Iesaki rakstu:

Kāds Pietiek lasÄ«tājs atsÅ«tÄ«jis divas ar 1999. un 2000. gadu datÄ“tas mediju ziņas par kādu sen aizmirstu notikumu – kā tagadÄ“jais tieslietu ministrs un Ä£imenes vÄ“rtÄ«bu aizstāvis Dzintars Rasnačs enerÄ£iski tiesājies, lai tikai pÄ“c laulÄ«bas šÄ·iršanas viņam nevajadzÄ“tu diviem saviem dÄ“liem maksāt „nepamatoti” augstus uzturlÄ«dzekļus – veselus 55 latus mÄ“nesÄ« katram. Šodien publicÄ“jam ne tikai abas šÄ«s mediju ziņas, bet arÄ« trÄ«s Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvju izteiksmÄ«gos komentārus – viņi bija vienÄ«gie no partijas vadÄ«bas, kuri bija gatavi atbildÄ“t uz jautājumu, kā viņi kā Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvji vÄ“rtÄ“jat šos faktus to kopsakarā un aprakstÄ«to partijas pārstāvja Rasnača rÄ«cÄ«bu.

Kā izriet no šÄ«m mediju ziņām, 1999.-2000. gadā tika šÄ·irta pirmā no pašreizÄ“jā tieslietu ministra, Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvja Rasnača laulÄ«bām, un šÄ«s lietas iztiesāšanas laikā viņa toreizÄ“jā dzÄ«vesbiedre Ä€rija Millere bija lÅ«gusi tiesu noteikt Rasnačam ikmÄ“neša uzturlÄ«dzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dÄ“liem, savukārt Rasnačs publiski paziņoja, ka dzÄ«vesbiedres prasÄ«tā summa par bÄ“rnu uzturÄ“šanu esot „nepamatoti augsta”.

PolitiÄ·is enerÄ£iski tiesājās, lai tikai varÄ“tu atlikt uzturlÄ«dzekļu maksāšanu saviem bÄ“rniem un lai tikai maksājamā summa bÅ«tu iespÄ“jami mazāka, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Rasnača amatpersonas deklarāciju viņa ienākumi 2000. gadā bija aptuveni 9000 latu un vÄ“l 13 300 ASV dolāru par dzÄ«vokļa pārdošanu. Turklāt, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2000. gadā iztikas minimums valstÄ« bija 84,53 lati, taču, kā redzams no publiskotās informācijas, Rasnačs nedomāja, ka šis minimums bÅ«tu attiecināms arÄ« uz viņa bÄ“rniem

Rasnačam pagaidām vēl nebūs jāmaksā uzturlīdzekļi saviem bērniem

RÄ«ga, 2.dec., 1999. Šodien RÄ«gas apgabaltiesa nolÄ“ma noraidÄ«t Saeimas deputāta Dzintara Rasnača sievas Ä€rijas Milleres blakussÅ«dzÄ«bu, kurā viņa lÅ«dz tiesu no Rasnača ik mÄ“nesi piedzÄ«t uzturlÄ«dzekļus, kā arÄ« nodalÄ«t uzturlÄ«dzekļu piešÄ·iršanas un laulÄ«bas šÄ·iršanas tiesu prāvas.

Millere tiesā bija iesniegusi lÅ«gumu noteikt Rasnačam ikmÄ“neša uzturlÄ«dzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dÄ“liem. Tiesā Millere atzÄ«mÄ“ja, ka, izdarot papildus aplÄ“ses, šÄ« summa esot nedaudz mainÄ«jusies, taču pagaidām viņa bÅ«tu gatava samierināties ar šo summu.

Millere arÄ« norādÄ«ja, ka bÅ«tu lietderÄ«gi nodalÄ«t uzturlÄ«dzekļu piešÄ·iršanas un laulÄ«bu šÄ·iršanas prāvas, jo Rasnačs, viņasprāt, šÄ·iršanās prāvu kavÄ“jot, tādÄ“jādi Millere un bÄ“rni netiek pie vajadzÄ«gajiem uzturlÄ«dzekļiem.

Millrere arÄ« informÄ“ja, ka paralÄ“li šai blakussÅ«dzÄ«bai viņa zemākas instances tiesā ir iesniegusi lÅ«gumu palielināt uzturlÄ«dzekļu apmÄ“ru par katru bÄ“rnu lÄ«dz Ls 80, kā arÄ« esot lÅ«gusi noteikt abu bÄ“rnu dzÄ«ves vietu pie mātes. Tiesā šie lÅ«gumi vÄ“l tikai tiks izskatÄ«ti.

Pats Rasnačs tiesā ieradies nebija, argumentÄ“jot to ar savu aizņemtÄ«bu Saeimā, kur viņam šodien esot jāuzstājas kā Juridiskās komisijas ziņotājam.

Kā jau ziņots, RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 22.novembrÄ« atzina Milleri par vainÄ«gu dokumentu viltošanā, taču no kriminālatbildÄ«bas viņu atbrÄ«voja.

Tiesa spriedumā tika paskaidrots, ka Milleres nodarījums nav radījis būtisku kaitējumu, turklāt viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tādēļ viņa no kriminālsoda ir atbrīvojama.

Millere šÄ gada maijā bija iesniegusi veidlapu namu pārvaldÄ“ "Purvciems" ar lÅ«gumu pierakstÄ«t viņu sava bijušÄ vÄ«ra Rasnača dzÄ«voklÄ« un uz šÄ«s veidlapas bija viltojusi Rasnača parakstu.

Rasnačs tad sacīja, ka pagaidām nekādus komentārus par tiesas lēmumu nevar sniegt, jo nav piedalījies tiesas sēdē.

Kā jau ziņots, tiesas process šajā lietā sākās jau 19.novembrÄ«. Rasnačs, atsaucoties uz likumu par presi, iepriekš norādÄ«ja, ka viņš ziņas par privāto dzÄ«vi un laulÄ«bas šÄ·iršanu nevarot izpaust, kamÄ“r nav stājies spÄ“kā tiesas spriedums.

"Tas, ka viņa [Millere] meklÄ“ palÄ«dzÄ«bu pie preses, liecina, ka viņa zina, kas viņu pirmdien sagaida. Viņa šajā lietā ir tiesājamā, bet es esmu cietušais," sacÄ«ja Rasnačs. SÄ«kāk viņš šo izteikumu iepriekš nepaskaidroja.

Tiesa šÄ·ir deputāta Rasnača laulÄ«bu

RÄ«ga, 6.apr., 2000. Šodien RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa nolÄ“ma šÄ·irt Saeimas deputāta Dzintara Rasnača un Ä€rijas Milleres laulÄ«bu.

Rasnača advokāts Juris Marins informÄ“ja, ka laulÄ«ba šÄ·irta, pamatojoties uz Civillikuma 75.pantu. MinÄ“tais pants paredz šÄ·irt laulÄ«bu, ja laulÄ«bas dzÄ«ve ir tik izirusi, ka laulāto turpmākā kopdzÄ«ve un Ä£imenes saglabāšanas nav iespÄ“jama.

PrasÄ«bu tiesā par laulÄ«bas šÄ·iršanu bija iesniedzis Rasnačs.

Rasnačs sarunā atturÄ“jās minÄ“t tiesas piespriesto uzturlÄ«dzekļu summu šajā laulÄ«bā dzimušajiem diviem dÄ“liem. Rasnačs tikai norādÄ«ja, ka bijusÄ« sieva prasÄ«jusi nepamatoti augstu summu. Viņš jau visu laiku bÄ“rniem maksājis uzturlÄ«dzekļu summu. Tiesa šodien piespriedusi tikai nedaudz lielāku summu par to, kas maksāta lÄ«dz šim. Taču tā neesot tā pati summa, ko prasÄ«jusi Millere.

Rasnačam laulÄ«bā ar Milleri dzimuši divi dÄ“li. Rasnačs tagad dzÄ«vo kopā ar žurnālisti Antru Krastiņu, un arÄ« šajā ārlaulÄ«bas savienÄ«bā dzimis dÄ“ls. Deputātam ir arÄ« meita no pirmās laulÄ«bas.

Rasnačs gan atturÄ“jās prognozÄ“t, vai tuvākajā laikā varÄ“tu slÄ“gt laulÄ«bu ar Krastiņu. Deputāts sacÄ«ja, ka viņam jau tagad ir jauna Ä£imene un viņš nedomā, ka jautājums par formālo pusi bÅ«tu jāizšÄ·ir uzreiz.

Jau ziņots, ka pagājušÄ gada 2.decembrÄ« tiesa noraidÄ«ja Milleres blakussÅ«dzÄ«bu, kurā viņa lÅ«dza tiesu no Rasnača ik mÄ“nesi piedzÄ«t uzturlÄ«dzekļus, kā arÄ« nodalÄ«t uzturlÄ«dzekļu piešÄ·iršanas un laulÄ«bas šÄ·iršanas tiesu prāvas.

Millere tiesā bija iesniegusi lÅ«gumu noteikt Rasnačam ikmÄ“neša uzturlÄ«dzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dÄ“liem.

Millere toreiz norādÄ«ja, ka bÅ«tu lietderÄ«gi nodalÄ«t uzturlÄ«dzekļu piešÄ·iršanas un laulÄ«bu šÄ·iršanas prāvas, jo Rasnačs, viņasprāt, kavÄ“jot šÄ·iršanās prāvu, un tādÄ“jādi Millere un bÄ“rni netiek pie vajadzÄ«gajiem uzturlÄ«dzekļiem.

Kā jau ziņots, RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 22.novembrÄ« atzina Milleri par vainÄ«gu dokumentu viltošanā, taču atbrÄ«voja viņu no kriminālatbildÄ«bas.

Tiesas spriedumā bija paskaidrots, ka Milleres nodarījums nav radījis būtisku kaitējumu, turklāt viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tādēļ viņa no kriminālsoda ir atbrīvojama.

Millere pagājušÄ gada maijā bija iesniegusi veidlapu namu pārvaldÄ“ "Purvciems" ar lÅ«gumu pierakstÄ«t viņu sava bijušÄ vÄ«ra Rasnača dzÄ«voklÄ« un uz šÄ«s veidlapas bija viltojusi Rasnača parakstu.

Dace Melbārde: atturÄ“šos paust savu subjektÄ«vo attieksmi

„NosÅ«tu atbildi uz jÅ«su š.g.4.augustā atsÅ«tÄ«to jautājumu.

Virkne normatÄ«vo likumu (AdministratÄ«vā procesa likums, Iesniegumu likums, Informācijas atklātÄ«bas likums u.c.) nosaka indivÄ«da tiesÄ«bas uz informāciju un savā profesionālajā darbÄ«bā vienmÄ“r esmu centusies to ievÄ“rot. TomÄ“r vienlaikus gribu atzÄ«mÄ“t, ka neviens no šiem normatÄ«vajiem aktiem indivÄ«dam nepiešÄ·ir tiesÄ«bas panākt, ka amatpersona pauž savu subjektÄ«vo attieksmi vai nostāju kāda cilvÄ“ka privātā jautājumā. ŠÄdas tiesÄ«bas neparedz arÄ« citi likumi. Kā norādÄ«jusi Augstākā tiesa – pat likums „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” neparedz amatpersonas pienākumu sniegt plašsaziņas lÄ«dzekļiem vai žurnālistiem viedokli, bet tikai informāciju (2011.gada 22.decembra spriedums lietā SKA-976/2011).

Å…emot vÄ“rā, ka JÅ«su uzdotais jautājums pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir lÅ«gums paust manu subjektÄ«vo attieksmi, šai gadÄ«jumā atturÄ“šos to paust. Īpaši ņemot vÄ“rā, ka jautājums skar citas personas privāto dzÄ«vi, kuras visus aspektus zina tikai pašu tuvinieku lokā.

Šajā situācijā varu tikai izteikt vispārÄ“ju pozÄ«ciju, ka ikvienam vÄ«rietim, kā arÄ« sievietei, kas ir radÄ«juši bÄ“rnus, ir jāuzņemas pilna atbildÄ«ba par to audzināšanu.”

Gaidis BÄ“rziņš: Nacionālā apvienÄ«ba iestājas, ka summa bÅ«tu palielināma

„Neapšaubāmi, ka katra vecāka pienākums ir rÅ«pÄ“ties par savu bÄ“rnu. ŠÄ·irot laulÄ«bu un nosakot uzturlÄ«dzekļu apmÄ“ru tiek ņemti vÄ“rā dažādi apsvÄ“rumi (piem., saskarsmes tiesÄ«bu izmantošana, jebkāds cits atbalsts bÄ“rnam, minimālo uzturlÄ«dzekļu apmÄ“ru u.c.). StrÄ«dus par uzturlÄ«dzekļu apmÄ“ru izšÄ·ir tiesa. Papildus jānorāda, ka UzturlÄ«dzekļu garantiju fonda likums, kas gan stājās spÄ“kā 2004.gadā, paredzÄ“ja, piemÄ“ram, ka uzsāktajās lietās pÄ“c 2010.gada 1.janvāra, uzturlÄ«dzekļus izmaksāja šÄdā apmÄ“rā:

1) par katru bÄ“rnu no viņa piedzimšanas lÄ«dz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 30 latus, bet ne vairāk par tiesas nolÄ“mumā noteikto, kā arÄ« nepārsniedzot apmÄ“ru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai;

2) par katru bÄ“rnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas lÄ«dz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 35 latus, bet ne vairāk par tiesas nolÄ“mumā noteikto, kā arÄ« nepārsniedzot apmÄ“ru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai.

1999-2000. gadā tiesu praksē piedzenamās uzturlīdzekļu summas pamatā bija mazākas.

PašreizÄ“jā Tiesu praksÄ“, nosakot uzturlÄ«dzekļu apmÄ“ru, tiesas ļoti bieži vadās no attiecÄ«gā regulÄ“juma ar spÄ“kā esošajiem grozÄ«jumiem - par katru bÄ“rnu no bÄ“rna piedzimšanas lÄ«dz septiņu gadu vecuma sasniegšanai -92, 5 Eur,  par katru bÄ“rnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas lÄ«dz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 111 Eur. Tas, protams, neierobežo vecākam maksāt arÄ« lielāku summu gluži tāpat, ka tas bija 1999-2000.gadā. NA arÄ« šobrÄ«d iestājās par to, ka šÄ« summa bÅ«tu palielināma.”

Imants Parādnieks: necienīga rīcība

„Labdien! RÄ«cÄ«bu vÄ“rtÄ“ju kā necienÄ«gu!”