Iesaki rakstu:

Ä»oti svarÄ«gās un konfidenciālās neizpaužamās ziņas, par kuru sniegšanu trešajām personām Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lÅ«dzis Ä¢enerālprokuratÅ«ru saukt pie kriminālatbildÄ«bas bijušo RÄ«gas tiesu apgabala prokuroru Zigurdu Bunku, ir... atklātās, ikvienam pieejamās tiesas sÄ“dÄ“s pieņemti spriedumi, ko prokurors patiešÄm pārsÅ«tÄ«jis pa elektronisko pastu. "Ja paceltu jurisprudences studentu darbus, šÄdas krimināllietas bÅ«tu ierosināmas pret četrām no katrām piecām tiesÄ«bsargājošo iestāžu amatpersonām," šo KNAB ierosinājumu Pietiek ar izsmieklu komentÄ“ kāds autoritatÄ«vs jurists.

KNAB tā arÄ« nav atklājis, kas ir prokurors, kuram inkriminÄ“ta neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām, taču ir droši zināms, ka tas ir tieši nu jau bijušais RÄ«gas tiesu apgabala prokurors Bunks, kurš cita starpā bija arÄ« valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājs lietā pret korupcijā apsÅ«dzÄ“to kādreizÄ“jo JÅ«rmalas mÄ“ru Juri Hlevicki, bet pÄ“c šÄ« kriminālprocesa sākuma jau ir iesniedzis atlÅ«gumu.

Tāpat ne KNAB, ne prokuratÅ«ra nav vÄ“lÄ“jušies atklāt, kas Ä«sti ir bijusi neizpaužamā informācija, ko Bunks nelikumÄ«gi nodevis trešajām personām. Taču nu no drošiem avotiem prokuratÅ«rā Pietiek ir noskaidrojis, ka šÄ« ļoti slepenā informācija ir bijusi... spriedumi, kas pieņemti atklātās tiesas sÄ“dÄ“s un kuri - lÄ«dz ar tajos minÄ“tajām personām - nav bijuši likuma aizsargāti un nepieejami.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

Savukārt šÄ« paša panta sestajā daļā ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrÄ«bai bez likumā paredzÄ“tajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicÄ“tas. Å…emot vÄ“rā šÄ«s tiesÄ«bu normas saturisko jÄ“gu, var secināt, ka likumdevÄ“js ir noteicis, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija var bÅ«t tikai tā, kas sabiedrÄ«bai nav pieejama. No kā izriet tas, ka nevar izpaust to, kas visiem ir zināms.

Savukārt likuma “Par tiesu varu” 19.pants nosaka, ka visās  Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatÄ«tas atklāti. Lietu izskatÄ«šana slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadÄ«jumos, ievÄ“rojot visus citus tiesvedÄ«bas noteikumus. ŠÄ« paša panta otrā daļa nosaka, ka tiesas spriedumus un lÄ“mumus vienmÄ“r pasludina publiski. No likumā nostiprinātā atklātuma pamatprincipa izriet, ka jebkura persona var piedalÄ«ties atklātās tiesas sÄ“dÄ“s un noklausÄ«ties publiski pasludinātu nolÄ“mumu.        

ŠÄ« paša likuma 28.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«tā lietā pieņemts tiesas nolÄ“mums, kas noformÄ“ts atsevišÄ·a procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolÄ“muma pasludināšanas brÄ«di, bet, ja nolÄ“mums netiek pasludināts, - ar tā pieņemšanas brÄ«di.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009.gada 24.aprīļa kārtÄ«bas „Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtÄ«ba” 2.punktu tiesas informāciju iedala vispārpieejamā un ierobežotas pieejamÄ«bas informācijā.

Saskaņā arÄ« šÄ«s pašas kārtÄ«bas 16.punktu vispārpieejamā informācija ir arÄ« nolÄ“mums, ja lieta izskatÄ«ta atklātā tiesas sÄ“dÄ“, informācija par lietas saņemšanu tiesā, lietas izskatÄ«šanas laiku un vietu; civillietā – informācija par lietas dalÄ«bnieku vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un prasÄ«bas priekšmetu.

Šie normatÄ«vie akti lÄ«dz ar to noteic, ka jebkura persona var ne tikai piedalÄ«ties atklātās tiesas sÄ“dÄ“s, kuras laikā bez ierobežojumiem var iegÅ«t visu informāciju, uz kuras pamata tiek taisÄ«ts spriedums, bet arÄ« iepazÄ«ties ar tiesas nolÄ“mumu. VÄ“l jo vairāk, tiesvedÄ«bas gaitai jebkura persona (bez ierobežojumiem) var sekot lÄ«dzi tiesu portālā tiesas.lv (tiesu kalendāri, kuros ir norādÄ«ti pušu dati un strÄ«dus priekšmets, kā arÄ« sadaļā nolÄ“mumi, kurā spriedumi  tiek publicÄ“ti un ir pieejami). Taču KNAB, kā izriet no tā lÄ“muma lÅ«gt sākt kriminālvajāšanu pret bijušo prokuroru, to nav ņēmis vÄ“rā.

Interesanti, ka prokuratÅ«ras iestādÄ“s mācÄ«bu praksi iziet jurisprudences studenti, kuri saskaņā ar mācÄ«bu prakses programmu ir nodrošināmi ar prakses veikšanai nepieciešamo informāciju/materiāliem. LÄ«dz ar to saskaņā ar "KNAB loÄ£iku" arÄ« gadÄ«jumos, kad studenti tiek nodrošināti ar tiesas spriedumiem, kuri neveido judikatÅ«ru, varÄ“s tikt konstatÄ“ts Krimināllikuma 329.pantā paredzÄ“tais noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāvs - neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām.

Kāds jurists Pietiek norādÄ«ja uz interesantu sakritÄ«bu, kas, viņaprāt, jau kārtÄ“jo reizi liecinot par Latvijas TV ziņu dienestu kā manipulÄ“jamu mediju KNAB amatpersonu rokās: apjomÄ«gais sižets, kurā tika informÄ“ts par lietas nodošanu prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas sākšanai un kurā tika nosaukts arÄ« prokurors Bunks, LTV raidÄ«jumā Panorāma tika pārraidÄ«ts faktiski uzreiz pÄ“c tam, kad Ä£enerālprokurors Ä’riks Kalnmeiers kārtÄ“jo reizi bija kritiski izteicies par KNAB darbu.

Foto no lsm.lv