RaÅ¡isma murgu terapija demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ: dažas pÄrdomas par kalendÄro psihozi
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede · 31.05.2022. · Komentāri (0)SavÄds šÄ·iet šis laiks, kad vienu satraucošu notikumu, kas vÄ“l Ä«sti nav paguvis iegult sabiedrÄ«bas domÄs, drÄ«z nomaina jau nÄkamais, strauji tukšojot empÄtijas un laikam gan arÄ« cilvÄ“cÄ«bas rezervuÄrus, kuros rÄdÄs esam atlicis gaužÄm maz gara jaudas uzturÄ“t sevÄ« dzÄ«vu iejÅ«tÄ«bu un spÄ“ju nenogurstoši koncentrÄ“ties uz Ä£eopolitisko norišu bÅ«tiskumu.
Vienlaikus Putina Ä«stenotÄ kara liesmu atblÄzma EiropÄ Ä¼auj daudz spilgtÄk saskatÄ«t sabiedrÄ«bas morÄlÄ duÄlisma aprises – jau iztÄlÄ“m dzirdama propagandiskos vÄ“stÄ«jumus nesošo Apokalipses jÄtnieku pakavu duna, taÄu netverami liels kļuvis avju drÄnÄs tÄ“rpto vilku pÅ«lis, kas patvÄ“ries likuma šÄ·ietamÄs bezspÄ“cÄ«bas pavÄ“nÄ«, nekautrÄ«gi pÄrbauda sabiedrÄ«bas toleranci, bÄrstot naidpilnus izteikumus un greznojoties ar agresoru atbalstošu atribÅ«tiku.
TaÄu atbilde uz jautÄjumu, kÄpÄ“c vairums apmierinÄs vien ar laisku, nosodÄ«juma pilna skata raidÄ«šanu pret brutÄli ciniskajiem “Russkij Mir” agresijas kulta adeptiem, nav meklÄ“jama pÄrÄk tÄlu. TaisnÄ«bu sakot, tas drÄ«zÄk izskaidrojams ar kaunu par kolektÄ«vo neizdarÄ«bu un tÄ saucamÄs pašaizsargÄjošÄs demokrÄtijas acÄ«mredzamo nevarÄ«gumu, kas kÄ piemirsts bumerangs pÄ“c nule kÄ pieredzÄ“tajiem kalendÄra nemieriem[1] atkal pÄršÄ·Ä“lis gaisu, atgÄdinot, ka daži rÄ“Ä·ini ar pagÄtni vÄ“l nav noslÄ“gti.
ZinÄmÄ eksaltÄ“tÄ«bas pakÄpÄ“ tika apgalvots, ka šogad 9. maijs bÅ«šot citÄds, sak’, visas Latvijas sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba tikšot pienÄcÄ«gi vÄ“rsta uz Krievijas FederÄcijas militÄrÄs agresijas neprÄtu, mudinot paust solidaritÄti ar ukraiņu tautu cÄ«Å†Ä par tÄs neatkarÄ«bu un teritoriÄlo nedalÄmÄ«bu pret asinskÄrÄ rasisma[2] kulta tumsonÄ«gajÄm ordÄm.[3]
IespÄ“jams, daži pat uzdrÄ«kstÄ“jÄs cerÄ“t, ka kara brutalitÄte un indÄ«gÄ dvaša tepat blakus bÅ«s mudinÄjusi attapties daļai lÄ«dzcilvÄ“ku, liekot atturÄ“ties no padomju režīma un tÄ nestÄ posta slavinošu pieminekļu apmeklÄ“šanas.
TaÄu tÄ vietÄ atkal noraudzÄ«jÄmies uz visai derdzÄ«gu makabru,[4] kurÄ izpildvaras novÄrdzinÄtÄ Äaula, neraugoties uz iepriekš noteikto liegumu 9. maijÄ pieļaut publisku izklaides un svÄ“tku pasÄkumu rÄ«košanu, vÄ“l pastiepa palÄ«dzÄ«gu roku agresoru godinošu karogu plivinÄtÄjiem izkÄrtot ziedus, tÄdÄ“jÄdi it kÄ novÄ“ršot konfrontÄcijas riskus “[..] starp prokremliski noskaņotÄm personÄm un sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu”[5] un “[..] nodrošinot vienmÄ“rÄ«gu plÅ«smu un nepieļaujot drÅ«zmÄ“šanos”.[6]
Neraugoties uz uzsÄktajiem administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesiem par militÄras agresijas un kara noziegumu slavinošas simbolikas izmantošanu un pat atsevišÄ·iem kriminÄlprocesiem par, piemÄ“ram, mÄ“Ä£inÄjumu iekost pašvaldÄ«bas policijas amatpersonai,[7] jau dienu vÄ“lÄk tas nebija šÄ·Ä“rslis sarÄ«kot daudz vÄ“rienÄ«gÄku ļembastu, kur padomiskas mÅ«zikas pavadÄ«jumÄ slavinÄt Krievijas izrÄ«cÄ«bu un atklÄtÄ fanÄtismÄ kultivÄ“t agresora propagandas murgus.[8]
Lai gan izskanÄ“ja apgalvojumi, ka šo pasÄkumu laikÄ dzirdamie apgalvojumi, ka, piemÄ“ram, “BuÄÄ nogalinÄja paši ukraiņi”[9] esot vienÄ«gi “tÄds attieksmes jautÄjums”,[10] pÄrÄ“jÄ šo maniakÄlo psihozi vÄ“rojošÄ sabiedrÄ«bas daļa uzdeva pavisam loÄ£isku jautÄjumu. Proti, kÄpÄ“c vairÄk nekÄ trÄ«s desmitgades valsts varas pavÄ“nÄ« pieļauts, ka piektÄ kolonna ideoloÄ£isko melu, dezinformÄcijas un puspatiesÄ«bu vatÄ“ ievÄ«stÄ«jusi prÄvu Latvijas sabiedrÄ«bas daļu, kas patlaban – brÄ«dÄ«, kad vairs nav pieļaujama izvairÄ«ga nostÄja par UkrainÄ notiekošajÄm šausmÄm, – zaudÄ“jusi sasaisti ar realitÄti un bouffée délirante[11] uzliesmojuma bezprÄtÄ piebalso Putina Krievijas sektantisma kanoniem.
Un visbriesmÄ«gÄkais ir tas, ka šeit vairs nedarbojas nekÄdi racionÄli argumenti, gluži neviļus liekot sniegties pÄ“c psihiatrijas rokasgrÄmatas. Ne velti psihiatri saka, ka grÅ«tÄk esot ÄrstÄ“t autoritÄri reliÄ£iozu sektu adeptus kombinÄcijÄ ar akÅ«tu psihozi. KÄpÄ“c? TÄdēļ, ka medikamentoza terapija ir jÄsavieno ar ilgstošiem un sarežģītiem pacientu pÄrprogrammÄ“šanas pasÄkumiem. Citiem vÄrdiem sakot, klÄ«niskÄ aina ir visnotaļ smaga, bet ÄrstÄ“šanas kursa ilgums – neprognozÄ“jams. Skaidrs, ka šÄ« raksta autori neuzdrÄ«kstas, paši bÅ«dami demokrÄtijas piekritÄ“ji, piedÄvÄt medikamentozus risinÄjumus, kÄdus piekopa PSRS piekoptÄ represÄ«vÄ psihiatrija, taÄu, kas attiecas uz stingros juridiskos ietvaros veicamas pÄrprogrammÄ“šanas pasÄkumiem, droši vien varÄ“tu izteikties pietiekami kompetenti.
Daži analÄ«tiÄ·i visnotaļ pamatoti raksta, ka Krievija kopš sÄkta laika esot teokrÄtiska valsts – vai nu atklÄtÄ, vai latentÄ formÄ. TurklÄt arÄ« padomju periods, pasludinot komunismu par vienÄ«go valsts reliÄ£iju, nebija nekÄds izņēmums.[12] Patlaban par apliecinÄjumu “Kremļa ticÄ«bai” kalpo autoritÄru simbolismu lietojums un rašisma perifrÄžu[13] skandÄ“šana, savÄ ekstrÄ“mismÄ sitot pušu pat tÄdus fanÄtiskos strÄvojumus, par kuriem Rietumu pasaule pÄ“dÄ“jos 70 gadus tika sacÄ«jusi – “nekad vairs!”. TÄdÄ valstÄ« kÄ Krievija maldi un acÄ«mredzamu faktu noliegums vairs nav tikai valsts represÄ«vÄ mehÄnisma parazitÄ“šana uz patiesÄ«bas rÄ“Ä·ina.
Patlaban meli ir Kremļa propagandas instruments hermÄ“tiskas, alternatÄ«vas realitÄtes radÄ«šanai.[14] TaÄu paternÄlistiskÄ[15] Krievijas politiskÄ kultÅ«ra, radot galvenÄ soÄ£a, nÄcijas tÄ“va un paškanonizÄ“ta sektas lÄ«dera tÄ“lu, kas, notraucis putekļus no apskretušÄs imperiÄlisma Äbeces un izveidojis hipnotisku de facto kara cenzÅ«ru un propagandu, piemirsusi, ka tÄs nacionÄlÄ identitÄte balstÄs degradÄ“tÄ sakralitÄtÄ“[16] un galÄ«gi satrunÄ“jušÄ centrÄlajÄ elementÄ. Proti, tÄ ir nevis valsts, kas “uzvarÄ“jusi fašismu”,[17] bet gan, piekrÄ«tot Alberta Einšteina savulaik rakstÄ«tajam,[18] kolektÄ«va psihoze vardarbÄ«gu tieksmju attaisnošanai un piemÄ“rotu apstÄkļu radÄ«šanai šo tieksmju izlÄdei.
Psihoze, ko raksturo murgu un halucinÄciju klÄtbÅ«tne, kas ietekmÄ“ cilvÄ“ka uztveri, domÄšanu, emocijas un uzvedÄ«bu,[19] – šis jÄ“dziens, šÄ·iet, visprecÄ«zÄk raksturo notikumus, kas 9. un 10. maijÄ risinÄjÄs totalitÄrisma monumenta pakÄjÄ“ PÄrdaugavÄ un daudz nežēlÄ«gÄkÄs vÄrdformÄs manifestÄ“jÄs sociÄlajos tÄ«klos (solÄ«jumi iznÄ«dÄ“t “Latvijas nacistus”, atgÄdinÄjumi “atcerÄ“ties”, ka “tieši padomju karavÄ«ri šeit visu uzcÄ“luši, radÄ«juši” utt.).
Var jau, protams, apgalvot, ka demokrÄtiju atbalstošam cilvÄ“kam neklÄtos savu prÄtu pakļaut šÄdai drazai, taÄu jÄatceras vÄ“l kas. Proti, lai gan vienas sabiedrÄ«bas ietvaros lÄ«dzÄs eksistÄ“t var dažÄdi pasaules uzskati un vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mas, tik un tÄ ir “[..] nepieciešami vienojoši, vispÄratzÄ«ti un konsolidÄ“joši pamatpriekšstati, uz kuriem varÄ“tu balstÄ«ties tiesÄ«bas un visa sabiedriskÄ dzÄ«ve tautas, valsts vai sabiedrÄ«bas ietvaros. Jo lielÄks plurÄlisms, jo vairÄk nepieciešama dažÄdo uzskatu savstarpÄ“ja tolerance un vienošanÄs par vispÄratzÄ«tÄm vÄ“rtÄ«bÄm, kuru neievÄ“rošana izslÄ“dz tolerantu attieksmi”.[20] Un šeit vienošanÄs ir tÄda, ka Putina Krievijas ideoloÄ£iskie murgojumi[21] neveido vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, kas varÄ“tu pastÄvÄ“t vienlaikus ar demokrÄtiju. TurklÄt klÄ«niskais algoritms, vÄ“rtÄ“jot “ilgstošas murgu idejas, kas ir kultÅ«ras normÄm neatbilstošas, ar neparastu un pilnÄ«gi neiespÄ“jamu saturu”,[22] ir visnotaļ nesaudzÄ«gs: šÄdi akÅ«ti simptomi var liecinÄt pat par šizofrÄ“niskiem traucÄ“jumiem…
Galu galÄ, prokremliskÄs kliÄ·es “gangsteru morÄle vienmÄ“r bÅ«s neizsÄ«kstošs atriebÄ«bas, sakÄves un resentimenta triumfs”,[23] kam nav nekÄ kopÄ«ga ar secinÄjumu, ka demokrÄtiskas valsts uzdevums ir aizsargÄt tÄs demokrÄtisko kÄrtÄ«bu pret atsevišÄ·u personu, grupu vai organizÄciju darbÄ«bu, kuras izmanto terorismu vai vardarbÄ«bu vai atsakÄs atteikties no terorisma vai vardarbÄ«bas, kas vÄ“rsta uz attiecÄ«gÄs valsts demokrÄtiskÄs kÄrtÄ«bas graušanu vai arÄ« tÄdas iekÄrtas graušanu citÄ valstÄ«.[24]
Lai gan klÄ«niskÄs diagnozes noteikšana imperiÄlisko ambÄ«ciju paudÄ“jiem un agresora slavinÄšanas mÄnijÄ[25] iestigušajiem drÄ«zÄk ietilpst psihiatrijas speciÄlistu kompetencÄ“, šÄdas izrÄ«cÄ«bas juridiskÄ “diagnoze” varÄ“tu vairot skaidrÄ«bu par to, kur novelkama varnešu nelokÄmÄ«bas un konsekvences robeža.
LÄ«dz šim gan mÄ“Ä£inÄjumi konstruktÄ«vi pievÄ“rsties juridiskÄs atbildÄ«bas noteikšanai bijuši visai juceklÄ«gi. TÄ, piemÄ“ram, AdministratÄ«vo sodu likumÄ par pÄrkÄpumiem pÄrvaldes, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas un valsts valodas lietošanas jomÄ noteiktÄ administratÄ«vÄ atbildÄ«ba piemÄ“rojama par “[..] militÄrÄs agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskÄ vietÄ, izņemot gadÄ«jumus, kad nav mÄ“rÄ·a šos noziegumus attaisnot vai slavinÄt”.
SavukÄrt jautÄjums par kriminÄlatbildÄ«bas piemÄ“rošanu jeb, runÄjot tiešiem vÄrdiem, nepÄrprotamas nostÄjas paušanu par to, kÄ demokrÄtiskÄs valstÄ«s bÅ«tu jÄattiecas pret jebkuru vardarbÄ«bas izpaudumu vai tÄ slavinÄšanu, izrÄdÄ«jies krietni neÄ“rtÄks. Viens no autoriem jau iepriekš bija pievÄ“rsies agresora slavinÄšanas kriminÄlas nesodÄ«šanas atrunu fenomenoloÄ£ijai,[26] taÄu remdenÄ valstiskÄ reakcija uz 9. maija norišu atbalsÄ«m atsauca atmiÅ†Ä Satversmes tiesas vÄ“l pirms 20 gadiem pausto tÄ“zi, ka “[..] sabiedriski politiskÄ situÄcija katrÄ valstÄ« bÅ«tu jÄvÄ“rtÄ“ individuÄli, jo [..] bijušo komunistisko totalitÄro sistÄ“mu mantojuma likvidÄcija, var ciest neveiksmi un tÄs rezultÄts var izrÄdÄ«ties “samtaina” totalitÄra režīma atjaunošana”.[27]
Un šeit retoriski jÄvaicÄ, vai nav tÄ, ka KriminÄllikuma 74.1 pantÄ paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sodÄ«šanas mehÄnisms padarÄ«ts par ko lÄ«dzÄ«gu mirušai normai, tÄ vietÄ izraugoties daudz maigÄku, Satversmes tiesas vÄrdiem izsakoties, “samtainÄku” atbildÄ«bas veidu.
Nav šaubu, ka KriminÄllikuma 74.1 panta mÄ“rÄ·is ir aizsargÄt demokrÄtisku valsts iekÄrtu no cilvÄ“kiem, kas savos Ä“tiskajos un morÄliskajos spriedumos nenosoda apspiešanas un represiju mašinÄ“riju, bet pauž atbalstu fašistiskiem postulÄtiem, kas gan nav nekas cits kÄ attaisnojums “brÄ«vÄ«bas nÄvei, vardarbÄ«bas kundzÄ«bai un prÄta paverdzinÄšanai”.[28]
Diez vai tamlÄ«dzÄ«gu uzskatu kultivÄcija bÅ«tu iespÄ“ja bez mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un ilgstošas apziņu traumÄ“jošas propagandas, tÄpÄ“c bÅ«tisks ir VÄcijas FederÄlÄs AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja Gintera Hirša savulaik rakstÄ«tais, ka ikviena tiesÄ«bu norma ir jÄuzlÅ«ko kontekstÄ ar sociÄlajÄm norisÄ“m un sabiedriski politiskajiem priekšstatiem, uz ko šÄ« norma iedarbojas.[29] Šai aspektÄ uzmanÄ«bu saistÄ«ja KriminÄllikuma 74.1 pantÄ konkrÄ“ti paredzÄ“tÄ soda sankcija, proti – probÄcijas uzraudzÄ«bas soda piemÄ“rošana –, kas, autoru vÄ“rtÄ“jumÄ, no tiesÄ«bu normu piemÄ“rotÄju puses tikusi nepamatoti piemirsta.
JÄatgÄdina, ka noziedzÄ«bas seku risinÄšana paredz dažÄdas pieejas, no kurÄm par visai modernu tiek uzskatÄ«ts atjaunojošÄ taisnÄ«guma koncepts, kas noziedzÄ«bu saprot ne tikai kÄ formÄlu likuma pÄrkÄpumu, bet arÄ« kÄ izrÄ«cÄ«bu, kas ļauj paust sabiedrÄ«bas nosodÄ«jumu par rÄ“tu, ko pÄrkÄpums atstÄjis.[30] TurklÄt atjaunojošais taisnÄ«gums neaizmirst, ka arÄ« notikumÄ vainojamajam piemÄ«t virkne fizisko, emocionÄlo, psiholoÄ£isko, garÄ«go un materiÄlo vajadzÄ«bu, un šÄ«s tÄ sauktÄs “taisnÄ«guma vajadzÄ«bas” ir jÄapmierina, lai taisnÄ«gums taptu gandarÄ«ts.[31]
TÄdÄ“jÄdi, raugoties uzlabot kriminÄlsodu politiku, Valsts probÄcijas dienests savulaik pauda uzskatu, ka soda piemÄ“rotÄjiem pietrÅ«kst sodu veidu izvÄ“les, tamdēļ bÅ«tu pilnveidojams piemÄ“rojamo papildsodu klÄsts.[32] TÄ, no 2022. gada 1. janvÄra kriminÄlsodu sistÄ“mÄ ieviešot probÄcijas uzraudzÄ«bu kÄ pamatsodu, likumdevÄ“js faktiski “aizpildÄ«ja” iztrÅ«kstošo sodu veidu Ä·Ä“des posmu starp brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu un piespiedu darbu.[33]
Šai aspektÄ bÅ«tisks ir likumdevÄ“ja viedoklis, skaidrojot probÄcijas uzraudzÄ«bas kÄ pamatsoda bÅ«tÄ«bu, proti, tas ir alternatÄ«vs soda veids, kas vÄ“rsts uz “[..] likumpÄrkÄpÄ“ja domÄšanas, uzvedÄ«bas korekcij[u], ierobežojumu noteikšan[u] un kontroles iespÄ“j[u], atbilstoši viņa vecumam, psiholoÄ£iskajÄm Ä«pašÄ«bÄm un attÄ«stÄ«bas lÄ«menim”.[34] TÄdÄ“jÄdi saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 38.1 panta pirmajÄ daÄ¼Ä noteikto probÄcijas uzraudzÄ«ba ir personas piespiedu iesaistÄ«šana tÄs vecumam, psiholoÄ£iskajÄm Ä«pašÄ«bÄm un attÄ«stÄ«bas lÄ«menim atbilstošos sociÄlÄs uzvedÄ«bas korekcijas un sociÄlÄs rehabilitÄcijas pasÄkumos. Un tiklab naidpilna, karu UkrainÄ atbalstoša retorika, kÄ Ukrainas karoga bojÄšana vai automašÄ«nas stikla izsišana, lÅ«kojot ieriebt ukraiņu bÄ“gļiem, var bÅ«t pamats probÄcijas uzraudzÄ«bas soda veida izvÄ“lei.
KonkrÄ“tÄ kriminÄlsoda Ä«stenošanas efektivitÄti likumdevÄ“js pamatojis gan ar iespÄ“ju probÄcijas uzraudzÄ«bu piemÄ“rot uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem, gan arÄ« personas piespiedu pakļaušanu “[..] dažÄdÄm resocializÄcijÄs programmÄm, tiek strÄdÄts pie notiesÄtÄs personas domÄšanas un uzvedÄ«bas korekcijas”.[35]
Soda mÄ“rÄ·a sasniegšanas perspektÄ«vas, piemÄ“rojot probÄcijas uzraudzÄ«bu, tÄdÄ aspektÄ kÄ demokrÄtijas aizsardzÄ«ba nesaraujami saistÄ«tas ar vÄ“l kÄdu taisnÄ«guma atjaunošanas elementu, proti, konfrontÄciju ar pagÄtnes notikumiem, kas bijuši par iemeslu tai vai citai agresijas izpausmei. TotalitÄro vai nacistisko režīmu dzirnÄs ierautajÄs valstÄ«s šÄ« konfrontÄcija pazÄ«stama arÄ« kÄ lustrÄcija, kuras uzdevums nav tikai izgaismot svešas valsts bijušo vai esošo aÄ£entÅ«ru tÄ«klu LatvijÄ, bet arÄ« sabiedrÄ«bas pagÄtnes tumšos nostÅ«rus, jo tÄs jÄ“ga saistÄma ar cilvÄ“ka patiesu nožēlu par pÄrkÄpumu.[36]
Pirms dažiem gadiem Dr. iur. Sanita Osipova kÄdÄ diskusijÄ norÄdÄ«ja, ka vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma atjaunošana LatvijÄ tÄ Ä«sti patiesÄ«bÄ ir izpalikusi.[37] Citiem vÄrdiem, dvÄ“seles dziedinÄšana caur lustrÄciju pilnvÄ“rtÄ«gi nemaz nav notikusi.[38] Šis temats diskusijÄs parasti kļūst aktuÄls pirmsvÄ“lÄ“šanu periodÄ, atbildot uz neÄ“rto jautÄjumu, vai beidzot bÅ«tu sagaidÄma punkta pielikšana problÄ“mai, kas dÄ“vÄ“jama par sadarbÄ«bu ar represÄ«vajÄm totalitÄrajÄm iestÄdÄ“m. TomÄ“r šodien izpratne par lustrÄciju prasa revÄ«ziju, kas bÅ«tu uzsÄkama, visupirms Ä«si ielÅ«kojoties šÄ« procesa vÄ“sturÄ“.
JÄ“dziens “lustrÄcija” saistÄms ar latīņu cilmes vÄrdu “lustrum”, kas vÄ“l antÄ«kajÄ pasaulÄ“ apzÄ«mÄ“ja izgaismošanu vai šÄ·Ä«stÄ«šanÄs ceremoniju,[39] kuras laikÄ indivÄ«ds vai kopiena tika atbrÄ«voti no ceremoniÄlas netÄ«rÄ«bas, piemÄ“ram, asinsgrÄ“ka,[40] kÄ arÄ« kolektÄ«vÄs vainas apziņas vai ilgstošÄm nelaimÄ“m.[41] Pašsaprotami, ka par tamlÄ«dzÄ«gÄm visnotaļ arhaiskÄm pÄrejas taisnÄ«guma nodrošinÄšanas praksÄ“m 21. gadsimtÄ nebÅ«tu prÄtÄ«gi runÄt, taÄu tas nemaina apstÄkli, ka valsts politiskÄs iekÄrtas transformÄcija nav uzskatÄma par Ä«stenojušos, kamÄ“r netiks ieguldÄ«tas pienÄcÄ«gas pÅ«les totalitÄro ideoloÄ£iju sakņu izravÄ“šanai no sabiedrÄ«bas apziņas.
VÄ“sturiski visai neviennozÄ«mÄ«gi[42] tikusi vÄ“rtÄ“ta viena no, iespÄ“jams, skarbÄkajÄm lustrÄcijas procedÅ«rÄm, sabiedrotajiem Ä«stenojot denacifikÄcijas kursu 2. pasaules kara izpostÄ«tajÄs vÄcu zemÄ“s.[43] Tolaik denacifikÄcija nebija tikai “[..] politiska tÄ«rÄ«šana, tÄ drÄ«zÄk tika uzlÅ«kota kÄ plaša mÄ“roga pÄrizglÄ«tošanas plÄna sastÄvdaļa. [..] DenacifikÄcijas rezultÄts noteikti nebija VÄcijas sabiedrÄ«bas attÄ«rÄ«šana un bijušo vadošo nacionÄlsociÄlistu paliekoša neitralizÄ“šana, bet gan galvenokÄrt skatpunkta maiņa.”[44]
SavukÄrt kadri no koncentrÄcijas nometnÄ“m un citi propagandas materiÄli tika uzrÄdÄ«ti gan Nirnbergas prÄvas laikÄ, gan pÄ“cÄk denacifikÄcijas kursa ietvaros,[45] konfrontÄ“jot sabiedrÄ«bu ar Ä«stenÄ«bu tÄs vÄ“sturiskajÄ atmiņÄ. Šai aspektÄ viennozÄ«mÄ«gi jÄpiekrÄ«t uzskatam, ka konfrontÄcija ar totalitÄrisko pagÄtni ir veids, kÄ nostiprinÄt cieņu pret valsts pamatlikumu, kas balstÄ«ts cilvÄ“ktiesÄ«bas, turklÄt tÄ varÄ“tu kalpot arÄ« par kritÄ“riju, ar ko novÄ“rtÄ“t jebkuras sabiedrÄ«bas sekmes diktatoriskÄs pagÄtnes pÄrvarÄ“šanÄ.[46]
Eiropas lÄ«menÄ« viens no bÅ«tiskÄkajiem dokumentiem šajÄ aspektÄ ir Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas rezolÅ«cija Nr. 1096 (1996. gads) “Par pasÄkumiem bijušo komunistisko totalitÄro sistÄ“mu mantojuma likvidÄ“šanÄ”, apkopojot bijušo komunistiskÄ totalitÄrisma sistÄ“mas valstu pieredzi, Ä«stenojot lustrÄcijas procedÅ«ras.[47] IzsvÄ“pÄ“jot antidemokrÄtiskos domÄšanas modeļus, vienlaikus tika uzsvÄ“rts, ka lustrÄcijas procedÅ«ra viegli var pÄrkÄpt demokrÄtiskos priekšrakstus, ja lustrÄcija tiek izmantots kÄ atriebÄ«bas ierocis vai kolektÄ«vas vainojamÄ«bas piemÄ“rošana.[48] DomÄjams, tas ievÄ“rojami nošÄ·ir, piemÄ“ram, SenajÄ RomÄ sastopamos lustrÄcijas procesus no tÄ, kas bija indivÄ«du izgaismošanas nolÅ«ks, atkopjoties no nacistiskÄ un komunistiskÄ terora.
ArÄ« LatvijÄ daudzi savulaik noticÄ“ja, ka staļinisko varmÄku un viņu pÄ“cteÄu posta darbu atmiņu smagumu gaisinÄs paaudžu nomaiņa un bijÄ«gas attieksmes ieaudzinÄšana pret tiem, kurus pusgadsimtu garumÄ lauzÄ«jusi okupÄcijas vara.[49] TÄdÄ“jÄdi politiska kompromisa ceÄ¼Ä tika radÄ«ts nacionÄlo modrÄ«bu iemidzinošs risinÄjums – Latvijas Republikas nepilsoņa statuss.[50] Tas tika attiecinÄts uz personu grupu, kurai ar Latviju bija ciešÄka saikne nekÄ Ärvalstniekiem vai bezvalstniekiem, vienlaikus oficiÄli deklarÄ“jot domu, ka šÄda politiska instrumenta mÄ“rÄ·is “[..] nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplÅ«šana tos maksimÄli pielÄ«dzinot savÄs tiesÄ«bÄs, bet gan personu motivÄ“šana iegÅ«t pilntiesÄ«ga pilsoņa statusu”.[51]
Atbilde uz jautÄjumu, vai šis mÄ“rÄ·is sevi attaisnoja, vismaz ievÄ“rojot starptautisko rekomendÄciju saturu mazinÄt naturalizÄcijas procesa prasÄ«bas un ÄtrÄk atteikties no nepilsoņa institÅ«ta,[53] drÄ«zÄk šÄ·iet noraidoša. Galu galÄ, šÄ·iet, aptuveni 15 % Latvijas patstÄvÄ«gÄs populÄcijas, tas ir, aptuveni 250 000 cilvÄ“ku arvien ir nepilsoņi.[53] TurklÄt neglaimojoša Ä«stenÄ«ba, par kuru, protams, statistikas datu nav vispÄr, ir apstÄklis, ka daļa nepilsoņu šÄ« aptuveni ceturtdaļgadsimta ilgušÄ personas tiesiskÄ statusa absurda aizsegÄ ir pamanÄ«jušies iegÅ«t Krievijas FederÄcijas pilsonÄ«bu. KÄds šeit varÄ“tu iebilst – likums taÄu noliedz nepilsoņiem vienlaikus bÅ«t arÄ« kÄdas citas valsts pilsonim, turklÄt “nepilsoņa statuss tika veidotÄ kÄ pagaidu statuss un nav Latvijas pilsonÄ«bas paveids”.[54]
Lai cik nevainojami skanÄ“tu tamlÄ«dzÄ«gi juridiski pamatoti argumenti, realitÄte nav apstrÄ«dama, proti, mums lÄ«dzÄs dzÄ«vo visnotaļ prÄvs skaits cilvÄ“ku, kas, paturot nepilsoņa statusa privilÄ“Ä£ijas, vienlaikus ir pamanÄ«jušies iegÅ«t citas valsts pilsonÄ«bu. Un šim apstÄklim bÅ«tu jÄkalpo par svarÄ«gu indikÄciju uzraugošajÄm iestÄdÄ“m paraudzÄ«ties, vai nepilsoņa statuss vairs vispÄr pilda tÄs funkcijas, kÄdas likumdevÄ“js tam bija iecerÄ“jis. Vismaz tiktÄl, ciktÄl šÄ« statusa mÄ“rÄ·is bija veicinÄt etniskÄ sastÄva nomaiņu un sabiedrÄ«bas integrÄciju, respektÄ“jot pilsonisku nostÄju,[55] ir piedzÄ«vots pamatÄ«gs fiasko. To apliecina sabiedrÄ«bas noraudzÄ«šanÄs uz Krievijas karogos ietinušos, turklÄt gados jauno lÄ«ksmotÄju pūļiem totalitÄrÄ režīma pieminekļu pakÄjÄ“s…
KolektÄ«va neprÄta iespaidÄ jebkura, pat kulturÄli šÄ·ietami attÄ«stÄ«ta sabiedrÄ«ba spÄ“j rÄ«koties mežonÄ«gi,[56] tamdēļ putinizÄcijas kulta uzticÄ«go sekotÄju domÄšanas paradigmas kontekstÄ ir vÄ“rtÄ“jams arÄ« jautÄjums, kÄda juridiskÄ atbildÄ«ba piemÄ“rojama tamlÄ«dzÄ«giem sektantiskiem fanÄtiÄ·iem. Ticis pausts uzskats, ka latīņu princips “aberratio delicti”, kas nozÄ«mÄ“ maldÄ«gu, nevis neapzinÄ«gu darbÄ«bu no sabiedrÄ«bÄ valdošÄ Ä“tiskÄ un tiesiskÄ aspekta, attiecinÄms uz sektantisko kustÄ«bu dalÄ«bniekiem, tos tÄdÄ“jÄdi neatbrÄ«vojot no atbildÄ«bas par savu izteikumu un rÄ«cÄ«bas morÄli tiesiskajÄm sekÄm.[57] TomÄ“r bÅ«tiskÄkais ir tas, ka lustrÄcija sevÄ« ietver mentalitÄtes transformÄ“šanu – “[..] prÄta un sirds stÄvokļa modificÄ“šanu, kuras galvenais mÄ“rÄ·is ir likvidÄ“t bailes no atbildÄ«bas, kÄ arÄ« novÄ“rst necieņu pret dažÄdÄ«bu, galÄ“ju nacionÄlismu, neiecietÄ«bu, rasismu un ksenofobiju”.[58]
ŠÄ«s mentalitÄtes transformÄcija, ievÄ“rojot likumdevÄ“ja paredzÄ“tos juridiskos instrumentus, pilnÄ mÄ“rÄ atrodas valsts rokÄs, konkrÄ“tÄk – tas ir Valsts probÄcijas dienesta resocializÄcijas programmu efektivitÄtes jautÄjums par to, kÄ, piemÄ“ram, Georga lentÄ«šu vai “Z” burta nÄ“sÄtÄjiem likt apjaust Krievijas propagandisko melu un UkrainÄ notiekošo kara šausmu mÄ“rogu. Nav šaubu, ka Putina ezotÄ“riski nacionÄlistiski motivÄ“tÄ kara noziedznieki, kÄ prazdami, mÄ“Ä£ina dzÄ“st savu zvÄ“rÄ«bu pÄ“das, taÄu jau pirmÄs vÄ“stis par tiesas procesiem UkrainÄ vedina domÄt, ka ukraiņi neaizmirsÄ«s un nepiedos traģēdiju, kam lieciniece ir visa civilizÄ“tÄ pasaule.
TÄdÄ“jÄdi šodienas notikumu kontekstÄ uz lustrÄciju vÄ“rts paraudzÄ«ties caur mazdrusciņ modificÄ“tu prizmu – kÄ iespÄ“ju izgaismot tos lÄ«dzÄs dzÄ«vojošos, kuriem nav pieņemamas patiesÄs demokrÄtijas vÄ“rtÄ«bas vai centieni tÄs nostiprinÄt, kam simpatizÄ“ makjavellisma ideoloÄ£ija vai atklÄta, ne ar kÄdiem apsvÄ“rumiem neattaisnojama agresija, kas nostÄjusies uz starptautiskÄs noziedzÄ«bas un asinÄ«m slacÄ«tas oponentu iznÄ«cinÄšanas takas. TurklÄt padomju totalitÄrisma seku likvidÄ“šanai vajadzÄ«gÄs lustrÄcijas bÅ«tisko atšÄ·irÄ«bu no tÄ, kas bÅ«tu nepieciešams patlaban, ilustrÄ“ apstÄklis, ka komunistiskajÄ mašinÄ“rijÄ teju katrs kaut kÄdÄ mÄ“rÄ bija spiests ar režīmu sadarboties. Kurpretim mÅ«sdienu informatÄ«vais lauks un netveramais Ätrums, ar kÄdu ziņas par kÄdu norisi sasniedz ievÄ“rojamas sabiedrÄ«bas masas, šÄdu atrašanos dzelzs priekškara vienÄ pusÄ“ faktiski izslÄ“dz.
Un tieši tÄpÄ“c intelektuÄls godÄ«gums prasa noraidÄ«t jelkÄdas spekulÄcijas, ka centieni attaisnot vardarbÄ«bu UkrainÄ, projicÄ“jot Putina Krievijas vÄ“rtÄ«bu mÄ“rauklu, ir vienÄ«gi indivÄ«da alošanÄs par situÄcijas novÄ“rtÄ“jumu. IespÄ“jams, probÄcijas uzraudzÄ«bas ietvaros dažus mÄ“nešus veikts sabiedriskais darbs Ukrainas bÄ“gļu centros RÄ«gÄ vai reÄ£ionos atvÄ“rtu acis sektantisku maldu aizmiglotajiem fanÄtiÄ·iem.
LielÄkÄ daļa lustrÄcijas likumu pamatojas uz uzticÄ“šanos indivÄ«dam, jo pÄrbaude par personas lojalitÄti – jÄuzsver – demokrÄtijai dažkÄrt var bÅ«t visai sarežģīta.[59] AtgÄdinÄms, ka demokrÄtija ir vienÄ«gais politiskais modelis, ko paredz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija, un tÄdÄ“jÄdi vienÄ«gais, kas ir ar to savietojams.[60] TurklÄt Krievijas izstÄšanÄs no Eiropas Padomes, kas ir lielÄkÄ demokrÄtijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas starptautiskÄ organizÄcija Eiropas kontinentÄ, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« izstÄšanos no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas un liegumu pret Krievijas darbÄ«bÄm aizstÄvÄ“ties Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesÄ,[61] visnotaļ uzskatÄmi parÄda (ja kÄdam tas šobrÄ«d vÄ“l nav tapis skaidrs), kurš politiskÄ spektra virziens tai simpatizÄ“ vairÄk.
Vienlaikus jÄpatur prÄtÄ, ka lustrÄcijas procedÅ«ras pielietošana neizbÄ“gami saistÄ«ta ar zinÄmiem bÄ«stamÄ«bas elementiem, tajÄ skaitÄ, patvaļīgu tÄs pielietošanu un ļaunprÄtÄ«gu politisku lustrÄcijas instrumentalizÄ“šanu.[62] TaÄu pamatpremisa, ko uzsvÄ“rusi arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, ir tÄ, ka lustrÄcijas uzdevums ir izgaismot tÄs personas, kas “[..] reÄli aizstÄvÄ“jušas antidemokrÄtiskas idejas vai tendences”.[63] Kremļa saimnieks, pÄrņemot visneglaimojošÄkÄs savu priekšteÄu Ä«patnÄ«bas un Ä«stenojot savas asiņainÄs fantÄzijas, atgÄdina, ka totalitÄrisma glÅ«nÄ«gÄs Ä“nas no demokrÄtiskas sistÄ“mas arÄ« LatvijÄ vÄ“l nav tikušas padzÄ«tas, taÄu sabiedrÄ«bas daļas lustrÄcija, to izprotot kÄ lojalitÄtes testu demokrÄtiskÄm vÄ“rtÄ«bÄm, bÅ«tu jauns solis, lai savilktu bilanci parÄdam ar pašu pagÄtni.
[1] KalendÄra nemieri RÄ«gÄ bija RÄ«gas pilsÄ“tnieku sacelšanÄs 1584.–1589. gadÄ pret RÄ«gas pilsÄ“tas rÄti un karaļa Stefana Batorija varu, kurš bija izdevis rÄ«kojumu pÄriet uz Gregora kalendÄru. PilsÄ“tnieki tajÄ saskatÄ«ja jaunus ierobežojumus, un pretestÄ«ba šai kalendÄra reformai izvÄ“rtÄs par nemieriem, kas izpaudÄs kÄ cīņa starp RÄ«gas patriciešiem (kurus pÄrstÄvÄ“ja RÄ«gas rÄte) un Ä£ildÄ“m (kas pÄrstÄvÄ“ja namniekus) par varu RÄ«gÄ, kÄ arÄ« kÄrtÄ“jais katoļu vajÄšanu vilnis. Skat., piemÄ“ram: https://www.la.lv/1584-gada-11-decembri [aplÅ«kots 2022. gada 19. maijÄ].
[2] Rašisms ir rusizÄcijas un rasisma sajaukums, reaktivÄ“jot jau tapušas struktÅ«ras un mehÄnismus. KÄ raksta Igors Šuvajevs, rašisms ir fašisma paveids. Rašismu raksturo atkÄrtošanÄs un uzsvaru situatÄ«va nomaiņa, izmantojot arÄ« citos fašisma veidos sastrÄdÄto. Rašismam nepiemÄ«t izstrÄdÄta ideoloÄ£ija, toties piemÄ«t resentiments un revanšisms. Rašisma vÄ“rstÄ«bu raksturo nonÄvÄ“šana, nogalinÄšana, slaktÄ“šana. Pieejams: https://www.punctummagazine.lv/2022/03/29/par-rasismu/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[3] 9. maijs – UkrainÄ cietušo un bojÄgÄjušo piemiņas diena. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/340767-9-maijs-ukraina-cietuso-un-bojagajuso-pieminas-diena-2022 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[4] Makabrs – (no franÄu val. – danse macabre) nÄves vai miroņu deja. IlustrÄ“tÄ svešvÄrdu vÄrdnÄ«ca. I. Andersone, I. ÄŒerņevska, I. Kalniņa u. c. RÄ«ga: Avots, 2015, 480. lpp.
[5] Dienesti saskata provokÄciju riskus 9. maijÄ; aicina neapmeklÄ“t okupÄciju slavinošus pieminekļus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienesti-saskata-provokaciju-riskus-9-maija-aicina-neapmeklet-okupaciju-slavinosus-piemineklus.a455579/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[6] Dienesti saskata provokÄciju riskus 9. maijÄ; aicina neapmeklÄ“t okupÄciju slavinošus pieminekļus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienesti-saskata-provokaciju-riskus-9-maija-aicina-neapmeklet-okupaciju-slavinosus-piemineklus.a455579/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[7] Policija saistÄ«bÄ ar 9. maiju aizturÄ“jusi 35 personas un sÄkusi 49 administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesus. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-saistiba-ar-9maiju-aizturejusi-35-personas-un-sakusi-49-administrativa-parkapuma-procesus.a455977/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[8] REPORTĀŽA: Pie pieminekļa Uzvaras parkÄ sanÄkušie atkÄrtoja Kremļa propagandu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-pie-pieminekla-uzvaras-parka-sanakusie-atkartoja-kremla-propagandu.a456340/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[9] REPORTĀŽA: Pie pieminekļa Uzvaras parkÄ sanÄkušie atkÄrtoja Kremļa propagandu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-pie-pieminekla-uzvaras-parka-sanakusie-atkartoja-kremla-propagandu.a456340/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[10] Valsts policija vÄ“rtÄ“ – saistÄ«bÄ ar 9. maija pasÄkumiem likumsargi darbu izdarÄ«juši ļoti labi. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policija-verte--saistiba-ar-9-maija-pasakumiem-likumsargi-darbu-izdarijusi-loti-labi.a456022/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[11] F23.0 AkÅ«ti polimorfi psihotiski traucÄ“jumi bez šizofrÄ“nijas simptomiem. AkÅ«ti psihotiski traucÄ“jumi, ja halucinÄcijas, murgi vai uztveres traucÄ“jumi nepÄrprotami ir, bet visai mainÄ«gi dažu dienu vai pat dažu stundu laikÄ. Bieži ir emocionÄls nemiers ar intensÄ«vu laimes un ekstÄzes vai trauksmes sajÅ«tu un pastiprinÄtu uzbudinÄmÄ«bu. Murgu uzliesmojums (bouffée délirante) bez šizofrÄ“nijas simptomiem vai neprecizÄ“ts. AktuÄlÄ StarptautiskÄ statistiskÄ slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikÄcija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[12] Skat., piemÄ“ram: Russia’s Journey from Orthodoxy to Atheism, and Back Again. Pieejams: https://religionandpolitics.org/2018/10/16/russias-journey-from-orthodoxy-to-atheism-and-back-again/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[13] Netieša, tÄ“laina (nojÄ“guma, domas) izteiksme (parasti ar pÄrnestÄ nozÄ«mÄ“ lietotiem vÄrdiem, vÄrdu savienojumiem). Pieejams: https://tezaurs.lv/perifr%C4%81ze [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[14] Ijabs. I. PerpendikulÄrÄ realitÄte. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/komentari/perpendikulara-realitate-20948 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[15] TÄda aizbildniecÄ«ba, sociÄlÄ politika vai darba attiecÄ«bas, kur, it kÄ rÅ«pÄ“joties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatÄ«vu, atbildÄ«bu, tiesÄ«bas utt. Pieejams: https://tezaurs.lv/patern%C4%81lisms [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[16] Par to, ka šÄda primitÄ«va valsts organisma pamatÄ ir tikai viens princips – FÅ«hrerprinzip – rakstÄ«ja arÄ« A. KamÄ« “DumpÄ«gajÄ cilvÄ“kÄ”.
[17] Khvostunova O. Do Russians Really “Long for War” in Ukraine? Pieejams: https://www.fpri.org/article/2022/03/do-russians-really-long-for-war-in-ukraine/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[18] VÄ“stulÄ“ Z. Freidam A. Einšteins rakstÄ«ja: “Jo cilvÄ“kÄ ir iekÄre pÄ“c naida un iznÄ«cÄ«bas. NormÄlos laikos šÄ« kaislÄ«ba pastÄv latentÄ stÄvoklÄ«, tÄ parÄdÄs tikai neparastos apstÄkļos; bet tas ir salÄ«dzinoši viegls uzdevums, lai to liktu lietÄ un paceltu kolektÄ«vÄs psihozes varÄ. Šeit, iespÄ“jams, slÄ“pjas visa mÅ«su apsveramo faktoru kompleksa bÅ«tÄ«ba, mÄ«kla, kuru var atrisinÄt tikai cilvÄ“ku instinktu zinÄtÄjs.” Pieejams: https://en.unesco.org/courier/may-1985/why-war-letter-albert-einstein-sigmund-freud [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[19] KlÄ«niskais algoritms. ŠizofrÄ“nijas un citu psihotisku traucÄ“jumu (psihoze) un psihoaktÄ«vo vielu (PAV) lietošanas traucÄ“jumu komorbiditÄte, diagnostika, diferenciÄldiagnostika, vadÄ«šana, ÄrstÄ“šana, aprÅ«pe, 5. lpp. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/10.dd_alg_5_siz_pav_dg_un_vadisana1.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[20] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietÄ Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un StarptautiskÄ pakta par pilsoņu un politiskajÄm tiesÄ«bÄm 25. pantam”, 5. punkts.
[21] F22.0. Murgi. TraucÄ“jumi, kam raksturÄ«gi monotematiski murgi vai politematiski saistÄ«ti murgi, kas parasti ir ilgstoši un dažreiz turpinÄs visu dzÄ«vi. Monotematisko vai politematisko murgu saturs ir ļoti mainÄ«gs. AktuÄlÄ StarptautiskÄ statistiskÄ slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikÄcija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ]. Murgi ir domÄšanas patoloÄ£ijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitÄtei, kÄ arÄ« nepakļaujas koriģēšanai. Pieejams: https://tezaurs.lv/murgi [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[22] KlÄ«niskais algoritms. AkÅ«tu psihotisku traucÄ“jumu un pirmÄs šizofrÄ“nijas epizodes atpazÄ«šana, vadÄ«šana un ÄrstÄ“šana, 9. lpp. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/16.sch_alg_1_akutu_psihotisku_traucejumu_vad1.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[23] KamÄ« A. DumpÄ«gais cilvÄ“ks. Skat. nodaļu “Valsts terorisms un iracionÄlais terors”.
[24] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietÄ Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un StarptautiskÄ pakta par pilsoņu un politiskajÄm tiesÄ«bÄm 25. pantam”, 5. punkts.
[25] F30.1. MÄnija bez psihotiskiem simptomiem. GarastÄvoklis ir pacilÄts, neatbilstošs pacienta apkÄrtÄ“jiem apstÄkļiem, un var mainÄ«ties no bezrÅ«pÄ«gas jautrÄ«bas lÄ«dz gandrÄ«z nekontrolÄ“jamam uzbudinÄjumam. PacilÄtÄ«bu pavada pastiprinÄta enerÄ£ija, kas izpaužas pÄrmÄ“rÄ«gÄ aktivitÄtÄ“, runas plÅ«dos un samazinÄtÄ vajadzÄ«bÄ pÄ“c miega. GrÅ«ti koncentrÄ“ties, bieži ir liela izklaidÄ«ba. Sevis novÄ“rtÄ“jums parasti ir paaugstinÄts ar lieluma idejÄm un pÄrmÄ“rÄ«gu pašpaļÄvÄ«bu. NormÄlas sociÄlas aiztures zudums var novest pie vieglprÄtÄ«gas, pÄrdrošas situÄcijai neadekvÄtas uzvedÄ«bas, kas neatbilst pacienta raksturam. AktuÄlÄ StarptautiskÄ statistiskÄ slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikÄcija, 10. redakcija. Pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F230 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[26] Rusanovs E. “DemokrÄtija – tikai demokrÄtiem”. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/demokratija-tikai-demokratiem/ [aplÅ«kots 2022. gada 19. maijÄ].
[27] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietÄ Nr. 2000-03-01 “Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un PilsÄ“tas domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 14. pantam un StarptautiskÄ pakta par pilsoņu un politiskajÄm tiesÄ«bÄm 25. pantam”, 5. punkts.
[28] KamÄ« A. DumpÄ«gais cilvÄ“ks. Skat. nodaļu “Valsts terorisms un iracionÄlais terors”.
[29] Osipova S. Tiesiska valsts vai “tiesnešu valsts”. GrÄmatÄ: NÄcija, valoda, tiesiska valsts: ceÄ¼Ä uz rÄ«tdienu. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2020, 316. lpp.
[30] Topic one - Concept, values and origin of restorative justice. Pieejams: https://www.unodc.org/e4j/zh/crime-prevention-criminal-justice/module-8/key-issues/1--concept--values-and-origin-of-restorative-justice.html [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[31] Topic one - Concept, values and origin of restorative justice. Pieejams: https://www.unodc.org/e4j/zh/crime-prevention-criminal-justice/module-8/key-issues/1--concept--values-and-origin-of-restorative-justice.html [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[32] ProbÄcijas uzraudzÄ«ba kÄ bargÄkais sods pÄ“c brÄ«vÄ«bas atņemšanas. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/306484-probacijas-uzraudziba-ka-bargakais-sods-pec-brivibas-atnemsanas-2019 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[33] Sal. Likumprojekta “GrozÄ«jumi KriminÄllikumÄ” sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotÄcija), 3. lpp. Pieejams: https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/PAPILDINATAS_ANOTACIJAS/TMANOT_100121_KL_BERNI.APDEIT.DOCX [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[34] Turpat.
[35] Turpat, 5. lpp.
[36] Sal. Rubenis J. JÄatbrÄ«vojas no pagÄtnes rÄ“ga. Latvija AmerikÄ, 2000. gada 11. marts, Nr. 11, 2. lpp.
[37] Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas vietniece Sanita Osipova: Latvijas tautai vajadzÄ«ga patiesÄ«ba un vÄ“sturiskais taisnÄ«gums. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesas-priekssedetajas-vietniece-sanita-osipova-piedalas-diskusija-par-vertibam-kas-var-nodrosinat-latvijas-attistibas-ilgtspejibu/ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[38] Turpat.
[39] Sal. Hiršs I., Hirša S. ReliÄ£isko terminu vÄrdnÄ«ca. [B.V.]: KristÄ«gÄs vadÄ«bas koledža, 2008, 114. lpp.
[40] Lustration. Pieejams: https://www.britannica.com/topic/lustration [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[41] Bulić N., Glavan M. M. Lustration Rituals in Ancient Rome and Cosmogonic Myth. Vjesnik za arheologiju i historiju dalmatinsku, Vol. 112 No. 1, 2019, p. 151–166.
[42] Napoli F. J. Denazification from an American's Viewpoint. The Annals of the American Academy of Political and Social Science Vol. 264, World Government (Jul., 1949), p. 115-123.
[43] Vogt. R. T. Denazification in Sovietâ€Occupied Germany: Brandenburg, 1945–1948. Harvard Historical Studies, volume 137. Cambridge, Mass.: Harvard University Press, 2000, p. 12.
[44] OkupÄcija, kolaborÄcija, pretošanÄs: vÄ“sture un vÄ“stures uztvere. StarptautiskÄs konferences materiÄli 2009. gada 27.–28. oktobrÄ« RÄ«gÄ. RÄ«ga: Latvijas OkupÄcijas muzeja biedrÄ«ba, 2010, 36. lpp.
[45] We will show you their own films: film at the nuremberg trial – historical film footage. Pieejams: https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/gallery/we-will-show-you-their-own-films-film-at-the-nuremberg-trial-films [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[46] Sal. OkupÄcija, kolaborÄcija, pretošanÄs: vÄ“sture un vÄ“stures uztvere. StarptautiskÄs konferences materiÄli 2009. gada 27.–28. oktobrÄ« RÄ«gÄ. RÄ«ga: Latvijas OkupÄcijas muzeja biedrÄ«ba, 2010, 45. lpp.
[47] Measures to dismantle the heritage of former communist totalitarian systems. Pieejams: http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=16507 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[48] Turpat.
[49] Pirms iet tÄlÄk, noliksim ziedu savu tam laikam, kam mokÄs pÄrvÄ“rsta seja. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/23173 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[50] 1995. gada 12. aprīļa likums “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas”. Latvijas VÄ“stnesis, 25.04.1995., Nr. 63.
[51] 2008. gada TiesÄ«bsarga atzinums, 2. lpp. Pieejams: https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[52] Zvidriņš P. IedzÄ«votÄju valstiskÄ piederÄ«ba LatvijÄ. NacionÄlÄ enciklopÄ“dija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5163-iedzÄ«votÄju-valstiskÄ-piederÄ«ba-LatvijÄ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[53] Skat. datu rÄdÄ«tÄjus. Zvidriņš P. IedzÄ«votÄju valstiskÄ piederÄ«ba LatvijÄ. NacionÄlÄ enciklopÄ“dija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5163-iedzÄ«votÄju-valstiskÄ-piederÄ«ba-LatvijÄ [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[54] 2008. gada TiesÄ«bsarga atzinums, 29. lpp. Pieejams: https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[55] Sal. Padomju okupÄcijas režīms BaltijÄ 1944. – 1959. gadÄ: politika un tÄs sekas. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[56] Elberts T. Dziņa nogalinÄt. Intervija izdevumam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/dzina-nogalinat-20949 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[57] Balodis R. MÅ«su valsts vara un sektas. Latvijas VÄ“stnesis, 4.02.1998., Nr. 30.
[58] Measures to dismantle the heritage of former communist totalitarian systems. Pieejams: http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=16507 [aplÅ«kots 2022. gada 17. maijÄ].
[59] Sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesneses Fura-Sandstom viedoklis lietÄ Ä€damsons pret Latviju, pieteikums Nr. 3669/03.
[60] Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2006. gada 16. marta spriedums lietÄ Å½danoka pret Latviju, pieteikums Nr. 58278/00, para. 98.
[61] Pametot Eiropas Padomi, Krievija izstÄjas no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/280877-pametot-eiropas-padomi-krievija-izstajas-no-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas/ [aplÅ«kots 2022. gada 14. aprÄ«lÄ«].
[62] Sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesnešu Garlicka, ZupanÄiÄa un Gyulumyana viedokļi lietÄ Ä€damsons pret Latviju, pieteikums Nr. 3669/03.
[63] Turpat.
PÄrpublicÄ“ts no juristavards.lv