Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvÄ“ku sašutumu par vakcinācijas avÄ«zi nezciktursimttÅ«kstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6 miljoniņu apjomā un kolorÄ«tai ainiņai ar vakcÄ«nu neizvadāšanu (jo ne izvadāšanai, ne pašai vakcinÄ“šanai, ne vakcÄ«nu iepirkumam ar biroju nav ne mazākā sakara, kā izrādÄ«jās).

KÅ«dÄ«tājiem izdevās savākt padsmit tÅ«kstošu politiski bezatbildÄ«gu personu parakstus par Å«berbiroja likvidÄ“šanu, un ministrs Pavļuts acÄ«mredzamā vājuma brÄ«dÄ« biroju iekuļčināja kaut kur dziļāk valsts pārvaldes koridoros, tiesa, lielās algas varonÄ«gi pārdÄ“vÄ“jot par piemaksām.

Mums, provinces pensionāriem, visa šÄ« māžošanās šÄ·iet lieka. MÄ“s esam auguši padomju pasaku filmas “PrÄ“mija” (“Ä»enfiļm”, 1974) apstaroti, bet vecākiem mÅ«su biedriem virtuves plauktā goda vietā bija “Grāmata par garšÄ«gu un veselÄ«gu uzturu” (LVI, 1953), kas sākās ar ievadu “Pretim pārpilnÄ«bai”.

Abi šie avoti skaidri redzami pašreizÄ“jā VeselÄ«bas ministrijas cīņā ar ārÄ“jo un iekšÄ“jo ienaidnieku; šeit paskaidrošu jaunākai paaudzei, kā šodien tiek izmantota sen pārbaudÄ«tā komunikācijas metode.

Bija grāmata par veselÄ«gu pārtiku, un vÄ“lākos gados bija pat elektropreču reklāmas uz žurnāla “Liesma” pÄ“dÄ“jā vāka, tikai pašas pārtikas nebija. Un bieži vien reklāmā attÄ“lotā prece nemaz lÄ«dz sÄ“rijas ražošanai nenonāca.

Tas pats šodien: TV seriālus pārtrauc reklāma (par dažsimttÅ«kstošiem iepirktās kampaņas ietvaros), kas aicina seniorus potÄ“ties, lai arÄ« pašu pošu nav un tik drÄ«z nebÅ«s. Ikurāt kā ar garšÄ«go un veselÄ«go uzturu: rakstÄ«ts ir, bet Ä“st nav ko. Vai kā vÄ“lākos gados ar varoņreportāžām par krietnajām ražām un izslaukumiem, kas TV ir, bet dzÄ«vÄ“ – tutÅ«!

MÄ“s šo pazÄ«stam, b. Pavļut, mÄ“s tur esam bijuši, mums šÄ« komunikācijas forma ir pazÄ«stama un pieņemama. Un drukājiet to avÄ«zi droši! Tikai ļaunprātÄ«gi mÄ“lneši var apgalvot, ka par ministrijas naudu drukātais produkts ieradÄ«sies mÅ«su pastkastÄ«tÄ“s kādas nedēļas pirms vÄ“lÄ“šanām, lai konkurÄ“tu ar citām, jau par partiju naudu drukātām lapelÄ“m. Tā taču ir tÄ«rā sagadÄ«šanās, un mÄ“s kategoriski noraidām šÄdas insinuācijas!

Tas pats par ražošanā palaisto kampaņu par vasaras gaidÄ«šanu: kampaņa bÅ«s, TV un internetos bÅ«s, bet ne pie draugiem, ne pa krodziņiem vazāties nedrÄ«kstÄ“s. Un pareizi! SvarÄ«gi, lai ir skaista dzÄ«ve TV un vakcinācijas avÄ«zÄ“, bet reāli… nu nav tik svarÄ«gi. MÄ“s taču saprotam.

Par plānu izpildi – filmas “PrÄ“mija” sižets vienā teikumā: prÄ“mija izmaksāta par plāna izpildi, bet pats plāns kaut kad iepriekš bez kāda pamata samazināts, apzinÄ«gie darbaļaudis no šÄdas negodÄ«gas prÄ“mijas atsakās. Lai paliek tās pasakas, šoreiz par metodiku – reālu plānu samazināt un tad raportÄ“t par samazinātā plāna varonÄ«gu izpildi.

Tieši tas, ar ko veiksmÄ«gi nodarbojas b. Pavļuts: vai ik dienu viņš ziņo par desmitkārt samazinātā plāna izpildi, un sajÅ«sminātu atparistu klaÄ·ieru branža to bazÅ«nÄ“ tālāk. Ikurāt kā pÄ“c Aleksandra Geļmana scenārija, “Ä»enfiļm” labākajās tradÄ«cijās.

Tiesa, ar šo “koriģēto” plānu pat ar pirmo poti mÅ«su valsts iedzÄ«votājus sapotÄ“t vairs nevar pagÅ«t pat lÄ«dz gada beigām, un otro mums dos tad, kad citviet pasaulÄ“ jau potÄ“s pret nākamā gada sÄ“rgu.

Mums arÄ« šis nav nekas jauns: ASV astronauti 1969. gadā izkāpa uz MÄ“ness, bet PSRS 1969. gadā uzcÄ“la pirmo tualetes papÄ«ra ražošanas rÅ«pnÄ«cu.

VeselÄ«bas ministrija arÄ« atjaunojusi pārbaudÄ«to partijas un ražošanas aktÄ«va sapulču formu, ko tagad sauc par neformālām darba grupām: sanāk, pamuld, neko neparaksta un beigās nevienam ne par ko nav jāatbild. ArÄ« šo mÄ“s pazÄ«stam.

Pareizu ceļu ejat, b. Pavļut! Un, tā kā sapotÄ“ties esat paguvis vÄ“l pirms Raimonda Paula un citiem mazāk vÄ“rtÄ«giem subjektiem, varam bÅ«t droši, ka nekas netraucÄ“s jums turpināt šo plānveida kampaņošanu un lÄ«dzekļu apgÅ«šanu. Urrā, biedri, urrrā!

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0