Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa lÄ«nijas Rail BalticadarbÄ«ba bÅ«šot ekonomiski izdevÄ«ga, patiesÄ«bā, kā izrādās, Baibas Rubesas vadÄ«tajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail sava biznesa plāna vÄ“l nemaz nav un nebÅ«s lÄ«dz pat nākamā gada beigām. Turklāt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precÄ«zie apmÄ“ri gan netiek atklāti, uzņēmuma vadÄ«ba nemaz pati negatavojas šo biznesa plānu radÄ«t.

Kad pagājušÄ gada oktobrÄ« par RB Rail valdes priekšsÄ“dÄ“tāju un izpilddirektori tika apstiprināta B. Rubesa, uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadÄ“jo pieredzi nozÄ«mÄ«gu starptautisku projektu vadÄ«šanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attÄ«stÄ«bu nākamajā kvalitātes lÄ«menÄ«”.

Savukārt šÄ gada martā B. Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevÄ«gumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompānijas AECOM veiktais pÄ“tÄ«jums, turklāt šogad un nākamgad vÄ“l tikšot veikti dažādi rÅ«pÄ«gi pÄ“tÄ«jumi un aprÄ“Ä·ini.

Taču pašlaik, kad kopš B. Rubesas apstiprināšanas amatā pagājuši jau desmit mÄ“neši, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa lÄ«nijas iespÄ“jamā ekonomiskā izdevÄ«guma vai neizdevÄ«guma aprÄ“Ä·inu dati, bet ir arÄ« atklājies, ka kopuzņēmuma vadÄ«bai ar B. Rubesu priekšgalā nav nekādas skaidrÄ«bas par iespÄ“jamo dzelzceļa uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un attiecÄ«gi „plusiem” vai „mÄ«nusiem”.

Ir gan izlemts, kādam jābÅ«t uzņēmuma biznesa plāna saturam: „Biznesa plāna mÄ“rÄ·is ir definÄ“t AS RB Rail darbÄ«bas ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratÄ“Ä£iju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbÄ«bas rādÄ«tājus, risku analÄ«zi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plÅ«smu aprÄ“Ä·ini, ņemot vÄ“rā CEF finansÄ“juma plÅ«smu laika posmā no 2016. lÄ«dz 2031. gadam.”

Taču uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tāja un izpilddirektore ar „ilggadÄ“jo pieredzi nozÄ«mÄ«gu starptautisku projektu vadÄ«šanā” pati nevÄ“las nopÅ«lÄ“ties ar biznesa plāna un stratÄ“Ä£ijas radÄ«šanu un izstrādi. Tā vietā uzņēmuma vadÄ«ba ir gatava atvÄ“lÄ“t aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzÄ“js.

31. augustā beidzas pieteikšanās termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu, kurā šÄda summa tiek minÄ“ta kā orientÄ“jošais iepirkuma apjoms.

Pati B. Rubesa nevÄ“las atbildÄ“t uz Pietiek jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, kādi tad ir tie uzņēmuma plāni, uz kuru pamata viņa kā uzņēmuma vadÄ«tāja ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par Rail Baltica darbÄ«bas sākumu un citiem nozÄ«mÄ«giem jautājumiem.

Uz šo jautājumu neatbild arÄ« Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu „komunikācijas un sadarbÄ«bas ar valsts iestādÄ“m vadÄ«tāja”, taču viņa netieši atzÄ«st – pašreizÄ“jai RB Rail vadÄ«bai šÄda biznesa plāna izstrādei gluži vienkārši trÅ«kstot zināšanu un kompetences. Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, skaidro I. Rassa.

RB Rail vadÄ«ba atsaucas uz finansÄ“juma atbalsta lÄ«gumu, kas parakstÄ«ts ar Eiropas SavienÄ«bas Inovāciju un tÄ«klu izpildes aÄ£entÅ«ru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo lÄ«dz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

LÄ«dz ar to uzņēmuma vadÄ«bas viedoklis ir – šÄdas „Ä«pašas ekspertÄ«zes nodrošināšanai” esot nepieciešama „ārÄ“jo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespÄ“ju atrast izcilākos ekspertus plašÄkā tirgÅ«”, un par to tad arÄ« no uzņēmuma un piesaistÄ«tajiem lÄ«dzekļiem tiks maksāti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).

Vai RB Rail vadÄ«tājas iepriekšÄ“jās darba vietās uzņēmumi (piemÄ“ram, Statoil) arÄ« sava biznesa plāna – viena no vissvarÄ«gākajiem kompānijas darbÄ«bas dokumentiem, ja ne vissvarÄ«gākā - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpÄ“c tā nolemts rÄ«koties attiecÄ«bā uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautājumu nevÄ“las ne B. Rubesa, ne uzņēmuma „komunikācijas un sadarbÄ«bas ar valsts iestādÄ“m vadÄ«tāja”.

Tikpat izvairÄ«ga par to, ka šÄdu nozÄ«mÄ«gu dokumentu pati uzņēmuma vadÄ«ba ir izrādÄ«jusies nespÄ“jÄ«ga izstrādāt, ir arÄ« Ulda Auguļa vadÄ«tā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta RB Rail kapitāldaļu turÄ“tāja atbildes uz šÄdiem jautājumiem. Tā neatbild ne uz Pietiek jautājumu, vai atbalsta uzņēmuma vadÄ«bas viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadÄ«bai, bet gan ārpakalpojuma sniedzÄ“jam, ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šÄdu rÄ«cÄ«bu arÄ« attiecÄ«bā uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitāldaļu turÄ“tāja.

Tā vietā U. Auguļa preses pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitālsabiedrÄ«bas darbÄ«bas rezultāti un efektivitāte tiek vÄ“rtÄ“ta atbilstoši stratÄ“Ä£ijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, lÄ«dz ar ko „ministrijas interesÄ“s ir, lai kapitālsabiedrÄ«bas darbÄ«bas stratÄ“Ä£ija tiek izstrādāta ar vislielāko rÅ«pÄ«bu un kā gādÄ«gam un rÅ«pÄ«gam saimniekam”.

„Ja kapitālsabiedrÄ«bas vadÄ«ba uzskata, ka tai pašu spÄ“kiem nepietiek, lai nodrošinātu tās darbÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrādi, tad tas tiek veikts piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvÄ“rtÄ“jot kapitālsabiedrÄ«bai pieejamos finanšu lÄ«dzekļus,” piebilst satiksmes ministra pārstāvis.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevÄ“loties komentÄ“t šo „uzņēmuma iekšÄ“jo lietu”, savukārt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzÄ“ju piesaistÄ«šanas princips ir akceptÄ“ts RB Rail padomÄ“, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamÄ«bu B. Rubesai pildÄ«t savus pienākumus: „Kompānijas izpilddirektorei ir jābÅ«t vadošajai lomai biznesa plāna attÄ«stÄ«šanā.”

PazÄ«stamais uzņēmÄ“js Normunds Bergs šo situāciju komentÄ“ šÄdi: „Es tagad ar savu atbildi sapostÄ«šu dzÄ«vi kādam liela uzņēmuma vadÄ«tājam un virknei konsultantu. Man personÄ«gi ir ļoti negribÄ«ga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežākais pielietojums ir atbildÄ«bas novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādÄ“s, lai nebÅ«tu jāuzņemas atbildÄ«ba, labāk ir samaksāt konsultantam. PatiesÄ«bā, ja uzņēmuma vadÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga izstrādāt uzņēmuma stratÄ“Ä£iju vai plānu, tad tā nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestādÄ“s. Ja cilvÄ“ki to nevar, tad ir jāatlaiž. Var bÅ«t izņēmumi kādās ārkārtÄ«gi šaurās, specifiskās nozarÄ“s, piemÄ“ram, ISO ieviešana. Savā garajā dzÄ«vÄ“ mÄ“s esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanācis.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē

Novērtē šo rakstu:

0
0