Iesaki rakstu:

Eiropas struktÅ«rfondu apguve Latvijā notiek kā pa celmiem – programmu un projektu ieviešana regulāri buksÄ“, katru gadu bremzÄ“jot investÄ«ciju ieplÅ«šanu Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro apmÄ“rā. Īpaši klibo ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu saistÄ«to fondu apgÅ«šana, kur projektu atlases birokrātijā parādās jaunas un jaunas “vilku bedres”. PiemÄ“ram, inovāciju jomā neproporcionāli lielu ietekmi ieguvuši t.s. neatkarÄ«gie eksperti, kuri rada nopietnas šaubas par savu kompetenci. Viens no tiem jau iemantojis iesauku Projektu Bende.

Gluži kā Žila Verna grāmatās

2014.-2020.g. plānošanas periodā projektu atlasi un vÄ“rtÄ“šanu veic Centrālā finanšu un lÄ«gumu aÄ£entÅ«ra (CFLA). PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“ to, ka apmÄ“ram astoņas CFLA ierÄ“dnes izvÄ“rtÄ“ neticami plašu projektu spektru. Tā pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir projektu vÄ“rtÄ“šanas fabrika: gandrÄ«z vieni un tie paši cilvÄ“ki vÄ“rtÄ“ projektus visās iespÄ“jamajās jomās, tostarp bezdarbnieku apmācÄ«bas, dzelzceļa elektrifikācijas, kapu tramvaju, krastu erozijas, kompetenču centru, pÄ“cdoktorantÅ«ras studiju projektu, Natura 2000 u.c.

Viss jau bÅ«tu jauki, bet šÄ«s ekspertes, iespÄ“jams, nekad mūžā nav bijušas nevienā ražotnÄ“. To varbÅ«t varÄ“tu atļauties mākslinieki vai rakstnieki: piemÄ“ram, rakstnieks Žils Verns savos romānos ļāva vaļu fantāzijai, izsmeļoši stāstot par tobrÄ«d vÄ“l neeksistÄ“jošÄm tehnoloÄ£ijām – zemÅ«denÄ“m un kosmosa kuÄ£iem, kā arÄ« krāšÅ†i aprakstot zemes, kurās nebija spÄ“ris savu kāju. Bet projektu atlasÄ“ prasÄ«tos pÄ“c lielākas kompetences – un tā mÄ“s palÄ“nām tuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Kosmiskie standarti

Raugoties uz ES fondu piedāvājumu no uzņēmÄ“ju pozÄ«cijām, viena no praktiski noderÄ«gākajām programmām ir “Jaunu produktu ieviešana ražošanā”. Atbalsts paredzÄ“ts tieši jaunu iekārtu ieviešanai, un pretendentam jāspÄ“j pierādÄ«t, ka tiek ieviests kaut kas inovatÄ«vs.

Taču inovācija – tas ir staipāms jÄ“dziens. Lai to pārbaudÄ«tu, CFLA ar Ekonomikas ministrijas svÄ“tÄ«bu ir ieviesusi supersarežģītu “kosmisku” metodoloÄ£iju – pārņemtu no Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras. Tas ir deviņu pakāpju ceļš, kurā jāpierāda ideja, jāpārbauda tā laboratorijas apstākļos, jāizgatavo prototips, jāizmÄ“Ä£ina ekspluatācijā u.tml.

ŠÄda metodoloÄ£ija varbÅ«t var lieliski noderÄ“t, piemÄ“ram, jaunu digitālu zeniÌ„tteleskopu ieviešanā, bet tā šÄ·iet mazliet pārspÄ«lÄ“ta parastajiem mirstÄ«gajiem ražotājiem. Bet, lai nu kā, latvju inovatÄ«vākie ražotāji atvÄ«stÄ«ja piedurknes un izstrādāja projektus saskaņā ar kosmiskajām regulām. Galvenais rÅ«pju objekts ražotājiem nešaubÄ«gi bija inovācijas aspekts, kas projektā ir Ä«paši jāpierāda.

Vējā darbs un materiāls

Programmā tika plānots sadalÄ«t pieklājÄ«gu summu – 60 miljonus eiro, un visas pazÄ«mes liecināja, ka 41 drosmÄ«gs uzņēmums, kas bija iesniedzis apjomÄ«gos projektus, saņems pieprasÄ«to atbalstu, kas, loÄ£iski, bÅ«tu arÄ« pozitÄ«vs iespaids uz Latvijas ekonomiku. PieprasÄ«tā finansÄ“juma summa bija tikai aptuveni 53 miljoni eiro, tātad – ja nu kāds paliktu aiz borta, tad, visticamāk, tad, ja tiktu pieļautas rupjas kļūdas.

Skaidrs, ka uzņēmÄ“ji centās pirkt un ieviest ko nebijušu, kas vÄ“l netiek ražots utt. Taču, kā dziedāja Igo, dzÄ«vÄ“ viss ir savādāk. CFLA noslÄ“dza projektu vÄ“rtÄ“šanu ar negaidÄ«ti depresÄ«vu ziņu: atbalstÄ«ti mazāk nekā puse no iesniegtajiem projektiem, izdalot tikai trešdaļu (!!!) pieejamās summas. Apstiprināti tikai 17 projekti, savukārt atlikušie 24 uzņēmumu projekti izrādÄ«jušies... nepietiekami inovatÄ«vi. Šajā brÄ«dÄ« mÄ“s jau pavisam strauji pietuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Dāmas un kungi, iepazīstieties...

Projektu izstrādātājiem par lielu pārsteigumu, konkursa rezultāti liecina, ka ir pat veselas ekonomikas nozares, kuras – pÄ“c visa spriežot – vispār nevar bÅ«t inovatÄ«vas. Smagāko belzienu dabÅ«jis mÅ«su tautsaimniecÄ«bas stÅ«rakmens – kokapstrāde, kur 12 no 13 iesniegtajiem projektiem tikuši taisnā ceļā pārmesti pār bortu. Interesanti, ka vienÄ«gais kokrÅ«pnieku projekts, kas paglābies, ražo dārza kastes ar neredzÄ“ti inovatÄ«vām eņģēm. Nepietiekami inovatÄ«va izrādÄ«jusies arÄ« kÅ«dras nozare, pārtikas rÅ«pniecÄ«ba, gumijas pārstrāde ar pasaulÄ“ vÄ“l nebijušu tehnoloÄ£iju...

Kā tad tā? Un šeit beidzot uz skatuves iznāk Projektu  Bende. Tā kā minÄ“tās astoņas CFLA speciālistes tomÄ“r nevar bÅ«t vienlÄ«dz kompetentas visos specifiskos ražošanas sektoros, talkā tiek aicināti padomdevÄ“ji – neatkarÄ«gi eksperti. Tā kā inovāciju projektos tehnoloÄ£iju gatavÄ«bas lÄ«menis tiek vÄ“rtÄ“ts pÄ“c kosmiskiem standartiem, tad par vienu no vadošajiem ekspertiem arÄ« izraudzÄ«ts speciālists ar kosmosa projektu pieredzi. Tikai nesaprotamu apsvÄ“rumu dēļ viņš viens arÄ« izvÄ“rtÄ“jis lielāko daļu projektu.

Universālais saprāts?

Kā tas iespÄ“jams, ka ar to, ko nevar izvÄ“rtÄ“t 8 ekspertes, var tikt galā viena fiziska persona? Vai mums ir darÄ«šana ar ģēniju, cilvÄ“ku-orÄ·estri vai universālo saprātu? To mÄ“s tÅ«lÄ«t mÄ“Ä£ināsim saprast.

Tātad, dāmas un kungi – šÄ« cilvÄ“ka vārds ir Kaspars Kalniņš. BÅ«vinženieris, inženierzinātņu doktors, RÄ«gas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institÅ«ta vadošais pÄ“tnieks. Tieši viņa rokās tiek nodota lielākā daļa uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalsta programmas projektu un no viņa kosmiski objektÄ«vā sprieduma ir atkarÄ«gs katra projekta liktenis.

Kaspars Kalniņš ir tas, kurš šÄ·ietami zina – kas ir un kas nav inovatÄ«vs šajā pasaulÄ“. Un tomÄ“r – eiforijai nav pamata, jo tÅ«lÄ«t sapratÄ«sim, ka miljoniem eiro vÄ“rto projektu izvÄ“rtÄ“šana daudzos gadÄ«jumos izrādÄ«jusies viena aktiera teātris…

Cer noārdīt riepas ar ozonu...

KolÄ«dz sākam analizÄ“t visgudrā eksperta vairāk nekā 20 (!) noraidÄ«tos projektus, atklājas pavisam interesanti fakti un motÄ«vi. PiemÄ“ram, vienā no projektiem paredzÄ“ts ar ozona palÄ«dzÄ«bu efektÄ«vāk pārstrādāt gumiju. Uzņēmums Rubber Tech Latvia vienojies ar Krievijas zinātniekiem – doktoru Jevgēņiju DanšÄikovu un Jevgēņiju Voroņinu – par viņu izstrādātā patenta Ä«stenošanu dzÄ«vÄ“, solot radÄ«t pasaulÄ“ pirmo eksperimentālo ražotni, kur augstas koncentrācijas ozona maisÄ«jums kombinācijā ar mehānisku iedarbÄ«bu ļautu pārstrādāt riepas un citus gumijas izstrādājumus smalkā pulverÄ«.

Tas risinātu Latvijā aktuālu problÄ“mu – nav noslÄ“pums, ka, piemÄ“ram, nolietotās riepas bieži tiek vienkārši izmestas vai slepus noraktas mežos. PasaulÄ“ komerciāla prototipa šÄdai tehnoloÄ£ijai vÄ“l nav, tātad grÅ«ti iedomāties, kā šo projektu varÄ“tu neuzskatÄ«t par inovatÄ«vu.

... bet noārdīts tiek pats projekts

Taču Kaspars Kalniņš šai iecerei ar veiklu rokas kustÄ«bu ir pārvilcis pāri svÄ«tru – tomÄ“r atradis savu uti. Kalniņš nācis klajā ar unikālu atklājumu – izrādās, autoriepu ražotāji pievienojot riepām speciālas piedevas, kas samazina atmosfÄ“rā esošÄ ozona noārdošo ietekmi. LÄ«dz ar to, secina eksperts, šÄ« tehnoloÄ£ija nevarot funkcionÄ“t.

Ir tikai viens mazs “bet”, ko Projektu Bende nav ņēmis vÄ“rā – SIA Rubber Tech Latvia projekts paredz izmantot aptuveni miljona (!) reižu lielāku ozona koncentrāciju, nekā tas sastopams Zemes atmosfÄ“rā – tāpÄ“c faktiski ir vienalga, vai ražotāji riepām kaut kas ir vai nav pievienojuši – šÄ«s koncentrācijas ir faktiski nesalÄ«dzināmas, un projektā paredzÄ“tais ozona maisÄ«jums ļautu pilnÄ«bā samalt pulverÄ« jebkuru gumijas izstrādājumu, lai kādas piedevas tam arÄ« nebÅ«tu pievienotas.

DÄ“lis un baļķis – tad ta’ starpÄ«ba!

SIA JÄ“kabpils MežrÅ«pniecÄ«ba projektā, kas saistÄ«ts ar zāģmateriālu šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijām, Kaspara Kalniņa slÄ“dziens liek atkal atsaukt atmiņā Žilu Vernu, precÄ«zāk, viņa romāna “Kapteiņa Granta bÄ“rni” ekscentrisko personāžu Paganelu, kurš, pats bÅ«dams Ä£eogrāfs, allaž uzjautrināja publiku, putrojot vietvārdus un pat kontinentus.

Paganels, bÅ«dams lāga vÄ«rs, gan savas kļūdas allaž vÄ“rsa par labu. BÅ«tu jauki saglabāt lÄ«dzÄ«gu jautrÄ«bu, lasot Kaspara Kalniņa slÄ“dzienus – JÄ“kabpils MežrÅ«pniecÄ«bas projekta gadÄ«jumā viņš sajaucis tādas lietas kā “dÄ“lis” un “baļķis”. Sak’ – koka gabals paliek koka gabals.

Eksperts savā noraidošajā vÄ“rtÄ“jumā ir apskatÄ«jis nevis zāģmateriālu (dēļu u.tml.) šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijas, bet gan zāģbaļķu šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijas, kas, maigi izsakoties, ir pilnÄ«gi cits industrijas segments. Un tomÄ“r – projekta iesniedzÄ“jam ir grÅ«ti smaidÄ«t par šo kļūdu, jo projektā ieguldÄ«ts diezgan padaudz laika un naudas.

Helikopteru gaidot

Ceļu bÅ«vniecÄ«bas sabiedrÄ«ba Igate no Projektu Bendes rokas saņēma nokautu pavisam citu iemeslu dēļ. Igate savā projektā paredzÄ“ja lielizmÄ“ra presÄ“šanas sistÄ“mas izstrādi lielizmÄ“ra koka konstrukciju ražošanai, kur cita starpā bija paredzÄ“ts 45 metru garu konstrukciju transportÄ“šana.

Kaspars Kalniņš vienpersoniski nospriedis, ka ražot šÄdas konstrukcijas nav jÄ“gas, jo vienÄ«gais veids, kā tās varÄ“tu transportÄ“t, esot helikopters. Tas jau, protams, tÄ«rais nieks, ka projekta iesniedzÄ“js projektam pievienojis Latvijas Valsts Ceļu 2017. gada 10. janvārÄ« izsniegto atļauju, kur melns uz balta rakstÄ«ts – atļautais lielgabarÄ«ta transporta lÄ«dzekļa garums ir 49 metri, kas ir vairāk par projektā nepieciešamajiem 45 metriem. Bet Projektu Bende paliek pie sava – esot vajadzÄ«gs helikopters.

Koks nav tik apaļš, kā izskatās?

Ne mazāk lielu neizpratni Kaspars Kalniņš izsaucis ar savu atzinumu par kokzāģētavas Latvāņi iesniegto projektu, kur paredzÄ“ts ieviest Ä«pašu radiālu koksnes zāģēšanas veidu, iegÅ«stot lielāku daudzumu augstvÄ“rtÄ«gu zāģmateriālu.

Projektu Bende projektu noairÄ“jis ar galvu reibinošu paziņojumu, kam no formālās loÄ£ikas viedokļa gan nav ne mazākā sakara ar tehnoloÄ£iju, par kuru ir runa projektā: “Radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka”. Å…emot vÄ“rā, ka visām Latvijā sastopamajām koku sugām ir radiāla (apļveida) koksne, gribot negribot jāsecina, ka radiāla koksne veido 100% no visa apaļkoka.

Kā tas gadÄ«jies, ka Kaspars Kalniņš nonācis pie tik ļoti savdabÄ«ga secinājuma? Projekta autoriem tā arÄ« nav izdevies noskaidrot, kas ar šo aforismu Ä«sti ir domāts. Koksni var zāģēt visdažādākajos veidos – tangensiālā, pusradiālā, radiālā utt. “Vai nu puisis nemāk vai nepietiek laika argumentÄ“t, bet nu viņa apgalvojumi ir tādi, ka bÅ«tu jāatņem doktora grāds. Apgalvojums “radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka” ir pilnÄ«gi diletantisks,” tā Kaspara Kalniņa atzinumu komentÄ“ neatkarÄ«gs koksnes eksperts.

Ērmotā attieksme pret finieri

Visbeidzot, minÄ“sim arÄ« piemÄ“ru ar uzņēmuma ASG 1 iesniegto projektu par kompozÄ«tfiniera izgatavošanu. Uzņēmums šo prezentÄ“ kā jaunu, eksperimentālu materiālu, kur finiera lobskaidas vietā daļēji tiktu izmantots sintÄ“tisks materiāls. Resursu ekonomijas un precizitātes vārdā paredzÄ“ts ieviest jaunu lÄ«mes uzklāšanas tehnoloÄ£iju, kur dažādas lÄ«mes tiek uzklātas ar divām atšÄ·irÄ«gām lÄ«mes galvām. PasaulÄ“ šÄda tehnoloÄ£ija vÄ“l nekur nav ieviesta.

Taču – Kaspars Kalniņš projektu vienpersoniski noraida – ieejot projekta sadarbÄ«bas partnera Raute mājaslapā, viņam mārketinga materiālos tÅ«lÄ«t esot kļuvis skaidrs, ka Somijā kaut kas lÄ«dzÄ«gs jau top: tur arÄ« figurÄ“jot lÄ«mÄ“šanas iekārtas. Interesanti, ar kādām paranormālām spÄ“jām ir apveltÄ«ts Kalniņš, lai jau no iekārtu nosaukuma, kas sastāv no pāris vārdiem, viņš jau spÄ“tu secināt, ka ASG 1 iesniegtais projekts ir nepietiekami inovatÄ«vs.

Bet varbÅ«t CFLA viņu nolÄ«gusi tieši tāpÄ“c, ka zina – Kasparam piemÄ«t paranormālas spÄ“jas? Projekta iesniedzÄ“js gan ir licis galdā minÄ“tā Somijas uzņēmuma raute atzinumu, ka ASG 1 izstrādātajai tehnoloÄ£ijai tirgÅ« vÄ“l nav izstrādāts neviens prototips. Taču Kaspars Kalniņš, kā vienmÄ“r, zina labāk.

Ir stingums, un ir stingums

VÄ“l – Kaspars Kalniņš savā negatÄ«vajā atzinumā par ASG 1 projektu drosmÄ«gi apgalvo, ka sintÄ“tiskajam materiālam esot “gandrÄ«z identisks stinguma koeficients” bÄ“rza saplāksnim.

Kompānija to nosauc par galÄ“ji absurdu apgalvojumu, jo sintÄ“tiskajam materiālam šis stinguma koeficients saskaņā ar vispārzināmiem datiem ir aptuveni 3-4 (!) reizes lielāks, nekā bÄ“rza saplāksnim. Bet ko tu padarÄ«si – bumba ir eksperta pusÄ“, jo – kas ir visdÄ«vainākais – ekspertam nekas nav jāpierāda.

Gribas sūdzēties? Paraudi zem spilvena!

Visā šajā kontekstā rodas pašsaprotams jautājums: ja reiz tik Ä“rmotos veidos tiek noraidÄ«ti projekti un ņemot vÄ“rā, ka dzÄ«vojam tiesiskā valstÄ«, bÅ«tu taču jābÅ«t veidam, kā šos noraidÄ«jumus pārsÅ«dzÄ“t un atkal kļūt laimÄ«giem? Taču izrādās, ka arÄ« šajā jomā mÅ«s sagaida interesanti pārsteigumi.

Vai varat iedomāties situāciju, ka jÅ«s pārsÅ«dzat CFLA noraidÄ«jumu augstākstāvošajā instancÄ“, proti, Finanšu ministrijā? Retorisks jautājums: kurš tad Ä«sti pārskata jÅ«su pārsÅ«dzÄ«bu? Tam bÅ«s grÅ«ti noticÄ“t, taču – FM jÅ«su sÅ«dzÄ«bas par Kaspara Kalniņa dÄ«vainÄ«bām pārsÅ«tÄ«s... Kasparam Kalniņam. Recepte vienkārša un nevainojama, vai ne tā? Ko šajā situācijā iesāks Kaspars Kalniņš? Tā kā viņš nesirgst ar vÄ“lmi atzÄ«t savas kļūdas, Kaspars nu atrotÄ«s piedurknes un vÄ“l efektÄ«vāk pamatos savu taisnÄ«bu.

Vai tad nauda ir galvenais?

Tādā, lÅ«k, aizraujošÄ notikumu pārstāstā mÄ“s atgriežamies pie raksta sākumā izskanÄ“jušÄs tÄ“mas: par Latvijas ekonomikai garām aizplÅ«stošajām summām.

Lai arÄ« cik ļoti dÄ«vainos veidos nebÅ«tu noraidÄ«ti mÅ«su pieminÄ“tie inovācijām paredzÄ“tā finansÄ“juma pretendenti, lai arÄ« cik ļoti savādi neuzvestos Projektu Bendes titulu iemantojušais Kaspars Kalniņš, skaidrs ir viens – kārtÄ“jie vairāki desmiti miljoni eiro tā visa rezultātā gluži vienkārši ir iesprÅ«duši birokrātijas gaiteņos.

Lai arÄ« cik ļoti daudz netiktu runāts par to, ka Eiropas programmas vajadzÄ“tu labāk apgÅ«t, izvirzot saprotamākus noteikumus, notiek pretÄ“jais – ir mÄ«nu lauks, ir vilku bedres. Un iespÄ“ja izlavierÄ“t starp šÄdiem Projektu BendÄ“m ir diezgan neliela. Mazs eksperts gāž veselas nozares…

Ministru prezidents Māris Kučinskis pavisam nesen uzsvÄ“ra, ka mÄ“s nepildām Nacionālo AttÄ«stÄ«bas plānu – nekas nenotiekot. Bet kā tad lai notiek, ja Eiropas fondu apguvi piežmiedz birokrāti, ja nacionālie uzņēmumi netiek atbalstÄ«ti sÄ«vajā konkurencÄ“ ar transnacionālajām korporācijām. BÅ«tu tikai pašsaprotami darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai eksportÄ“jošie uzņēmÄ“ji spÄ“tu radÄ«t inovatÄ«vus produktus, kam ir lielāka pievienotā vÄ“rtÄ«ba un kas pienestu vairāk naudas Latvijas ekonomikai. Bet šÄ« lielā bilde tiek vienkārši aizmirsta visā pieminÄ“tajā birokrātijā.