Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja cilvÄ“ks ir melis, tad tāds viņš bÅ«s faktiski visos jautājumos, par kuriem paudÄ«s savu viedokli. Iesākumā varbÅ«t bÅ«s melošana par lieliem jautājumiem, bet, laikam ritot, robeža starp iedomāto un reālo pazÅ«d. LÄ«dz ar to pašsaprotami rodas nākamais jautājums – vai šÄdam cilvÄ“kam, kurš melo, var uzticÄ“ties. Viena lieta, ja melis, kā sacÄ«t jāsaka, ir cilvÄ“ciņš no tautas, otra lieta, ja melis ir nozÄ«mÄ«gs politiÄ·is vai pat valsts prezidents.

Kā stāsta Jolanta Cihanoviča, ir jāsaprot, ka meli bojā attiecÄ«bas, jo grauj uzticÄ“šanos, un cilvÄ“ks, kuram tiek melots, nākamreiz vairs nevar saprast – uzticÄ“ties vai ne. „Tad, ja melis apgalvo, ka nu gan viņam var ticÄ“t, rodas jautājums - kādēļ to darÄ«t, ja ir bijis gadÄ«jums, kad uzticÄ“ties nevarÄ“ja?”

Runājot par meliem, diženais rakstnieks F.Dostojevskis ir teicis: „Nemelo sev. CilvÄ“ks, kas notic saviem meliem, drÄ«z vien vairs nespÄ“j izšÄ·irt, kas ir patiess – gan sevÄ«, gan pasaulÄ“...”

Iepriekš minÄ“tā apkopošana ļauj izdarÄ«t secinājumu, ka melis aizies lÄ«dz tādai pakāpei, ka bÅ«s pirmais, kas notic paša sacÄ«tajam, tas nekas, ka sasaistÄ“ ar realitāti var bÅ«t pavisam citādāka situācija. Savukārt apkārtÄ“jie, kuri bÅ«s spÄ“jÄ«gi identificÄ“t melus, melim vairs neuzticÄ“sies, jo vienmÄ“r bÅ«s pamats bažām, ka tiek melots arÄ« konkrÄ“tajā gadÄ«jumā.

Protams, ka iesākumā ir svarÄ«gi saprast, vai cilvÄ“ks neatkarÄ«gi no ieņemamā amata melo vai ne, kā arÄ« – vai šie ir “unikāli” meli vai arÄ« ir iespÄ“jams secināt, ka melots tiek vairākkārtÄ«gi. Bez šaubām, ja tiek melots vairākkārtÄ«gi, tad lielāks un negaidÄ«tāks pārsteigums bÅ«s tad, ja tiks secināts, ka cilvÄ“ks nemelo, nevis – ka jau kā ierasts – melo.

Meli agri vai vēlu atklājas. Jo lielāki meli un augstāks amats melotājam, jo ilgāks laiks vajadzīgs, kamēr patiesība nāk gaisā.

NeslÄ“pšu, patiesÄ«bā es neesmu Putina atbalstÄ«tājs un fans, drÄ«zāk pavisam otrādāk – esmu viņu kritizÄ“jis, kaut arÄ« mana nostāja nesakrÄ«t ar partijas uzņemto kursu.

TomÄ“r iedomāties, ka tik lielas un varenas valsts galva varÄ“tu bÅ«t vienkāršs melis – kaut kā negāja kopā. Lai šo jautājumu reizi pa visām reizÄ“m atrisinātu, veiksim atskatu pagātnÄ“. Turklāt – iesākumā apkopošu tikai faktus:

[1] 2014.gada 4.jÅ«nijā Kremlis turpina noliegt, ka Ukrainas dienvidaustrumos atrastos Krievijas karavÄ«ri, instruktori un kaujinieki. To intervijā Francijas telekanālam TF1 un radiostacijai "Europe1" apliecināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Nekāda karaspÄ“ka, nekādu Krievijas instruktoru Ukrainas dienvidaustrumos nav," sacÄ«ja Putins. Viņš arÄ« paziņoja, ka Krievijas Federācijai nav nodoma pievienot Ukrainu vai destabilizÄ“t situāciju šajā valstÄ«. "NÄ“, mÄ“s ar to [ar destabilizāciju] nekad neesam nodarbojušies un nenodarbojamies," sacÄ«ja Putins.

Fakti:

2014.gada 21.martā ar Krievijas Federācijas AizsardzÄ«bas ministrijas pavÄ“li Nr.160 “Par Krievijas Federācijas AizsardzÄ«bas ministrijas medaļa par Krimas atbrÄ«vošanu” tika apstiprināta medaļa, kura tika pasniegta jau 24.martā.

Pārdomas:

Vai tik tiešÄm iespÄ“jams, ka AizsardzÄ«bas ministrija apstiprina apbalvojumus, kuri nav domāti armijai? Tā arÄ« – vai Putins kā valsts bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieks nebÅ«tu lietas kursā par apbalvojumu? Vai apbalvojuma skices un medaļas izgatavošana ir dažu dienu jautājums vai – tomÄ“r vismaz kādu mÄ“nešu?

[2] 2018.gada 1.martā Putins publiski paziņoja, ka Krievijas rÄ«cÄ«bā ir tāds bruņojums, kādu citi lÄ«dz šim nav pat radÄ«juši. Tajā skaitā arÄ« raÄ·eti ar kodoldegvielas dzinÄ“ju, kura var nest kodolgalviņu. Ar kodoldegvielas dzinÄ“ju aprÄ«kotā raÄ·ete ir veiksmÄ«gi veikusi visus izmÄ“Ä£inājumus. ŠÄ tipa raÄ·etÄ“m ir neierobežots lidojuma attālums un ilgums, tās trajektorija ir mainÄ«ga un spÄ“j pārvarÄ“t visas pretraÄ·ešu sistÄ“mas.

Fakti:

Krievija pagājušÄ gada 2017.gada novembrÄ« neveiksmÄ«gi izmÄ“Ä£inājusi raÄ·eti ar kodoldzinÄ“ju, kura iegāzusies Barenca jÅ«rā. No 2017. gada novembra lÄ«dz 2018. gada februārim četri izmÄ“Ä£inājumi, un visi beigušies ar neveiksmi. 2019.gada 15.augustā publicÄ“ta informācija: ValdÄ«bas kodolaÄ£entÅ«ra "Rosatom" atzinusi, ka viņi veica ar kodoldegvielu darbināmā raÄ·etes dzinÄ“ja izmÄ“Ä£inājumu, taču sÄ«kāku informāciju nesniedza. RaÄ·ešdzinÄ“ja eksplozijā Krievijā gāja bojā pieci krievu kodolinženieri.

Pārdomas:

Kad Putins klāstÄ«ja par brÄ«numainajiem ieročiem, visi izmÄ“Ä£inājumi bija bijuši neveiksmÄ«gi. ArÄ« pÄ“c tam notikušie izmÄ“Ä£inājumi bija neveiksmÄ«gi. LÄ«dz ar to runāt par rÄ«cÄ«bā esošo bruņojumu ir ļoti pārsteidzÄ«gi. JāatzÄ«mÄ“, ka arÄ« runas laikā tika demonstrÄ“ti grafiskie attÄ“li, nevis videomateriāli no izmÄ“Ä£inājumiem, kas arÄ« liek domāt, ka patiesÄ«bā nekāda brÄ«num ieroča nav.

VarÄ“tu tā salÄ«dzināt vÄ“l un vÄ“l. Diemžēl rezultāts no tā nemainÄ«tos. GandrÄ«z jebkurš Putina paziņojums ir bijis meli.

Te bÅ«tu vietā jautājums, vai Putins kā Krievijas prezidents vienÄ«gais ir melis vai tomÄ“r ne. Ja skatÄ«tos tikai pÄ“dÄ“jo desmitgadu griezumā, tad vienÄ«gais noteikti ne, bet izteiktākais noteikti. Ja paskatÄ«tos dziļākā vÄ“sturÄ“, ņemot vÄ“rā, ka pats Putins uzskata, ka Krievija ir PSRS mantiniece, tad jāsecina, ka Putinu pārspÄ“j viens cits vÄ«rs – Å…ikita HrušÄovs.

Blefošanas/melošanas ziņā abi lÄ«dzÄ«gi, bet apjomā un formā HrušÄovs pārtrumpo Putinu. Savulaik arÄ« HrušÄovs radÄ«ja rietumvalstÄ«m mānÄ«gu priekšstatu, ka PSRS ir varena kodolvalsts. Tā, lai radÄ«tu priekšs,tatu par PSRS kā spÄ“cÄ«gu kodollielvalstÄ«, 1961.gada 30.oktobrÄ« tika izmÄ“Ä£ināta Å«deņraža bumba ar piecdesmit megatonnu lielu jaudu. Visa pasaule tad noticÄ“ja, ka PSRS ir varena kodollielvara, ar kuru jārÄ“Ä·inās, un lÄ«dz ar to sākās jau zināmā bruņošanās sacensÄ«ba, kura izrādÄ«jās letāla tās uzsācÄ“jai – PSRS.

Kur tad bija blefs/meli HrušÄova teiktajam par kodollielvalsts varenÄ«bu? BumbvedÄ“ja Tu-95 korpusā to bija iespÄ“jams ielādÄ“t tikai lÄ«dz pusei, tāpÄ“c bumbvedÄ“ja ātrums un lidojuma attālums stipri samazinājās. Nācās rakt tranšeju, lai bumbu uz speciālas platformas varÄ“tu pastumt zem lidmašÄ«nas. GadÄ«jumā, ja superjaudÄ«gā bumba tomÄ“r tiktu pieņemta apbruņojumā, lÄ«dzekļus, kas to varÄ“tu nogādāt lÄ«dz mÄ“rÄ·im, vÄ“l bÅ«tu nepieciešams radÄ«t. RealitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“ja tikai vienu: vienÄ«gā valsts, kuru PSRS varÄ“ja tajā brÄ«dÄ« iznÄ«cināt ar kodolieročiem, bija pati PSRS, jo bumbas bija, bet nogādes lÄ«dzekļi nebija.

Iepriekš minÄ“tais bija tikai viens no HrušÄova blefiem/meliem, bet tādu bija daudz.

Nelielās devās blefs/meli politikā tiek uzskatÄ«ti par pieļaujamu rÄ«cÄ«bu. PSRS šÄ« pieļaujamÄ«bas latiņa bija ļoti augsta, jo, kā zināms, PSRS laikos valdošÄ kliÄ·e to tik vien darÄ«ja kā blefoja/meloja, bet HrušÄova blefs/meli jau bija tik lieli, ka viņa oficiālo runu krājumos sākās cenzÄ“šana, dzÄ“šot daudzos pārspÄ«lÄ“to solÄ«jumu ieviešanas termiņu gadus.

Kas notika ar HrušÄovu? Viņš iegāja vÄ“sturÄ“ kā viens no retajiem, kurš amatu atstāja uz savām kājām, nevis viņu iznesa no Kremļa ar kājām pa priekšu. VienkāršÄk runājot – viņu gāza no varas, presÄ“ publicÄ“jot tik Ä«su informāciju par HrušÄova došanos pensijā veselÄ«bas pasliktināšanās dēļ.

Tagad paskatīsim līdzības. Putins blefo/melo, ka maz neliekas.

Tamdēļ bez uzmanÄ«bas nevar atstāt faktu, ka Krievijā darba kārtÄ«bā ir likumprojekts, kurš paredz nosacÄ«jumu par Krievijas bijušo prezidentu neaizskaramÄ«bu, kas paredz, ka bijušie valsts augstākie vadÄ«tāji nevar tikt saukti pie kriminālās un administratÄ«vās atbildÄ«bas par darbÄ«bām, kas pastrādātas amata pilnvaru laikā, un šis nosacÄ«jums turpmāk tiks attiecināts uz visu viņu dzÄ«ves laiku.

VarÄ“tu domāt, ka Putins jau sāk rÅ«pÄ“ties par savu nākotni pÄ“c prezidentÅ«ras beigām, bet ir viens liels bet – viņš pie varas var palikt lÄ«dz 2036.gadam. Vai nešÄ·iet, ka viņš pārāk ātri ir sācis domāt par savu aizsardzÄ«bu pÄ“c 2036.gada? Ä€rÄ“ji un formāli šÄ·iet, ka viņa pozÄ«cijas ir visnotaļ spÄ“cÄ«gas. Ak, jā, HrušÄovs arÄ« savos varas gados domāja, ka ir neizskarams, bet Kremļa kliÄ·e bija citādākās domās.

ŠÄdā kontekstā nevar paslÄ«dÄ“t garām arÄ« plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jusÄ« informācija, ka Putinam konstatÄ“ti Parkinsona slimÄ«bas simptomi un tāpÄ“c viņš 2021.gada sākumā gatavojoties atkāpties no amata. Protams, ka oficiāli Kremlis pašlaik noliedz šÄdu informāciju. Kaut arÄ«, ja paskatās no otras puses, – Kremlis vienmÄ“r noliedz jebkādu informāciju, ja vien paši kaut ko nav pateikuši.

Jāpiemin viens interesants fakts. Tas, ka Putins vairs Ä«sti nekontrolÄ“ situāciju, jau nav noslÄ“pums. To apliecina kā protesti Habarovskā, tā arÄ« paša Putina neizlÄ“mÄ«gā rÄ«cÄ«ba daudzos citos jautājumos. Ironiski, ka šo jautājumu rakstā “Vai Putins ir zaudÄ“jis Ä·Ä“rienu” argumentÄ“ti apskata neviens cits kā HrušÄova mazmeita Å…ina HrušÄova.

Izskatās, ka lielākajiem blefotājiem/meļiem bÅ«s vÄ“l viena kopÄ“ja iezÄ«me – no Kremļa viņi bÅ«s izgājuši uz savām kājām.

Avoti:

https://jauns.lv/raksts/sievietem/38870-hroniska-melosana-dzivesveids-vai-diagnoze-komente-psihoterapeite

http://tikainesakinevienam.lv/category/meli/ 

https://nra.lv/politika/pasaule/118749-putins-ukraina-nav-krievijas-karaviru.htm https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B5%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D1%8C_%C2%AB%D0%97%D0%B0_%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%B2%D1%80%D0%B0%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D0%B0%C2%BB https://www.youtube.com/watch?v=pOsCNQI10sU

https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-pern-barenca-jura-neveiksmigi-izmeginajusi-raketi-ar-kodoldzineju.d?id=50320779

https://www.apollo.lv/6753796/straujs-radiacijas-limena-pieaugums-un-piecu-kodolinzenieru-bojaeja-kas-zinams-par-noslepumaino-kodolnegadijumu-krievija

https://www.tvnet.lv/4780913/100-megatonnu-udenraza-bumba
https://jauns.lv/raksts/arzemes/412450-krievija-grasas-paplasinat-eksprezidentu-neaizskaramibu https://www.tvnet.lv/7103707/kremlis-komente-baumas-par-putina-gaidamo-atkapsanos-slimibas-del https://www.tvnet.lv/7099882/vai-putins-ir-zaudejis-kerienu

Novērtē šo rakstu:

0
0