Prokurora Zvejnieka nolēmums par padomju represēto Melngaili atzīts par nelikumīgu
PIETIEK · 22.08.2016. · Komentāri (22)Par ne tikai nepamatotu, bet arÄ« nelikumÄ«gu ir atzÄ«ts SpecializÄ“tÄs vairÄku nozaru prokuratÅ«ras prokurora Sandra Zvejnieka nolÄ“mums, ar kuru padomju tiesas lÄ“mums par stacionÄrÄs psihiatriskÄs ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šanu un ievietošanu stacionÄrÄ nacionÄlÄs pretošanÄs kustÄ«bas dalÄ«bniekam Ä¢edertam Melngailim bija atzÄ«ts par „pamatotu, obligÄtu, tiesisku”.
„2016. gada 17.augustÄ OrganizÄ“tÄs noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tÄs prokuratÅ«ras virsprokurora pienÄkumu izpildÄ«tÄja, realizÄ“jot amatÄ augstÄka prokurora pilnvara pÄrbaudÄ«ja SpecializÄ“tÄs vairÄku nozaru prokuratÅ«ras prokurora Sandra Zvejnieka 2016.gada 29.jÅ«lija atbildÄ“ ietvertÄ nolÄ“muma likumÄ«bu un pamatotÄ«bu,” teikts OrganizÄ“tÄs noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tÄs prokuratÅ«ras virsprokurora pienÄkumu izpildÄ«tÄjas Gitas Biezumas parakstÄ«tÄ atzinumÄ, kas ir Pietiek rÄ«cÄ«bÄ.
Biezuma informÄ“, ka prokurora Zvejnieka „atbildÄ“ ietvertais nolÄ“mums ir nelikumÄ«gs un nepamatots, jo pieņemts, pamatojoties uz neatbilstošÄs likuma normÄm”. LÄ«dz ar to pieņemts lÄ“mums par atbildÄ“ ietvertÄ nolÄ“muma atcelšanu.
Ziņas par Zvejnieka atzinumu sabiedrÄ«bas redzes lokÄ nonÄca, kad Pietiek publicÄ“ja padomju laika nacionÄlÄs pretošanÄs kustÄ«bas dalÄ«bnieka JÄņa Rožkalna vÄ“stuli, kurÄ viņš aprakstÄ«ja, kÄ, „neskatoties uz to, ka padomju okupÄcijas režīms taÄu ir nosodÄ«ts kÄ represÄ«vs, necilvÄ“cisks un noziedzÄ«gs, šodienas varas iestÄdes var atzÄ«t tÄ izdarÄ«bas par pamatotÄm vai tiesiskÄm”.
Melngailis, kÄ vÄ“stulÄ“ minÄ“jis Rožkalns, „pÄ“c LPSR VDK „tiesiskajiem“ lÄ“mumiem, tika ievietots „piespiedu psihiatriskai ÄrstÄ“šanai“ BlagovešÄenskas psihiatriskajÄ slimnÄ«cÄ, kas bija pasaulÄ“ plaši pazÄ«stama kÄ VDK spÄ«dzinÄšanas centrs”, un „pÄ“c visa piedzÄ«votÄ saņemt tÄdu vÄ“stuli no brÄ«vÄs Latvijas prokurora ir spļÄviens dvÄ“selÄ“”.
PÄ“c tam Pietiek rÄ«cÄ«bÄ nonÄca lakoniskais LR prokuratÅ«ras atzinums, ko bija parakstÄ«jis SpecializÄ“tÄs vairÄku nozaru prokuratÅ«ras prokurors Zvejnieks, - faktiski tÄ bija atbilde uz Melngaiļa iesniegumu „par to, ka vai viņa ievietošana un atrašanÄs psihiatriskajÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“ laika posmÄ no 1983.gada lÄ«dz 1988.gadam bija pamatota”.
„PÄrbaudes gaitÄ nodibinÄts, ka tiesas lÄ“mums par stacionÄrÄs psihiatriskÄs ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šanu un ievietošanu stacionÄrÄ bija pamatots, obligÄts, tiesisks. To apstiprina Ärstu komisijas atzinums Nr. 1/2016, datÄ“ts ar 2016.gada 30.jÅ«niju,” – šÄdu atbildi Melngailim bija sniedzis prokurors Zvejnieks.
Melngailis ir viens no zinÄmÄkajiem padomjlaiku „citÄdi domÄjošajiem”, ar kuriem padomju vara mÄ“Ä£inÄja tikt galÄ, izmantojot nevis parastÄs ieslodzÄ«juma iestÄdes, bet gan piespiedu „ÄrstÄ“šanu” psihiatriskajÄ slimnÄ«cÄ.
Interesanti, ka LR prokuratÅ«ra to, ka Melngailis padomju „psihenÄ“” ievietots pamatoti, obligÄti un tiesiski, atzinusi, pat neraugoties uz to, ka ar RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 16.novembra spriedumu ir ticis nolemts atcelt ar RÄ«gas pilsÄ“tas Ä»eņina rajona Tautas tiesas 1986.gada 25.augusta spriedumu lietÄ Nr.2-617 Melngailim noteikto rÄ«cÄ«bspÄ“jas ierobežojumu un ka šis spriedums ir stÄjies likumÄ«gÄ spÄ“kÄ jau pagÄjušÄ gada decembrÄ«.
Melngaiļa un viņam lÄ«dzÄ«go liktenim mediji pievÄ“rsÄs pirms Äetriem gadiem, atklÄjot, ka vairÄk nekÄ divdesmit gadus pÄ“c Padomju SavienÄ«bas sabrukuma LatvijÄ (atšÄ·irÄ«bÄ no Lietuvas un Igaunijas) joprojÄm dzÄ«vo cilvÄ“ki, kuri ikdienÄ uz savas Ädas turpina izjust PSRS represiju sekas, jo, piemÄ“ram, šizofrÄ“nijas diagnoze viņiem ir palikusi uz mūžu.
Toreiz mediji aprakstÄ«ja, ka Melngaiļa gadÄ«jums saistÄs ar 1983.gadu un tÄ saukto "Gaismas akciju", ko aizsÄcis kÄds rumÄņu mÄcÄ«tÄjs: tÄs mÄ“rÄ·is bija brÄ«vajai pasaulei stÄstÄ«t par to, kas notiek aiz padomju Dzelzs priekškara, mudinot aizstÄvÄ“t vai kaut vai just lÄ«dzi tiem, kuri cieta no padomju režīma.
ArÄ« Melngailis nolÄ“mis iesaistÄ«ties un "pretpadomju raidstacijÄs" stÄstÄ«to pÄrrunÄjis ar darba biedriem. Gan pašam, gan politiski represÄ“tajai Lidijai Lasmanei-Doroņinai bijuši tuvinieki un draugi ÄrzemÄ“s, tie dažkÄrt braukuši šurp, arÄ« regulÄri sazvanÄ«jušies, apmainÄ«jušies ar informÄciju par dzÄ«vi padomju okupÄcijÄ.
Viņi abi saņemti ciet vienÄ dienÄ, tikai dažÄdÄs vietÄs, tiesÄti par pretpadomju aÄ£itÄciju un propagandu, atšÄ·irÄ«ba tikai tÄ, ka Melngailim sekojusi ieslodzÄ«šana klÄ«nikÄ RÄ«gÄ un pÄ“c tam izsÅ«tÄ«šana uz BlagovešÄensku PSRS TÄlajos Austrumos. VÄ“l "StÅ«ra" mÄjÄ viņam draudÄ“juši, ka apstÄkļi tur bÅ«s briesmÄ«gi, bet bijis vÄ“l šausmÄ«gÄk.