Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Savāds šÄ·iet šis laiks, kad vienu satraucošu notikumu, kas vÄ“l Ä«sti nav paguvis iegult sabiedrÄ«bas domās, drÄ«z nomaina jau nākamais, strauji tukšojot empātijas un laikam gan arÄ« cilvÄ“cÄ«bas rezervuārus, kuros rādās esam atlicis gaužām maz gara jaudas uzturÄ“t sevÄ« dzÄ«vu iejÅ«tÄ«bu un spÄ“ju nenogurstoši koncentrÄ“ties uz Ä£eopolitisko norišu bÅ«tiskumu.

Vienlaikus Putina Ä«stenotā kara liesmu atblāzma Eiropā ļauj daudz spilgtāk saskatÄ«t sabiedrÄ«bas morālā duālisma aprises – jau iztālÄ“m dzirdama propagandiskos vÄ“stÄ«jumus nesošo Apokalipses jātnieku pakavu duna, taču netverami liels kļuvis avju drānās tÄ“rpto vilku pÅ«lis, kas patvÄ“ries likuma šÄ·ietamās bezspÄ“cÄ«bas pavÄ“nÄ«, nekautrÄ«gi pārbauda sabiedrÄ«bas toleranci, bārstot naidpilnus izteikumus un greznojoties ar agresoru atbalstošu atribÅ«tiku.

Taču atbilde uz jautājumu, kāpÄ“c vairums apmierinās vien ar laisku, nosodÄ«juma pilna skata raidÄ«šanu pret brutāli ciniskajiem “Russkij Mir” agresijas kulta adeptiem, nav meklÄ“jama pārāk tālu. TaisnÄ«bu sakot, tas drÄ«zāk izskaidrojams ar kaunu par kolektÄ«vo neizdarÄ«bu un tā saucamās pašaizsargājošÄs demokrātijas acÄ«mredzamo nevarÄ«gumu, kas kā piemirsts bumerangs pÄ“c nule kā pieredzÄ“tajiem kalendāra nemieriem[1] atkal pāršÄ·Ä“lis gaisu, atgādinot, ka daži rÄ“Ä·ini ar pagātni vÄ“l nav noslÄ“gti.

Zināmā eksaltÄ“tÄ«bas pakāpÄ“ tika apgalvots, ka šogad 9. maijs bÅ«šot citāds, sak’, visas Latvijas sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba tikšot pienācÄ«gi vÄ“rsta uz Krievijas Federācijas militārās agresijas neprātu, mudinot paust solidaritāti ar ukraiņu tautu cīņā par tās neatkarÄ«bu un teritoriālo nedalāmÄ«bu pret asinskārā rasisma[2] kulta tumsonÄ«gajām ordām.[3]

IespÄ“jams, daži pat uzdrÄ«kstÄ“jās cerÄ“t, ka kara brutalitāte un indÄ«gā dvaša tepat blakus bÅ«s mudinājusi attapties daļai lÄ«dzcilvÄ“ku, liekot atturÄ“ties no padomju režīma un tā nestā posta slavinošu pieminekļu apmeklÄ“šanas.

Taču tā vietā atkal noraudzÄ«jāmies uz visai derdzÄ«gu makabru,[4] kurā izpildvaras novārdzinātā čaula, neraugoties uz iepriekš noteikto liegumu 9. maijā pieļaut publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu rÄ«košanu, vÄ“l pastiepa palÄ«dzÄ«gu roku agresoru godinošu karogu plivinātājiem izkārtot ziedus, tādÄ“jādi it kā novÄ“ršot konfrontācijas riskus “[..] starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrÄ«bas pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu”[5] un “[..] nodrošinot vienmÄ“rÄ«gu plÅ«smu un nepieļaujot drÅ«zmÄ“šanos”.[6]

Neraugoties uz uzsāktajiem administratÄ«vā pārkāpuma procesiem par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošas simbolikas izmantošanu un pat atsevišÄ·iem kriminālprocesiem par, piemÄ“ram, mÄ“Ä£inājumu iekost pašvaldÄ«bas policijas amatpersonai,[7] jau dienu vÄ“lāk tas nebija šÄ·Ä“rslis sarÄ«kot daudz vÄ“rienÄ«gāku ļembastu, kur padomiskas mÅ«zikas pavadÄ«jumā slavināt Krievijas izrÄ«cÄ«bu un atklātā fanātismā kultivÄ“t agresora propagandas murgus.[8]

Lai gan izskanÄ“ja apgalvojumi, ka šo pasākumu laikā dzirdamie apgalvojumi, ka, piemÄ“ram, “Bučā nogalināja paši ukraiņi”[9] esot vienÄ«gi “tāds attieksmes jautājums”,[10] pārÄ“jā šo maniakālo psihozi vÄ“rojošÄ sabiedrÄ«bas daļa uzdeva pavisam loÄ£isku jautājumu. Proti, kāpÄ“c vairāk nekā trÄ«s desmitgades valsts varas pavÄ“nÄ« pieļauts, ka piektā kolonna ideoloÄ£isko melu, dezinformācijas un puspatiesÄ«bu vatÄ“ ievÄ«stÄ«jusi prāvu Latvijas sabiedrÄ«bas daļu, kas patlaban – brÄ«dÄ«, kad vairs nav pieļaujama izvairÄ«ga nostāja par Ukrainā notiekošajām šausmām, – zaudÄ“jusi sasaisti ar realitāti un bouffée délirante[11] uzliesmojuma bezprātā piebalso Putina Krievijas sektantisma kanoniem.

Un visbriesmÄ«gākais ir tas, ka šeit vairs nedarbojas nekādi racionāli argumenti, gluži neviļus liekot sniegties pÄ“c psihiatrijas rokasgrāmatas. Ne velti psihiatri saka, ka grÅ«tāk esot ārstÄ“t autoritāri reliÄ£iozu sektu adeptus kombinācijā ar akÅ«tu psihozi. KāpÄ“c? Tādēļ, ka medikamentoza terapija ir jāsavieno ar ilgstošiem un sarežģītiem pacientu pārprogrammÄ“šanas pasākumiem. Citiem vārdiem sakot, klÄ«niskā aina ir visnotaļ smaga, bet ārstÄ“šanas kursa ilgums – neprognozÄ“jams. Skaidrs, ka šÄ« raksta autori neuzdrÄ«kstas, paši bÅ«dami demokrātijas piekritÄ“ji, piedāvāt medikamentozus risinājumus, kādus piekopa PSRS piekoptā represÄ«vā psihiatrija, taču, kas attiecas uz stingros juridiskos ietvaros veicamas pārprogrammÄ“šanas pasākumiem, droši vien varÄ“tu izteikties pietiekami kompetenti.

Daži analÄ«tiÄ·i visnotaļ pamatoti raksta, ka Krievija kopš sākta laika esot teokrātiska valsts – vai nu atklātā, vai latentā formā. Turklāt arÄ« padomju periods, pasludinot komunismu par vienÄ«go valsts reliÄ£iju, nebija nekāds izņēmums.[12] Patlaban par apliecinājumu “Kremļa ticÄ«bai” kalpo autoritāru simbolismu lietojums un rašisma perifrāžu[13] skandÄ“šana, savā ekstrÄ“mismā sitot pušu pat tādus fanātiskos strāvojumus, par kuriem Rietumu pasaule pÄ“dÄ“jos 70 gadus tika sacÄ«jusi – “nekad vairs!”. Tādā valstÄ« kā Krievija maldi un acÄ«mredzamu faktu noliegums vairs nav tikai valsts represÄ«vā mehānisma parazitÄ“šana uz patiesÄ«bas rÄ“Ä·ina.

Patlaban meli ir Kremļa propagandas instruments hermÄ“tiskas, alternatÄ«vas realitātes radÄ«šanai.[14] Taču paternālistiskā[15] Krievijas politiskā kultÅ«ra, radot galvenā soÄ£a, nācijas tÄ“va un paškanonizÄ“ta sektas lÄ«dera tÄ“lu, kas, notraucis putekļus no apskretušÄs imperiālisma ābeces un izveidojis hipnotisku de facto kara cenzÅ«ru un propagandu, piemirsusi, ka tās nacionālā identitāte balstās degradÄ“tā sakralitātÄ“[16] un galÄ«gi satrunÄ“jušÄ centrālajā elementā. Proti, tā ir nevis valsts, kas “uzvarÄ“jusi fašismu”,[17] bet gan, piekrÄ«tot Alberta Einšteina savulaik rakstÄ«tajam,[18] kolektÄ«va psihoze vardarbÄ«gu tieksmju attaisnošanai un piemÄ“rotu apstākļu radÄ«šanai šo tieksmju izlādei.

Psihoze, ko raksturo murgu un halucināciju klātbÅ«tne, kas ietekmÄ“ cilvÄ“ka uztveri, domāšanu, emocijas un uzvedÄ«bu,[19] – šis jÄ“dziens, šÄ·iet, visprecÄ«zāk raksturo notikumus, kas 9. un 10. maijā risinājās totalitārisma monumenta pakājÄ“ Pārdaugavā un daudz nežēlÄ«gākās vārdformās manifestÄ“jās sociālajos tÄ«klos (solÄ«jumi iznÄ«dÄ“t “Latvijas nacistus”, atgādinājumi “atcerÄ“ties”, ka “tieši padomju karavÄ«ri šeit visu uzcÄ“luši, radÄ«juši” utt.).

Var jau, protams, apgalvot, ka demokrātiju atbalstošam cilvÄ“kam neklātos savu prātu pakļaut šÄdai drazai, taču jāatceras vÄ“l kas. Proti, lai gan vienas sabiedrÄ«bas ietvaros lÄ«dzās eksistÄ“t var dažādi pasaules uzskati un vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mas, tik un tā ir “[..] nepieciešami vienojoši, vispāratzÄ«ti un konsolidÄ“joši pamatpriekšstati, uz kuriem varÄ“tu balstÄ«ties tiesÄ«bas un visa sabiedriskā dzÄ«ve tautas, valsts vai sabiedrÄ«bas ietvaros. Jo lielāks plurālisms, jo vairāk nepieciešama dažādo uzskatu savstarpÄ“ja tolerance un vienošanās par vispāratzÄ«tām vÄ“rtÄ«bām, kuru neievÄ“rošana izslÄ“dz tolerantu attieksmi”.[20] Un šeit vienošanās ir tāda, ka Putina Krievijas ideoloÄ£iskie murgojumi[21] neveido vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, kas varÄ“tu pastāvÄ“t vienlaikus ar demokrātiju. Turklāt klÄ«niskais algoritms, vÄ“rtÄ“jot “ilgstošas murgu idejas, kas ir kultÅ«ras normām neatbilstošas, ar neparastu un pilnÄ«gi neiespÄ“jamu saturu”,[22] ir visnotaļ nesaudzÄ«gs: šÄdi akÅ«ti simptomi var liecināt pat par šizofrÄ“niskiem traucÄ“jumiem…

Galu galā, prokremliskās kliÄ·es “gangsteru morāle vienmÄ“r bÅ«s neizsÄ«kstošs atriebÄ«bas, sakāves un resentimenta triumfs”,[23] kam nav nekā kopÄ«ga ar secinājumu, ka demokrātiskas valsts uzdevums ir aizsargāt tās demokrātisko kārtÄ«bu pret atsevišÄ·u personu, grupu vai organizāciju darbÄ«bu, kuras izmanto terorismu vai vardarbÄ«bu vai atsakās atteikties no terorisma vai vardarbÄ«bas, kas vÄ“rsta uz attiecÄ«gās valsts demokrātiskās kārtÄ«bas graušanu vai arÄ« tādas iekārtas graušanu citā valstÄ«.[24]

Lai gan klÄ«niskās diagnozes noteikšana imperiālisko ambÄ«ciju paudÄ“jiem un agresora slavināšanas mānijā[25] iestigušajiem drÄ«zāk ietilpst psihiatrijas speciālistu kompetencÄ“, šÄdas izrÄ«cÄ«bas juridiskā “diagnoze” varÄ“tu vairot skaidrÄ«bu par to, kur novelkama varnešu nelokāmÄ«bas un konsekvences robeža.

LÄ«dz šim gan mÄ“Ä£inājumi konstruktÄ«vi pievÄ“rsties juridiskās atbildÄ«bas noteikšanai bijuši visai juceklÄ«gi. Tā, piemÄ“ram, AdministratÄ«vo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtÄ«bas un valsts valodas lietošanas jomā noteiktā administratÄ«vā atbildÄ«ba piemÄ“rojama par “[..] militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadÄ«jumus, kad nav mÄ“rÄ·a šos noziegumus attaisnot vai slavināt”.

Savukārt jautājums par kriminālatbildÄ«bas piemÄ“rošanu jeb, runājot tiešiem vārdiem, nepārprotamas nostājas paušanu par to, kā demokrātiskās valstÄ«s bÅ«tu jāattiecas pret jebkuru vardarbÄ«bas izpaudumu vai tā slavināšanu, izrādÄ«jies krietni neÄ“rtāks. Viens no autoriem jau iepriekš bija pievÄ“rsies agresora slavināšanas kriminālas nesodÄ«šanas atrunu fenomenoloÄ£ijai,[26] taču remdenā valstiskā reakcija uz 9. maija norišu atbalsÄ«m atsauca atmiņā Satversmes tiesas vÄ“l pirms 20 gadiem pausto tÄ“zi, ka “[..] sabiedriski politiskā situācija katrā valstÄ« bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“ individuāli, jo [..] bijušo komunistisko totalitāro sistÄ“mu mantojuma likvidācija, var ciest neveiksmi un tās rezultāts var izrādÄ«ties “samtaina” totalitāra režīma atjaunošana”.[27]

Un šeit retoriski jāvaicā, vai nav tā, ka Krimināllikuma 74.1 pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sodÄ«šanas mehānisms padarÄ«ts par ko lÄ«dzÄ«gu mirušai normai, tā vietā izraugoties daudz maigāku, Satversmes tiesas vārdiem izsakoties, “samtaināku” atbildÄ«bas veidu.

Nav šaubu, ka Krimināllikuma 74.1 panta mÄ“rÄ·is ir aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu no cilvÄ“kiem, kas savos Ä“tiskajos un morāliskajos spriedumos nenosoda apspiešanas un represiju mašinÄ“riju, bet pauž atbalstu fašistiskiem postulātiem, kas gan nav nekas cits kā attaisnojums “brÄ«vÄ«bas nāvei, vardarbÄ«bas kundzÄ«bai un prāta paverdzināšanai”.[28]

Diez vai tamlÄ«dzÄ«gu uzskatu kultivācija bÅ«tu iespÄ“ja bez mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un ilgstošas apziņu traumÄ“jošas propagandas, tāpÄ“c bÅ«tisks ir  Vācijas Federālās Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja Gintera Hirša savulaik rakstÄ«tais, ka ikviena tiesÄ«bu norma ir jāuzlÅ«ko kontekstā ar sociālajām norisÄ“m un sabiedriski politiskajiem priekšstatiem, uz ko šÄ« norma iedarbojas.[29] Šai aspektā uzmanÄ«bu saistÄ«ja Krimināllikuma 74.1 pantā konkrÄ“ti paredzÄ“tā soda sankcija, proti – probācijas uzraudzÄ«bas soda piemÄ“rošana –, kas, autoru vÄ“rtÄ“jumā, no tiesÄ«bu normu piemÄ“rotāju puses tikusi nepamatoti piemirsta.

Jāatgādina, ka noziedzÄ«bas seku risināšana paredz dažādas pieejas, no kurām par visai modernu tiek uzskatÄ«ts atjaunojošÄ taisnÄ«guma koncepts, kas noziedzÄ«bu saprot ne tikai kā formālu likuma pārkāpumu, bet arÄ« kā izrÄ«cÄ«bu, kas ļauj paust sabiedrÄ«bas nosodÄ«jumu par rÄ“tu, ko pārkāpums atstājis.[30] Turklāt atjaunojošais taisnÄ«gums neaizmirst, ka arÄ« notikumā vainojamajam piemÄ«t virkne fizisko, emocionālo, psiholoÄ£isko, garÄ«go un materiālo vajadzÄ«bu, un šÄ«s tā sauktās “taisnÄ«guma vajadzÄ«bas” ir jāapmierina, lai taisnÄ«gums taptu gandarÄ«ts.[31]

TādÄ“jādi, raugoties uzlabot kriminālsodu politiku, Valsts probācijas dienests savulaik pauda uzskatu, ka soda piemÄ“rotājiem pietrÅ«kst sodu veidu izvÄ“les, tamdēļ bÅ«tu pilnveidojams piemÄ“rojamo papildsodu klāsts.[32] Tā, no 2022. gada 1. janvāra kriminālsodu sistÄ“mā ieviešot probācijas uzraudzÄ«bu kā pamatsodu, likumdevÄ“js faktiski “aizpildÄ«ja” iztrÅ«kstošo sodu veidu Ä·Ä“des posmu starp brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu un piespiedu darbu.[33]

Šai aspektā  bÅ«tisks ir likumdevÄ“ja viedoklis, skaidrojot probācijas uzraudzÄ«bas kā pamatsoda bÅ«tÄ«bu, proti, tas ir alternatÄ«vs soda veids, kas vÄ“rsts uz “[..] likumpārkāpÄ“ja domāšanas, uzvedÄ«bas korekcij[u], ierobežojumu noteikšan[u] un kontroles iespÄ“j[u], atbilstoši viņa vecumam, psiholoÄ£iskajām Ä«pašÄ«bām un attÄ«stÄ«bas lÄ«menim”.[34] TādÄ“jādi saskaņā ar Krimināllikuma 38.1 panta pirmajā daļā noteikto probācijas uzraudzÄ«ba ir personas piespiedu iesaistÄ«šana tās vecumam, psiholoÄ£iskajām Ä«pašÄ«bām un attÄ«stÄ«bas lÄ«menim atbilstošos sociālās uzvedÄ«bas korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Un tiklab naidpilna, karu Ukrainā atbalstoša retorika, kā Ukrainas karoga bojāšana vai automašÄ«nas stikla izsišana, lÅ«kojot ieriebt ukraiņu bÄ“gļiem, var bÅ«t pamats probācijas uzraudzÄ«bas soda veida izvÄ“lei.

KonkrÄ“tā kriminālsoda Ä«stenošanas efektivitāti likumdevÄ“js pamatojis gan ar iespÄ“ju probācijas uzraudzÄ«bu piemÄ“rot uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem, gan arÄ« personas piespiedu pakļaušanu “[..] dažādām resocializācijās programmām, tiek strādāts pie notiesātās personas domāšanas un uzvedÄ«bas korekcijas”.[35]

Soda mÄ“rÄ·a sasniegšanas perspektÄ«vas, piemÄ“rojot probācijas uzraudzÄ«bu, tādā aspektā kā demokrātijas aizsardzÄ«ba nesaraujami saistÄ«tas ar vÄ“l kādu taisnÄ«guma atjaunošanas elementu, proti, konfrontāciju ar pagātnes notikumiem, kas bijuši par iemeslu tai vai citai agresijas izpausmei. Totalitāro vai nacistisko režīmu dzirnās ierautajās valstÄ«s šÄ« konfrontācija pazÄ«stama arÄ« kā lustrācija, kuras uzdevums nav tikai izgaismot svešas valsts bijušo vai esošo aÄ£entÅ«ru tÄ«klu Latvijā, bet arÄ« sabiedrÄ«bas pagātnes tumšos nostÅ«rus, jo tās jÄ“ga saistāma ar cilvÄ“ka patiesu nožēlu par pārkāpumu.[36]

Pirms dažiem gadiem Dr. iur. Sanita Osipova kādā diskusijā norādÄ«ja, ka vÄ“sturiskā taisnÄ«guma atjaunošana Latvijā tā Ä«sti patiesÄ«bā ir izpalikusi.[37] Citiem vārdiem, dvÄ“seles dziedināšana caur lustrāciju pilnvÄ“rtÄ«gi nemaz nav notikusi.[38] Šis temats diskusijās parasti kļūst aktuāls pirmsvÄ“lÄ“šanu periodā, atbildot uz neÄ“rto jautājumu, vai beidzot bÅ«tu sagaidāma punkta pielikšana problÄ“mai, kas dÄ“vÄ“jama par sadarbÄ«bu ar represÄ«vajām totalitārajām iestādÄ“m. TomÄ“r šodien izpratne par lustrāciju prasa revÄ«ziju, kas bÅ«tu uzsākama, visupirms Ä«si ielÅ«kojoties šÄ« procesa vÄ“sturÄ“.

JÄ“dziens “lustrācija” saistāms ar latīņu cilmes vārdu “lustrum”, kas vÄ“l antÄ«kajā pasaulÄ“ apzÄ«mÄ“ja izgaismošanu vai šÄ·Ä«stÄ«šanās ceremoniju,[39] kuras laikā indivÄ«ds vai kopiena tika atbrÄ«voti no ceremoniālas netÄ«rÄ«bas, piemÄ“ram, asinsgrÄ“ka,[40] kā arÄ« kolektÄ«vās vainas apziņas vai ilgstošÄm nelaimÄ“m.[41] Pašsaprotami, ka par tamlÄ«dzÄ«gām visnotaļ arhaiskām pārejas taisnÄ«guma nodrošināšanas praksÄ“m 21. gadsimtā nebÅ«tu prātÄ«gi runāt, taču tas nemaina apstākli, ka valsts politiskās iekārtas transformācija nav uzskatāma par Ä«stenojušos, kamÄ“r netiks ieguldÄ«tas pienācÄ«gas pÅ«les totalitāro ideoloÄ£iju sakņu izravÄ“šanai no sabiedrÄ«bas apziņas.

VÄ“sturiski visai neviennozÄ«mÄ«gi[42] tikusi vÄ“rtÄ“ta viena no, iespÄ“jams, skarbākajām lustrācijas procedÅ«rām, sabiedrotajiem Ä«stenojot denacifikācijas kursu 2. pasaules kara izpostÄ«tajās vācu zemÄ“s.[43] Tolaik denacifikācija nebija tikai “[..] politiska tÄ«rÄ«šana, tā drÄ«zāk tika uzlÅ«kota kā plaša mÄ“roga pārizglÄ«tošanas plāna sastāvdaļa. [..] Denacifikācijas rezultāts noteikti nebija Vācijas sabiedrÄ«bas attÄ«rÄ«šana un bijušo vadošo nacionālsociālistu paliekoša neitralizÄ“šana, bet gan galvenokārt skatpunkta maiņa.”[44]

Savukārt kadri no koncentrācijas nometnÄ“m un citi propagandas materiāli tika uzrādÄ«ti gan Nirnbergas prāvas laikā, gan pÄ“cāk denacifikācijas kursa ietvaros,[45] konfrontÄ“jot sabiedrÄ«bu ar Ä«stenÄ«bu tās vÄ“sturiskajā atmiņā. Šai aspektā viennozÄ«mÄ«gi jāpiekrÄ«t uzskatam, ka konfrontācija ar totalitārisko pagātni ir veids, kā nostiprināt cieņu pret valsts pamatlikumu, kas balstÄ«ts cilvÄ“ktiesÄ«bas, turklāt tā varÄ“tu kalpot arÄ« par kritÄ“riju, ar ko novÄ“rtÄ“t jebkuras sabiedrÄ«bas sekmes diktatoriskās pagātnes pārvarÄ“šanā.[46]

Eiropas lÄ«menÄ« viens no bÅ«tiskākajiem dokumentiem šajā aspektā ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolÅ«cija Nr. 1096 (1996. gads) “Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistÄ“mu mantojuma likvidÄ“šanā”, apkopojot bijušo komunistiskā totalitārisma sistÄ“mas valstu pieredzi, Ä«stenojot lustrācijas procedÅ«ras.[47] IzsvÄ“pÄ“jot antidemokrātiskos domāšanas modeļus, vienlaikus tika uzsvÄ“rts, ka lustrācijas procedÅ«ra viegli var pārkāpt demokrātiskos priekšrakstus, ja lustrācija tiek izmantots kā atriebÄ«bas ierocis vai kolektÄ«vas vainojamÄ«bas piemÄ“rošana.[48] Domājams, tas ievÄ“rojami nošÄ·ir, piemÄ“ram, Senajā Romā sastopamos lustrācijas procesus no tā, kas bija indivÄ«du izgaismošanas nolÅ«ks, atkopjoties no nacistiskā un komunistiskā terora.

ArÄ« Latvijā daudzi savulaik noticÄ“ja, ka staļinisko varmāku un viņu pÄ“cteču posta darbu atmiņu smagumu gaisinās paaudžu nomaiņa un bijÄ«gas attieksmes ieaudzināšana pret tiem, kurus pusgadsimtu garumā lauzÄ«jusi okupācijas vara.[49] TādÄ“jādi politiska kompromisa ceļā tika radÄ«ts nacionālo modrÄ«bu iemidzinošs risinājums – Latvijas Republikas nepilsoņa statuss.[50] Tas tika attiecināts uz personu grupu, kurai ar Latviju bija ciešÄka saikne nekā ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem, vienlaikus oficiāli deklarÄ“jot domu, ka šÄda politiska instrumenta mÄ“rÄ·is “[..] nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplÅ«šana tos maksimāli pielÄ«dzinot savās tiesÄ«bās, bet gan personu motivÄ“šana iegÅ«t pilntiesÄ«ga pilsoņa statusu”.[51]

Atbilde uz jautājumu, vai šis mÄ“rÄ·is sevi attaisnoja, vismaz ievÄ“rojot starptautisko rekomendāciju saturu mazināt naturalizācijas procesa prasÄ«bas un ātrāk atteikties no nepilsoņa institÅ«ta,[53] drÄ«zāk šÄ·iet noraidoša. Galu galā, šÄ·iet, aptuveni 15 % Latvijas patstāvÄ«gās populācijas, tas ir, aptuveni 250 000 cilvÄ“ku arvien ir nepilsoņi.[53] Turklāt neglaimojoša Ä«stenÄ«ba, par kuru, protams, statistikas datu nav vispār, ir apstāklis, ka daļa nepilsoņu šÄ« aptuveni ceturtdaļgadsimta ilgušÄ personas tiesiskā statusa absurda aizsegā ir pamanÄ«jušies iegÅ«t Krievijas Federācijas pilsonÄ«bu. Kāds šeit varÄ“tu iebilst – likums taču noliedz nepilsoņiem vienlaikus bÅ«t arÄ« kādas citas valsts pilsonim, turklāt “nepilsoņa statuss tika veidotā kā pagaidu statuss un nav Latvijas pilsonÄ«bas paveids”.[54]

Lai cik nevainojami skanÄ“tu tamlÄ«dzÄ«gi juridiski pamatoti argumenti, realitāte nav apstrÄ«dama, proti, mums lÄ«dzās dzÄ«vo visnotaļ prāvs skaits cilvÄ“ku, kas, paturot nepilsoņa statusa privilÄ“Ä£ijas, vienlaikus ir pamanÄ«jušies iegÅ«t citas valsts pilsonÄ«bu. Un šim apstāklim bÅ«tu jākalpo par svarÄ«gu indikāciju uzraugošajām iestādÄ“m paraudzÄ«ties, vai nepilsoņa statuss vairs vispār pilda tās funkcijas, kādas likumdevÄ“js tam bija iecerÄ“jis. Vismaz tiktāl, ciktāl šÄ« statusa mÄ“rÄ·is bija veicināt etniskā sastāva nomaiņu un sabiedrÄ«bas integrāciju, respektÄ“jot pilsonisku nostāju,[55] ir piedzÄ«vots pamatÄ«gs fiasko. To apliecina sabiedrÄ«bas noraudzÄ«šanās uz Krievijas karogos ietinušos, turklāt gados jauno lÄ«ksmotāju pūļiem totalitārā režīma pieminekļu pakājÄ“s…

KolektÄ«va neprāta iespaidā jebkura, pat kulturāli šÄ·ietami attÄ«stÄ«ta sabiedrÄ«ba spÄ“j rÄ«koties mežonÄ«gi,[56] tamdēļ putinizācijas kulta uzticÄ«go sekotāju domāšanas paradigmas kontekstā ir vÄ“rtÄ“jams arÄ« jautājums, kāda juridiskā atbildÄ«ba piemÄ“rojama tamlÄ«dzÄ«giem sektantiskiem fanātiÄ·iem. Ticis pausts uzskats, ka latīņu princips “aberratio delicti”, kas nozÄ«mÄ“ maldÄ«gu, nevis neapzinÄ«gu darbÄ«bu no sabiedrÄ«bā valdošÄ Ä“tiskā un tiesiskā aspekta, attiecināms uz sektantisko kustÄ«bu dalÄ«bniekiem, tos tādÄ“jādi neatbrÄ«vojot no atbildÄ«bas par savu izteikumu un rÄ«cÄ«bas morāli tiesiskajām sekām.[57] TomÄ“r bÅ«tiskākais ir tas, ka lustrācija sevÄ« ietver mentalitātes transformÄ“šanu – “[..] prāta un sirds stāvokļa modificÄ“šanu, kuras galvenais mÄ“rÄ·is ir likvidÄ“t bailes no atbildÄ«bas, kā arÄ« novÄ“rst necieņu pret dažādÄ«bu, galÄ“ju nacionālismu, neiecietÄ«bu, rasismu un ksenofobiju”.[58]

ŠÄ«s mentalitātes transformācija, ievÄ“rojot likumdevÄ“ja paredzÄ“tos juridiskos instrumentus, pilnā mÄ“rā atrodas valsts rokās, konkrÄ“tāk – tas ir Valsts probācijas dienesta resocializācijas programmu efektivitātes jautājums par to, kā, piemÄ“ram, Georga lentÄ«šu vai “Z” burta nÄ“sātājiem likt apjaust Krievijas propagandisko melu un Ukrainā notiekošo kara šausmu mÄ“rogu. Nav šaubu, ka Putina ezotÄ“riski nacionālistiski motivÄ“tā kara noziedznieki, kā prazdami, mÄ“Ä£ina dzÄ“st savu zvÄ“rÄ«bu pÄ“das, taču jau pirmās vÄ“stis par tiesas procesiem Ukrainā vedina domāt, ka ukraiņi neaizmirsÄ«s un nepiedos traģēdiju, kam lieciniece ir visa civilizÄ“tā pasaule.

TādÄ“jādi šodienas notikumu kontekstā uz lustrāciju vÄ“rts paraudzÄ«ties caur mazdrusciņ modificÄ“tu prizmu – kā iespÄ“ju izgaismot tos lÄ«dzās dzÄ«vojošos, kuriem nav pieņemamas patiesās demokrātijas vÄ“rtÄ«bas vai centieni tās nostiprināt, kam simpatizÄ“ makjavellisma ideoloÄ£ija vai atklāta, ne ar kādiem apsvÄ“rumiem neattaisnojama agresija, kas nostājusies uz starptautiskās noziedzÄ«bas un asinÄ«m slacÄ«tas oponentu iznÄ«cināšanas takas. Turklāt padomju totalitārisma seku likvidÄ“šanai vajadzÄ«gās lustrācijas bÅ«tisko atšÄ·irÄ«bu no tā, kas bÅ«tu nepieciešams patlaban, ilustrÄ“ apstāklis, ka komunistiskajā mašinÄ“rijā teju katrs kaut kādā mÄ“rā bija spiests ar režīmu sadarboties. Kurpretim mÅ«sdienu informatÄ«vais lauks un netveramais ātrums, ar kādu ziņas par kādu norisi sasniedz ievÄ“rojamas sabiedrÄ«bas masas, šÄdu atrašanos dzelzs priekškara vienā pusÄ“ faktiski izslÄ“dz.

Un tieši tāpÄ“c intelektuāls godÄ«gums prasa noraidÄ«t jelkādas spekulācijas, ka centieni attaisnot vardarbÄ«bu Ukrainā, projicÄ“jot Putina Krievijas vÄ“rtÄ«bu mÄ“rauklu, ir vienÄ«gi indivÄ«da alošanās par situācijas novÄ“rtÄ“jumu. IespÄ“jams, probācijas uzraudzÄ«bas ietvaros dažus mÄ“nešus veikts sabiedriskais darbs Ukrainas bÄ“gļu centros RÄ«gā vai reÄ£ionos atvÄ“rtu acis sektantisku maldu aizmiglotajiem fanātiÄ·iem.

Lielākā daļa lustrācijas likumu pamatojas uz uzticÄ“šanos indivÄ«dam, jo pārbaude par personas lojalitāti – jāuzsver – demokrātijai dažkārt var bÅ«t visai sarežģīta.[59] Atgādināms, ka demokrātija ir vienÄ«gais politiskais modelis, ko paredz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija, un tādÄ“jādi vienÄ«gais, kas ir ar to savietojams.[60] Turklāt Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes, kas ir lielākā demokrātijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas starptautiskā organizācija Eiropas kontinentā, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« izstāšanos no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas un liegumu pret Krievijas darbÄ«bām aizstāvÄ“ties Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā,[61] visnotaļ uzskatāmi parāda (ja kādam tas šobrÄ«d vÄ“l nav tapis skaidrs), kurš politiskā spektra virziens tai simpatizÄ“ vairāk.  

Vienlaikus jāpatur prātā, ka lustrācijas procedÅ«ras pielietošana neizbÄ“gami saistÄ«ta ar zināmiem bÄ«stamÄ«bas elementiem, tajā skaitā, patvaļīgu tās pielietošanu un ļaunprātÄ«gu politisku lustrācijas instrumentalizÄ“šanu.[62] Taču pamatpremisa, ko uzsvÄ“rusi arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, ir tā, ka lustrācijas uzdevums ir izgaismot tās personas, kas “[..] reāli aizstāvÄ“jušas antidemokrātiskas idejas vai tendences”.[63] Kremļa saimnieks, pārņemot visneglaimojošÄkās savu priekšteču Ä«patnÄ«bas un Ä«stenojot savas asiņainās fantāzijas, atgādina, ka totalitārisma glÅ«nÄ«gās Ä“nas no demokrātiskas sistÄ“mas arÄ« Latvijā vÄ“l nav tikušas padzÄ«tas, taču sabiedrÄ«bas daļas lustrācija, to izprotot kā lojalitātes testu demokrātiskām vÄ“rtÄ«bām, bÅ«tu jauns solis, lai savilktu bilanci parādam ar pašu pagātni.

[1] Kalendāra nemieri RÄ«gā bija RÄ«gas pilsÄ“tnieku sacelšanās 1584.–1589. gadā pret RÄ«gas pilsÄ“tas rāti un karaļa Stefana Batorija varu, kurš bija izdevis rÄ«kojumu pāriet uz Gregora kalendāru. PilsÄ“tnieki tajā saskatÄ«ja jaunus ierobežojumus, un pretestÄ«ba šai kalendāra reformai izvÄ“rtās par nemieriem, kas izpaudās kā cīņa starp RÄ«gas patriciešiem (kurus pārstāvÄ“ja RÄ«gas rāte) un Ä£ildÄ“m (kas pārstāvÄ“ja namniekus) par varu RÄ«gā, kā arÄ« kārtÄ“jais katoļu vajāšanu vilnis. Skat., piemÄ“ram: https://www.la.lv/1584-gada-11-decembri [aplÅ«kots 2022. gada 19. maijā].

[2] Rašisms ir rusizācijas un rasisma sajaukums, reaktivÄ“jot jau tapušas struktÅ«ras un mehānismus. Kā raksta Igors Šuvajevs, rašisms ir fašisma paveids. Rašismu raksturo atkārtošanās un uzsvaru situatÄ«va nomaiņa, izmantojot arÄ« citos fašisma veidos sastrādāto. Rašismam nepiemÄ«t izstrādāta ideoloÄ£ija, toties piemÄ«t resentiments un revanšisms. Rašisma vÄ“rstÄ«bu raksturo nonāvÄ“šana, nogalināšana, slaktÄ“šana. Pieejams: https://www.punctummagazine.lv/2022/03/29/par-rasismu/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[3] 9. maijs – Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas diena. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/340767-9-maijs-ukraina-cietuso-un-bojagajuso-pieminas-diena-2022 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[4] Makabrs – (no franču val. – danse macabre) nāves vai miroņu deja. IlustrÄ“tā svešvārdu vārdnÄ«ca. I. Andersone, I. ÄŒerņevska, I. Kalniņa u. c. RÄ«ga: Avots, 2015, 480. lpp.

[5] Dienesti saskata provokāciju riskus 9. maijā; aicina neapmeklÄ“t okupāciju slavinošus pieminekļus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienesti-saskata-provokaciju-riskus-9-maija-aicina-neapmeklet-okupaciju-slavinosus-piemineklus.a455579/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[6] Dienesti saskata provokāciju riskus 9. maijā; aicina neapmeklÄ“t okupāciju slavinošus pieminekļus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienesti-saskata-provokaciju-riskus-9-maija-aicina-neapmeklet-okupaciju-slavinosus-piemineklus.a455579/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[7] Policija saistÄ«bā ar 9. maiju aizturÄ“jusi 35 personas un sākusi 49 administratÄ«vā pārkāpuma procesus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-saistiba-ar-9maiju-aizturejusi-35-personas-un-sakusi-49-administrativa-parkapuma-procesus.a455977/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[8] REPORTĀŽA: Pie pieminekļa Uzvaras parkā sanākušie atkārtoja Kremļa propagandu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-pie-pieminekla-uzvaras-parka-sanakusie-atkartoja-kremla-propagandu.a456340/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[9] REPORTĀŽA: Pie pieminekļa Uzvaras parkā sanākušie atkārtoja Kremļa propagandu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-pie-pieminekla-uzvaras-parka-sanakusie-atkartoja-kremla-propagandu.a456340/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[10] Valsts policija vÄ“rtÄ“ – saistÄ«bā ar 9. maija pasākumiem likumsargi darbu izdarÄ«juši ļoti labi. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policija-verte--saistiba-ar-9-maija-pasakumiem-likumsargi-darbu-izdarijusi-loti-labi.a456022/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[11] F23.0 AkÅ«ti polimorfi psihotiski traucÄ“jumi bez šizofrÄ“nijas simptomiem. AkÅ«ti psihotiski traucÄ“jumi, ja halucinācijas, murgi vai uztveres traucÄ“jumi nepārprotami ir, bet visai mainÄ«gi dažu dienu vai pat dažu stundu laikā. Bieži ir emocionāls nemiers ar intensÄ«vu laimes un ekstāzes vai trauksmes sajÅ«tu un pastiprinātu uzbudināmÄ«bu. Murgu uzliesmojums (bouffée délirante) bez šizofrÄ“nijas simptomiem vai neprecizÄ“ts. Aktuālā Starptautiskā statistiskā slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikācija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[12] Skat., piemÄ“ram: Russia’s Journey from Orthodoxy to Atheism, and Back Again. Pieejams: https://religionandpolitics.org/2018/10/16/russias-journey-from-orthodoxy-to-atheism-and-back-again/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[13] Netieša, tÄ“laina (nojÄ“guma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozÄ«mÄ“ lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem). Pieejams: https://tezaurs.lv/perifr%C4%81ze [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[14] Ijabs. I. Perpendikulārā realitāte. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/komentari/perpendikulara-realitate-20948 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[15] Tāda aizbildniecÄ«ba, sociālā politika vai darba attiecÄ«bas, kur, it kā rÅ«pÄ“joties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatÄ«vu, atbildÄ«bu, tiesÄ«bas utt. Pieejams: https://tezaurs.lv/patern%C4%81lisms [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[16] Par to, ka šÄda primitÄ«va valsts organisma pamatā ir tikai viens princips – FÅ«hrerprinzip – rakstÄ«ja arÄ« A. KamÄ« “DumpÄ«gajā cilvÄ“kā”.

[17] Khvostunova O. Do Russians Really “Long for War” in Ukraine? Pieejams: https://www.fpri.org/article/2022/03/do-russians-really-long-for-war-in-ukraine/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[18] VÄ“stulÄ“ Z. Freidam A. Einšteins rakstÄ«ja: “Jo cilvÄ“kā ir iekāre pÄ“c naida un iznÄ«cÄ«bas. Normālos laikos šÄ« kaislÄ«ba pastāv latentā stāvoklÄ«, tā parādās tikai neparastos apstākļos; bet tas ir salÄ«dzinoši viegls uzdevums, lai to liktu lietā un paceltu kolektÄ«vās psihozes varā. Šeit, iespÄ“jams, slÄ“pjas visa mÅ«su apsveramo faktoru kompleksa bÅ«tÄ«ba, mÄ«kla, kuru var atrisināt tikai cilvÄ“ku instinktu zinātājs.” Pieejams: https://en.unesco.org/courier/may-1985/why-war-letter-albert-einstein-sigmund-freud [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[19] KlÄ«niskais algoritms. ŠizofrÄ“nijas un citu psihotisku traucÄ“jumu (psihoze) un psihoaktÄ«vo vielu (PAV) lietošanas traucÄ“jumu komorbiditāte, diagnostika, diferenciāldiagnostika, vadÄ«šana, ārstÄ“šana, aprÅ«pe, 5. lpp. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/10.dd_alg_5_siz_pav_dg_un_vadisana1.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[20] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantam”, 5. punkts.

[21] F22.0. Murgi. TraucÄ“jumi, kam raksturÄ«gi monotematiski murgi vai politematiski saistÄ«ti murgi, kas parasti ir ilgstoši un dažreiz turpinās visu dzÄ«vi. Monotematisko vai politematisko murgu saturs ir ļoti mainÄ«gs. Aktuālā Starptautiskā statistiskā slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikācija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā]. Murgi ir domāšanas patoloÄ£ijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arÄ« nepakļaujas koriģēšanai. Pieejams: https://tezaurs.lv/murgi [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[22] KlÄ«niskais algoritms. AkÅ«tu psihotisku traucÄ“jumu un pirmās šizofrÄ“nijas epizodes atpazÄ«šana, vadÄ«šana un ārstÄ“šana, 9. lpp. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/16.sch_alg_1_akutu_psihotisku_traucejumu_vad1.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[23] KamÄ« A. DumpÄ«gais cilvÄ“ks. Skat. nodaļu “Valsts terorisms un iracionālais terors”.

[24] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantam”, 5. punkts.

[25] F30.1. Mānija bez psihotiskiem simptomiem. Garastāvoklis ir pacilāts, neatbilstošs pacienta apkārtÄ“jiem apstākļiem, un var mainÄ«ties no bezrÅ«pÄ«gas jautrÄ«bas lÄ«dz gandrÄ«z nekontrolÄ“jamam uzbudinājumam. PacilātÄ«bu pavada pastiprināta enerÄ£ija, kas izpaužas pārmÄ“rÄ«gā aktivitātÄ“, runas plÅ«dos un samazinātā vajadzÄ«bā pÄ“c miega. GrÅ«ti koncentrÄ“ties, bieži ir liela izklaidÄ«ba. Sevis novÄ“rtÄ“jums parasti ir paaugstināts ar lieluma idejām un pārmÄ“rÄ«gu pašpaļāvÄ«bu. Normālas sociālas aiztures zudums var novest pie vieglprātÄ«gas, pārdrošas situācijai neadekvātas uzvedÄ«bas, kas neatbilst pacienta raksturam. Aktuālā Starptautiskā statistiskā slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikācija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[26] Rusanovs E. “Demokrātija – tikai demokrātiem”. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/demokratija-tikai-demokratiem/ [aplÅ«kots 2022. gada 19. maijā].

[27] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantam”, 5. punkts.

[28] KamÄ« A. DumpÄ«gais cilvÄ“ks. Skat. nodaļu “Valsts terorisms un iracionālais terors”.

[29] Osipova S. Tiesiska valsts vai “tiesnešu valsts”. Grāmatā: Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rÄ«tdienu. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2020, 316. lpp.

[30] Topic one - Concept, values and origin of restorative justice. Pieejams: https://www.unodc.org/e4j/zh/crime-prevention-criminal-justice/module-8/key-issues/1--concept--values-and-origin-of-restorative-justice.html [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[31] Topic one - Concept, values and origin of restorative justice. Pieejams: https://www.unodc.org/e4j/zh/crime-prevention-criminal-justice/module-8/key-issues/1--concept--values-and-origin-of-restorative-justice.html [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[32] Probācijas uzraudzÄ«ba kā bargākais sods pÄ“c brÄ«vÄ«bas atņemšanas. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/306484-probacijas-uzraudziba-ka-bargakais-sods-pec-brivibas-atnemsanas-2019 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[33] Sal. Likumprojekta “GrozÄ«jumi Krimināllikumā” sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotācija), 3. lpp. Pieejams: https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/PAPILDINATAS_ANOTACIJAS/TMANOT_100121_KL_BERNI.APDEIT.DOCX [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[34] Turpat.

[35] Turpat, 5. lpp.

[36] Sal. Rubenis J. JāatbrÄ«vojas no pagātnes rÄ“ga. Latvija Amerikā, 2000. gada 11. marts, Nr. 11, 2. lpp.

[37] Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas vietniece Sanita Osipova: Latvijas tautai vajadzÄ«ga patiesÄ«ba un vÄ“sturiskais taisnÄ«gums. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesas-priekssedetajas-vietniece-sanita-osipova-piedalas-diskusija-par-vertibam-kas-var-nodrosinat-latvijas-attistibas-ilgtspejibu/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[38] Turpat.

[39] Sal. Hiršs I., Hirša S. ReliÄ£isko terminu vārdnÄ«ca. [B.V.]: KristÄ«gās vadÄ«bas koledža, 2008, 114. lpp.

[40] Lustration. Pieejams: https://www.britannica.com/topic/lustration [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[41] Bulić N., Glavan M. M. Lustration Rituals in Ancient Rome and Cosmogonic Myth. Vjesnik za arheologiju i historiju dalmatinsku, Vol. 112 No. 1, 2019, p. 151–166.

[42] Napoli F. J. Denazification from an American's Viewpoint. The Annals of the American Academy of Political and Social Science Vol. 264, World Government (Jul., 1949), p. 115-123.

[43] Vogt. R. T. Denazification in Soviet‐Occupied Germany: Brandenburg, 1945–1948. Harvard Historical Studies, volume 137. Cambridge, Mass.: Harvard University Press, 2000, p. 12.

[44] Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vÄ“sture un vÄ“stures uztvere. Starptautiskās konferences materiāli 2009. gada 27.–28. oktobrÄ« RÄ«gā. RÄ«ga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrÄ«ba, 2010, 36. lpp.

[45] We will show you their own films: film at the nuremberg trial – historical film footage. Pieejams: https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/gallery/we-will-show-you-their-own-films-film-at-the-nuremberg-trial-films [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[46] Sal. Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vÄ“sture un vÄ“stures uztvere. Starptautiskās konferences materiāli 2009. gada 27.–28. oktobrÄ« RÄ«gā. RÄ«ga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrÄ«ba, 2010, 45. lpp.

[47] Measures to dismantle the heritage of former communist totalitarian systems. Pieejams: http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=16507 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[48] Turpat.

[49] Pirms iet tālāk, noliksim ziedu savu tam laikam, kam mokās pārvÄ“rsta seja. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/23173 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[50] 1995. gada 12. aprīļa likums “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas”. Latvijas VÄ“stnesis, 25.04.1995., Nr. 63.

[51] 2008. gada TiesÄ«bsarga atzinums, 2. lpp. Pieejams: https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[52] Zvidriņš P. IedzÄ«votāju valstiskā piederÄ«ba Latvijā. Nacionālā enciklopÄ“dija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5163-iedzÄ«votāju-valstiskā-piederÄ«ba-Latvijā [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[53] Skat. datu rādÄ«tājus. Zvidriņš P. IedzÄ«votāju valstiskā piederÄ«ba Latvijā. Nacionālā enciklopÄ“dija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5163-iedzÄ«votāju-valstiskā-piederÄ«ba-Latvijā [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[54] 2008. gada TiesÄ«bsarga atzinums, 29. lpp. Pieejams: https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[55] Sal. Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. – 1959. gadā: politika un tās sekas. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[56] Elberts T. Dziņa nogalināt. Intervija izdevumam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/dzina-nogalinat-20949 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[57] Balodis R. MÅ«su valsts vara un sektas. Latvijas VÄ“stnesis, 4.02.1998., Nr. 30.

[58] Measures to dismantle the heritage of former communist totalitarian systems. Pieejams: http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=16507 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijā].

[59] Sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesneses Fura-Sandstom viedoklis lietā Ä€damsons pret Latviju, pieteikums Nr. 3669/03.

[60] Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2006. gada 16. marta spriedums lietā Å½danoka pret Latviju, pieteikums Nr. 58278/00, para. 98.

[61] Pametot Eiropas Padomi, Krievija izstājas no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/280877-pametot-eiropas-padomi-krievija-izstajas-no-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas/ [aplÅ«kots 2022. gada 14. aprÄ«lÄ«].

[62] Sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesnešu Garlicka, Zupančiča un Gyulumyana viedokļi lietā Ä€damsons pret Latviju, pieteikums Nr. 3669/03.

[63] Turpat.

Pārpublicēts no juristavards.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0