Iesaki rakstu:

Jebkādas politiskas manipulācijas ar valstij piederošu mantu Latvijā, šÄ·iet, vairs nespÄ“j iztikt bez sabiedriskās domas primitÄ«vas čakarÄ“šanas. Tieši šÄdā "mÄ“rcÄ“" tautas un valsts varas saprāts patlaban tiek uzstājÄ«gi apstrādāts. Tas notiek saistÄ«bā ar gaidāmo valdÄ«bas izšÄ·iršanos par divu sakaru uzņēmumu, Lattelecomun Latvijas Mobilā telefona, turpmāko likteni. To apvienošana – risinājums, kas ir klaji izdevÄ«gs tagadÄ“jam abu firmu mazākuma akcionāram "TeliaSonera"* – tiek demagoÄ£iski sludināta par nācijas interesÄ“m visbrÄ«nišÄ·Ä«gāko un tāpÄ“c steigšus Ä«stenojamo veidu, kā mums parÅ«pÄ“ties par sakaru nozares tālāko attÄ«stÄ«bu Latvijā.

ŠÄdai pozÄ«cijai, kaut to atražo pusanonÄ«mi un virspusÄ“ji, bet tās solÄ«tajā labumā valda nekonkrÄ“tÄ«ba, ir bÅ«tiska priekšrocÄ«ba: publikai argumentācija šÄ·iet skaidri saprotama un pat neapstrÄ«dama – "katram taču ir zināms", cik likumsakarÄ«ga šÄ·iet uzņēmumu saplÅ«šana arvien lielākos koncernos, lai tie iegÅ«tu izdevÄ«gākas pozÄ«cijas globālajā konkurencÄ“, celtu savu akciju cenu biržā utt., u.tml. CilvÄ“kiem šÄ·iet loÄ£iski, ka divu sakaru nozares firmu apvienošana varÄ“tu radÄ«t vÄ“l spÄ“cÄ«gāku struktÅ«ru un tas nāktu par labu Latvijas tautsaimniecÄ«bai.

Turklāt mums vÄ“l tiek atgādināts, ka "Igaunijā un citur Eiropā tas jau sen ir izdarÄ«ts". (Svaigāks šÄdas argumentācijas paraugs lasāms šeit.) Tieši tāpÄ“c arÄ« pusanonÄ«majai kampaņai ir izdevies gÅ«t vÄ“rā ņemamus pasākumus, kaut to enerÄ£iski un argumentÄ“ti cenšas apstrÄ«dÄ“t autoritatÄ«vi oponenti – ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, tāpat jurists un politiÄ·is Jānis Bordāns. Viņi uzstāj uz valsts aktÄ«vāku pozÄ«ciju sakaru uzņēmumu vadÄ«bā.

MÄ“s varÄ“tu daudz diskutÄ“t par to, vai uzņēmumu apvienošana automātiski garantÄ“ tālāku izaugsmi – ziniet, ir atrodams pietiekami daudz negatÄ«vu piemÄ“ru. (Žurnālisti un poligrāfiÄ·i joprojām ar sāpÄ“m atceras, kā beidzās tehniski spÄ“cÄ«gā Preses nama pievienošana bagātajai Ventspils Naftai. Liepājnieki piesauks Liepājas maiznieka un Jelgavas maiznieka apvienošanu SIA JLM – tās maksātnespÄ“ja apveltÄ«ja pilsÄ“tu ar bijušÄs ceptuves graustu RÄ«gas ielā.) Apvienošana nereti nodara jÅ«tamus zaudÄ“jumus, ja to Ä«steno nevis ekonomiskas lietderÄ«bas vārdā, bet gan ambÄ«ciju apmierināšanas vai spekulatÄ«vu apsvÄ“rumu dēļ.

LTC un LMT apvienošanās cildinātāju nostājā blÄ“dÄ«gākais ir tas, ka viņi vienmÄ“r konsekventi "aizmirst" ļoti bÅ«tisku detaļu – šÄdi veiktas abu uzņēmumu reorganizācijas rezultātā principiāli samainās to akcionāru statuss. Latvijas valsts, kas tagad abos uzņēmumos kontrolÄ“ 51 procentu kapitāla, apvienotajā uzņēmumā kļūtu par mazākuma akcionāru, savukārt TS tajā dominÄ“tu, pārvaldot 54 procentus kapitāldaļu. Turklāt valsts neiegÅ«tu nekādu finansiālu vai cita veida kompensāciju par to, ka atdāvinātu savu "pirmdzimtÄ«bu" un aplaimotu biznesa partneri. ZaudÄ“jot balsu vairākumu, tā tikai pati radÄ«tu sev dažādas problÄ“mas. (PiemÄ“ram, kas noteikti apbÄ“dinātu finanšu ministri – apgrÅ«tinātu iespÄ“ju lemt izmaksāt dividendes un ieskaitÄ«t tās valsts budžetā.) KāpÄ“c gan tas valdÄ«bai bÅ«tu jādara? Ja TS grib vairākumu abos uzņēmumos, lai par to samaksā – lÄ«dzekļi investÄ«cijām ir, kopš nācās aiziet no Vidusāzijas tirgus (skatiet Dombrovska raksta sākumu.)

TiklÄ«dz kāds atgādina, ko valsts zaudÄ“s, tā publikai un politiÄ·iem Ä«paši LTC un LMT apvienošanas piedāvājums vairs neizskatās tik pašsaprotams un entuziasmu izraisošs. Tad daudz racionālāki izskatās abi pārÄ“jie – jā, stipri komplicÄ“tākie – scenāriji: viens partneris atpÄ“rk no otra tā kapitāldaļas – vai nu TS no valsts, vai arÄ« valsts no TS (nebÅ«t ne fantastisks risinājums) – un pilnÄ«bā kļūst par LTC un LMT Ä«pašnieku. Vai arÄ« tas, ko TS nepiemin, – saskaroties ar valdÄ«bas kategorisku nevÄ“lÄ“šanos jebko mainÄ«t, ziemeļvalstu uzņēmums samierinās, ka vienkārši viss paliek pa vecam.

Februāra sākumā masu medijos tika ziņots par "lielo uzņēmumu vadÄ«tāju aptauju", kurā vairākums izvaicāto esot atbalstÄ«juši nostāju, ka LTC un LMT esot jāapvieno. Izlasot materiālā kaut ko vairāk nekā direktÄ«vo virsrakstu, atklājās, ka mums atkal pÅ«derÄ“ smadzenes ar jancÄ«gā stilā veiktu sabiedriskās domas pÄ“tÄ«jumu: tas tika sarÄ«kots pÄ“rnā gada oktobrÄ« un novembrÄ« – SKDS sociologiem "padziļinātās intervijās" noskaidrojot ne tikai "Latvijas lielo uzņēmumu vadÄ«tāju", bet arÄ« "finanšu ekspertu un nevalstisko organizāciju pārstāvju" (kopumā 28 respondentu!) viedokli par iespÄ“jamo sakaru uzņēmumu apvienošanu. IntervÄ“tie netiek saukti vārdā – kaut varbÅ«t tikai tas spÄ“tu padarÄ«t šo manipulāciju kaut nedaudz "reprezentatÄ«vu"...

Turklāt, spriežot pÄ“c rakstā pārstāstÄ«tajiem respondentu papildu komentāriem** par sakaru uzņēmumu nākotni, intervijās viņiem noteikti bija "aizmirsts" pateikt, kā apvienošana mainÄ«tu Ä«pašnieku akciju sadalÄ«jumu. Pat, ja mÄ“s pieļaujam, ka tobrÄ«d valdÄ«bai piesÅ«tÄ«tā TS piedāvājuma bÅ«tÄ«ba vÄ“l nebija Ä«sti zināma, tad kāpÄ“c februārÄ« publicÄ“tajā "ziņas" tekstā neatradās vieta atgādinājumam, kāds ir obligātais rezultāts LTC un LMT apvienošanai? Jā, šis jautājums man pašam izklausās pavisam muļķīgs…

Klausoties, kā uzkurina mākslÄ«gu entuziasmu par LTC un LMT apvienošanu, rodas pretÄ«gs iespaids, ka mÅ«su smadzeņu pÅ«derÄ“tāji ne tik daudz strādā uz viņiem vÄ“lamo rezultātu (jo par to droši vien tiek gādāts politisko kuluāru mijkrÄ“slÄ«), bet pavisam atklāti Ä·er kaifu no savas nesodāmÄ«bas apziņas – publika vienkārši nepagÅ«st apjÄ“gt, ka tikusi vazāta aiz deguna, jo drÄ«z vien tās uzmanÄ«ba tiks pievÄ“rsta kaut kam citam un to pavadošajai demagoÄ£ijai. Dažam "viedokļu lÄ«derim" vai piāristam publiski melot šÄ·iet vienkārši stilÄ«gi: viņam tā ir iespÄ“ja izrādÄ«t savu morālo elastÄ«gumu partneriem/klientiem, kā arÄ« izjust intelektuālo pārākumu pār naivo lÄ«dztautiešu "pÅ«li".

Interesanti, vai LTC un LMT apvienošanas kampaņotāji tagad spiež uz valdÄ«bu, lai tā neapdomÄ«gi pieņemtu sev klaji neizdevÄ«gu lÄ“mumu – vai gluži otrādi, šÄdi sabiedriskā doma tiek sagatavota samierināties ar politiskās aizkulisÄ“s jau izlemtu mažoritārā akcionāra statusa atdāvināšanu?

* "Lattelecom" lÄ«dzÄ«pašnieki ir Latvijas valsts (51% akciju) un ziemeļvalstu sakaru koncerns "TeliaSonera" (49%) jeb, precÄ«zāk, tā meitasuzņēmums "Tilts Communications". Savukārt LMT akcionāri ir valsts uzņēmums "Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centrs" (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%) un " TeliaSonera " (49%).

** "Aptaujā izskan ieteikumi apsvÄ“rt valsts akciju daļu kotÄ“šanu biržā, cenšoties paturÄ“t uzņēmuma daļas Latvijā, ne atdodot tās ārvalstu investoriem. Tāpat daļa no aptaujātajiem norāda uz vÄ“lmi paturÄ“t valsts Ä«pašumā spÄ“cÄ«gu, pelnošu un modernu uzņēmumu, tomÄ“r ļaujot uzņēmumam attÄ«stÄ«ties un brÄ«vi darboties, neizņemot peļņu un dividendes, neuzspiežot politiski birokrātisku pārvaldes formu."