Menu
Pilnā versija

Protestēšanas nosacījumi

Arturs PriedÄ«tis · 20.09.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.

Tautas velme protestÄ“t esot strauji samazinājusies: “Šogad jÅ«lijā iedzÄ«votājiem tika lÅ«gts vÄ“rtÄ“t, vai, viņuprāt, piedaloties dažāda veida protesta akcijās, iespÄ“jams panākt sev vÄ“lamu valdÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanu. Vairums jeb 63% iedzÄ«votāju sniedza noliedzošu atbildi. Šogad fiksÄ“tais rezultāts ir par 12 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, kad tika fiksÄ“ts relatÄ«vi straujš protesta akciju efektivitātes atzinÄ“ju Ä«patsvara pieaugums. To, ka piedalÄ«šanās protesta akcijās spÄ“j nodrošināt sev vÄ“lamu valdÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanu, atzina 31% aptaujāto, kas ir par 11% mazāk nekā pagājušajā gadā. Šogad fiksÄ“tais rādÄ«tājs atkārto vÄ“sturiski zemākos rezultātus, kas lÄ«dz šim uzrādÄ«ti 2014. un 2016.gadā. Protestus kā iedarbÄ«gu rÄ«ku sev vÄ“lamu valdÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanai iedzÄ«votāji visbiežāk atzina 2000.gadā, kad tam piekrita 52% aptaujāto.”

Droši jāsaka patiesÄ«ba. Latvijā aizvadÄ«tajos 30 gados Ä«sti protesti nemaz nav bijuši. Bija sastopama vienÄ«gi gļēva mīņāšanās pie MK Ä“kas vai Bruņinieku nama. Jaunākā mīņāšanās bija ugunsdzÄ“sÄ“ju mīņāšanās ar savām akmens laikmeta mašÄ«nām pie valdÄ«bas Ä“kas. Viņi tās mīļajam Kariņam laipni izrādÄ«ja 2019.gada 6. septembrÄ«. Savukārt skolotāji vispār vienmÄ“r ir tikai ākstÄ«jušies, parodizÄ“jot protesta žanru un tādÄ“jādi neradot sev sociāli aktÄ«vu pilsoņu reputāciju. Citiem vārdiem sakot, nekļūstot paraugs saviem audzÄ“kņiem (visplašÄkajā nozÄ«mÄ“).

Sociāli politiskajā protestā bÅ«tiskākais ir protesta kapacitāte - prasÄ«bu konkrÄ“tÄ«ba, neatlaidÄ«ba, mÄ“rÄ·u sasniegšanas radikālisms, protestÄ“tāju agresivitāte, protestu organizatoru konsekvence un izturÄ«ba nepakļauties provokācijām un konformistiskiem piedāvājumiem. Latvijā protestu kapacitāte vienmÄ“r ir bijusi niecÄ«ga.

2019.gada 31.augustā publicÄ“tās informācijas komentāros uzmanÄ«bu piesaistÄ«ja šÄds izteikums: “KamÄ“r nav deportÄ“ti nelegālie krievu migranti, jebkuri protesti bÅ«s par labu Maskavai. TāpÄ“c nekādu protestu nebÅ«s, Latvijas valsts ir svarÄ«gāka par ikdienas sÄ«kajām problÄ“mām.” ArÄ« citos komentāros bija sastopama atruna par protestu nevajadzÄ«bu, jo protesti var apdraudÄ“t LR valstisko pastāvÄ“šanu.

CitÄ“tais izteikums ir negaidÄ«ts un mulsinoši pārsteidzošs. Visvairāk mulsina divi momenti.

Pirmkārt, cilvÄ“ciski necienÄ«gā un pazemojošÄ dzÄ«ve nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā iekārtā tiek atzÄ«ta par “ikdienas sÄ«kajām problÄ“mām”. Tātad vispārÄ“jā nacionālā katastrofa, latviešu tautas izmiršana un aizklÄ«šana svešumā, organizÄ“tās noziedzÄ«bas degradÄ“jošÄ ietekme uz tautas morāli tikumisko seju, apkaunojošie statistiskie rādÄ«tāji un citas nelaimes, ir sÄ«kums un nemudina protestÄ“t.

Saprotams, tāda izturÄ“šanās liecina par ļoti sliktu vietÄ“jās sabiedrÄ«bas Ä“tosu – morāles normu, principu un ideālu kopumu. Tātad sabiedrÄ«bas kādā slānÄ« ir pilnÄ«gi aplams priekšstats, kas ir valsts un tajā skaitā kas ir “Latvijas valsts”. Sanāk, ka valsts un tajā skaitā “Latvijas valsts” var droši bÅ«t kriminālā kapitālisma iemiesojums un pret to nav jāprotestÄ“.

Otrkārt, jocÄ«ga ir rusofobiskā atruna. Kā zināms, “nelegālie krievu migranti” ir Latvijas kriminālā kapitālisma organisks elements un noziedzÄ«bas ziņā varbÅ«t pat pārspÄ“j latviešus. VÄ“l ir labi zināms, piemÄ“ram, par Latvijas banku lomu Krievijas kriminālajos darÄ«jumos. Ja Latvijā sāktos protesti pret kriminālo kapitālismu, tad tas taču bÅ«tu nevis par labu Krievijai, bet par sliktu Krievijai, traucÄ“jot vai pat likvidÄ“jot Latviju kā Krievijas kriminālā kapitālisma bÅ«tisku placdarmu.

Nākas priecāties, ka daudzos komentāros ir pareizi izskaidrota neprotestÄ“šana kā latviešu mentalitātes sekas. Tam spilgts piemÄ“rs ir šÄds anonÄ«ms komentārs: “Latvieši nav spÄ“jÄ«gi protestÄ“t. Ir viena dzÄ«vnieku suga, kura, krÄ«tot plÄ“soņam zobos, neizdveš ne skaņas. Tās ir aitas. Ja runājam par cilvÄ“kiem, tad tie ir latvieši. Un tam ir vÄ“sturiskas saknes- tie, kas savulaik ir protestÄ“juši, tie ir nokauti, apšauti, aizvesti, izvesti, paši aizbÄ“guši. Genofonds ir degradÄ“jies, un palikuši tie, kas pielāgojas, lokās kā niedres vÄ“jā un lien. VarbÅ«t tā arÄ« labi, pretÄ“jā gadÄ«jumā latvieši kā tauta bÅ«tu iznÄ«dÄ“ta vispār- tagad ir vismaz kaut kādas nožēlojamas paliekas, kas ir vairāk par neko. Un politiÄ·iem uz kuslajiem "Liku bÄ“du zem akmeņa" protestiem ir pilnÄ«gi pajāt.”

Protestu vadÄ«šana ir elites sociāli politiskā misija. Elite veidojas no tautas inteliÄ£ences izcilākajiem pārstāvjiem. Ja tauta vÄ“las mainÄ«t valsts modeli (latviešu tautas bojāeju var glābt vienÄ«gi valsts modeļa maiņa), tad tai ir jāpanāk šÄ«s maiņas akceptÄ“šana elitÄ“. Taču praktiski tauta nekad nepieprasa valsts modeļa maiņu. Par to liecina cilvÄ“ces vÄ“sture. Tauta  (ļaužu masas) parasti nevÄ“las kaut ko radikāli mainÄ«t, ja ir pieejama barÄ«ba, jumts virs galvas un iespÄ“ja radÄ«t pÄ“cnācÄ“jus. Ä»aužu masām tādi skaisti vārdi kā “brÄ«vÄ«ba”, “neatkarÄ«ba”, “suverenitāte”, “demokrātiskums”, “sociālais taisnÄ«gums”, “materiālā vienlÄ«dzÄ«ba”, “tiesiskums” visbiežāk neko neizsaka un asociÄ“jas ar tukšiem prātojumiem. Valsts modeļa maiņa vienmÄ“r ir elites pasākums un idejiski dzimst elites iekšÄ“jo (no valdÄ«bas rÅ«pÄ«gi slÄ“pto) diskusiju rezultātā.

Lai notiktu valsts modeļa maiņa, jābÅ«t elites dziļi patriotiskai ieinteresÄ“tÄ«bai uzlabot tautas dzÄ«vi un elites spÄ“jai rÄ«koties racionāli. Taču ar elites racionālismu vien ir par maz. Racionālisma zināmam resursam ir jābÅ«t arÄ« tautas apziņā. Tautas apziņa apliecina tās garÄ«go stāvokli – dzÄ«ves izpratnes adekvātumu un kvalitāti. Šajā ziņā jautājums ir par to, cik dziļi un objektÄ«vi tauta izprot dzÄ«ves realitāti. Tautas apziņas kvalitāti nosaka tās kompetence realitātes izpratnÄ“. Nesen augusta slavenajās jubilejās apliecinātā attieksme pret “Baltijas ceļu”, Molotova-RÄ«bentropa paktu, “Augusta puču” liecina par latviešu vairākuma drausmÄ«gu nekompetenci dzÄ«ves realitātes izpratnÄ“. PÄ“cpadomju ideoloÄ£ija ir šausmÄ«gi izkropļojusi priekšstatus par visjaunāko laiku vÄ“sturi un šodienas dzÄ«vi.

TomÄ“r faktiski nekā negaidÄ«ta nav. CilvÄ“ki nespÄ“j ilgi pretoties ideoloÄ£iskajai iedarbÄ«bai. Kad šÄ« nespÄ“ja izvÄ“ršas zināmā cinismā un nihilismā, cilvÄ“kiem zÅ«d atbildÄ«ba par notiekošo valstÄ«, sabiedrÄ«bā. CilvÄ“kiem zÅ«d solidaritātes apziņa, lÄ«dzcietÄ«ba, patriotisms. Tas viss liecina par tautas masu apziņas degradāciju. MinÄ“tās socioloÄ£iskās aptaujas rezultāti to apstiprina.

Katrā ziņā ir jāņem vÄ“rā tas, ka bijušo sociālisma zemju ļaužu masas nebija gatavas lÄ«dzdarboties racionāli veidotā politiskajā darbÄ«bā pÄ“c “perestroikas/atmodas” eiforijas. Padomju laika audzināšana, izglÄ«tÄ«ba, ideoloÄ£ija neveicināja konstruktÄ«vu politisko apziņu un pilnvÄ“rtÄ«gas politiskās zināšanas. ArÄ« inteliÄ£encÄ“ politiskās apziņas lÄ«menis un politisko zināšanu lÄ«menis bija nepietiekams klasiskā kapitālisma iekārtas veidošanai. Ja kādam interesÄ“ konkrÄ“ts piemÄ“rs, tad ieteicams lasÄ«t “Dienā” 2019.gada 6.septembrÄ« publicÄ“to interviju ar tādu varenu partijas bosu kā Ašenradens. Pat negribas ticÄ“t, ka var bÅ«t tik neizglÄ«tots cilvÄ“ks (ar augstāko izglÄ«tÄ«bu) politikas jautājumos, pilnÄ«gi neko nesaprotot politisko procesu specifikā, politisko institÅ«ciju bÅ«tÄ«bā, politisko koncepciju saturā utt. Tā ir tik šausmÄ«ga nezināšana un neizpratne, ka nav vÄ“rts pat sākt kritiski izvÄ“rtÄ“t šÄ« kunga teikto par politiku. Tāpat nav nekādas jÄ“gas pievÄ“rsties viņa dārgās vecās un jaunās vienotās vienotÄ«bas darbÄ«bai. Tā vienmÄ“r ir bijusi nacionāli reakcionāra un noziedzÄ«ga darbÄ«ba kriminālā kapitālisma stutÄ“šanai.

Sarunā par protestÄ“šanas nosacÄ«jumiem pats galvenais ir tas, ka sociālisms netika sagrauts, lai uzlabotu ļaužu masu dzÄ«vi. Sociālisms tika sagrauts, lai uzlabotu sociālisma valdošÄ slāņa (PSKP/VDK nomenklatÅ«ras un tās cÄ«tÄ«gāko pielÄ«dÄ“ju) dzÄ«vi kriminālā kapitālisma formātā. ArÄ« pÄ“c sociālisma sagraušanas LR un citur padomju valdošais slānis saglabājās kā “elite”. ŠÄ« “elite” ieviesa un nostiprināja pseidopolitiku, kurai jāmaskÄ“ kriminālā kapitālisma dominÄ“jošÄ izpausme – organizÄ“tā noziedzÄ«ba. Tādos apstākļos ne varas inteliÄ£ence, ne tās “elite” nevar bÅ«t protestu organizÄ“tāja.

Valsts veidošanās (teiksim, LR atjaunošana) sākas nevis ekonomikā, militārajā jomā, bet vÄ“rtÄ«bu un ideālu formulÄ“jumos turpmākajai dzÄ«vei. Viens ir valstiskuma institÅ«ciju morālā novecošanās un formu izsÄ«kšana, pavisam kaut kas cits ir valstiskuma formu apzināta kropļošana vai kropļojumi idiotu (ašenradenu) dēļ, ar ko Latvijā tiekamies pÄ“cpadomju laikā. Regresa apstākļos nav iespÄ“jami sociālie protesti “no apakšas”, kad protestus iniciÄ“ tautas masas. Protesti “no apakšas” ir iespÄ“jami vienÄ«gi tad, ja sociumā ir augšupejoša dzÄ«ves trajektorija. Tādā gadÄ«jumā sabiedriskajā apziņā valda vairāk vai mazāk instinktÄ«va tieksme visu uzlabot un rÅ«pÄ“ties par labāku nākotni. TurpretÄ« regresa apstākļos tādas tieksmes neeksistÄ“. Regresa apstākļos valda bezcerÄ«ba, neticÄ«ba dzÄ«ves progresam un labākai nākotnei.

Novērtē šo rakstu:

0
0