RÄvis grib vÄ“l 11 miljonus gudrona dÄ«Ä·u izsmelÅ¡anai
PIETIEK · 07.05.2015. · Komentāri (45)Pirms mÄ“neša InÄukalna sÄ“rskÄbo gudrona dÄ«Ä·u sanÄcijas veicÄ“js – Gunta RÄvja uzņēmums Skonto bÅ«ve – izplatÄ«ja paziņojumu, ka pÄ“c papildu naudas piešÄ·iršanas izsmelšanas process noris saskaÅ†Ä ar grafiku, no dÄ«Ä·iem izsmelts 24 tÅ«kstošu tonnu un lÄ«dz gada beigÄm tiks izsmelti visi 30 tÅ«kstoši tonnu. TomÄ“r tagad uzņēmums prasa vÄ“l 11 miljonus eiro, lai darbus pabeigtu. Ja iepriekš papildu finansÄ“jums tika prasÄ«ts sakarÄ ar jaunatklÄtÄm Ä·Ä«miskÄm vielÄm, tagad esot izrÄdÄ«jies, ka jÄizsmeļ par 45% vairÄk – 44 tÅ«kstoši tonnu.
Ar skandÄliem, aizdomÄm par korupciju un atbildÄ«gÄ Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas ierÄ“dņa – valsts sekretÄra Aleksandra Antonova atlaišanu apvÄ«tÄ epopejÄ Skonto bÅ«ve iepriekš panÄca, ka pÄ“rn gudrona dÄ«Ä·u sanÄcijai tika piešÄ·irti prasÄ«tie papildu 16,5 miljoni eiro, lai gan kopÄ“jÄs projekta izmaksas sÄkotnÄ“ji bija paredzÄ“tas 20,3 miljoni latu (28,88 miljoni eiro). Papildu nauda tika prasÄ«ta, jo gudrona dÄ«Ä·u Ä·Ä«miskais sastÄvs izrÄdÄ«jies citÄdÄks, nekÄ bijis norÄdÄ«ts iepirkuma dokumentÄcijÄ.
TomÄ“r Skonto bÅ«vei naudas atkal ir par maz. Šoreiz naudas prasÄ«šanai tiek izmantots cits pamatojums – izrÄdÄ«jies, ka izsmeļamÄs vielas dÄ«Ä·os ir krietni vairÄk, nekÄ sÄkotnÄ“ji domÄts un nekÄ iepirkuma dokumentos uzrÄdÄ«ts. SituÄciju Ä«paši saspringtu padara apstÄklis, ka InÄukalna sÄ“rskÄbo dÄ«Ä·u sanÄcijas projektu realizÄ“ ar Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“jumu, un, lai nezaudÄ“tu Eiropas naudu, ir svarÄ«gi projektu pabeigt paredzÄ“tajÄ termiÅ†Ä – šÄ gada beigÄs.
Skonto bÅ«ves sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄliste Ilga Sokolova norÄda, ka papildu lÄ«dzekļi 11 miljonu eiro apmÄ“rÄ ir nepieciešami tÄpÄ“c, lai šogad pilnÄ«bÄ pabeigtu projekta Ä«stenošanu, nevis kÄ papildu izmaksas par esošÄ darba apjoma veikšanu. „PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ ES fondu lÄ«dzfinansÄ“jums draud izgÄzties,” uzsver uzņēmuma pÄrstÄve.
PÄ“c viņas sniegtÄs informÄcijas, projekta Ä«stenošanas gaitÄ aprÄ“Ä·inÄts, ka kļūda Valsts vides dienesta izsludinÄtajÄ iepirkuma konkursÄ, uz kura pamata tika iesniegts pieteikums un parakstÄ«ts lÄ«gums par darbu veikšanu, esot aptuveni 45% apmÄ“rÄ - dienvidu dÄ«Ä·Ä« atrodas aptuveni 44 200 tonnu gudrona, nevis 30 200, kÄ norÄdÄ«ts VVD veiktajÄ priekšizpÄ“tÄ“.
„TÄtad ar uzņēmumu Skonto bÅ«ve ir noslÄ“gts lÄ«gums par darbu veikšanu apmÄ“rÄ, kas patiesÄ«bÄ ir gandrÄ«z uz pusi lielÄks. LÄ«dz ar to 11 miljoni eiro ir nepieciešami tam, lai bÅ«tu iespÄ“jams veikt visa gudrona sanÄciju, ne tikai par apjomu, kas norÄdÄ«ts lÄ«gumÄ ar uzņēmÄ“ju,” papildu finansÄ“juma nepieciešamÄ«bu pamato Skonto bÅ«ve.
Uzņēmums uzsver, ka jau lÄ«dz maija beigÄm Skonto bÅ«ve kopÄ«gi ar vÄcu partneriem bÅ«s izsmÄ“lusi un pÄrstrÄdÄjusi visu lÄ«gumÄ noteikto gudrona apjomu – 30 200 tonnu. „Par to, kas notiks pÄ“c maija un ar atlikušajÄm 14 000 tonnÄm materiÄla, šobrÄ«d Valsts vides dienests nekÄdu lÄ“mumu nav pieņēmis,” norÄda Sokolova, piebilstot, ka maija beigÄs beigsies lÄ«gums arÄ« ar vÄcu partneri - MUEG GmbH, kas veic materiÄla piegÄdi un pÄrstrÄdi VÄcijÄ.
VÄcijas kompÄnijas pieredze ar lÄ«dzÄ«giem sanÄcijas projektiem VÄcijÄ un citviet EiropÄ rÄdot, ka pasÅ«tÄ«tÄjs lÄ«gumu vienmÄ“r noslÄ“dz ar vienošanos par apmaksu “post factum” – pÄ“c faktiskÄ apjoma, kurÄ ir norÄdÄ«ti plÄnotie, nevis faktiskie apjomi, lai izmaiņu gadÄ«jumÄ projektu varÄ“tu Ä«stenot pilnÄ apmÄ“rÄ. „KÄ zinÄms, tÄ tas nav noticis Latvijas gadÄ«jumÄ,” atgÄdina Skonto bÅ«ves pÄrstÄve.
PÄ“c uzņēmuma pÄrstÄves teiktÄ, jÄņem vÄ“rÄ arÄ« fakts, ka pasÅ«tÄ«tÄjs par šo problÄ“mu ir informÄ“ts jau kopš februÄra.
Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija šÄ«s dienas laikÄ tÄ arÄ« neatbildÄ“ja uz jautÄjumu, vai Skonto bÅ«ve lÅ«dz papildu finansÄ“jumu gudrona dÄ«Ä·u projektam.
KÄ jau ziņots, InÄukalna gudrona dÄ«Ä·u sanÄcijas projektu sÄka 2011.gadÄ, bet tikai 2012.gada februÄrÄ« Skonto bÅ«ve oficiÄlÄ vÄ“stulÄ“ ziņoja, ka attÄ«rÄ«šana izmaksÄs dÄrgÄk, nokavÄ“jot termiņu, kurÄ darbu izpildÄ«tÄjs varÄ“ja ziņot par neparedzÄ“tiem apstÄkļiem lÄ«guma izpildÄ“. PÄrvarot birokrÄtiskos šÄ·Ä“ršÄ¼us, VARAM un valdÄ«ba atrada risinÄjumu, kÄ piešÄ·irt papildu prasÄ«to finansÄ“jumu 16,5 miljonu eiro apmÄ“rÄ.
LÄ«gums ar Skonto bÅ«vi par InÄukalna sÄ“rskÄbÄ gudrona dÄ«Ä·u sanÄciju tika noslÄ“gts vÄ“l Vides ministrijas laikÄ 2010.gada septembrÄ«. Projekta pasÅ«tÄ«tÄjs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais bÅ«vuzņēmÄ“js - SIA Skonto bÅ«ve, savukÄrt tehnoloÄ£isko aprÄ«kojumu nodrošina VÄcijas kompÄnija Mueg. Projekta izmaksas sasniedz 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas fonda lÄ«dzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansÄ“jums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).
DÄ«Ä·i atrodas InÄukalna pagasta teritorijÄ 30 lÄ«dz 35 kilometrus uz austrumiem no RÄ«gas. 20.gadsimta 50.-80.gados no RÄ«gas naftas pÄrstrÄdes un smÄ“reļļu rÅ«pnÄ«cas tika izvests sÄ“rskÄbais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojÄs medicÄ«nisko un parfimÄ“rijas eļļu ražošanas procesÄ. LÄ«dz 20.gadsimta 70.gadu sÄkumam tÄ uzglabÄšanai tika izmantots ziemeļu dÄ«Ä·is, bet vÄ“lÄk - dienvidu dÄ«Ä·is. Atkritumi tika izgÄzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolÄcijas.
Abos gadÄ«jumos gudrona dÄ«Ä·u piesÄrņojums infiltrÄcijas ceÄ¼Ä nonÄcis gruntsÅ«deņos un arÄ« artÄ“ziskajos Å«deņos 70 lÄ«dz 90 metru dziļumÄ. PiesÄrņotie artÄ“ziskie Å«deņi ar Ätrumu 25 lÄ«dz 35 metri gadÄ virzÄs uz ziemeļiem Gaujas upes virzienÄ. PiesÄrņoto pazemes Å«deņu apjoms ziemeļu dÄ«Ä·a apkÄrtnÄ“ ir 108 000 kubikmetru, savukÄrt piesÄrņoto pazemes Å«deņu izplatÄ«bas areÄli ziemeļu dÄ«Ä·im ir 148 hektÄri, bet dienvidu dÄ«Ä·im - 139 hektÄri.
SÄ“rskÄbais gudrons pÄ“c izskata ir melna, šÄ·idra, pusšÄ·idra vai cieta masa ar izteiktu sÄ“ra dioksÄ«da smaku. Šo gadu laikÄ dÄ«Ä·os regulÄri gÄjuši bojÄ dažÄdu sugu Å«densputni, kuriem gan sÄ“rskÄbes, gan naftas dēļ salÄ«p spalvas, kas liedz putniem lidot.