam varu teikt ar pārliecÄ«bu, ka tas bÅ«s nesmuki, ņemot vÄ“rā, ka mana komanda šeit nav. Es esmu pārliecināts, ka komanda arÄ« man sekos. SimtprocentÄ«gi!"

00:41:38-00:41:43 Vadims Radionovs: "Bet, ja ne prezidents, bet, teiksim tā, "tirgus" laikā, jūs esiet gatavs tādiem kompromisiem?"

00:41:43-00:42:24 Aleksejs Rosļikovs: "Es neesmu gatavs ne ar vienu tirgoties. Es ar visiem tikšos frakcijā, kur mÅ«s ikdienā noklausās absolÅ«ti visi specdienesti, un tas nav "tirgus", ja. Bet, ja pie mums atnāks prezidenta kandidāts un teiks: Aleksej, mÄ“s esam absolÅ«ti par visiem, kuri šeit dzÄ«vo, mÄ“s saprotam, ka šie PUA pensionāri ir ekonomiskie, ekonomisku iemeslu dēļ mainÄ«ja savas pases, tāpÄ“c ka tas bija naudas jautājums, nevis jautājums kādu valsti es mÄ«lu, un mÄ“s esam gatavi viņiem palÄ«dzÄ“t. Es viņu atbalstÄ«šu.

Bet tas nav "tirgus", tas nav "tirgus". Tas ir cilvÄ“ks ar tādām darbÄ«bām parāda, pierāda man, ka viņš tiešÄm ir prezidents visiem Latvijā. Viss, man vairāk neko nevajag. Tas ir ietekmÄ«gāk nekā vārdi, tas ir ietekmÄ«gāk nekā solÄ«jumi. LÅ«k, tā ir Ä«sta darbÄ«ba. Bet viņš nedrÄ«kst baidÄ«ties. TāpÄ“c, ka viņam uzklups noteikta iedzÄ«votāju daļa, kura teiks: ahā, jÅ«s atbalstāt tur ...”

00:42:24-00:42:27 Ä’rika Staškeviča: "Atkal jÅ«s par kaut kādām hipotÄ“tiskām izdomātām situācijām. Es, man patika pirmais punkts ...”

00:42:27 Aleksejs Rosļikovs: "Pagaidiet, ...”

00:42:28-00:42:34 Ä’rika Staškeviča: "... nobloÄ·Ä“sim šo likumprojektu. Jums ir pietiekams skaits balsu un spÄ“ka, lai bloÄ·Ä“tu šo likumprojektu?”

00:42:34-00:42:42 Aleksejs Rosļikovs: "..., bet es tāpÄ“c speciāli priekš jums no sākuma arÄ« pateicu, ka sastādÄ«t "banku komisiju" mums trÄ«sdesmit četras (34) balsis ir, jā. Un es esmu absolÅ«ti pārliecināts, ka mums ir ļoti konstruktÄ«va opozÄ«cija.”

00:42:42-00:42:44 Ä’rika Staškeviča: "Nu tad ko, faktiski varam "izelpot", jÅ«s nobloÄ·Ä“siet šo likumprojektu?”

00:42:44-00:43:03 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, pagaidiet. Sāksim ar to, ka ir, teiksim tā, noteikti politiskie spÄ“ki, tagad atļaujiet ar jÅ«su atļauju tos nenosaukšu, kuriem iekšienÄ“ ir dažādi uzskati par šo situāciju. TāpÄ“c mans uzdevums bÅ«s nākt tieši lÅ«gt viņus, ja, tātad patiesÄ«bā jau savu frakciju iekšienÄ“ šajā jautājumā bÅ«t vienotiem. Un tas arÄ« viss. Tā ir absolÅ«ti parasta situācija."

00:43:03-00:43:10 Ä’rika Staškeviča: "Bet jums šajā laika periodā ir izdevies kaut ko nobloÄ·Ä“t? Jo lÅ«k stratÄ“Ä£ija, kuru jÅ«s tagad aprakstiet, vai ir kaut kāds reāls piemÄ“rs, kad jÅ«s tā esiet izdarÄ«juši?"

00:43:10-00:43:12 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, pagaidām nav bijusi tāda vajadzība. Lūk, tagad būs!"

[2.2.3] Latvijas tautai katru gadu 25. martā ir sÄ“ru diena - Komunistiskā genocÄ«da upurus piemiņas diena, pieminot 1949. gada marta deportācijas, kuras bija Padomju SavienÄ«bas okupācijas iestāžu veikta masveidÄ«ga Baltijas valstu iedzÄ«votāju izvešana uz attāliem PSRS apgabaliem 1949. gada 25.-29. martā.

Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas tautai vārds "deportācija", pie tam, ja šo vārdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistās ar Padomju savienÄ«bas okupācijas iestāžu Latvijas iedzÄ«votāju izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vārda "deportācija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vām emocijām par valsts okupāciju un sekojošÄm represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Neskatoties uz to, ka skaidrojošÄ un sinonÄ«mu vārdnÄ«ca "TÄ“zaurs" sniedz vārda "deportācija”[1] skaidrojumu: "Piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pārvietošana, izraidÄ«šana (aiz politiskiem vai krimināliem motÄ«viem uz likuma vai valsts varas iestāžu lÄ“muma pamata)”, diskutÄ“jot par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem "Imigrācijas likumā" RaidÄ«jumā tiek sniegta apzināti neprecÄ«za informācija, ka iespÄ“jamie grozÄ«jumi Imigrācijas likumā paredz Latvijas iedzÄ«votāju deportāciju/izsÅ«tÄ«šanu no valsts, ja viņi nebÅ«s pieteikušies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, un nebÅ«s iesnieguši pieteikumu Eiropas SavienÄ«bas pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusa pieprasÄ«šanai. AttiecÄ«gā likuma norma tiks piemÄ“rota nevis Latvijas iedzÄ«votājiem, bet tikai Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem pastāvÄ«gās uzturÄ“šanās atļauja Latvijas Republikā ir izsniegta kā Latvijas Republikā dzÄ«vojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonÄ«bas iegÅ«šanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. PÄ“c bÅ«tÄ«bas iespÄ“jamie grozÄ«jumi Imigrācijas likumā nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu (ārzemnieku) izraidÄ«šanu (https://likumi.lv/ta/id/232351-noteikumi-par-arzemnieka-piespiedu- izraidisanu-izcelosanas-dokumentu-un-ta-izsniegsanu) uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gās prasÄ«bas veikt nepieciešamās darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportāciju.

IzvÄ“rtÄ“jot LÄ“muma 2.2.1. un 2.2.2. punktos konstatÄ“to, 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« Padome pieņēma lÄ“mumu Nr. 158/1-2 (lÄ“muma numurs AdministratÄ«vo pārkāpumu procesa atbalsta sistÄ“mā - 18012000000723 - 1), ar kuru uzsāka administratÄ«vā pārkāpuma procesu par iespÄ“jamo Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80. panta pirmajā daļā paredzÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu SIA "TVNET GRUPA" darbÄ«bā, tas ir, par pienācÄ«gas precizitātes un neitralitātes neievÄ“rošanu 2023. gada 29. martā izvietotajā raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jumā "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", tādÄ“jādi, iespÄ“jams, pārkāpjot Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24.panta ceturtajā daļā noteiktos programmu veidošanas vispārÄ«gos noteikumus.

2023. gada 6. aprÄ«lÄ« Padome ir informÄ“jusi SIA "TVNET GRUPA" par to, ka 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« tika pieņemts lÄ“mums uzsākt administratÄ«vā pārkāpuma procesu Nr.18012000000723 un vienlaikus lÅ«gusi SIA "TVNET GRUPA" izvÄ“rtÄ“t Padomes konstatÄ“to un sniegt paskaidrojumus minÄ“tajā lietā lÄ«dz 2023. gada 20. aprÄ«lim. [2] (100.p.). ŠÄ«s tiesÄ«bas var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu un tikumÄ«bu (116.p.). Vienlaikusi noteikts, ka valsts aizsargā cilvÄ“ka godu un cieņu (95.p.).

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda, ka, kā atzÄ«ts judikatÅ«rā, kas izveidojusies attiecÄ«bā uz norādÄ«to materiālo tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu un interpretāciju, izspriežot lietas par goda un cieņas aizskārumu, vispirms nepieciešams konstatÄ“t, vai publicÄ“tā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta. TurpretÄ« viedoklis atspoguļo kādas personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par citu personu, tās darbÄ«bu vai notikumiem, tādēļ tas nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess, lai arÄ« cik nepieņemams tas kādam neliktos.[3] AttiecÄ«gi, ja faktu esamÄ«bu ir iespÄ“jams pārbaudÄ«t, tad vÄ“rtÄ“jumi jeb viedokļi, nepakļaujas pierādÄ«jumiem par to pareizÄ«bu. ArÄ« Latviešu literatÅ«ras vārdnÄ«cā sniegts skaidrojums, ka "ziņas" ir datu, faktu, skaitļu un arÄ« informācijas kopums, savukārt "viedoklis" ir uzskats, izpratne (par ko), arÄ« attieksme (pret ko).[4] [5] [6]

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā jāņem vÄ“rā, ka raidÄ«jumā piedalÄ«jās divi žurnālisti un raidÄ«juma viesis - Saeimas deputāts un informācijas sniegšanai galvenokārt izmantots faktu un viedokļu intervijas žanrs.

Papildu kritÄ“riji, kas jāņem vÄ“rā, lai nošÄ·irtu ziņas no viedokļa, ir, pirmkārt, ka „bÅ«tiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet publikācijas vai izteikuma kopÄ“jais konteksts. Otrkārt, bÅ«tiska nozÄ«me piešÄ·irama tam, kā šÄdu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrāls lasÄ«tājs. Vai viņš to, piemÄ“ram, vÄ“rtÄ“tu kā neizdevušos joku, vai asu kādas personas kritiku, vai arÄ« uztvertu kā konkrÄ“tu faktu. Treškārt, svarÄ«ga var bÅ«t arÄ« paša izteikuma autora piešÄ·irtā nozÄ«me attiecÄ«gajiem izteikumiem"4. Tāpat arÄ« jebkurš strÄ«dus izteikums jāvÄ“rtÄ“, ņemot vÄ“rā kritizÄ“tās personas statusu, aplÅ«kojamā jautājuma sabiedrisko nozÄ«mÄ«bu un publikācijas mÄ“rÄ·i.5

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda, ka Padomes lÄ“mumā nav norādÄ«ts konkrÄ“ts RaidÄ«juma teikums / tā daļa, kura ir nepatiesa, Padomes lÄ“mumā norādÄ«ts tikai, ka ''[..] vidusmÄ“ra auditorijai vārda "deportācija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vām emocijām par valsts okupāciju un sekojošÄm represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem," tātad nevis intervÄ“jamais vai žurnālisti sniedz kādu nepatiesu vai maldinošu faktu, bet tiek pieļauta iespÄ“jamÄ«ba, ka paustais neatbilst tiesÄ«bu normai.

Viedokļa atbilstÄ«bu patiesÄ«bai pierādÄ«t nav iespÄ“jams, tādēļ šÄda prasÄ«ba jau pati par sevi ir vārda brÄ«vÄ«bas pārkāpums. AttiecÄ«gi pienācÄ«gas precizitātes princips neattiecas un nemaz nevar attiekties uz RaidÄ«jumā pausto viedokli un tā izpausmes veidu, jo viedoklis atbilstoši ECT un Latvijas tiesu praksei nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess (precÄ«zs vai neprecÄ«zs), jo tas norāda uz personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kādu personu, apstākļiem vai notikumiem.

Paskaidrojumos tiek norādÄ«ts arÄ«, ka ir bijis tiesiskais pamats RaidÄ«juma publicÄ“šanai:

SIA "TVNET GRUPA" tiesÄ«bas izplatÄ«t RaidÄ«jumu garantÄ“ Satversme, kā arÄ« starptautiskie cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumenti. Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas Republikas Satversmes 100.pants paredz tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, tad gadÄ«jumos, kad ir šaubas par šÄ«s normas saturu, tā tulkojama pÄ“c iespÄ“jas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas praksÄ“. Saskaņā ar Latvijas Republikas 1997.gada 4.jÅ«nijā pieņemtā likuma „Par 1950. gada 4. novembra Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu" 4.pantu Latvijas Republika atzÄ«st par obligātu ipso facto bez Ä«pašas vienošanās par to Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas, turpmāk tekstā - ECT, jurisdikciju visos jautājumos, kas attiecas uz šÄ«s konvencijas un tās protokolu interpretāciju un pielietojumu. Tiesām lÄ«dz ar to jāpiemÄ“ro standartus, kas atbilst Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 10.panta principiem.[7]

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos tostarp norāda, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 12.septembra spriedumā Lietā Nr. SKC-482/2012 norādÄ«ts, ka "[9.2] Noskaidrojot Satversmes 100. un 113.pantā ietverto tiesÄ«bu tvÄ“rumu, piemÄ“rojams Konvencijas 10.pants, kas noteic tiesÄ«bas uz jaunradi un izteiksmes brÄ«vÄ«bu. Saskaņā ar minÄ“to tiesÄ«bu normu ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus. ŠÄ«s tiesÄ«bas ietver uzskatu brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bas netraucÄ“ti saņemt un izplatÄ«t informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institÅ«ciju puses un neatkarÄ«gi no valsts robežām (..).

InterpretÄ“jot Konvencijas 10.pantu, ECT secinājusi, ka jaunrades brÄ«vÄ«ba izriet no uzskatu paušanas brÄ«vÄ«bas. ŠÄ« brÄ«vÄ«ba ietver tiesÄ«bas netraucÄ“ti izplatÄ«t informāciju un idejas, kas nodrošina visu veidu ideju, kultÅ«ru, politiskas un sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gas informācijas apmaiņu. [..] (sk. ECT 2005.gada 29.marta spriedumu lietā Alinak v. Turkey, ECT 2007.gada 22.oktobra spriedumu lietā Lindon, Otchakovsky-Laurens and July v. France). Turklāt ECT 1976.gada 7.decembra spriedumā lietā Handyside v. The United Kingdom atzinusi, ka Konvencijas 1 0.pantā noteiktās tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus attiecas arÄ« uz tādām idejām un informāciju, kas aizvaino, šokÄ“ vai kaitina

Savukārt 2003.gada 5.jÅ«nija LR Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2003-02-0106 norādÄ«ts "VispilnÄ«gākais vārda brÄ«vÄ«bas formulÄ“jums dots Pakta 19.pantā - „katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas brÄ«vi izpaust savus uzskatus, šÄ«s tiesÄ«bas ietver brÄ«vÄ«bu meklÄ“t, saņemt un izplatÄ«t dažāda veida informāciju un idejas neatkarÄ«gi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pÄ“c savas izvÄ“les."

TiesÄ«bas brÄ«vi paust uzskatus ir viens no bÅ«tiskiem demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem un viens no svarÄ«gākajiem nosacÄ«jumiem tās progresam. Kā to paredz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 10.panta 2.punkts, tas attiecas ne tikai uz "informāciju" vai "idejām", kas tiek uztvertas labvÄ“lÄ«gi vai uzskatÄ«tas par nevainÄ«gām vai vienaldzÄ«gām, bet arÄ« uz tādām, kas aizskar, šokÄ“ vai satrauc kādu personu vai iedzÄ«votāju daļu; tā to paredz plurālisms, tolerance un atvÄ“rtÄ«bas gars, bez kuriem nepastāv "demokrātiska sabiedrÄ«ba". Kā precizÄ“ts 10.pantā, šÄ«s brÄ«vÄ«bas izpausme ir pakļauta formalitātÄ“m, nosacÄ«jumiem, ierobežojumiem un sankcijām, kam tomÄ“r jātiek šauri interpretÄ“tām, to nepieciešamÄ«bai jātiek pārliecinoši pierādÄ«tai.[8] Ja medijiem netiktu nodrošināta pietiekama tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«ba, tie nevarÄ“tu pildÄ«t savu t.s. "sabiedrÄ«bas sargsuņa" pienākumu[9] demokrātiski tiesiskā valstÄ«.

ECT ir arÄ« norādÄ«jusi uz to, ka preses brÄ«vÄ«ba ietver iespÄ“jamu novirzi lÄ«dz pārspÄ«lÄ“jumam vai pat provokācijai.[10] AttiecÄ«gi jebkurai personai un jo Ä«paši medijam un tā žurnālistiem ir tiesÄ«bas brÄ«vi publiskot savu viedokli tādā formā, kādu šÄ«s personas uzskata par atbilstošu konkrÄ“tajai situācijai un savam profesionālās darbÄ«bas stilam. LÄ«dz ar to TVNET GRUPA bija no Satversmes un starptautiskajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentiem izrietošas tiesÄ«bas publiskot apspriežamo interviju.

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda arÄ«, ka Latvijas tiesu praksÄ“ norādÄ«ts, kādi ir tā sauktie "aizliegtie viedokļi", ko aizliegts paust publiskos pasākumos[11], - un konkrÄ“ti, kas vÄ“rsti pret Latvijas Republikas neatkarÄ«bu, priekšlikumi par Latvijas valsts iekārtas vardarbÄ«gu grozÄ«šanu, aicinājumi nepildÄ«t likumus, uz vardarbÄ«bu, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma fašisma vai komunisma ideoloÄ£iju sludināšana, kara propagandas veikšana, kā arÄ« noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un citu likumpārkāpumu slavÄ“šana vai aicināšana tos izdarÄ«t. ŠÄ«s normas paplašinātai interpretācijai nav pamata. PārÄ“jos gadÄ«jumos, ja vien netiek izplatÄ«ta maldinoša un neprecÄ«za informācija elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu ziņu raidÄ«jumos (kas ir specifiski EPLL 24. panta ceturtās daļas gadÄ«jums), viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kādu personu, tās darbÄ«bu vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess, lai arÄ« cik nepieņemams tas kādam liktos[12]. Augstākās tiesas Senāta atziņās atrodama arÄ« konkrÄ“ta norāde uz to, kas ir "ziņas" - ziņas ir datu, faktu, skaitļu kopums, kam pretnostatāms viedoklis kā attieksme, subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums vai izpratne (par kaut ko)[13]. TādÄ“jādi RaidÄ«jumam un tajā izvÄ“lÄ“to vārdu lietošanai ir tiesisks pamats.

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda arī par Raidījumā lietoto vārdu "deportācija":

Tiesu praksÄ“ atzÄ«ts (konkrÄ“tajā administratÄ«vajā procesā šis princips arÄ« piemÄ“rojams, jo jāvÄ“rtÄ“ raidÄ«juma saturs) - izskatot prasÄ«bu, nevar vÄ“rtÄ“t tikai konkrÄ“tās frāzes, uz kurām norāda prasÄ«tājs, bet raksts ir jāvÄ“rtÄ“ tā kopumā, kā arÄ« situācija, kādā raksts tapa.[14]

RadÄ«jums sastāv gan no virsraksta, gan no tā satura - ievaddaļas (norādÄ«ts uz raidÄ«juma "Kto BaM nnaTHT?" atspoguļoto interviju ar A.Rosļikovu, kas ir partijas "Stabilitātei!" lÄ«deris), un RaidÄ«jumā pausto konspektÄ«vi (citātu formā), un pašas intervijas audiovizuālā formā.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā intervijas laikā tika pārrunātas vairākas tÄ“mas un RaidÄ«jums netika veltÄ«ts grozÄ«jumiem "Imigrācijas likumā", savukārt pats vārds "deportācija" krievu valodā sākotnÄ“ji izskanÄ“ja A.Rosļikovam saistÄ«bā ar raidÄ«juma vadÄ«tājas E.Staškevičas uzdoto jautājumu par gaidāmajām LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanām. AttiecÄ«gi jautājumi/atbildes/komentāri par grozÄ«jumiem minÄ“tajā likumā bija minimāli.

Interneta vietnÄ“ www.rus.tvnet.lv raidÄ«jumu pavadošajā tekstā un RaidÄ«juma citātos arÄ« nav lietots vārds "deportācija" (tas tiek lietots tika RaidÄ«jumā attiecÄ«gi viedokļa formā).

Savukārt par paša vārda "deportācija" lietošanu uzsveram, ka plānoto grozÄ«jumu kontekstā intervijā tika pausts runātāju viedoklis saistÄ«bā ar politisko partiju darbÄ«bām, t.sk., par plānotajām LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanām, nevis pausta ziņa. Tāpat arÄ« tika izmantoti "deportācija" sinonÄ«mvārdi - "izraidÄ«t"/"atstāt"/"izsÅ«tÄ«t" (krievu valodā), piemÄ“ram, A.Roslikovs RaidÄ«juma 0:25:04-00:25:26 minÅ«tÄ“s saka: "[..] Tagad virzās jautājums par imigrāciju - tās ir PUA, tie ir deviņi tÅ«kstoši divi simti (9200) vecu cilvÄ“ku, kurus 1. septembrÄ« plānots vienkārši brutāli izraidÄ«t no valsts, un Iekšlietu ministriju tagad vada "APVIENOTAIS SARAKSTS" - Māris Kučinska kungs. Ja vÄ“l nedēļu iepriekš es teica, ka viņu kandidāts nav'slikts cilvÄ“ks, tas ir, biznesmenis pārstāvis ...", kā arÄ« 00:28:16-00:28:24 minÅ«tÄ“s "Aleksejs Rosļikovs: "Tas ir vÄ“zis. VÄ“zis ceturtajā stadijā. Viņai ir jākārto valsts valodas eksāmens, vai arÄ« viņa bÅ«s spiesta atstāt Latvijas teritoriju", 0:37:23-00:37:39 minÅ«tÄ“s Aleksejs Rosļikovs izsakās:      Kā var izsÅ«tÄ«t deviņus tÅ«kstošus (9 000) cilvÄ“ku? "Klusumā" - viegli! Pienāk pareizais datums un tās vecmāmiņas, kuras ir absolÅ«ti neaizsargātas ...".

SIA "TVNET GRUPA" norāda, ka tādējādi intervijā tika minēti vairāki līdzvērtīgi/sinonīmi vārdam "deportācija", kas arī apliecina norādīto par Raidījumā pausto viedokļa formā, bez saistības ar deportāciju 1949.gada martā.

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda, ka LÄ“mumā izvÄ“rstā formā ir skaidroti iespÄ“jamie grozÄ«jumi Imigrācijas likumā - tajā ietvertā jÄ“ga un mÄ“rÄ·i, savukārt jau iepriekš norādÄ«jām, ka RaidÄ«jums ir intervija ar Saeimas deputātu A.Rosļikovu, kurā ir sniegti dažādi viedokļi, savukārt RaidÄ«jumā nebija paredzÄ“ts un nebija pienākuma skaidrot grozÄ«jumu Imigrācijas likumā, t.sk., precÄ«zu plānoto tiesÄ«bu normu izpausmi. VienlaicÄ«gi tajā izsakās par LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanās iespÄ“jamo balsojumu un pieminot no minÄ“tajiem grozÄ«jumiem izrietošo bÅ«tÄ«bu - attiecināmu uz mazu (skaits RaidÄ«jumā pieminÄ“ts) LR iedzÄ«votāju daļu. AttiecÄ«gi nav ne faktiska, ne tiesiska pamata aizrādÄ«t raidÄ«juma vadÄ«tājiem/veidotājiem un/vai intervÄ“jamajam, ka tiek sniegta apzināti nepatiesa informācija.

SIA "TVNET GRUPA" ieskatā LÄ“mumā norādÄ«tais, ka "[..] diskutÄ“jot par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem "Imigrācijas likumā" RaidÄ«jumā tiek sniegta apzināti neprecÄ«za informācija, ka iespÄ“jamie grozÄ«jumi "Imigrācijas likumā" paredz Latvijas iedzÄ«votāju deportāciju/izsÅ«tÄ«šanu no valsts, ja viņi nebÅ«s pieteikušies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, un nebÅ«s iesnieguši pieteikumu Eiropas SavienÄ«bas pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusa pieprasÄ«šanai. AttiecÄ«gā likuma norma tiks piemÄ“rota nevis Latvijas iedzÄ«votājiem, bet tikai Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem pastāvÄ«gās uzturÄ“šanās atļauja Latvijas Republikā ir izsniegta kā Latvijas Republikā dzÄ«vojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonÄ«bas iegÅ«šanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. PÄ“c bÅ«tÄ«bas iespÄ“jamie grozÄ«jumi "Imigrācijas likumā" nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu (ārzemnieku) izraidÄ«šanu (https://likumi.lv/ta/id/232351-noteikumi-par-arzemnieka- piespieduizraidisanu-izcelosanas-dokumentu-un-ta-izsniegsanu) uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gās prasÄ«bas veikt nepieciešamās darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportāciju [..]" ir bez faktiskā un tiesiskā seguma, t.sk, RaidÄ«jumā ir minÄ“ta tikai izraidÄ«šanas iespÄ“jamÄ«ba (kas arÄ« iepriekš minÄ“tajā LÄ“muma citātā atzÄ«ts), savukārt RaidÄ«jumā nav norādÄ«ts, ka tiks izraidÄ«ti Latvijas iedzÄ«votāji, kā arÄ« no RaidÄ«jumā paustā šÄds secinājums neizriet.

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda, ka, kā korekti LÄ“mumā norādÄ«ts, tad skaidrojošÄ un sinonÄ«mu vārdnÄ«ca "TÄ“zaurs" sniedz vārda "deportācija" skaidrojumu: "Piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pārvietošana, izraidÄ«šana (aiz politiskiem vai krimināliem motÄ«viem uz likuma vai valsts varas iestāžu lÄ“muma pamata)" (https://tezaurs.lv/deport%C4%81ciia), attiecÄ«gi paša vārda lietošanā RaidÄ«jumā nav saskatāms jebkāda veida normatÄ«vo aktu pārkāpums (kā minÄ“ts iepriekš, arÄ« LÄ“mumā ir norādÄ«ts grozÄ«jumi "Imigrācijas likumā" nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu (ārzemnieku) izraidÄ«šanu [..]"), tādÄ“jādi pÄ“c jÄ“gas un satura LÄ“mumā atzÄ«ta par pamatotu iespÄ“jamÄ«ba, ka šÄ« likuma grozÄ«jumu kontekstā personas var tikt izraidÄ«tas = deportÄ“tas.

SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norāda, ka attiecÄ«gi LÄ“muma kontekstā ir vÄ“rtÄ“jams LÄ“mumā norādÄ«tais "aizrādÄ«jums", ka Latvijas tautai vārds "deportācija", pie tam, ja šo vārdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistās ar Padomju savienÄ«bas okupācijas iestāžu Latvijas iedzÄ«votāju izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vārda "deportācija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vām emocijām par valsts okupāciju un sekojošÄm represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem", un par minÄ“to norādām sekojošo:

pats šis LÄ“mumā norādÄ«tais citāts ir uzskatāms par viedokli, it sevišÄ·i tāpÄ“c, ka citātā ir lietots vārds "viennozÄ«mÄ«gi", tādÄ“jādi visdrÄ«zāk mÄ“Ä£inot ar to prevalÄ“t pār citiem iespÄ“jamajiem viedokļiem.

MinÄ“to aspektu apliecina arÄ« fakti, ka publiskajā telpā Imigrācijas likuma grozÄ«jumu kontekstā vārdu "deportācija" lieto plaši sabiedrÄ«bā / valsts amatpersonas / politologi u.c. (politoloÄ£e Iveta Kažoka intervijā Delfi: https://rus.delfi.lv/delfi-plus/istoriia-dnia/politoloq-iveta-kazhoka- russkovazvchnvj-chelovek-v-latvii-ne-chuvstvuet-sebva-v- bezopasnosti.d?id=55422658,  Inga     Spriņge:

https://twitter.com/InqaSprinqe/status/1641141619763052556, Māris Kučinskis: https://rus.lsm.lv/statia/novosti/obschestvo/23.03.2023-nadevus- do-deportacii-iz-latvii-delo-ne-doidet-qlava-mvd.a502033/, https://neatkariqa.nra.lv/izpete/389610-kapec-krieviem-taqad-iabaidas-no- deportacijas-uz-krieviju, skatīt arī pielikumā ekrānuzņēmumus, utt.)

RaidÄ«jumā nekādā, t.sk. salÄ«dzinājuma formā, nav norādÄ«ts, ka izraidÄ«šanu/deportācijas var jebkādā veidā sasaistÄ«t ar 1949.qada martā PSRS veiktajām deportācijām.

TādÄ“jādi vārds "deportācija" tika lietots šÄ vārda definÄ«cijas pamatizpratnÄ“ - piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pārvietošana, izraidÄ«šana.

VienlaicÄ«gi jāņem vÄ“rā, ka 1940. qados (PSRS rÄ«koja Latvijā divas deportācijas - 1941.qada jÅ«nijā un 1949.qada martā) veiktās deportācijas notika totalitārā režīmā (PSRS) un ar deportācijām ir saistÄ«tas represijas / cilvÄ“ku masveida bojāeja / Ä£imeņu izjaukšana utt., tādÄ“jādi, LÄ“mumā šÄdi apqalvojot, tiek pieļauts, ka jebkurš, kurš piemin vārdu "deportācija" marta mÄ“nesÄ« / apspriežamā likuma / Saeimā plānoto LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanu kontekstā u.tml., pieļauj arÄ« šÄdu "deportācijas" scenāriju. Taču šÄda veida iespÄ“jamÄ«ba nav pat pieļauta sabiedrÄ«bā - publiskā telpā un RaidÄ«jumā "klusÄ“jot" un/vai ar konkludentām darbÄ«bām nav atzÄ«ta.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, šÄda veida LÄ“muma apgalvojumos saskatāmas arÄ« zināmas cenzÅ«ras pazÄ«mes.

Skaidrojošajā un sinonÄ«mu vārdnÄ«cā "TÄ“zaurs" vārds "cenzÅ«ra" definÄ“ts: "Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatÄ«t informāciju, kuru tās uzskata par nevÄ“lamu" (https://tezaurs.1v/cenz%C5%ABra:1).

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā RaidÄ«jumā, kas ilgst ilgāk par vienu stundu tiek diskutÄ“ts par dažādām tÄ“mām, un vārda "deportācijas" lietošana ir saistÄ«ta ar aktualitātÄ“m nākotnÄ“ paredzÄ“tajām LR prezidenta vÄ“lÄ“šanām, A.Roslikova viedokli šajā jautājumā, t.sk., par LR prezidenta kandidāta U.PÄ«lÄ“na, kurš pārstāv partiju "Apvienotais saraksts", virzÄ«tajiem grozÄ«jumiem normatÄ«vajā aktā, tādÄ“jādi netika jebkādā veidā diskutÄ“ts par "deportāciju" 1940.gadu kontekstā. Turklāt konkrÄ“tajā gadÄ«jumā tiek apspriests nevis kādas informācijas aizliegta izplatÄ«šana, bet viena vārda it kā nekorekta izmantošana sabiedrÄ«bā / viedokļa formā.

Savos paskaidrojumos SIA "TVNET GRUPA" norāda, ka šÄdā veidā LÄ“mumā norādÄ«tais / ierosinātais administratÄ«vais pārkāpumu process vienlaicÄ«gi var tikt traktÄ“ts arÄ« kā mÄ“Ä£inājums ietekmÄ“t rus.tvnet.lv redakcionālo neatkarÄ«bu.

2023. gada 12. maijā Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" vÄ“stuli Nr. 26/6-7 ar kuru informÄ“ja, ka 2023. gada 18. maijā Padomes sÄ“dÄ“ tiks izskatÄ«ta administratÄ«vā pārkāpuma lieta Nr. 18012000000723 par iespÄ“jamo 24. panta ceturtās daļas neievÄ“rošanu SIA "TVNET GRUPA" darbÄ«bā. Vienlaikus Padome informÄ“ja, ka SIA "TVNET GRUPA" ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties Padomes sÄ“dÄ“, izmantojot iespÄ“jas pieslÄ“gties tai attālināti (izmantojot programmu MS Teams).

2023. gada 15. maijā Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" 2020. gada 28.oktobrÄ« izsniegto pilnvaru Jānim Bulim (personas kods 120876-…), tajā skaitā kārtot pilnvarotāja lietas ar fiziskām un juridiskām personām un visās pašvaldÄ«bu, valsts, tiesu, administratÄ«vās, tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“s, zvÄ“rinātu tiesu izpildÄ«tāju un zvÄ“rinātu notāru, un zvÄ“rinātu advokātu birojos un citās iestādÄ“s un iepazÄ«ties ar lietu materiāliem, izdarÄ«t no tiem izrakstus, izgatavot kopijas, iesniegt un saņemt nepieciešamos dokumentus un to kopijas un norakstus. Tostarp Jānis Bulis lÅ«dza Padomi iepazÄ«ties ar lietas materiāliem.

2023. gada 16. maijā Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotajai personai Jānim Bulim vÄ“stuli par lietas materiālu izsniegšanu, kurai tika pievienoti lietas materiāli, un proti:

2023. gada 4. aprīļa Pārbaudes ziņojums Nr. P/2023/6-6/59 uz 12 (divpadsmit) lapām;

2023. gada 5. aprīļa LÄ“mums par administratÄ«vā procesa uzsākšanu Nr. 158/1-2 uz 11 (vienpadsmit) lapām;

2023. gada 16. aprīļa Biedrības Publiskās atmiņas centrs eksperta atzinums uz 8 (astoņām) lapām;

2023. gada 28. aprīļa Latvijas Nacionālā arhīva atzinums Nr. LV_LNA-1.49./N-16 uz 5 (piecām) lapām;

2023. gada 2. maija Latvijas Okupācijas muzeja atzinums Nr.2023/OM-29 uz 2 (divām) lapām.

2023. gada 17. maijā Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotās personas Jāņa Buļa vēstuli ar lūgumu izsniegt arī lietas materiālus, kas saistīti ar Padomes lūgumiem sniegt eksperta atzinumus.

2023. gada 17 maijā Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotajai personai Jānim Bulim vÄ“stuli par lietas materiālu izsniegšanu, kurai tika pievienoti lietas materiāli, un proti:

2023. gada 12. aprīļa vēstule Latvijas Okupācijas muzejam Nr.53/3- 2 uz 7 (septiņām) lapām;

2023. gada 12. aprīļa vēstule Latvijas Valsts arhīvam Nr.54/3-2 uz 7 (septiņām) lapām;

2023. gada 12. aprīļa vēstule Biedrības "Publiskās atmiņas centrs" vadītājam Dr. hist., Dr. hist. h. c. (LZA) Kārlim Kangerim Nr.57/3-2 uz 7 (septiņām) lapām.

Lietas izskatÄ«šanā SIA "TVNET GRUPA" piedalÄ«jās. Lietas izskatÄ«šanas laikā SIA "TVNET GRUPA" pārstāvis uzturÄ“ja iepriekš rakstiskajos paskaidrojumos norādÄ«to pozÄ«ciju, kā arÄ« papildus norādÄ«ja, ka:

SIA "TVNET GRUPA" vainu izdarītajā pārkāpumā atzīst daļēji.

SIA "TVNET GRUPA" uzturÄ“ja savus rakstiski iesniegtos paskaidrojumus, ka RaidÄ«jumā divi SIA "TVNET GRUPA" žurnālisti un RaidÄ«juma viesis informācijas sniegšanai ir izmantojuši faktu un viedokļu intervijas žanru. SIA "TVNET GRUPA" pārstāvis izteica viedokli par izskatāmajā lietā pievienotajiem atzinumiem. SIA "TVNET GRUPA" atzÄ«st, ka lietojot jÄ“dzienu "deportācija/deportācijas", nevar noraidÄ«t aspektu, ka Latvijā šis jÄ“dziens primāri saistās ar (Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas) okupācijas laikā 1940-to gados Ä«stenoto Latvijas iedzÄ«votāju piespiedu masveida pārvietošanu no viņu dzÄ«vesvietām, bet konkrÄ“tā RaidÄ«juma kopsakarÄ«bā esot jāskatās, ka bÅ«tÄ«ba ir tajā, ka nav tiesiska pamata RaidÄ«jumā lietoto vārdu "deportācija/deportācijas" saistÄ«t tikai ar 1940-to gadu deportācijām Latvijā. SIA "TVNET GRUPA" pārstāvja ieskatā vārds "deportācija/deportācijas" RaidÄ«jumā tika izmantots kā viens no sinonÄ«miem vārdam "izraidÄ«šana". Atbildot uz Padomes jautājumiem, RaidÄ«juma viesis norādÄ«ja, ka to, kāpÄ“c konkrÄ“tajā raidÄ«jumā izmantots tieši vārds "deportācija", atbildi varot sniegt tikai RaidÄ«juma vadÄ«tāji. Tāpat pārstāvis norāda, ka RaidÄ«juma viesis jÄ“dzienu "deportācija" ir lietojis, to saistot ar vÄ“sturiskajiem notikumiem - 1940-to gadu deportācijām Latvijā, tomÄ“r nekonkretizÄ“jot, ka tas bijis tā domāts. Pārstāvis norādÄ«ja, ka pārkāpums veikts neapzināti, jo tā esot bijusi tiešraide, un RaidÄ«juma vadÄ«tāji neesot varÄ“juši operatÄ«vi izvÄ“rtÄ“t jÄ“dziena "deportācija" izmantošanas pamatotÄ«bu, kad RaidÄ«jumā tika runāts par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem Imigrācijas likumā. SIA "TVNET GRUPA" pārstāvis izteica viedokli, ka ir pagājis laiks kopš iespÄ“jamā pārkāpuma izdarÄ«šanas brīža, bet, raugoties no iespÄ“jamā pārkāpuma izskatÄ«šanas brīža, SIA "TVNET GRUPA" pārstāvis viennozÄ«mÄ«gi atzÄ«st, ka vārdu "deportācija" labāk bija nelietot.

Ievērojot minēto, Padome

secina:

SIA "TVNET GRUPA" neapstrÄ«d faktu, ka, sniedzot pakalpojumu pÄ“c pieprasÄ«juma, rustvnet.lv 2023. gada 29.martā ir izvietots raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jums "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", kurā tostarp tiek apspriesti politiskās partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšlikumi likumprojekta "GrozÄ«jumi imigrācijas likumā" 2. lasÄ«jumam, kuri iesniegti Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijai, un kurus komentÄ“ politiskās partijas "Stabilitātei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs, taču norāda, ka nepiekrÄ«t tam, ka RaidÄ«jumā izplatÄ«tā informācija ir bijusi neprecÄ«za un nav ievÄ“rota pienācÄ«ga neitralitāte.

Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmāk arÄ« - EPLL) 24.panta pirmā daļa nosaka: "Elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir brÄ«vi un neatkarÄ«gi programmu un raidÄ«jumu veidošanā un izplatÄ«šanā, kā arÄ« savā redakcionālajā darbÄ«bā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie lÄ«gumi." TiesÄ«bu norma nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir neatkarÄ«gi savā redakcionālajā darbÄ«bā, ciktāl tos neierobežo tiesÄ«bu normas.

EPLL 24.panta ceturtajā daļā noteikts, ka: "Elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidÄ«jumos tiktu atspoguļoti godÄ«gi, objektÄ«vi, ar pienācÄ«gu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un Ä“tikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. InformatÄ«vi dokumentālajos un ziņu raidÄ«jumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju." MinÄ“tās normas mÄ“rÄ·is ir panākt, lai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmu raidÄ«jumos fakti, tostarp vÄ“stures fakti un notikumi, tiktu atspoguļoti objektÄ«vi, tā, lai raidÄ«juma auditorijai rastos pÄ“c iespÄ“jas atbilstošs priekšstats par notikušo. Pienākums atspoguļot faktus un notikumus objektÄ«vi, veicinot viedokļu apmaiņu atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un Ä“tikas principiem, ietver pienākumu atspoguļojot dažādu uzskatu viedokļus, ievÄ“rot viedokļu daudzveidÄ«bu, nepārraidÄ«t vienpusÄ«gu informāciju, nošÄ·irot faktus no to interpretācijas. LikumdevÄ“js ar 2018. gada 20.jÅ«nija likumu izdarÄ«ja grozÄ«jumus augstāk

minÄ“tajā EPLL 24. panta ceturtajā daļā. Šo likuma grozÄ«jumu anotācijā noteikts, ka, papildinot likuma 24. pantu ar pienācÄ«gas neitralitātes un precizitātes principu, kā arÄ« nosakot pienākumu informatÄ«vi dokumentālajos raidÄ«jumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti netiktu maldināta auditorija, tiktu samazināta faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatÄ«šana elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmās un katalogos. "Precizitāte" nozÄ«mÄ“ to, ka jo Ä«paši strÄ«dÄ«gos jautājumos ir jāņem vÄ“rā svarÄ«gākie atšÄ·irÄ«gie viedokļi un fakti. Savukārt "pienācÄ«gs" nozÄ«mÄ“ atbilstÄ«bu un piemÄ“rotÄ«bu konkrÄ“tā raidÄ«juma priekšmetam un bÅ«tÄ«bai. "Neitralitāte" pati par sevi nozÄ«mÄ“, ka vienai pusei netiek sniegta lielāka labvÄ“lÄ«ba salÄ«dzinājumā ar otru pusi. Rezultātā tiek Ä«stenotas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas saņemt ne tikai patiesu, bet arÄ« pietiekami precÄ«zu un apzināti nesagrozÄ«tu informāciju. IevÄ“rojot minÄ“to, secināms, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir bijis noteikt elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem tādus raidÄ«jumu veidošanas standartus, kas uzliek par pienākumu izplatÄ«t informāciju, kas ir faktoloÄ£iski precÄ«za un sabalansÄ“ta viedokļu dažādÄ«bā.

Monitoringa rezultāti liecina, ka RaidÄ«jumā izplatÄ«tā informācija, kas saistÄ«ta ar iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem Imigrācijas likumā nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu (ārzemnieku) izraidÄ«šanu uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gās prasÄ«bas veikt nepieciešamās darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportāciju, kā to RaidÄ«jumā definÄ“ RaidÄ«juma viesis un RaidÄ«juma vadÄ«tāji. Padome konstatÄ“, ka RaidÄ«juma vadÄ«tāji - žurnālisti - RaidÄ«juma laikā neievÄ“ro savu pienākumu profesionāli vadÄ«t raidÄ«jumu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā paskaidrojot auditorijai tÄ“mu vai mainot sarunas gaitu. Taču konkrÄ“tajā gadÄ«jumā RaidÄ«juma vadÄ«tāji šÄdas darbÄ«bas neveic. VÄ“rtÄ“jot RaidÄ«jumu kopumā, Padome secina, ka RaidÄ«jumā nav ievÄ“rots pienācÄ«gas precizitātes un neitralitātes princips, izmantojot jÄ“dzienu "deportācija/deportācijas" pretÄ“ji tā nozÄ«mei, un proti:

00:25:27-00:25:38 Aleksejs Rosļikovs (atbildot uz Ä’rikas Staškevičas jautājumu kāpÄ“c partija "Stabilitātei" neatbalstÄ«s Uldi PÄ«lÄ“nu Latvijas prezidenta amatam): "Jā, protams! Tātad tagad atbalstÄ«t prezidentu, prezidenta kandidātu, kurš pārstāv partiju, kura organizÄ“ neatkarÄ«gās Latvijas vÄ“sturÄ“ pirmo deportācijas vilni no valsts? NÄ“, paldies!";

00:26:21-00:26:27 Ä’rika Staškeviča: "Ja viņi pieņems tādu likumu un bÅ«s deportācijas, tad PÄ«lÄ“ns, PÄ«lÄ“ns nav jÅ«su kandidāts?";

00:27:26-00:27:33 Ä’rika Staškeviča: "Nu tātad, ja deportācijas nenotiks, tad Uldis PÄ«lÄ“ns ir variants, ja pÄ“kšÅ†i bÅ«s tik radikālā formā pieņemts, tad nav kandidāts?";

00:27:33-00:27:52 Aleksejs Rosļikovs: "Nu es vispār Ä«stenÄ«bā kaut kā neapspriestu tÄ“mu tādā formātā - ja bÅ«s deportācijas, nebÅ«s deportācijas vai bÅ«s deportācijas, bet tā bÅ«s visas Eiropas mÄ“roga katastrofa. Un es laikam absolÅ«ti izteikšu visas mÅ«su frakcijas, visas mÅ«su partijas viedokli, ka kā var atbalstÄ«t cilvÄ“ku, kura partija ir organizÄ“jusi pirmo deportāciju neatkarÄ«gajā, neatkarÄ«gās Latvijas vÄ“sturÄ“.";

00:29:12-00:29:39 Aleksejs Rosļikovs: "Sešdesmit (60) gadi, sešdesmit (60) gadi nekārto valsts valodas eksāmenu vispār. TāpÄ“c ka, pirmkārt jau viņi pÄ“c vecuma var "nepavilkt". Atgriežam atpakaļ spÄ“kā, man laikam nav lÄ«dzi, jā, nav te. Atgriežam atpakaļ spÄ“kā Valsts valodas prasmes apliecÄ«bu lÄ«dz 2001. gadam. Viņas atcÄ“la! Tieši PUA! Darbam atstāja, priekš PUA atcÄ“la. Tātad, apstākļi tika radÄ«ti mākslÄ«gi priekš tā, lai iegÅ«tu kaut kādu masu deportācijai, nu ...";

00:30:36-00:31:02 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“tu, lai mÄ“s mazliet apstājamies un pārspriežam. Es vienkārši ne visai saprotu kam vajadzÄ«gas masveida deportācijas. TāpÄ“c, ka viena lieta, kad, teiksim, "Nacionālā apvienÄ«ba" un tie, kas virzÄ«ja šo likumu, to ieraksta, un elektorāts to redz. No otras puses, kā izskatÄ«sies valsts, kura vienkārši vardarbÄ«gi atved un izsviež cilvÄ“kus ārpus robežai? Es nedomāju, ka ir izdevÄ«gi, lÅ«k tieši."

Padomes ieskatā secināms, ka Raidījumā izplatītā informācija netika pasniegta ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, tostarp no Raidījuma vadītāju puses, ko pamato turpmāk minētā informācija.

Å…emot vÄ“rā, ka Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas tautai vārds "deportācija", pie tam, ja šo vārdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistās ar Padomju savienÄ«bas okupācijas iestāžu Latvijas iedzÄ«votāju izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vārda "deportācija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vām emocijām par valsts okupāciju un sekojošÄm represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Padome ir nosÅ«tÄ«jusi pieprasÄ«juma vÄ“stules par atzinuma sniegšanu neatkarÄ«gajam ekspertam Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Valsts arhÄ«vam, kā arÄ« neatkarÄ«gajam ekspertam BiedrÄ«bai "Publiskās atmiņas centrs" saistÄ«bā ar RaidÄ«jumā izplatÄ«to informāciju par iespÄ“jamo deportāciju.

[16.1] BiedrÄ«ba "Publiskās atmiņas centrs" savā atzinumā norāda, ka jÄ“dziens "deportācija" Latvijas Republikas tiesiskajā sistÄ“mā ir saistāms ne tikai ar vÄ“stures faktu - PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas Ä«stenoto deportāciju - un juridiskā novÄ“rtÄ“juma - vismaz noziegums pret cilvÄ“ci - atzÄ«šanu, bet arÄ« konstitucionāliem pienākumiem nosodÄ«juma Ä«stenošanā, kas ietver arÄ« atturÄ“šanos no šÄdu noziegumu definÄ“jošu jÄ“dzienu rupjas noniecināšanas vai to apzinātas publiskas relativizÄ“šanas. BiedrÄ«ba "Publiskās atmiņas centrs" tostarp norāda, ka vÄ“stures jÄ“dziena "deportācijas" saturs un atbilstošs lietojums ir daļa no obligāti apgÅ«stamās pamatizglÄ«tÄ«bas minimuma, nav it ne mazākā attaisnojuma personām, kam ir derÄ«gs vismaz pamatizglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanu apliecinošs, Latvijas Republikas izdots dokuments, ar jÄ“dzienu "deportācija" apzÄ«mÄ“t piespiedu izraidÄ«šanu. BiedrÄ«ba "Publiskās atmiņas centrs" norāda, ka ne juridiski, ne vÄ“sturiski deportācija nav salÄ«dzināma ar piespiedu izraidÄ«šanu. Tie ir skaidri nošÄ·irti jÄ“dzieni ne tikai latviešu valodā, bet arÄ« krievu valodā. Savā atzinumā BiedrÄ«ba "Publiskās atmiņas centrs" norāda uz pieļaujamās publiskās retorikas robežām, diskutÄ“jot par cilvÄ“ktiesÄ«bu normām, proti, demokrātiskas, tiesiskas valsts likumā noteiktus cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežojumus (kas ir pieļaujami, izpildot noteiktas prasÄ«bas) nesalÄ«dzināt ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvÄ“cÄ«bu un nelietot jÄ“dzienus, kas juridiski un vÄ“sturiski skar bÅ«tisku Latvijas tautas daļu, liedzot tai taisnÄ«gumu, proti, pazeminot piedzÄ«votās ciešanas noziedzÄ«gu deportāciju laikā lÄ«dz cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežojumu radÄ«tajām neÄ“rtÄ«bām.

[16.2] Latvijas Valsts arhÄ«vs norāda, ka Latvijā jÄ“dziens "deportācija/deportācijas" primāri asociÄ“jas ar Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (turpmāk - PSRS) okupācijas laikā 1941. un 1949. g. Ä«stenoto Latvijas iedzÄ«votāju piespiedu masveida pārvietošanu no viņu dzÄ«vesvietām uz tāliem PSRS Austrumu apgabaliem - pamatā uz SibÄ«riju vai Ziemeļkazahstānu[15]. Latvijas Valsts arhÄ«vs tostarp precizÄ“, ka bijušÄs PSRS teritorijā jÄ“dziens "deportācija" pamatā vÄ“sturiski asociÄ“jas ar totalitāras diktatÅ«ras Ä«stenotām politiskām represijām (precÄ«zāk sakot - vienu no represiju veidiem)[16]. Latvijas Valsts arhÄ«vs norāda, ka ir acÄ«mredzams, ka jÄ“dziens "deportācija" tādā izpratnÄ“, kā tas Latvijas sabiedrÄ«bā saglabājies no PSRS okupācijas laikā Ä«stenotajām Latvijas iedzÄ«votāju masveida deportācijām, ne pÄ“c vienas no iepriekš minÄ“tajām pazÄ«mÄ“m nav pielÄ«dzināms situācijai mÅ«sdienu Latvijā. Latvijas Valsts arhÄ«vs uzsver, ka jÄ“dziena "deportācija" izmantošana Latvijā (bez precizÄ“jošiem paskaidrojumiem un atrunām) tādā nozÄ«mÄ“ kā to pieņemts lietot demokrātiskās valstÄ«s, kas nav pieredzÄ“jušas PSRS okupācijas režīmu un masveida represijas, faktiski nozÄ«mÄ“ apzinātu vai neapzinātu sabiedrÄ«bas maldināšanu un no vÄ“stures zinātnes viedokļa vÄ“rtÄ“jama kā nekorekta.

[16.3] Latvijas Okupācijas muzejs norāda, ka RaidÄ«jumā jÄ“dziens "deportācija", to attiecinot uz Imigrācijas likuma izmaiņām pakļautajiem ārvalstniekiem, tiek lietots nekorekti, jo atbilstoši Imigrācijas likumā tiek izmantots termins "piespiedu izraidÄ«šana", kas ir administratÄ«vs akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumÄ«gas uzturÄ“šanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidÄ«t ārzemnieku uz viņa pilsonÄ«bas valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesÄ«bas ieceļot.[17] Latvijas Okupācijas muzejs norāda, ka RaidÄ«jumā termina "deportācija" lietošana lingvistiski nav nepareiza, tomÄ“r faktiski šajā gadÄ«jumā tā lietošana ir neatbilstoša un maldinoša, jo termins tiek lietots neadekvāti — PSRS okupācijas varas organizÄ“tās masveida deportācijas Baltijā 1941. un 1949. gadā, kas pārkāpj 1949. gada ŽenÄ“vas konvenciju, nav salÄ«dzināms ar Latvijas Republikas Imigrācijas likumā noteiktām valsts likumiskām darbÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot Monitoringa pārbaudes rezultātus, Padomei iesniegtos neatkarÄ«go ekspertu atzinumus par RaidÄ«jumā izplatÄ«tā satura ietekmi uz vidusmÄ“ra klausÄ«tāju, secināms, ka neprecÄ«zas informācijas paušana un pienācÄ«gas neitralitātes neievÄ“rošana elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa darbÄ«bā faktiski ir apzināta sabiedrÄ«bas maldināšana un vÄ“rtÄ“jama kā nekorekta, kas maldina sabiedrÄ«bu, ka Latvija ir totalitāra valsts, kura, iespÄ“jams, plāno veikt masveida deportācijas - personu piespiedu pārvietošanu, kas saistÄ«ta ar padzÄ«šanu vai citām piespiedu darbÄ«bām no likumÄ«gi apdzÄ«votas teritorijas, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesÄ«bām.

No iepriekš norādÄ«tās neatkarÄ«go ekspertu atzinumos sniegtās informācijas un Monitoringa departamenta konstatÄ“tā ir secināms, ka RaidÄ«jumā izplatÄ«tā informācija nav izplatÄ«ta ar pienācÄ«gu precizitāti un neitralitāti, tas ir, RaidÄ«juma ietvaros veiktā iespÄ“jamo Imigrācijas likuma grozÄ«jumu apspriešana ir nekorekta, vienpusÄ“ja un maldinoša.

Lai izprastu EPLL 24. panta ceturtajā daļa noteikto programmu veidošanas nosacÄ«jumu, ka elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidÄ«jumos tiktu atspoguļoti ar pienācÄ«gu precizitāti un neitralitāti ir jānoskaidro terminu "pienācÄ«gs", "precizitāte" un "neitralitāte" nozÄ«me. SkaidrojošÄ vārdnÄ«cā ar terminu "pienācÄ«gs"[18] tiek saprasts tāds, kas ir atbilstošs (pieņemtajai kārtÄ«bai); tāds, kas ir vajadzÄ«gs, nepieciešams, savukārt ar terminu "precizitāte"[19] tiek saprasts tāds, kas ir precÄ«zs. LÄ«dz ar to ar vārdu savienojumu "pienācÄ«ga precizitāte" ir saprotams, ka tas nozÄ«mÄ“ faktus atspoguļot precÄ«zi, bez kļūdām un jautājumos, par kuriem tiek veidoti informatÄ«vi analÄ«tiskie raidÄ«jumi skar vai ieinteresÄ“ lielu sabiedrÄ«bas daļu, tad informācija jāatspoguļo ar vÄ“l lielāku precizitāti. Savukārt ar terminu "neitralitāte"[20] tiek saprasta atturÄ“šanās nostāties kādā pusÄ“, lÄ«dz ar to konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ar vārdu savienojumu "pienācÄ«ga neitralitāte" ir saprotams, ka veidojot informatÄ«vi analÄ«tiskos raidÄ«jumus fakti ir jāatspoguļo tā, lai raidÄ«jumā nebÅ«tu jÅ«tama raidÄ«jumu veidotāju/vadÄ«tāju nostāja, kura ietekmÄ“ raidÄ«juma virzÄ«bas noteikšanu attiecÄ«bā uz raidÄ«jumā apskatāmo tÄ“mu.

Saskaņā ar AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma (turpmāk arÄ« - AAL) 132.pantu institÅ«cijai (amatpersonai), izskatot administratÄ«vā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarÄ«ts administratÄ«vais pārkāpums, vai to izdarÄ«jusi pie atbildÄ«bas saucamā persona, vai šo personu var saukt pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, vai ir atbildÄ«bu mÄ«kstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarÄ«ts mantisks zaudÄ“jums, kā arÄ« jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozÄ«me lietas pareizā izlemšanā. Pamatojoties uz AAL 11.panta pirmajā daļā noteikto, ja personas izdarÄ«tais administratÄ«vais pārkāpums konkrÄ“tajos apstākļos nav radÄ«jis tādu apdraudÄ“jumu tiesiski aizsargātajām interesÄ“m, lai par to piemÄ“rotu sodu (maznozÄ«mÄ«gs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratÄ«vā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemÄ“rojot sodu. Šajā gadÄ«jumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzÄ«st par lietderÄ«gu, izsaka personai aizrādÄ«jumu. AizrādÄ«jums nerada tiesiskas sekas.

Juridiskās personas vaina nosakāma, ņemot vÄ“rā divus nosacÄ«jumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespÄ“ja nodrošināt noteikumu ievÄ“rošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzÄ“ta atbildÄ«ba, otrkārt, vai juridiskā personā veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievÄ“rošanu (Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009.gada 5.marta spriedums lietā Nr.SKA-19/2009). Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 25.pantu            "elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi uzņemas redakcionālo atbildÄ«bu. Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu redakcionālā atbildÄ«ba šÄ panta izpratnÄ“ ir efektÄ«va kontrole gan attiecÄ«bā uz raidÄ«jumu izvÄ“li, gan attiecÄ«bā uz to organizāciju programmās un katalogos. Šie noteikumi neattiecas uz programmu retranslāciju." Tā kā SIA "TVNET GRUPA" pati izvieto materiālus pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma rustvnet.lv un attiecÄ«bā uz pakalpojumā pÄ“c pieprasÄ«juma iekļautajos audiovizuālajos raidÄ«jumos izplatÄ«to informāciju pieņem redakcionālus lÄ“mumus, tajā skaitā par raidÄ«jumos izplatÄ«tās informācijas pienācÄ«gu precizitāti un neitralitāti, tad SIA "TVNET GRUPA" bija iespÄ“ja nodrošināt pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma veidošanas nosacÄ«jumu ievÄ“rošanu atbilstoši Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likumā noteiktajam. No minÄ“tā secināms, ka SIA "TVNET GRUPA" bija iespÄ“ja izvÄ“rtÄ“t RaidÄ«jumā izplatÄ«tās informācijas precizitāti un neitralitāti.

IevÄ“rojot visu minÄ“to un vÄ“rtÄ“jot to, secināms, ka ir izdarÄ«ts administratÄ«vais pārkāpums un lietā nepastāv apstākļi, kas varÄ“tu bÅ«t par pamatu lietvedÄ«bas izbeigšanai (AAL 119.pants), lietā nepastāv apstākļi, lai nepiemÄ“rotu administratÄ«vo sodu, kā arÄ« konstatÄ“tais pārkāpums nav uzskatāms par maznozÄ«mÄ«gu, un tādēļ SIA "TVNET GRUPA" konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav atbrÄ«vojama no administratÄ«vās atbildÄ«bas (AAL 11.panta pirmā daļa), un tā iemesla dēļ, lai atturÄ“tu pārkāpÄ“ju un citus elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus no administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«šanas, kā arÄ« šÄdu pārkāpumu atkārtošanās, Padome uzskata, ka nepieciešams SIA "TVNET GRUPA" piemÄ“rot administratÄ«vo sodu. Padomes ieskatā ar administratÄ«vā soda palÄ«dzÄ«bu SIA "TVNET GRUPA" tiks motivÄ“ta savā turpmākajā darbÄ«bā nepieļaut atkārtotu iepriekš minÄ“tā pārkāpuma izdarÄ«šanu.

IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to un izvÄ“rtÄ“jot lietā esošÄs ziņas par faktiem kopumā un savstarpÄ“jā sakarÄ«bā, Padome secina, ka elektroniskais plašsaziņas lÄ«dzeklis SIA "TVNET GRUPA" raidÄ«jumā "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", izplatot informāciju bez pienācÄ«gas precizitātes un neitralitātes, ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturto daļu, tādÄ“jādi izdarot Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80. panta pirmajā daļā paredzÄ“to pārkāpumu - "Par šajā likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vai pienākumu neievÄ“rošanu attiecÄ«bā uz elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmu veidošanu vai pakalpojumu sniegšanu pÄ“c pieprasÄ«juma piemÄ“ro brÄ«dinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit lÄ«dz simt naudas soda vienÄ«bām, bet juridiskajai personai — no simt lÄ«dz divtÅ«kstoš naudas soda vienÄ«bām." AAL 16. panta otrā daļa nosaka, ka "viena naudas soda vienÄ«ba ir pieci euro." No minÄ“tā izriet, ka par EPLL 80. panta pirmās daļas pārkāpumu juridiskām personām var piemÄ“rot naudas sodu no 500 euro lÄ«dz 10 000 euro.

AAL 19. panta pirmā daļa nosaka, ka "sodu par administratÄ«vo pārkāpumu piemÄ“ro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldÄ«bu saistošie noteikumi, kuros paredzÄ“ta atbildÄ«ba par izdarÄ«to pārkāpumu."

AAL 19. panta otrajā daļā noteikts, ka "nosakot administratÄ«vā soda veidu un mÄ“ru, ņem vÄ“rā izdarÄ«tā pārkāpuma raksturu, pie atbildÄ«bas saucamās personas personÄ«bu (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarÄ«šanas apstākļus, atbildÄ«bu mÄ«kstinošos un pastiprinošos apstākļus." Nosakot soda apmÄ“ru, Padome ņem vÄ“rā turpmāk norādÄ«tos apsvÄ“rumus:

Izdarītā pārkāpuma raksturs:

pārkāpums radies, jo SIA "TVNET GRUPA" neveica visus iespÄ“jamos pasākumus Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturtās daļas noteikumu ievÄ“rošanai, tajā skaitā neizvÄ“rtÄ“ja RaidÄ«jumā izplatÄ«tās informācijas precizitāti un neitralitāti, lai izslÄ“gtu pārkāpuma seku iestāšanās iespÄ“ju. VSIA "TVNET GRUPA" nav apzinājusies savu darbÄ«bu prettiesisko raksturu un nav paredzÄ“jusi pārkāpuma seku iestāšanās iespÄ“ju, kaut gan tās varÄ“ja un vajadzÄ“ja paredzÄ“t;

izdarītais pārkāpums nav uzskatāms par tādu, kas radies tehnisku iemeslu dēļ;

IzdarÄ«tais pārkāpums uzskatāms par bÅ«tisku, jo konstatÄ“ta rupja, bÅ«tiska un nepārprotama pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma sniegšanai noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievÄ“rošana;

SIA "TVNET GRUPA" pārkāpums ir vērtējams kā pirmreizējs.

Pārkāpuma izdarÄ«šanas apstākļi:

nav konstatējams, ka pārkāpums būtu radies tehniskas kļūdas dēļ;

pie atbildības saucamā persona nav mēģinājusi novērst pārkāpumu.

Pie atbildības saucamās personas personība (reputācija):

pie atbildības saucamās personas attieksme pret izdarīto pārkāpumu - daļēji izprot pārkāpuma rakstura būtiskumu un nav veikusi darbības, lai novērstu izdarīto pārkāpumu;

SIA "TVNET GRUPA" ir sniegusi paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma lietā Padomes noteiktajā termiņā;

attiecībā uz SIA "TVNET GRUPA" darbību pēdējā gada laikā Padomē nav ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Pie atbildības saucamās personas mantiskais stāvoklis:

Saskaņā ar publiski pieejamo SIA "TVNET GRUPA" gada pārskatu 2021.gada apgrozījums ir bijis 3 736 536, bet 2021.gadu SIA "TVNET GRUPA" ir noslēgusi ar 193 717 euro lielu peļņu.

AdministratÄ«vo atbildÄ«bu pastiprinoši vai mÄ«kstinoši apstākļi: SIA "TVNET GRUPA" vainu izdarÄ«tajā pārkāpumā atzÄ«st daļēji.

Juridiskas personas vaina nosakāma, ņemot vērā divus

nosacījumus: pirmkārt,

vai juridiskajai personai bija iespÄ“ja nodrošināt noteikumu ievÄ“rošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzÄ“ta administratÄ«vā atbildÄ«ba, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievÄ“rošanu (sk. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009. gada 5. marta spriedums lietā Nr.SKA-19/2009).

Saskaņā ar AAL 13. pantu "AdministratÄ«vais sods ir ietekmÄ“šanas lÄ«dzeklis, kas tiek piemÄ“rots administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«jušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtÄ«bu, atjaunotu taisnÄ«gumu, sodÄ«tu par izdarÄ«to pārkāpumu, kā arÄ« atturÄ“tu administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«jušo personu un citas personas no turpmākas administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«šanas."

Pieņemot lÄ“mumu par soda mÄ“ra apjomu, Padome ņem vÄ“rā Padomes VadlÄ«nijas sankciju piemÄ“rošanā par administratÄ«vajiem un reklāmas pārkāpumiem. IzvÄ“rtÄ“jot šÄ«s lietas apstākļus, pārkāpums ir uzskatāms par bÅ«tisku, jo tas ir skāris Ä«paši sensitÄ«vu jomu - jÄ“dziena "deportācija" izmantošanu saistÄ«bā ar iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem Imigrācijas likumā, jo šis jÄ“dziens Latvijas Republikas tiesiskajā sistÄ“mā un vÄ“sturiskajā kontekstā saistāms ar kara noziegumu vai noziegumu pret cilvÄ“ci. Par bÅ«tiskiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes vadlÄ«nijās noteikto juridiskām personām piemÄ“rojams naudas sods no 701 lÄ«dz 2000 naudas soda vienÄ«bām jeb no 3505 lÄ«dz 10 000 EUR. Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, Padome uzskata par nepieciešamu piemÄ“rot administratÄ«vo sodu 1700 (viens tÅ«kstotis septiņi simti) naudas soda vienÄ«bas jeb EUR 8500 (astoņi tÅ«kstoši pieci simti euro) apmÄ“rā, kas uzskatāms par soda apmÄ“ru, kas nenodara SIA "TVNET GRUPA" ar pārkāpumu nesamÄ“rojamus materiālus zaudÄ“jumus, vienlaikus stimulÄ“jot SIA "TVNET GRUPA" un citus elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus turpmāk ievÄ“rot EPLL prasÄ«bas attiecÄ«bā programmu veidošanas nosacÄ«jumu un ierobežojumu ievÄ“rošanu.

IevÄ“rojot minÄ“to un saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturto daļu, 80. panta pirmo daļu un AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma 151. panta 1. punktu, kā arÄ« 153. panta pirmo daļu, Padome

nolemj:

SodÄ«t elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekli SIA "TVNET GRUPA", reÄ£istrācijas numurs 40003490052, par Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80.panta pirmajā daļā paredzÄ“tā pārkāpuma izdarÄ«šanu, uzliekot naudas sodu 1700 (viens tÅ«kstotis septiņi simti) naudas soda vienÄ«bas jeb EUR 8500 (astoņi tÅ«kstoši pieci simti euro) apmÄ“rā.

Pieņemto lēmumu paziņot SIA "TVNET GRUPA" .

Saskaņā ar AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma 166.panta pirmo un otro daļu, kā arÄ« 168.panta pirmo daļu persona, kura saukta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, šo lÄ“mumu desmit darba dienu laikā no lÄ“muma paziņošanas dienas var pārsÅ«dzÄ“t rajona (pilsÄ“tas) tiesā pÄ“c tās juridiskās adreses, iesniedzot sÅ«dzÄ«bu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomei.

Saskaņā ar AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma 262.pantu termiņš lÄ“mumā noteiktā naudas soda labprātÄ«gai izpildei pilnā apmÄ“rā tiek noteikts 1 (viens) mÄ“nesis no dienas, kad lÄ“mums ir stājies likumÄ«gā spÄ“kā. Naudas soda brÄ«vprātÄ«gas izpildes kārtÄ«ba ir noteikta AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma 263.pantā.

GadÄ«jumā, ja naudas sods labprātÄ«gi netiek samaksāts šajā lÄ“mumā noteiktajā termiņā, tad saskaņā ar AdministratÄ«vās atbildÄ«bas likuma 269.panta pirmo daļu iestāde pÄ“c naudas soda brÄ«vprātÄ«gas izpildes termiņa beigām nekavÄ“joties nodod lÄ“mumu par sodu piespiedu izpildei zvÄ“rinātam tiesu izpildÄ«tājam.

Padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece AurÄ“lija Ieva Druviete


[1] Pieejams: https://tezaurs.lv/deportacija

[2]    2023. gada 20. aprÄ«lÄ« Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" 2023. gada 19. aprīļa paskaidrojumus Nr. 2023-04-19/01 (turpmāk arÄ« - Paskaidrojumi), kuros SIA "TVNET GRUPA" pārkāpumu neatzÄ«st un lÅ«dz izbeigt administratÄ«vā pārkāpuma procesu Nr.18012000000723, savu nostāju pamatojot ar turpmāk norādÄ«tajiem argumentiem:

[5.1]    Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka RaidÄ«jumā sniegts viedoklis:

SIA "TVNET GRUPA" pamatojas uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus

[3]   skat. AT Senāta 2009.gada 25.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-276, 2011.gada 9.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-60, 2011.gada 5.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-209 un LR Augstākās tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispārināšanas daļas 2003./2004. gada tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu" 9.lpp.

[4] Latviešu literatÅ«ras vārdnÄ«ca.1996.gada izdevums, RÄ«ga: Zinātne, 8.sÄ“jums, 425., 647., 648.lpp.

[5]  skat. LR Augstākās tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispārināšanas daļas tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu", 2003/2004

[6]   skat., piemÄ“ram, LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 20.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-73

[7]   skat., piemÄ“ram, LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-41

[8] skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, piemēram, spriedumā Lingens pret Austriju, 1986. 8.jūlija spriedums, para. 41; Jersild pret Dāniju, 1994. 23.septembra lēmums, para. 31,37; Observer et Guardian pret Apvienoto Karalisti, 1991. 26.novembra lēmums, para. 59

[9] ECT 1992.gada 25.jÅ«nija sprieduma lietā „Thorgeir Thorgeirson v. Iceland" 63.punkts

[10]            skat. LR Augstākās tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispārināšanas daļas 2003./2004. gada tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu" 6.lpp.

[11] Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 10. panta otrā daļa

[12] skat. ECT atziņas, piemēram, ECT 1991. gada 23. maija spriedums lietā Oberschlick v. Austria; ECT 1986. gada 8. jūnija spriedums lietā Lingens v. Austria

[13]  Sk., piemÄ“ram, Senāta Civillietu departamenta 06.03.2017. spriedumu lietā SKC 98/2017

[14] Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 25. novembra spriedums lietā Nr. SKC-276/2009 (C27054205).

15

[15] Piemēram, sk. Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvija Valsts arhīvs, 2007; Aizvestie. 1949. gada 25. marts. Rīga, Latvija Valsts arhīvs, 2007; 1 949. gada 25. martā izvesto balsis. Dažu Daugavpils un Ilūkstes apriņķa deportēto ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos un arhīva dokumentos. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds "Saule", 2008; Bleiere D. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā. https://enciklopediia.lv/skirklis/108548-1941-qada-14-iūniia-deportāciia-Latviiā (skatīts

20.04.2023.                  ); Bleiere D. 1949. gada 25. marta deportācija Latvijā. https://enciklopediia.lv/skirklis/108424-1949-gada-25-marta-deportāciia-Latviiā (skatÄ«ts

20.04.2023.  ); 1941. gada 14. jÅ«nijs Latvijas apriņķos: dokumenti, atmiņas, attÄ“li. https://www.archiv.org.lv/1941/ (skatÄ«ts 20.04.2023.); u. c.

[16] Piemēram, sk. Hcmopun CmanuncKoeo rYHArA. Koneu, 1920-x - nepean nonoeuna 1950-

x eodoe: Cobpanue doKyMenmoe b 7-mu moMax. / T. 1. MaccoBuie penpeccuu b CCCP. MocKBa, POCC^^H, 2004; BepgnHCKnx B. CneņnoceAvHņbi: nonumuuecKan ccuAKa HapodoB CoBemcKou Poccuu. MocKBa, HoBoe nnTepaTypHoe o6o3peHne, 2005; 3eMCKOB B. H. CneņnoceAeHņu b CCCP, 1930 - 1960. MocKBa, HayKa, 2005; Toimik "Priboi": Artikelid ja dokumente 1949. aasta mārtsikÅ«Å«ditamisest. Eesti Mālu Instituudi toimetised 2. Tartu Ūlikool, 2019; u. c.                           ļ

[17] Imigrācijas likums https://likumi.lv/ta/id/68522-imigracijas-likums

[18] Pieejams: https://tezaurs.Iv/mlvv/#/sv/pien%C4%81 c%C4%ABgs

[19] Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/precizit%C4%81 te

[20] Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/neitralit%C4%81 te

Novērtē šo rakstu:

0
0