„Rail Baltica†bÅ«vÄ“tÄjiem nekÄda biznesa plÄna nebÅ«s lÄ«dz pat nÄkamÄ gada beigÄm, viņi paÅ¡i to arÄ« neizstrÄdÄs
Lato Lapsa · 31.08.2016. · Komentāri (42)Kaut gan publiski daudzkÄrt apgalvots, ka Ätrgaitas dzelzceļa lÄ«nijas Rail BalticadarbÄ«ba bÅ«šot ekonomiski izdevÄ«ga, patiesÄ«bÄ, kÄ izrÄdÄs, Baibas Rubesas vadÄ«tajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail sava biznesa plÄna vÄ“l nemaz nav un nebÅ«s lÄ«dz pat nÄkamÄ gada beigÄm. TurklÄt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precÄ«zie apmÄ“ri gan netiek atklÄti, uzņēmuma vadÄ«ba nemaz pati negatavojas šo biznesa plÄnu radÄ«t.
Kad pagÄjušÄ gada oktobrÄ« par RB Rail valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju un izpilddirektori tika apstiprinÄta B. Rubesa, uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Anti Moppels cildinÄja viņas „ilggadÄ“jo pieredzi nozÄ«mÄ«gu starptautisku projektu vadÄ«šanÄ un profesionÄlÄs iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attÄ«stÄ«bu nÄkamajÄ kvalitÄtes lÄ«menÄ«”.
SavukÄrt šÄ gada martÄ B. Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevÄ«gumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompÄnijas AECOM veiktais pÄ“tÄ«jums, turklÄt šogad un nÄkamgad vÄ“l tikšot veikti dažÄdi rÅ«pÄ«gi pÄ“tÄ«jumi un aprÄ“Ä·ini.
TaÄu pašlaik, kad kopš B. Rubesas apstiprinÄšanas amatÄ pagÄjuši jau desmit mÄ“neši, ne tikai nav publiskoti jelkÄdi citi jaunÄs dzelzceļa lÄ«nijas iespÄ“jamÄ ekonomiskÄ izdevÄ«guma vai neizdevÄ«guma aprÄ“Ä·inu dati, bet ir arÄ« atklÄjies, ka kopuzņēmuma vadÄ«bai ar B. Rubesu priekšgalÄ nav nekÄdas skaidrÄ«bas par iespÄ“jamo dzelzceļa uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un attiecÄ«gi „plusiem” vai „mÄ«nusiem”.
Ir gan izlemts, kÄdam jÄbÅ«t uzņēmuma biznesa plÄna saturam: „Biznesa plÄna mÄ“rÄ·is ir definÄ“t AS RB Rail darbÄ«bas ietvaru, tajÄ paredzot tirgus pÄrskatu, uzņēmuma stratÄ“Ä£iju, biznesa modeli, finanšu plÄnu, mÄrketinga plÄnu, galvenos darbÄ«bas rÄdÄ«tÄjus, risku analÄ«zi u.c.. TajÄ ir jÄiekļauj uzņēmuma ienÄkumu, izdevumu, finanšu plÅ«smu aprÄ“Ä·ini, ņemot vÄ“rÄ CEF finansÄ“juma plÅ«smu laika posmÄ no 2016. lÄ«dz 2031. gadam.”
TaÄu uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja un izpilddirektore ar „ilggadÄ“jo pieredzi nozÄ«mÄ«gu starptautisku projektu vadÄ«šanÄ” pati nevÄ“las nopÅ«lÄ“ties ar biznesa plÄna un stratÄ“Ä£ijas radÄ«šanu un izstrÄdi. TÄ vietÄ uzņēmuma vadÄ«ba ir gatava atvÄ“lÄ“t aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plÄnu tÄs vietÄ izstrÄdÄtu kÄds Ärpakalpojuma sniedzÄ“js.
31. augustÄ beidzas pieteikšanÄs termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plÄna sagatavošanu, kurÄ šÄda summa tiek minÄ“ta kÄ orientÄ“jošais iepirkuma apjoms.
Pati B. Rubesa nevÄ“las atbildÄ“t uz Pietiek jautÄjumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plÄna vispÄr nav, kÄdi tad ir tie uzņēmuma plÄni, uz kuru pamata viņa kÄ uzņēmuma vadÄ«tÄja ir publiski nÄkusi klajÄ ar dažÄdiem paziņojumiem par Rail Baltica darbÄ«bas sÄkumu un citiem nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem.
Uz šo jautÄjumu neatbild arÄ« Ilze Rassa, kas uzņēmumÄ ieņem amatu ar nosaukumu „komunikÄcijas un sadarbÄ«bas ar valsts iestÄdÄ“m vadÄ«tÄja”, taÄu viņa netieši atzÄ«st – pašreizÄ“jai RB Rail vadÄ«bai šÄda biznesa plÄna izstrÄdei gluži vienkÄrši trÅ«kstot zinÄšanu un kompetences. PastÄv dažÄdi „pÄrrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrÄdÄtÄjam noteiktas zinÄšanas un prasmes”, skaidro I. Rassa.
RB Rail vadÄ«ba atsaucas uz finansÄ“juma atbalsta lÄ«gumu, kas parakstÄ«ts ar Eiropas SavienÄ«bas InovÄciju un tÄ«klu izpildes aÄ£entÅ«ru, kurÄ noteikts, ka desmit gadu biznesa plÄns ir jÄsagatavo lÄ«dz nÄkamÄ gada beigÄm, bet nav teikts – kam tieši šis plÄns jÄizstrÄdÄ.
LÄ«dz ar to uzņēmuma vadÄ«bas viedoklis ir – šÄdas „Ä«pašas ekspertÄ«zes nodrošinÄšanai” esot nepieciešama „ÄrÄ“jo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespÄ“ju atrast izcilÄkos ekspertus plašÄkÄ tirgÅ«”, un par to tad arÄ« no uzņēmuma un piesaistÄ«tajiem lÄ«dzekļiem tiks maksÄti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).
Vai RB Rail vadÄ«tÄjas iepriekšÄ“jÄs darba vietÄs uzņēmumi (piemÄ“ram, Statoil) arÄ« sava biznesa plÄna – viena no vissvarÄ«gÄkajiem kompÄnijas darbÄ«bas dokumentiem, ja ne vissvarÄ«gÄkÄ - izstrÄdi uzdeva veikt trešajÄm personÄm, bet, ja ne, kÄpÄ“c tÄ nolemts rÄ«koties attiecÄ«bÄ uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautÄjumu nevÄ“las ne B. Rubesa, ne uzņēmuma „komunikÄcijas un sadarbÄ«bas ar valsts iestÄdÄ“m vadÄ«tÄja”.
Tikpat izvairÄ«ga par to, ka šÄdu nozÄ«mÄ«gu dokumentu pati uzņēmuma vadÄ«ba ir izrÄdÄ«jusies nespÄ“jÄ«ga izstrÄdÄt, ir arÄ« Ulda Auguļa vadÄ«tÄ Satiksmes ministrija, kas ir pastarpinÄta RB Rail kapitÄldaļu turÄ“tÄja atbildes uz šÄdiem jautÄjumiem. TÄ neatbild ne uz Pietiek jautÄjumu, vai atbalsta uzņēmuma vadÄ«bas viedokli, ka biznesa plÄns jÄsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadÄ«bai, bet gan Ärpakalpojuma sniedzÄ“jam, ne uz jautÄjumu, vai tÄ atbalsta šÄdu rÄ«cÄ«bu arÄ« attiecÄ«bÄ uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitÄldaļu turÄ“tÄja.
TÄ vietÄ U. Auguļa preses pÄrstÄvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitÄlsabiedrÄ«bas darbÄ«bas rezultÄti un efektivitÄte tiek vÄ“rtÄ“ta atbilstoši stratÄ“Ä£ijÄ plÄnotajam un faktiski sasniegtajam”, lÄ«dz ar ko „ministrijas interesÄ“s ir, lai kapitÄlsabiedrÄ«bas darbÄ«bas stratÄ“Ä£ija tiek izstrÄdÄta ar vislielÄko rÅ«pÄ«bu un kÄ gÄdÄ«gam un rÅ«pÄ«gam saimniekam”.
„Ja kapitÄlsabiedrÄ«bas vadÄ«ba uzskata, ka tai pašu spÄ“kiem nepietiek, lai nodrošinÄtu tÄs darbÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrÄdi, tad tas tiek veikts piesaistot Ärpakalpojumu, protams, izvÄ“rtÄ“jot kapitÄlsabiedrÄ«bai pieejamos finanšu lÄ«dzekļus,” piebilst satiksmes ministra pÄrstÄvis.
Lietuvas Transporta un komunikÄciju ministrijas pÄrstÄve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevÄ“loties komentÄ“t šo „uzņēmuma iekšÄ“jo lietu”, savukÄrt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikÄciju ministrijas pÄrstÄvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka Ärpakalpojumu sniedzÄ“ju piesaistÄ«šanas princips ir akceptÄ“ts RB Rail padomÄ“, taÄu vienlaikus aizrÄda uz nepieciešamÄ«bu B. Rubesai pildÄ«t savus pienÄkumus: „KompÄnijas izpilddirektorei ir jÄbÅ«t vadošajai lomai biznesa plÄna attÄ«stÄ«šanÄ.”
PazÄ«stamais uzņēmÄ“js Normunds Bergs šo situÄciju komentÄ“ šÄdi: „Es tagad ar savu atbildi sapostÄ«šu dzÄ«vi kÄdam liela uzņēmuma vadÄ«tÄjam un virknei konsultantu. Man personÄ«gi ir ļoti negribÄ«ga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežÄkais pielietojums ir atbildÄ«bas novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestÄdÄ“s, lai nebÅ«tu jÄuzņemas atbildÄ«ba, labÄk ir samaksÄt konsultantam. PatiesÄ«bÄ, ja uzņēmuma vadÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga izstrÄdÄt uzņēmuma stratÄ“Ä£iju vai plÄnu, tad tÄ nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestÄdÄ“s. Ja cilvÄ“ki to nevar, tad ir jÄatlaiž. Var bÅ«t izņēmumi kÄdÄs ÄrkÄrtÄ«gi šaurÄs, specifiskÄs nozarÄ“s, piemÄ“ram, ISO ieviešana. SavÄ garajÄ dzÄ«vÄ“ mÄ“s esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanÄcis.”
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē