RÄviņa iedzÄ«ta "nagla" zaļzemnieku "zÄrkÄ"
Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 27.11.2019. · Komentāri (0)Jelgavas ilggadÄ“jais (2001-?) pilsÄ“tgalva gluži vai uz sudraba paplÄtes pasniedza pašvaldÄ«bu ministram un valdÄ«bas partijÄm ideÄlu ieganstu sevis un viņu balstošÄ politspÄ“ka nerrošanai, šimpÄ“šanai un izdeldÄ“šanai.
TÄ nereti notiek pašvaldÄ«bnieku vidÅ«: pilnvaru termiņiem pÄrtopot arvien jaunos, prÄts un pozas sÄk mirdzÄ“t bronzÄ, pašpÄrliecinÄtÄ«ba aug augumÄ, piesardzÄ«ba izgaist... TaÄu ne visiem ir dots pagÅ«t evakuÄ“ties uz Briseli.
Protams, formÄli ņemot, sÅ«dzÄ«bu Jurim PÅ«cem par dÄ«vainÄ«bÄm Jelgavas tirgus (ne)tapšanÄ iesniedza pavisam cita persona, ne jau pats Andris RÄviņš. PašvaldÄ«bas Ä«stenotÄs patvaldÄ«bas dziļi aizkaitinÄts un personiski ÄakarÄ“ts cilvÄ“ks bija pacietÄ«gi dokumentÄ“jis šo epopeju. AprakstÄ«jis visu tÄs gaitu juridiski birokrÄtiskÄ Å¾argonÄ, viņš daudzlapušu foliantu iesniedza VARAM Ä«stajÄ brÄ«dÄ«, jo galvaspilsÄ“tÄ beidzot nobrieda vajadzÄ«gÄ konjunktÅ«ra.
Par sasiešanos ar šaubÄ«gu uzņēmumu JÅ«rmalas domes (JD) opozÄ«cija iebilda jau no paša sÄkuma, pirms trim gadiem, taÄu tÄ bija saucÄ“ja balss tuksnesÄ«, kas RÄ«gu neaizsniedza – zaļzemnieki tur bija premjerpartija, valdÄ«bas partneri rÄ“Ä·inÄjÄs ar viņu cilvÄ“ka neaizskaramÄ«bu.
Kad afÄ“ras sižets ir atbrÄ«vots no tikai ierÄ“dņiem un apikÄtiem saprotamÄs leksikas, tas naivi pÄÄ·iskajÄ nekaunÄ«bÄ rÄdÄs pat viegli šarmÄ“jošs. Provinces tikumu ainiņas...
(Tiem, kam netÄ«k atvÄ“rt atsauces.) 2016. gada maijÄ JD bez jebkÄdas publiskas izsoles uz 30 gadiem iznomÄja pašvaldÄ«bas uzņēmumam "Jelgavas tirgus" (JT) divus pilsÄ“tas nekustamos Ä«pašumus (Sporta ielÄ 2b un Zemgales prospektÄ 19a), lai tajos attÄ«stÄ«tu tirgu. TaÄu JT ilgstoši strÄdÄja ar zaudÄ“jumiem, tÄpÄ“c jÅ«lijÄ dome nolÄ“ma tÄ pamatkapitÄla palielinÄšanai piesaistÄ«t kÄdam Vladimiram Šalajevam piederošu SIA "Era2k TT" – ar mÄ“rÄ·i trijos gados, lÄ«dz šÄ« gada 6.septembrim izbÅ«vÄ“t jaunu pÄrtikas un citu preÄu tirgu.
"ERA2K TT", tobrÄ«d svaigi dibinÄta firma ar 3000 eiro pamatkapitÄlu, ieguldot 800 000 eiro, ieguva JT kontrolpaketi (51,57%), bet pašvaldÄ«ba zaudÄ“ja kontroli pÄr uzņēmumu. Tas 2017.gadÄ pÄrdevis savus Ä«pašumus "par nesamÄ“rÄ«gi zemu cenu". Šalajevs 2018.gadÄ kļuva par JT valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju. SavukÄrt šÄ« gada jÅ«lijÄ JD "bez ekonomiska pamatojuma" gÄdÄ«gi pagarinÄja jaunÄ tirgus bÅ«vniecÄ«bas termiņu vÄ“l uz trim gadiem. (BÅ«vatļauja tirgus bÅ«vniecÄ«bai izdota SIA "TerminÄla tirgus", kuras Ä«pašnieki ir "Jelgavas tirgus" un Šalajevam daļēji piederošÄ SIA "La Tirgi Jelgava".) TÄds nu ir šis stÄsts.
Valsts policijas Zemgales reÄ£iona pÄrvaldÄ“ šoruden ir sÄkts kriminÄlprocess par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu tautsaimniecÄ«bÄ – saistÄ«bÄ ar pašvaldÄ«bai daļēji piederošÄ JT pamatkapitÄla palielinÄšanu.
TurklÄt tÄdÄ“jÄdi RÄviņam un JD izdevÄs sanÄ«sties ar pilsÄ“tÄ ietekmÄ«gu uzņēmumu – ceļu bÅ«vniecÄ«bas sabiedrÄ«bu "Igate". ArÄ« tÄ pretendÄ“ja uz dalÄ«bu tirgus attÄ«stÄ«bÄ. Respektabla firma ar daudzmiljonu apgrozÄ«jumu, neraugoties uz rÅ«dÄ«jumu nežēlÄ«gÄs ceļinieku konkurences cīņÄs, nevar samierinÄties, ka to uzvar kaktu kantoris... VÄ“l nesen (22.05., NRA) uzņēmuma vadÄ«tÄjs presei sÅ«dzÄ“jÄs: "Par pagÄjušo gadu sociÄlajÄ nodoklÄ« esam samaksÄjuši 1,3 miljonus eiro, bet iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa veidÄ – 705 tÅ«kstošus eiro. PašvaldÄ«bas izraudzÄ«tais SIA "Jelgavas tirgus" partneris SIA "ERA2K TT" attiecÄ«gi sociÄlajÄ nodoklÄ« - 730 eiro, bet iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodoklÄ« – 440 eiro."
RÄviņa un Šalajeva ceļi uz pašvaldÄ«bas nekustamÄ Ä«pašuma nekrustojÄs pirmo reizi. KÄ "Dienas" 2005.gada 10.marta numurÄ rakstÄ«ja tagadÄ“jais NEPLP vicepriekšsÄ“dis, JelgavÄ uz domes sabiedrisku objektu bÅ«vniecÄ«bai 2002.gadÄ iznomÄtiem un pÄ“c tam, pÄ“c vÄ“rtÄ“tÄju domÄm, par zemu cenu privatizÄcijai nodotiem zemes gabaliem tika uzcelti lielveikali. RÄviņš toreiz notikušo skaidrot nevÄ“lÄ“jÄs – viss esot noticis, stingri ievÄ“rojot likumu. Abi uzņēmumi, kas tika pie šiem zemes gabaliem, daļēji piederÄ“ja Šalajevam.
Tirgiem mÅ«sdienu latviešu mitoloÄ£ijÄ tiek piedÄ“vÄ“ts burvju spÄ“ks glÄbt patiesi latvisko zemniecÄ«bu un kaut cik pasargÄt tautu no Ärzemju lielveikalu Ä·Ä“dÄ“m. TÄpÄ“c arÄ« pašvaldÄ«bas ap tiem vienmÄ“r tik dedzÄ«gi noņemas – tiesa, gan ar dÄ«vainiem rezultÄtiem un policijas iejaukšanos.
Protams, es nezinu, cik ļoti tieši šÄ« epopeja ar jaunÄ tirgus neesamÄ«bu nokaitinÄja un turpina dusmot jelgavniekus. TaÄu pilsÄ“ta un visa Zemgale ne bez RÄviņa rosÄ«bas acÄ«mredzami zaudÄ“ agrÄko ZZS "bastiona" slavu.
Nedaudz pažonglÄ“šu ar skaitļiem. JelgavÄ ir nepilni 40 tÅ«kstoši balsstiesÄ«go. PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs 2017.gadÄ no 16911 derÄ«giem biļeteniem par ZZS tika atdoti 7097 (41,54%), dÄvÄjot tai 7 no 15 domes mandÄtiem. Kad 2014.gadÄ tika vÄ“lÄ“ta XII Saeima, no 24646 derÄ«gÄm vÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“m šis saraksts pilsÄ“tÄ saņēma 5380 (21,8%), bet visÄ ZemgalÄ“ – 35738 biļetenus jeb 28.06%, gÅ«stot 4 parlamenta mandÄtus. PÄ“c Äetriem gadiem zaļzemnieki JelgavÄ savÄca 2784 balsis (12,20%), bet ZemgalÄ“ – 14660 jeb 12,54%, kas deva vien 2 Saeimas 2 mandÄtus (un atstÄja aiz borta zemsaviešu lÄ«deri). Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanÄs ZZS JelgavÄ vairs tika 823 balsis jeb 6,68% – no pavisam 12239 derÄ«gÄm zÄ«mÄ“m. Interesanti, kÄds bÅ«s 2021.gada rezultÄts?
TÄpÄ“c pieļauju, ka zaļzemnieku Ä«sti negaidÄ«tÄ (un arÄ« raksta autoru, godÄ«gi jÄsaka, pelnÄ«ti apskÄdÄ“jusÄ«) sakÄve sakņojas ne tikai MÄra KuÄinska nevilši izrÄdÄ«tÄ vecišÄ·Ä pagurumÄ, KÄrļa Seržanta un citu aizsÄ“dÄ“jušos deputÄtu vÄ«zdegunÄ«bÄ vai "labo darbu Äempionos". Savu artavu sabrukumÄ te noteikti deva RÄviņš, ar kuru viņi auklÄ“jÄs, kura šeptes piesedza. KÄ tur Ä«sti bija – par tÄm Dieva dzirnÄm...?