Iesaki rakstu:

Kā izrādās, to, ka uz „kapu tramvaja” projekta uzraudzÄ«šanu par 300 tÅ«kstošiem eiro gatavā SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna ir faktiski palÄ«dzÄ“jusi oligarhiem Latvijas kuÄ£niecÄ«bas privatizācijā, ir atzinuši pat Delnas domubiedri. Ar Delnas lÄ«dzdalÄ«bu Latvijas kuÄ£niecÄ«bas privatizācijai tika nostiprināts pareizÄ«bas tÄ“ls – šÄdu secinājumu ir izdarÄ«jusi pat Delnai radniecÄ«gā Sabiedriskās politikas centra Providus pÄ“tniece Linda Austere.

„AtklātÄ«ba daļēji vai pilnÄ«gi atbrÄ«vo ievÄ“lÄ“tos vai ieceltos sabiedrÄ«bas pārstāvjus un viņu veidotās institÅ«cijas no atbildÄ«bas par rÄ«cÄ«bpolitikās rezultātiem. Galu galā demokrātijā atklātÄ«ba ieliek varu sabiedrÄ«bas rokās. Nepiedodami Ä«si un vienkāršoti runājot Kristofera Huda vārdiem, atklātÄ«ba ir veids, kā atbildÄ«gajam izvairÄ«ties no vainas.

IespÄ“jams, šajā ziņā zÄ«mÄ«gākais Latvijas piemÄ“rs ir SabiedrÄ«bas par atklātÄ«bu - Delna veiktā akciju sabiedrÄ«bas Latvijas kuÄ£niecÄ«ba priva­tizācijas procesa novÄ“rošana 2001.-2002. gadā. TādÄ“jādi šim privatizācijas procesam tika vismaz Ä«slaicÄ«gi nostiprināts, pareizÄ«bas tÄ“ls, kaut gan nevalstiskajai organizācijai pÄ“c bÅ«tÄ«bas nebija iespÄ“ju izvÄ“rtÄ“t darÄ«juma godÄ«gumu,” – šÄdi Providus pÄ“tniece novÄ“rtÄ“jusi Delnas lÄ«dzdalÄ«bu Latvijas kuÄ£niecÄ«bas pri(h)vatizācijā.

Šis Providus pārstāves Austeres secinājums ir publicÄ“ts paša Providus izdevumā - 2012. gadā izdotā „Korupcijas C: rakstu sÄ“rija par korupciju un pretkorupcijas politiku” brošÅ«riņā Nr. 16 „IestrÄ“guši atklātÄ«bas metaforās”.

Austere jau ilgus gadus – vismaz kopš 2011. gada – ir Delnai idejiski radniecÄ«gā sabiedriskās politikas centra Providus asociÄ“tā pÄ“tniece, kuras „ekspertÄ«zes jomas” esot informācijas atklātÄ«ba, pretkorupcija, rÄ«cÄ«bpolitikas plānošana. Vienlaikus viņa arÄ« ir AizsardzÄ«bas ministrijas „ārštata konsultante”.

Kā zināms, aizvadÄ«tajā nedēļā atklājās, ka SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna gatavojoties veikt bÄ“dÄ«gi slavenā Skanstes "kapu tramvaja" lÄ«nijas projekta finansÄ“juma izlietojuma uzraudzÄ«bu, par to saņemot ES finansÄ“jumu 300 000 eiro apmÄ“rā.

2001. gada 23. janvārÄ« Privatizācijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerāldirektors Jānis Naglis un Delnas vadÄ«tāja Inese Voika parakstÄ«ja godprātÄ«gas rÄ«cÄ«bas memorandu, Delnai oficiāli kļūstot par uzņēmuma Latvijas kuÄ£niecÄ«ba (LK) privatizācijas neatkarÄ«go novÄ“rotāju.

Cita starpā Delna solÄ«jās „izvÄ“rtÄ“t jau pieņemtos noteikumus un identificÄ“t riska zonas”, kā arÄ« „Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“rst tam, kā tiks sagatavota 51% akciju pārdošana par naudu un kā tiks noteikta akciju potenciālā cena”.

Taču faktiski Delnas uzraudzÄ«šana tika izmantota kā aizsegs oligarhu interesÄ“m, kuri KuÄ£niecÄ«bu sadalÄ«ja savā starpā. To detalizÄ“ti atklāja 2010. gadā klajā nākušajā grāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Jura Savicka, uzņēmÄ“ju Olafa BerÄ·a un Jurija Bespalova, kā arÄ« bijušÄ baņķiera Arnolda Laksas liecÄ«bas prokuratÅ«rai Aivara Lemberga krimināllietā. Šis pārskats par grāmatas saturu rāda, kā notikusi oligarhu vienošanās, Delnas „uzraudzÄ«tājiem” par to pat nenojaušot un faktiski strādājot oligarhu labā:

„Informācija par tā saukto Ventspils un RÄ«gas grupu vienošanos kopÄ«gi privatizÄ“t LK lÄ«dz šim vairākkārt izskanÄ“jusi neoficiāli vai arÄ« kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sÄ“jumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecÄ«bas, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistÄ«tas šajā darÄ«jumā, kā arÄ« citi tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu," liecinājis Savickis.

"Galvenos jautājumus mÄ“s apspriedām kopÄ«gi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. TrÄ«s pārÄ“jie bijuši Lembergs, Andris ŠÄ·Ä“le un BerÄ·is. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemÄ“ram, par sertifikātu izmantošanu un finansÄ“m, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārÄ“jo darÄ«ja tehniskie cilvÄ“ki - juristi utt.," norāda Savickis. "Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalÄ«jās visa biznesa (kuÄ£niecÄ«bas privatizÄ“šana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi".

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").

Tieši "Regina" bija kompānija, kas tika dibināta lÄ«dzdalÄ«bai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederÄ“ja sešÄm kompānijām, aiz kurām stāvÄ“ja konkrÄ“ti Ventspils uzņēmÄ“ji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, BerÄ·is, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecÄ«bā uz "Hinch" Bespalovs norāda, ka to "pārstāvÄ“jis Sormulis".

Ventspilnieku kontrolētajai "Regina" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzÄ“jusi, ka arÄ« izsolÄ“ par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas lÄ«dzÄ«gās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredÄ«ts "Unibankā" (patlaban - "SEB banka"), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

"MÄ“s visi četri kopā [ŠÄ·Ä“le, Savickis, Lembergs, BerÄ·is] nospriedām, ka mÄ“s kopā nopirksim kuÄ£niecÄ«bas akcijas un pÄ“c tam lemsim, ko ar tām darÄ«t, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādÄ«jās, ka kuÄ£niecÄ«bas akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stāsta Savickis.

"MÄ“s ar ŠÄ·Ä“li savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pÄ“c ilgām diskusijām pārdevām," piebilst Savickis. PircÄ“ji bijušas BerÄ·a un Lemberga ieteiktas firmas.

BerÄ·is atceras, ka VN uzvara izsolÄ“ bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arÄ« pašam. "Es arÄ« biju vÄ«lies un neapmierināts, jo manā uztverÄ“, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neÄ“rti. Iznāca, ka arÄ« es savu solÄ«jumu neesmu pildÄ«jis," atzÄ«st BerÄ·is, piebilstot, ka attiecÄ«bas ar Savicki šis gadÄ«jums "samaitāja".

Notikušo BerÄ·is esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rÄ«dziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicÄ“ji bÅ«tu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arÄ« kāda no Ventspils domes pÄ“c izsoles 2002.gada jÅ«nijā sÅ«tÄ«ta faksa kopija. SÅ«tÄ«jums adresÄ“ts "augsti godātam Andrim ŠÄ·Ä“lem", un to, visticamāk, parakstÄ«jis Lembergs. Dokumentā teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, AS "Ventspils nafta" pārdos tās iegādātās AS "Latvijas KuÄ£niecÄ«ba" visas akcijas kopÄ“jai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena bÅ«s vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā."

Šis solÄ«jums gan netika Ä«stenots un, kā liecina BerÄ·is, "tika panākta vienošanās, ka rÄ«dzinieki turpmāk nepiedalÄ«sies šajā projektā un mÄ“s atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušÄs LK akcijas par sertifikātiem"."