Iesaki rakstu:

Politisko intrigu aizrautÄ«giem vÄ“rotājiem tiek kompensācija par fiksajām un samÄ“rā pliekanajām jaunā Valsts prezidenta raudzÄ«bām: krāšÅ†i sazeļ kaislÄ«bas ap Latvijas Universitātes rektora vÄ“lÄ“šanām, tām izvÄ“ršoties vairāksÄ“riju epopejā.

Trauksmainās sāgas būtību jau raiti un dziļi atsedza Jurģis Liepnieks, tomēr man traki gribas piemest savas "piecas kapeikas" prognozēm, kur tas viss novedīs.

ŠÄ·iet, visa ļaunuma sakne slÄ“pjas tÄ«ri cilvÄ“ciskā cīņas azartā: vÄ“lÄ“šanu uzvarÄ“tāja IndriÄ·a Muižnieka, tagadÄ“jā rektora, gÅ«to balsu pārsvars (141 pret 128) zaudÄ“tājam nešÄ·ita pietiekami liels, lai pārliecinātu samierināties. Gundars BÄ“rziņš, LU Biznesa vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes dekāns, izmisÄ«gi vÄ“las gÅ«t revanšu un panākt pārvÄ“lÄ“šanas, cenšoties piesaistÄ«t palÄ«gā spÄ“kus ārpus augstskolas sienām un graut savu oponenta reputāciju sabiedrÄ«bas acÄ«s.

PretÄ“jās puses "delikātie" draudi, ka viņa doktora darbu var pamatoti atzÄ«t par plaÄ£iātu, tāpat kā nedrošÄ atrašanās mantinieku plosÄ«tā Olainfarm padomes priekšsēža amatā, tikai uzkurbulÄ“ cīņas sparu. Turklāt te "trofeja" nozÄ«mÄ“ ne tikai prestižu un stabilu posteni – arÄ« tiesÄ«bas pārzināt daudzmiljonu Ä«pašumus un daudzmiljonu bÅ«vdarbus.

Bordānieši-potāpovieši, kā jau teikts pirms manis, savas bezkompromisa tiesiskuma izpratnes vārdā labprāt iejauktos strÄ«dā, taču viņiem traucÄ“ (pagaidām?) augstskolas autonomija. StrÄ«Ä·esprāt, tāds LU statuss droši vien ir nesakauto oligarhu sadomāta viltÄ«ba, taču diez vai tieslietu ministrs par to pārliecinātu visu koalÄ«ciju.

Muižnieka anonÄ«mi aizstāvji noorganizÄ“ja BÄ“rziņam precÄ«zu un, manuprāt, pilnÄ«gi apsveicamu sitienu zem jostas vietas. Žurnālistiem tika izplatÄ«ts ekrānšÄviņš, kurā pildot dekāna gribu, fakultātes PR cilvÄ“ks mudina BÄ“rziņa atbalstÄ«tājus turpināt celt skandālu sociālajos tÄ«klos un piedāvājot tiem tiražēt vairākus trafaretus vÄ“stÄ«jumus par notikušo vÄ“lÄ“šanu negodÄ«gumu.

Manuprāt, ir lieki piebilst, ka saceltā jezga vairāk izposta nevis Muižnieka (kurš sabiedrÄ«bai cieši asociÄ“jas ar iespaidÄ«gajām Ä“kām Torņkalnā), bet gan LU reputāciju. Cīņa par pili pamazām vien pārvÄ“ršas kautiņā par to, kam piederÄ“s pilsdrupas. TāpÄ“c e-vÄ“stules publiskošana trāpa mÄ“rÄ·i, jo tā noteikti nepavairos BÄ“rziņa piekritÄ“ju skaitu augstskolas mācÄ«bspÄ“kos un studentos. Tiesa, esošie droši vien kļūs vÄ“l kareivÄ«gāki.

[Oponenta e-sarakstes publiskošana tiešÄm ir efektÄ«vs un mÅ«su politiskajās cīņās sen akceptÄ“ts lÄ«dzeklis. To 1996.gadā ieviesa Olafs BrÅ«veris, toreiz Saeimas svaigi ievÄ“lÄ“ts Valsts cilvÄ“ktiesÄ«bu biroja vadÄ«tāja – tiesÄ«bsarga amata priekšteča – amatā. Viņa vietniece Kaija Gertnere, vÄ“loties šo krÄ“slu sev, sāka dzÄ«t intrigas, viņasprāt, lÄ“nprātÄ«gā un mÄ«kstmiesÄ«gā teologa noÄ“šanai. BrÅ«veris izrādÄ«jās gana ciets un paštaisns: viņš preses konferencÄ“ pats izdalÄ«ja žurnālistiem biezus žūkšÅ†us ar jau padzÄ«tās dumpinieces un viņas "tÄ«klojuma" lielmanÄ«gās e-sarakstes – veiktas no darba e-adresÄ“m un datoriem – izdrukām. BrÅ«veris amatā netraucÄ“ti nostrādāja divus termiņus un, ja gribÄ“tu, tiktu ievÄ“lÄ“ts vÄ“lreiz.]

Å…emot vÄ“rā zem Muižnieka karoga pulcÄ“jušÄs LU Satversmes sapulces daļas strikti pausto apņēmÄ«bu nosargāt viņa palikšanu amatā, drÄ«zumā šajā konfliktā varÄ“tu sākties bÄ“rziņiešu inspirÄ“ta sadaļa "Ja netiek man, tad lai netiek nevienam". Tā, baidos, varÄ“tu bÅ«t jau tik interesanta, ka neviens Alma Mater absolvents vai tās kādreizÄ“jais students šajā apokalipsÄ“ nevarÄ“s noraudzÄ«ties bez asarām.