Iesaki rakstu:

Par vienu no izteiktākajiem pÄ“dÄ“jo laiku “modes trendiem” plašsaziņas lÄ«dzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievÄ“lÄ“tā ASV prezidenta Donalda Trampa Ä·engāšanā un zākāšanā. Šis raksts nebÅ«s “trendā”, kaut vai elementāras cieņas dēļ pret citas valsts pilsoņu demokrātiski izdarÄ«to izvÄ“li.

Sacenšoties Trampa Ä·engāšanā, tas kaut kā ir aizslÄ«dÄ“jis “dibenplānā” – lai cik bagāts, harizmātisks, neordinārs vai odiozs bÅ«tu Tramps, viņš nebÅ«tu varÄ“jis kļūt par pašlaik varenākās valsts prezidentu, ja viņam nebÅ«tu ASV tautas atbalsta. TāpÄ“c daudz vÄ“rtÄ«gāk par histÄ“risko brÄ“kāšanu ap populisma (Trampa) draudiem pasaulei bÅ«tu saprast, kāpÄ“c pÄ“c tā ir pieprasÄ«jums, neskatoties uz milzÄ«go anti-PR un “establišmenta” pretestÄ«bu.

Pie reizes bÅ«tu vÄ“rts arÄ« aizdomāties - vai tik tiešÄm šie politiskie pārmaiņu vÄ“ji, kas pāršalc pasauli, visi bÅ«tu klasificÄ“jami zem vienotas populisma izkārtnes? Turklāt kā kaut kas sabiedrÄ«bu apdraudošs un tai nevÄ“lams – nu gluži kā ļaundabÄ«gs audzÄ“js vai vismaz kā caureja?

Šeit ne bez sarkasma gribas atzÄ«mÄ“t, ka savulaik Trampam tika piekārta populisma birka, pārmetot viņa solÄ«jumus vÄ“lÄ“tājiem, jo viņš tos nemaz netaisoties pildÄ«t, bet tagad par vÄ“l klajāku populismu tiek saukti Trampa centieni Ä«stenot šos savus vÄ“lÄ“tājiem dotos solÄ«jumus. PārfrāzÄ“jot EmÄ«la teikto no “EmÄ«la nedarbiem” („kad man ir nauda, tad es nedrÄ«kstu dzert, kad man nav naudas, tad es nevaru dzert. Kad tad lai es dzeru?!”) – kā tad bÅ«tu jārÄ«kojas Trampam, lai viņa rÄ«cÄ«ba nebÅ«tu “populisms”?

Nav grÅ«ti ieraudzÄ«t, ka visa šÄ« retorika ap populisma briesmām tiek veidota nevis rÅ«pÄ“s par sabiedrÄ«bu vai demokrātiju, bet gan, lai esošÄ varas sistÄ“ma (un tie, kas no tās barojas) varÄ“tu sevi pasargāt no pārmaiņām un noturÄ“t šo savu “status quo”. Kaut gan tieši šÄ« pati sistÄ“ma - tās darbÄ«bas rezultāts - ir galvenais iemesls, kāpÄ“c “pÄ“kšÅ†i” pasauli ir pārņēmusi “populisma sÄ“rga”.

 “Populisma sÄ“rgas” infekcijas avots

PašreizÄ“jos tehnoloÄ£iskā attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa apstākļos “mÄ“roga efekts” joprojām ir nozÄ«mÄ«gs faktors sava biznesa konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšanai lielākajā daļā tautsaimniecÄ«bas nozaru, tāpÄ“c globalizācijas apstākļos, arÄ« bez sazvÄ“restÄ«bas teorijām, ekonomiski loÄ£iska un neizbÄ“gama ir transnacionālo kompāniju veidošanās un to nostiprināšanās. ŠÄdas kapitāla un ražošanas resursu koncentrācijas (lÄ«dz ar to arÄ« pārvaldÄ«bas) rezultātā mainās jaunradÄ«tās vÄ“rtÄ«bas pārdale – tā aizvien mazāk paliek valsts ziņā, tā aizvien vairāk tiek koncentrÄ“ta šo kompāniju ietvaros kā piramÄ«das virsotnÄ“s, kuras bieži atrodas pavisam kādā citā pasaules malā, un šÄ«s piramÄ«das kļūdamas aizvien augstākas (globalizÄ“joties), aizvien vairāk attālinās no tiem, kas ar savu darbu piedalās šo vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanā. LÄ«dz ar to – aizvien lielāka kļūst ienākumu nevienlÄ«dzÄ«ba un sabiedrÄ«bas noslāņošanās, nu jau arÄ« uz vidÄ“jā slāņa rÄ“Ä·ina. Šis pieaugošais neapmierinātais sabiedrÄ«bas slānis tad arÄ« bija galvenais Trampa (un citu “populistu”) atbalstÄ«tājs, jo to neapmierina lÄ«dzšinÄ“jās varas elites piekoptais kurss uz globalizāciju un liberalizāciju, kas liek tam sajusties apdalÄ«tam un apdraudÄ“tam ne tikai materiāli, bet arÄ« morāli – spiežot atteikties no vÄ“rtÄ«bām (Ä£imenes, valsts, utt.), kuras tas nav gatavs atdot liberalizācijas altārim.

Situācijas dramatismu un nolemtÄ«bu populismam (kuru nu mums nākas pieredzÄ“t) pastiprina tas, ka esošajām varas elitÄ“m kalpošana liberalizācijas un globalizācijas ideoloÄ£ijai ir ļoti Ä“rta un izdevÄ«ga – tā noņem atbildÄ«bu no daudziem procesiem (tos uzticot “neredzamajai tirgus rokai” vai deleģējot “augstākām varas struktÅ«rām”) un dod iespÄ“ju gÅ«t sev labumu no šÄdas kalpošanas - nereti kļūstot par kādas “piramÄ«das” sastāvdaļu vai vienkārši barojoties no tās “atbirumiem”. LÄ«dz ar to šÄda varas elites uzsÄ“dināšana uz liberalizācijas adatas ir radÄ«jusi tās atsvešināšanos no plašiem tautas slāņiem (kuriem tai bÅ«tu jākalpo), kas rezultātā ir radÄ«jusi nišu jaunam politiskajam piedāvājumam, kuru klišejiski pasniedz kā “populismu” (kas bieži tāds arÄ« ir).

Kādēļ velns ir tik melns?

TomÄ“r vai tik tiešÄm Trampa rÄ«cÄ«ba bÅ«tu tik viennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“jama kā “populisms” - kaut kas nereāls un neizpildāms, un sabiedrÄ«bai bÄ«stams?

Vispirms, lai spÄ“tu saprast un adekvāti vÄ“rtÄ“t Trampa rÄ«cÄ«bu un solÄ«jumus, ir jāsaprot, ka spÄ“cÄ«ga un vāja cilvÄ“ka domāšanā un rÄ«cÄ«bā ir principiālas atšÄ·irÄ«bas. VÄ“rtÄ“t to pÄ“c ierastiem šabloniem nozÄ«mÄ“ izdarÄ«t kļūdainus secinājumus.

Globālisma un liberalizācijas apstākļos, kad daudzu lÄ“mumu pieņemšana tiek deleģēta sistÄ“mai un tie nav jāpieņem pašiem, ir izveidojusies lemt un rÄ«cÄ«bas mazspÄ“jÄ«ga varas elite (uzskatāmi to demonstrÄ“ Eiropa), kuru piepildÄ«t var gandrÄ«z ar jebkuru cilvÄ“kveidÄ«gu subjektu, ja vien tas ir gatavs pieņemt sistÄ“mas noteikumus un kalpot tai.

Un tas ir vÄ“l viens iemesls lielajai brÄ“kai ap Trampa rÄ«cÄ«bu – jo to vÄ“rtÄ“ un komentÄ“ cilvÄ“ki, kas ir pieraduši vÄ“rtÄ“t nÄ«kuļus vai paši ir tādi. Tramps acÄ«mredzami tāds nav, viņš rÄ«kojas sev ierastā manierÄ“, kā “trendsetters”, nevis pielāgojoties sistÄ“mas noteikumiem, bet veidojot savÄ“jos un liekot citiem spÄ“lÄ“t pÄ“c tiem. Tā ir viņa stratÄ“Ä£ija, kas viņam lÄ«dz šim ir nesusi panākumus, pateicoties kuriem viņš ir ticis pamanÄ«ts un uzaicināts sapurināt esošo sistÄ“mu, ko viņš arÄ« dara.

Un tāpÄ“c tik neganti tiek brÄ“kts un histÄ“riski komentÄ“ts it viss, ko dara un domā Tramps, jo, pieļaujot Trampa fenomenu, tiek pieļauta izmaiņu iniciācija varas sistÄ“mā – lÄ«dz ar to apdraudÄ“ti top tie, kuri barojas no esošÄs varas elites apkalpošanas (visdažādākais personu loks un struktÅ«ras), un arÄ« pati esošÄ varas elite, jo tā pati par sevi (bez šÄ«s izveidotās sistÄ“mas, pie kuras visi turas un ievÄ“ro, tādejādi piešÄ·irot varas elitei funkcionālu formu) nav spÄ“jÄ«ga pastāvÄ“t kā varas elements – tā nespÄ“j piedāvāt risinājumus sabiedrÄ«bai svarÄ«gai problemātikai. Tādejādi tā riskÄ“ zaudÄ“t savu vietu “barÄ«bas Ä·Ä“dÄ“”. Ko, protams, tā nevÄ“las un izdarÄ«s visu, lai to nosargātu - ne tikai cels brÄ“ku un paudÄ«s savas bažas par demokrātiju…

Visa pasaule kā “pārbÅ«ves projekts”?

Lai esošÄs Ä“kas vietā uzceltu ko citu, bieži visefektÄ«vākais risinājums ir nojaukt esošo, nevis censties pārbÅ«vÄ“t to. (Tas ir - nevis turÄ“ties pie esošÄs sistÄ“mas un tās ietvaros censties ko panākt, bet gan veidot sev izdevÄ«gus noteikumus un likt visiem spÄ“lÄ“t pÄ“c tiem.) Tramps par savu “attÄ«stāmo projektu” nu ir izvÄ“lÄ“jies visu pasauli. Un ir apņēmÄ«bas pilns (vismaz pagaidām) to pārbÅ«vÄ“t pÄ“c sava prāta un rÄ«kojas pÄ“c sev ierastas un acÄ«mredzami veiksmÄ«gi atstrādātas darbÄ«bas shÄ“mas.

Esošajai sistÄ“mai tā ir sveša un neizprotama (tāpÄ“c pretrunÄ«ga), taču tā nav nekas jauns un nesaprotams, un, lai cik tas dÄ«vaini neskanÄ“tu, - tai ir sava loÄ£ika: jau 5.gadsimtā pirms mÅ«su Ä“ras tās principus aprakstÄ«ja Ķīnas militārais stratÄ“Ä£is Suņ Dzi savā traktātā “Kara māksla” – Vispirms sagatavot uzvaru, un tikai tad doties kaujā. Vislabākā uzvara ir tā, ko var panākt bez kaujas. Maldināšanai un neparedzamÄ«bai šeit ir liela nozÄ«me.

Tieši to arÄ« izmanto Tramps – no sākuma satricinot pašos pamatos radÄ«to sistÄ“mu, liekot sajust, cik vÄ“rtÄ«gas un nozÄ«mÄ«gas ir jau par pašsaprotamām kļuvušas lietas (kuras nodrošina ASV), tādejādi panākot “augstāku cenu” rÄ«cÄ«bai, kas vajadzÄ«ga, lai saglabātu tās, un nosakot darÄ«juma nosacÄ«jumus (alternatÄ«vas) tādus, lai darÄ«juma citas puses bÅ«tu laimÄ«gas šo “augsto cenu” samaksāt. Un tad var uzsākt pārrunas par kārtÄ“jo veiksmÄ«go darÄ«jumu.

Uzskatāms piemÄ“rs tam ir Trampa retorika attiecÄ«bā uz NATO, ko sākotnÄ“ji daudzi uztvÄ“ra kā apdraudÄ“jumu NATO (kas ir tik neloÄ£iski un maksimāli naivi), bet kuras mÄ“rÄ·is patiesÄ«bā ir pavisam pretÄ“js – panākt tālāku NATO stiprināšanu, liekot par to maksāt ASV partneriem. Trampa izrakstÄ«tais čeks Vācijas kanclerei par summu, ko Vācija nav iemaksājusi, lai tiktu izpildÄ«tas valsts uzņemtās NATO finansÄ“šanas saistÄ«bas (2% no IKP), ir tam ļoti simbolisks apliecinājums. (Tādejādi par atskaites punktu tālākām sarunām nosakot nevis esošo situāciju, bet gan to, kādai tai vajadzÄ“tu bÅ«t pÄ“c Trampa uzstādÄ«juma, kas nozÄ«mÄ“, ka tagad Vācijai vajadzÄ“s tirgoties un kaut ko piedāvāt ASV, lai pamatotu sev mazāku NATO izmaksu pieaugumu, nevis ASV censties pierunāt Vāciju nodrošināt paredzÄ“to finansÄ“juma apmÄ“ru NATO.)

“Make America great again”?

Globālās konkurences pasaulē līdzīgi kā džungļos - savu varenību var noturēt, tikai demonstrējot un pierādot visiem savu pārākumu. Lauva ir pārāks par jebkuru hiēnu. Bet hiēnu bars var saplosīt jebkuru lauvu.

TāpÄ“c Tramps, kurš apzinās savu spÄ“ku, izvÄ“lās ar katru “hiÄ“nu” aprunāties atsevišÄ·i, jo tā vienkāršÄk var ierādÄ«t katram savu vietu. Ko viņš arÄ« dara. Protams, nozÄ«me ir arÄ« tam, ka ASV ir kritiski svarÄ«gs esošÄs varas sistÄ“mas pamatelements – sākot no finanšu sistÄ“mas un beidzot ar stratÄ“Ä£iski militārā balansa uzturÄ“šanu. Pasaules stabilitāte, pastāvÄ“šana un funkcionÄ“šana esošajā veidolā ir atkarÄ«ga no tās, un Tramps nekautrÄ“jās to izmantot.

Trampa paziņojumi pārskatÄ«t brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gumus ir no šÄ«s pašas sÄ“rijas - kāpÄ“c nostādÄ«t sevi vienlÄ«dzÄ«gos apstākļos ar visiem pārÄ“jiem, ja var iegÅ«t sev ko labāku? Turklāt tas ir reāls instruments, kā pildÄ«t savu kārtÄ“jo “populistisko” solÄ«jumu vÄ“lÄ“tājiem ­– atgÅ«t ražošanu atpakaļ ASV un radÄ«t jaunas darbavietas. Proti, ASV ir lielākais noieta tirgus pasaulÄ“, un, ja tiks izveidotas barjeras ap to, tad visizdevÄ«gāk to iekarot bÅ«s tiem, kas atradÄ«sies tā iekšpusÄ“ – investÄ“s un veidos savas ražotnes ASV, tādejādi iegÅ«stot salÄ«dzinošas priekšrocÄ«bas pār saviem konkurentiem otrpus barjerai.

Turklāt, pareizi pielietots, “protekcionisms” dod iespÄ“ju ASV sekmÄ«gāk Ä«stenot savas ražošanas modernizāciju, inovāciju izmantošanu - veicinot investÄ«cijas jaunās tehnoloÄ£ijās, kuras brÄ«vas tirgus konkurences apstākļos sākotnÄ“ji nebÅ«tu rentablas. AnaloÄ£iski kā to savulaik izdarÄ«ja ES – veidojot ierobežojumus uz gaisa piesārņojuma emisijām, lai tādejādi sekmÄ“tu pieprasÄ«jumu uz jaunu – energoefektÄ«vāku un videi draudzÄ«gāku tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«šanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas nebÅ«tu iespÄ“jams, saglabājot brÄ«vas konkurences nosacÄ«jumus ar fosilajiem energoresursiem un to izmantošanas tehnoloÄ£ijām. Tā ka principā – arÄ« tas nav nekas jauns.

VarbÅ«t kādam liberāli domājošajam to bÅ«s savādi uzzināt, bet, tieši Ä«stenojot pārdomātu protekcionismu, ASV panāca savu ekonomisko varenÄ«bu - savulaik 19.gs. nepiekrÄ«tot Lielbritānijas uzstājÄ«gi piedāvātajiem brÄ«vās tirdzniecÄ«bas nosacÄ«jumiem, bet gan, caur protekcionismu nostiprinot savu neatkarÄ«bu no Lielbritānijas ekonomiskās ietekmes, attÄ«stot savu ražošanu un kļūstot pašai par lielvaru, nevis par piedÄ“kli Lielbritānijas ekonomikai.

Atteikšanās no reÄ£ionāliem brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gumiem dod iespÄ“ju ASV veidot selektÄ«vu tirdzniecÄ«bas politiku (un “ieteikt” to arÄ« citām valstÄ«m) – izvÄ“loties, cik lielas un kādas barjeras kurai valstij noteikt, tādejādi veicinot sev “draudzÄ«gu” valstu izaugsmi un dominanci reÄ£ionos (un otrādi - sarežģot to sev “nelabvÄ“lÄ«gām”). Uzskatāms piemÄ“rs ir Klusā okeāna brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«guma atcelšana un partnerÄ«bas iespÄ“ju “iezÄ«mÄ“šana” ar vienu no tām - Austrāliju, pārÄ“jos pagaidām paturot neziņā “aiz borta”.

ŠÄda barjeru veidošana dod instrumentu cīņai ar vislielāko ASV Ä£eopolitisko nākotnes izaicinājumu - pieaugošo Ķīnas ekonomisko varenÄ«bu, jo noieta tirgus fragmentÄ“šana, barjeru radÄ«šana vissāpÄ«gāk sitÄ«s pa “pasaules fabriku” - Ķīnu, kuras izaugsmei ir kritiski svarÄ«ga tajā ražoto preču eksportam uz citu valstu tirgiem. Trampam nav jāuztraucas, ka ASV tādejādi riskÄ“tu ar tirdzniecÄ«bas kara uzsākšanu no Ķīnas puses - ņemot vÄ“rā esošo ASV un Ķīnas ārÄ“jo tirdzniecÄ«bas bilanci (2016. gadā ASV eksports uz Ķīnu – apm. 116 miljd. USD, bet Ķīnas eksports uz ASV - apm. 463 miljd USD), Ķīna no tā bÅ«tu vÄ“l lielāka zaudÄ“tāja.

Vai taps “lielais darÄ«jums”?

Viena no lielākajām pasaules politiskajām intrigām ir sagaidāmās Trampa un Putina tikšanās rezultāts.

Jau daudz spekulāciju ir izteikts ap to. Un daudzi jau ir paguvuši sapÄ«ties meistarÄ«bā – piesaucot bezmaz vai Rietumu pasaules galu (lielo pārdali par labu Krievijai) no šÄ«s sagaidāmās tikšanās, klasificÄ“jot Trampu kā Putina “fanu” vai tieši otrādi – paredzot vÄ“l nebijušu konfrontācijas eskalāciju, kas novedÄ«s pie globāla konflikta.

Paranoidāli vai aplam naivi bÅ«tu uzskatÄ«t Trampu par Krievijas “fanu” (lai arÄ« kāds tomÄ“r tā uzskata). KopÄ«gais Trampam ar Putinu ir tas, ka abi ir spÄ“cÄ«gi lÄ«deri, kas nebaidās spÄ“lÄ“t pret sistÄ“mu un veidot spÄ“li pÄ“c saviem noteikumiem, un tieši tas - sagaidāmās izmaiņas sistÄ“mā no šÄ« dueta iespÄ“jamās saspÄ“les - rada vislielāko histÄ“riju no esošÄs varas elites un tās apkalpojošÄm struktÅ«rām, Ä£enerÄ“jot visas iespÄ“jamās sazvÄ“restÄ«bas teorijas.

Lai arÄ« pašlaik Krievija ir vienÄ«gā valsts, kura ir spÄ“jÄ«ga izdarÄ«t ASV nenovÄ“ršamu nozÄ«mÄ«gu kaitÄ“jumu, pateicoties savam kodolpotenciālam, taču tas nepadara Krieviju par ASV galveno Ä£eopolitisko izaicinājumu (lai arÄ« kā kādam to gribÄ“tos). Jo, pirmkārt – šÄdā gadÄ«jumā nenovÄ“ršams kaitÄ“jums tiktu izdarÄ«ts ne tikai ASV, bet visai pasaulei un iznÄ«cinātu arÄ« pašu Krieviju, lÄ«dz ar to, kamÄ“r Krievijas pastāvÄ“šanai netiek radÄ«ti reāli iznÄ«cināšanas draudi (piemÄ“ram – kodoluzbrukums), šÄds iespÄ“jamais apdraudÄ“jums ir spekulatÄ«vs (un daudziem patÄ«k ar to spekulÄ“t) nevis reāls. Un ASV ir vienÄ«gā, kas šÄdu kaitÄ“jumu Krievijai ir spÄ“jÄ«ga izdarÄ«t.

LÄ«dz ar to, kamÄ“r “kodolzobens” bÅ«s abpusÄ“ji griezÄ«gs, tas kā lÄ«dz šim –netiks lietots, bet, ja tā – tad, ņemot vÄ“rā ASV un Krievijas ekonomisko potenciālu samÄ“rus (kuri atšÄ·iras apmÄ“ram desmitkārtÄ«gi), uzskatÄ«t Krieviju par nopietnu ASV Ä£eopolitisko apdraudÄ“jumu var tikai ļoti liels Krievijas “fans” vai paranoidāls tās nÄ«dÄ“js (kādu nav mazums, un tāpÄ“c šÄ« teorija ir tik dzÄ«votspÄ“jÄ«ga). Tad jau par tikpat nopietnu apdraudÄ“juma iespÄ“ju ASV varÄ“tu uzskatÄ«t arÄ« Spāniju (tās ekonomika ir apmÄ“ram tāda paša izmÄ“ra kā Krievijai).

ŠÄ«s realitātes apzināšanās spÄ“cÄ«gam spÄ“lÄ“tājam rada laukumu spÄ“lei (bet vārgajiem liek slapstÄ«ties gar laukuma malām, un esot otrpus bortam - izsaukt drosmÄ«gas izaicinošas piezÄ«mes). No Trampa puses bÅ«tu ļoti nepārdomāti nepacensties izmantot tās iespÄ“jas, ko dod šis spÄ“les laukums – uzreiz izejot uz galÄ“ju konfrontāciju, nemÄ“Ä£inot izmantot Krieviju kā saspÄ“les partneri savu Ä£eopolitisko mÄ“rÄ·u Ä«stenošanā.

Ir acÄ«mredzami, ka Tramps gatavojas savam “lielajam darÄ«jumam”. Un, ja vien to pieļaus iekšpolitiskā situācija – mÄ“Ä£inās to noslÄ“gt. Mājas darbi jau tik darÄ«ti: sākot ar Trampa paziņojumiem attiecÄ«bā uz Krimu un beidzot ar nupat Ä«stenoto ASV raÄ·ešu triecienu pa SÄ«rijas kara bāzi.

RaÄ·ešu trieciens – “nothing personal”?

Var šÄ·ist, ka šÄda Trampa rÄ«cÄ«ba padara šo “lielo darÄ«jumu” aizvien neiespÄ“jamāku, jo neatstāj tam vairs nekādas iespÄ“jas. PatiesÄ«bā ir tieši otrādi – tādejādi tās tiek iezÄ«mÄ“tas un gatavotas. Trampa stilā. RÄ«cÄ«ba, var šÄ·ist neadekvāta - jo sevišÄ·i raÄ·ešu trieciens pa kara bāzi SÄ«rijā, no kura militārais ieguvums ir tik niecÄ«gs, ka pat bÄ“dÄ«gi slavenā senās GrieÄ·ijas valdnieka Pirra uzvaras izskatās veiksmÄ«gākas. ArÄ« šÄ« trieciena atbilstÄ«ba starptautiskajām tiesÄ«bu normām pamatoti tiek apšaubÄ«ta. Toties tā politiskais pienesums Trampam – nozÄ«mÄ«gs, gan iekšpolitiskais – tam atbalstu jau ir pauduši, ne tikai viņa nometnÄ“, bet arÄ« viņa oponenti (lai pamÄ“Ä£ina kāds tagad pārmest Trampam draudzÄ«bu ar Krieviju), gan ārpolitiskais – parādot Trampu kā izlÄ“mÄ«gas “rÄ«cÄ«bas” cilvÄ“ku un liekot citiem spÄ“les “partneriem” bažīties no viņa tālākiem “neaprÄ“Ä·ināmajiem soļiem”.

Ne velti šis raÄ·ešu trieciens tika Ä«stenots tieši tad, kad notika tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Jo patiesÄ«bā tieši Ķīna, nevis Krievija, ir ASV galvenais Ä£eopolitiskais izaicinājums, un tas ir viens no nozÄ«mÄ«gākajiem “lielā darÄ«juma” motÄ«viem – izmantot Krieviju, lai radÄ«tu ietvaru, kas palÄ«dz ierobežot pieaugošo Ķīnas varenÄ«bu, vispirms jau - cik iespÄ“jams mazinot Ķīnas un Krievijas satuvināšanos (to gan gauži grÅ«ti bÅ«s panākt), kā arÄ« nostiprinot savu ietekmi tajos pasaules reÄ£ionos, uz kuriem iedarbojoties, var nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“t Ķīnas attÄ«stÄ«bu. Protams, viens no tādiem reÄ£ioniem ir Tuvie Austrumi – caur kuriem iet Ķīnai svarÄ«gie tirdzniecÄ«bas ceļi un atrodas viens no nozÄ«mÄ«gākajiem tās energoresursu piegādātājiem – Irāna. Vienošanās par kopÄ«gu cīņu ar terorismu radÄ«tu iespÄ“ju “draudzÄ«gi” pārdalÄ«t ietekmi šajā reÄ£ionā, kurā Krievija lÄ«dz šim ir turpinājusi nostiprināt savas pozÄ«cijas.

Galu galā sanāk, ka nemaz tik neaprÄ“Ä·ināts, emocionāls un neadekvāts, kā tas tiek vÄ“rtÄ“ts, šis raÄ·ešu trieciens nebÅ«s bijis - tas bija laicÄ«gi jāizplāno un jāsagatavo, lai tā Ä«stenošana bÅ«tu pamatota, turklāt, lai tas tiktu Ä«stenots tieši vajadzÄ«gajā brÄ«dÄ«, un tā, lai šÄ« Ä«stenošana neapdraudÄ“tu “lielā darÄ«juma” iespÄ“ju (Krievijas puse pirms tam tika brÄ«dināta), bet lai tomÄ“r tas iegÅ«tu vajadzÄ«go politisko skanÄ“jumu – gan pašmāju politiskajā arÄ“nā, gan visā pasaulÄ“ un rezultātā bÅ«tu pārliecinošs pieteikums tālākai spÄ“lei. Un tas tā arÄ« ir izdevies – Trampam vai arÄ« tiem, kas viņam šÄdu soli pieteikumam ir sagatavojuši (varbÅ«t ar pavisam citiem mÄ“rÄ·iem).

Tādejādi šis raÄ·ešu trieciens nevis aizver, bet gan paver Trampam spÄ“les laukumu “lielajam darÄ«jumam”, no vienas puses - parādot Krievijai (un ne tikai), ka arÄ« Tramps ir gatavs spÄ“lÄ“t ar trumpjiem, no otras puses – nodemonstrÄ“jot pašmāju “establišmentam”, ka iespÄ“jamais darÄ«jums ar Krieviju bÅ«s nevis vājuma (vai draudzÄ«bas ar Krieviju) apliecinājums, bet gan panākums no spÄ“ka pozÄ«cijām, ko tik ļoti ciena ASV. To, ka abas darÄ«juma puses saprot šo spÄ“li, apliecina fakts, ka pÄ“c visiem šiem visiem notikumiem Tramps nav atcÄ“lis gaidāmo ASV valsts sekretāra vizÄ«ti uz Krieviju (kas visdrÄ«zāk turpinās Trampa uzsākto spÄ“ka manifestāciju) un Krievija nav atteikusies to pieņemt. Tātad spÄ“le bÅ«s.

“Bija arÄ« tāds gadÄ«jums…”?

Tālākā šÄ«s spÄ“les gaita lielā mÄ“rā bÅ«s atkarÄ«ga no tā, vai Trampam izdosies nesapÄ«ties politiskajā meistarÄ«bā un iekšpolitiskajās intrigās, kuras tiek vÄ«tas ap viņu, un, turpinot spÄ“ka politiku, izdosies sabalansÄ“ti izmantot savu padomnieku sagatavotos ieteikumus, lai nenovestu visu lÄ«dz galÄ“jai eskalācijai. ŠÄds risks diemžēl ir ļoti reāls, ņemot vÄ“rā Trampa politisko pieredzi un vÄ“lmi pašapliecināties, kuru noteikti pacentÄ«sies izmantot Trampa oponenti un “vanagi”, kas ir ieinteresÄ“ti tālākas eskalācijas scenārijā, jo tiem šÄds scenārijs ir izdevÄ«gs - pat, ja Trampam neizdosies to veiksmÄ«gi Ä«stenot (jo sevišÄ·i šÄdā gadÄ«jumā).

ŠÄdā gadÄ«jumā izrādÄ«sies, ka Tramps ir ticis izmantots tikai kā sistÄ“mas elements, lai ar tā palÄ«dzÄ«bu Ä«stenotu sistÄ“mai vajadzÄ«gās pārmaiņas (satricinājumus) globālajā pasaules kārtÄ«bā un cilvÄ“ku apziņā un tādejādi panāktu sekmÄ«gu tālāku esošajai varas sistÄ“mai vajadzÄ«go procesu virzÄ«bu, kuri pašlaik ir sākuši iestrÄ“gt, sastopoties ar pieaugošu sabiedrÄ«bas pretestÄ«bu.

Lai cik biedÄ“joši nesaprotams un odiozs šÄ·istu Tramps, diez vai mÄ“s bÅ«sim ieguvÄ“ji, ja izrādÄ«sies, ka Trampa politiskais stāsts ir izstāstāms tāpat, kā leÄ£endārajā latviešu filmā “LimuzÄ«ns Jāņu nakts krāsā” Viktors (tas ar to "angļu skrÅ«vgriezi") stāstÄ«ja par ceļu satiksmes atgadÄ«jumiem…