Iesaki rakstu:

LR Ä¢enerālprokuratÅ«rā pÄ“c vairākus gadus ilgušas iecietÄ«bas beidzot ir „pamanÄ«ta” Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni rÄ«cÄ«ba ar viņam uzticÄ“to „arestÄ“to mantu”. Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, Ä¢enerālprokuratÅ«ras vadÄ«ba lÄ«dzšinÄ“jo pilnÄ«go iecietÄ«bu pret Meroni rÄ«cÄ«bu ir nolÄ“musi mainÄ«t pÄ“c tam, kad Šveices advokāts uz to sācis izdarÄ«t atklātu spiedienu.

Jau 2012. gada rudenÄ« publiski tika minÄ“ts, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra, kas Meroni uzticÄ“jusi Lembergu Ä£imenes par labu valstij arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanu, nav apmierināta ar šveicieša darbÄ«bu un apsver iespÄ“ju, ka arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanu uzņemtos valsts pati.

Ä¢enerālprokuratÅ«rai esot vairāki iebildumi pret Meroni lÄ«dzšinÄ“jo darbÄ«bu, kas padarot aizvien reālāku iespÄ“ju, ka ar tiesas kā procesa virzÄ«tāja lÄ“mumu Lemberga arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šana varÄ“tu tikt uzticÄ“ta valstij pašai. Tostarp Meroni neesot bijis atsaucÄ«gs Ä¢enerālprokuratÅ«ras prasÄ«bai iesniegt detalizÄ“tus finanšu pārskatus par pÄ“dÄ“jo gadu rÄ«cÄ«bu ar viņam uzticÄ“to arestÄ“to mantu.

Taču toreiz iebildumi tika pieklusināti, un visus nākamos gadus Meroni ir bijušas iespÄ“jas maksimāli brÄ«vi rÄ«koties ar arestÄ“to mantu, ne tikai tÄ“rÄ“jot savām personiskajām vajadzÄ«bām ienākumus no tās, bet arÄ« veicot darbÄ«bas, kuru rezultātā ienesÄ«gākie Ventspils tranzÄ«tuzņēmumi ir nonākuši Meroni vai ar viņu acÄ«mredzami saistÄ«tu personu faktiskā Ä«pašumā.

ŠÄ gada februārÄ« kļuva zināms, ka par Ventspils tranzÄ«tbiznesa milža AS Ventbunkers vienÄ«go oficiālo labuma guvÄ“ju ir kļuvusi Austrijas iedzÄ«votāja Ursula Haranda, kas publiski tiek dÄ“vÄ“ta par advokāta grāmatvedi.

ŠÄ« situācija nozÄ«mÄ“, ka Ventbunkers – un tātad arÄ« visi koncerna uzņēmumi – ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt tā akciju „pirkuma” shÄ“ma Ä«stenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu lÄ«dzekļus, zaudÄ“tājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzÄ«tais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novÄ“rtÄ“jis kā Latvijas valstij nodarÄ«tu zaudÄ“jumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmÄ“rā.

Publiski ir izskanÄ“jis, ka policijā arÄ« saistÄ«bā ar aprakstÄ«tajiem faktiem ir sākti vismaz divi kriminālprocesi, un tāpat Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā tiek izmeklÄ“ts kriminālprocess par nelikumÄ«bām partiju finansÄ“šanā, kurās figurÄ“ Meroni kontrolÄ“ti uzņēmumi.

Taču šie procesi lÄ«dz šim uz priekšu virzÄ«jušies ļoti lÄ“ni, un šÄ« „bremzÄ“šana” varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar jau iepriekš publiskotajām ziņām, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji savulaik ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni veikt iespaidÄ«gu darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Savukārt pÄ“c tam atklātÄ«bā nonāca sarakste, kas demonstrÄ“ja Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru šÄ«s shÄ“mas Ä«stenošanas laikā un tieši saistÄ«bā ar šo shÄ“mu: piemÄ“ram, biroja pārstāve Benita Balana bija informÄ“jusi Meroni, ka tieši saskaņā ar prokurora Jura Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

Taču jaunākā informācija no Ä¢enerālprokuratÅ«ras tagad liecina, ka „saudzÄ“šanas laiks” un lÄ«dz ar to arÄ« Meroni „treknie gadi” varÄ“tu bÅ«t beigušies, - pirmām kārtām šÄ« attieksmes maiņa varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar paša Šveices advokāta rÄ«cÄ«bu.

Kā zināms, Saeimas vÄ“lÄ“šanu iznākums nav atnesis Meroni vÄ“lamos rezultātus, neraugoties uz nopietnajām „investÄ«cijām” politiskajās partijās un virknÄ“ to pārstāvju, - kriminālprocesi turpinās, pārmaiņas ostās nav pietiekami nozÄ«mÄ«gas, lai sniegtu nozÄ«mÄ«gas priekšrocÄ«bas Meroni tranzÄ«tbiznesa uzņēmumiem, un nav izdevies arÄ« apturÄ“t Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests uzlicis vairākus liegumus viņa kontrolÄ“tajam uzņēmumam Latvijas Naftas tranzÄ«ts.

Šajā situācijā, kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, Šveices advokāts vai ar viņu saistÄ«tas personas esot izdarÄ«jušas tiešu spiedienu uz Ä¢enerālprokuratÅ«ru, cerot caur to panākt vismaz kriminālprocesu pārtraukšanu. Taču šis spiediens devis tieši pretÄ“ju rezultātu, - tas uztverts par gandrÄ«z vai šantāžu, liekot iestādes vadÄ«bai lemt par lÄ«dzšinÄ“jās iecietÄ«gās attieksmes pārskatÄ«šanu.

Vairāki savstarpÄ“ji nesaistÄ«ti Pietiek informācijas avoti arÄ« ir apliecinājuši, ka, aptvÄ“ris šÄ«s taktikas nevÄ“lamo iznākumu, Meroni izmantojis savu ietekmi uz Jauno konservatÄ«vo partiju, kuras pārstāvji savulaik pat oficiāli „barojušies” no Meroni uzņēmumiem, lai „vestu pie prāta” prokuratÅ«ras vadÄ«bu. Tieši ar to varot bÅ«t saistÄ«ts partijas pārstāvja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojums par neuzticÄ«bu Ä£enerālprokuroram Ä’rikam Kalnmeieram.