Menu
Pilnā versija

Rāviņa iedzīta "nagla" zaļzemnieku "zārkā"

Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 27.11.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jelgavas ilggadÄ“jais (2001-?) pilsÄ“tgalva gluži vai uz sudraba paplātes pasniedza pašvaldÄ«bu ministram un valdÄ«bas partijām ideālu ieganstu sevis un viņu balstošÄ politspÄ“ka nerrošanai, šimpÄ“šanai un izdeldÄ“šanai.

Tā nereti notiek pašvaldÄ«bnieku vidÅ«: pilnvaru termiņiem pārtopot arvien jaunos, prāts un pozas sāk mirdzÄ“t bronzā, pašpārliecinātÄ«ba aug augumā, piesardzÄ«ba izgaist... Taču ne visiem ir dots pagÅ«t evakuÄ“ties uz Briseli.

Protams, formāli ņemot, sÅ«dzÄ«bu Jurim PÅ«cem par dÄ«vainÄ«bām Jelgavas tirgus (ne)tapšanā iesniedza pavisam cita persona, ne jau pats Andris Rāviņš. PašvaldÄ«bas Ä«stenotās patvaldÄ«bas dziļi aizkaitināts un personiski čakarÄ“ts cilvÄ“ks bija pacietÄ«gi dokumentÄ“jis šo epopeju. AprakstÄ«jis visu tās gaitu juridiski birokrātiskā žargonā, viņš daudzlapušu foliantu iesniedza VARAM Ä«stajā brÄ«dÄ«, jo galvaspilsÄ“tā beidzot nobrieda vajadzÄ«gā konjunktÅ«ra.

Par sasiešanos ar šaubÄ«gu uzņēmumu JÅ«rmalas domes (JD) opozÄ«cija iebilda jau no paša sākuma, pirms trim gadiem, taču tā bija saucÄ“ja balss tuksnesÄ«, kas RÄ«gu neaizsniedza – zaļzemnieki tur bija premjerpartija, valdÄ«bas partneri rÄ“Ä·inājās ar viņu cilvÄ“ka neaizskaramÄ«bu.

Kad afÄ“ras sižets ir atbrÄ«vots no tikai ierÄ“dņiem un apikātiem saprotamās leksikas, tas naivi pāķiskajā nekaunÄ«bā rādās pat viegli šarmÄ“jošs. Provinces tikumu ainiņas...

(Tiem, kam netÄ«k atvÄ“rt atsauces.) 2016. gada maijā JD bez jebkādas publiskas izsoles uz 30 gadiem iznomāja pašvaldÄ«bas uzņēmumam "Jelgavas tirgus" (JT) divus pilsÄ“tas nekustamos Ä«pašumus (Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a), lai tajos attÄ«stÄ«tu tirgu. Taču JT ilgstoši strādāja ar zaudÄ“jumiem, tāpÄ“c jÅ«lijā dome nolÄ“ma tā pamatkapitāla palielināšanai piesaistÄ«t kādam Vladimiram Šalajevam piederošu SIA "Era2k TT" – ar mÄ“rÄ·i trijos gados, lÄ«dz šÄ« gada 6.septembrim izbÅ«vÄ“t jaunu pārtikas un citu preču tirgu.

"ERA2K TT", tobrÄ«d svaigi dibināta firma ar 3000 eiro pamatkapitālu, ieguldot 800 000 eiro, ieguva JT kontrolpaketi (51,57%), bet pašvaldÄ«ba zaudÄ“ja kontroli pār uzņēmumu. Tas 2017.gadā pārdevis savus Ä«pašumus "par nesamÄ“rÄ«gi zemu cenu". Šalajevs 2018.gadā kļuva par JT valdes priekšsÄ“dÄ“tāju. Savukārt šÄ« gada jÅ«lijā JD "bez ekonomiska pamatojuma" gādÄ«gi pagarināja jaunā tirgus bÅ«vniecÄ«bas termiņu vÄ“l uz trim gadiem. (BÅ«vatļauja tirgus bÅ«vniecÄ«bai izdota SIA "Termināla tirgus", kuras Ä«pašnieki ir "Jelgavas tirgus" un Šalajevam daļēji piederošÄ SIA "La Tirgi Jelgava".) Tāds nu ir šis stāsts.

Valsts policijas Zemgales reÄ£iona pārvaldÄ“ šoruden ir sākts kriminālprocess par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu tautsaimniecÄ«bā – saistÄ«bā ar pašvaldÄ«bai daļēji piederošÄ JT pamatkapitāla palielināšanu.

Turklāt tādÄ“jādi Rāviņam un JD izdevās sanÄ«sties ar pilsÄ“tā ietekmÄ«gu uzņēmumu – ceļu bÅ«vniecÄ«bas sabiedrÄ«bu "Igate". ArÄ« tā pretendÄ“ja uz dalÄ«bu tirgus attÄ«stÄ«bā. Respektabla firma ar daudzmiljonu apgrozÄ«jumu, neraugoties uz rÅ«dÄ«jumu nežēlÄ«gās ceļinieku konkurences cīņās, nevar samierināties, ka to uzvar kaktu kantoris... VÄ“l nesen (22.05., NRA) uzņēmuma vadÄ«tājs presei sÅ«dzÄ“jās: "Par pagājušo gadu sociālajā nodoklÄ« esam samaksājuši 1,3 miljonus eiro, bet iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa veidā – 705 tÅ«kstošus eiro. PašvaldÄ«bas izraudzÄ«tais SIA "Jelgavas tirgus" partneris SIA "ERA2K TT" attiecÄ«gi sociālajā nodoklÄ« - 730 eiro, bet iedzÄ«votāju ienākuma nodoklÄ« – 440 eiro."

Rāviņa un Šalajeva ceļi uz pašvaldÄ«bas nekustamā Ä«pašuma nekrustojās pirmo reizi. Kā "Dienas" 2005.gada 10.marta numurā rakstÄ«ja tagadÄ“jais NEPLP vicepriekšsÄ“dis, Jelgavā uz domes sabiedrisku objektu bÅ«vniecÄ«bai 2002.gadā iznomātiem un pÄ“c tam, pÄ“c vÄ“rtÄ“tāju domām, par zemu cenu privatizācijai nodotiem zemes gabaliem tika uzcelti lielveikali. Rāviņš toreiz notikušo skaidrot nevÄ“lÄ“jās – viss esot noticis, stingri ievÄ“rojot likumu. Abi uzņēmumi, kas tika pie šiem zemes gabaliem, daļēji piederÄ“ja Šalajevam.

Tirgiem mÅ«sdienu latviešu mitoloÄ£ijā tiek piedÄ“vÄ“ts burvju spÄ“ks glābt patiesi latvisko zemniecÄ«bu un kaut cik pasargāt tautu no ārzemju lielveikalu Ä·Ä“dÄ“m. TāpÄ“c arÄ« pašvaldÄ«bas ap tiem vienmÄ“r tik dedzÄ«gi noņemas – tiesa, gan ar dÄ«vainiem rezultātiem un policijas iejaukšanos.

Protams, es nezinu, cik ļoti tieši šÄ« epopeja ar jaunā tirgus neesamÄ«bu nokaitināja un turpina dusmot jelgavniekus. Taču pilsÄ“ta un visa Zemgale ne bez Rāviņa rosÄ«bas acÄ«mredzami zaudÄ“ agrāko ZZS "bastiona" slavu.

Nedaudz pažonglÄ“šu ar skaitļiem. Jelgavā ir nepilni 40 tÅ«kstoši balsstiesÄ«go. PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās 2017.gadā no 16911 derÄ«giem biļeteniem par ZZS tika atdoti 7097 (41,54%), dāvājot tai 7 no 15 domes mandātiem. Kad 2014.gadā tika vÄ“lÄ“ta XII Saeima, no 24646 derÄ«gām vÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“m šis saraksts pilsÄ“tā saņēma 5380 (21,8%), bet visā ZemgalÄ“ – 35738 biļetenus jeb 28.06%, gÅ«stot 4 parlamenta mandātus. PÄ“c četriem gadiem zaļzemnieki Jelgavā savāca 2784 balsis (12,20%), bet ZemgalÄ“ – 14660 jeb 12,54%, kas deva vien 2 Saeimas 2 mandātus (un atstāja aiz borta zemsaviešu lÄ«deri). Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanās ZZS Jelgavā vairs tika 823 balsis jeb 6,68% – no pavisam 12239 derÄ«gām zÄ«mÄ“m. Interesanti, kāds bÅ«s 2021.gada rezultāts?

TāpÄ“c pieļauju, ka zaļzemnieku Ä«sti negaidÄ«tā (un arÄ« raksta autoru, godÄ«gi jāsaka, pelnÄ«ti apskādÄ“jusÄ«) sakāve sakņojas ne tikai Māra Kučinska nevilši izrādÄ«tā vecišÄ·Ä pagurumā, Kārļa Seržanta un citu aizsÄ“dÄ“jušos deputātu vÄ«zdegunÄ«bā vai "labo darbu čempionos". Savu artavu sabrukumā te noteikti deva Rāviņš, ar kuru viņi auklÄ“jās, kura šeptes piesedza. Kā tur Ä«sti bija – par tām Dieva dzirnām...?

Novērtē šo rakstu:

0
0