Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mÄ“neša Inčukalna sÄ“rskābo gudrona dÄ«Ä·u sanācijas veicÄ“js – Gunta Rāvja uzņēmums Skonto bÅ«ve ­– izplatÄ«ja paziņojumu, ka pÄ“c papildu naudas piešÄ·iršanas izsmelšanas process noris saskaņā ar grafiku, no dÄ«Ä·iem izsmelts 24 tÅ«kstošu tonnu un lÄ«dz gada beigām tiks izsmelti visi 30 tÅ«kstoši tonnu. TomÄ“r tagad uzņēmums prasa vÄ“l 11 miljonus eiro, lai darbus pabeigtu. Ja iepriekš papildu finansÄ“jums tika prasÄ«ts sakarā ar jaunatklātām Ä·Ä«miskām vielām, tagad esot izrādÄ«jies, ka jāizsmeļ par 45% vairāk – 44 tÅ«kstoši tonnu.

Ar skandāliem, aizdomām par korupciju un atbildÄ«gā Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas ierÄ“dņa – valsts sekretāra Aleksandra Antonova atlaišanu apvÄ«tā epopejā Skonto bÅ«ve iepriekš panāca, ka pÄ“rn gudrona dÄ«Ä·u sanācijai tika piešÄ·irti prasÄ«tie papildu 16,5 miljoni eiro, lai gan kopÄ“jās projekta izmaksas sākotnÄ“ji bija paredzÄ“tas 20,3 miljoni latu (28,88 miljoni eiro). Papildu nauda tika prasÄ«ta, jo gudrona dÄ«Ä·u Ä·Ä«miskais sastāvs izrādÄ«jies citādāks, nekā bijis norādÄ«ts iepirkuma dokumentācijā.

TomÄ“r Skonto bÅ«vei naudas atkal ir par maz. Šoreiz naudas prasÄ«šanai tiek izmantots cits pamatojums – izrādÄ«jies, ka izsmeļamās vielas dÄ«Ä·os ir krietni vairāk, nekā sākotnÄ“ji domāts un nekā iepirkuma dokumentos uzrādÄ«ts. Situāciju Ä«paši saspringtu padara apstāklis, ka Inčukalna sÄ“rskābo dÄ«Ä·u sanācijas projektu realizÄ“ ar Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“jumu, un, lai nezaudÄ“tu Eiropas naudu, ir svarÄ«gi projektu pabeigt paredzÄ“tajā termiņā – šÄ gada beigās.

Skonto bÅ«ves sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Ilga Sokolova norāda, ka papildu lÄ«dzekļi 11 miljonu eiro apmÄ“rā ir nepieciešami tāpÄ“c, lai šogad pilnÄ«bā pabeigtu projekta Ä«stenošanu, nevis kā papildu izmaksas par esošÄ darba apjoma veikšanu. „PretÄ“jā gadÄ«jumā ES fondu lÄ«dzfinansÄ“jums draud izgāzties,” uzsver uzņēmuma pārstāve.

PÄ“c viņas sniegtās informācijas, projekta Ä«stenošanas gaitā aprÄ“Ä·ināts, ka kļūda Valsts vides dienesta izsludinātajā iepirkuma konkursā, uz kura pamata tika iesniegts pieteikums un parakstÄ«ts lÄ«gums par darbu veikšanu, esot aptuveni 45% apmÄ“rā - dienvidu dÄ«Ä·Ä« atrodas aptuveni 44 200 tonnu gudrona, nevis 30 200, kā norādÄ«ts VVD veiktajā priekšizpÄ“tÄ“.

„Tātad ar uzņēmumu Skonto bÅ«ve ir noslÄ“gts lÄ«gums par darbu veikšanu apmÄ“rā, kas patiesÄ«bā ir gandrÄ«z uz pusi lielāks. LÄ«dz ar to 11 miljoni eiro ir nepieciešami tam, lai bÅ«tu iespÄ“jams veikt visa gudrona sanāciju, ne tikai par apjomu, kas norādÄ«ts lÄ«gumā ar uzņēmÄ“ju,” papildu finansÄ“juma nepieciešamÄ«bu pamato Skonto bÅ«ve.

Uzņēmums uzsver, ka jau lÄ«dz maija beigām Skonto bÅ«ve kopÄ«gi ar vācu partneriem bÅ«s izsmÄ“lusi un pārstrādājusi visu lÄ«gumā noteikto gudrona apjomu – 30 200 tonnu. „Par to, kas notiks pÄ“c maija un ar atlikušajām 14 000 tonnām materiāla, šobrÄ«d Valsts vides dienests nekādu lÄ“mumu nav pieņēmis,” norāda Sokolova, piebilstot, ka maija beigās beigsies lÄ«gums arÄ« ar vācu partneri - MUEG GmbH, kas veic materiāla piegādi un pārstrādi Vācijā.

Vācijas kompānijas pieredze ar lÄ«dzÄ«giem sanācijas projektiem Vācijā un citviet Eiropā rādot, ka pasÅ«tÄ«tājs lÄ«gumu vienmÄ“r noslÄ“dz ar vienošanos par apmaksu “post factum” – pÄ“c faktiskā apjoma, kurā ir norādÄ«ti plānotie, nevis faktiskie apjomi, lai izmaiņu gadÄ«jumā projektu varÄ“tu Ä«stenot pilnā apmÄ“rā. „Kā zināms, tā tas nav noticis Latvijas gadÄ«jumā,” atgādina Skonto bÅ«ves pārstāve.

PÄ“c uzņēmuma pārstāves teiktā, jāņem vÄ“rā arÄ« fakts, ka pasÅ«tÄ«tājs par šo problÄ“mu ir informÄ“ts jau kopš februāra.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija šÄ«s dienas laikā tā arÄ« neatbildÄ“ja uz jautājumu, vai Skonto bÅ«ve lÅ«dz papildu finansÄ“jumu gudrona dÄ«Ä·u projektam.

Kā jau ziņots, Inčukalna gudrona dÄ«Ä·u sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārÄ« Skonto bÅ«ve oficiālā vÄ“stulÄ“ ziņoja, ka attÄ«rÄ«šana izmaksās dārgāk, nokavÄ“jot termiņu, kurā darbu izpildÄ«tājs varÄ“ja ziņot par neparedzÄ“tiem apstākļiem lÄ«guma izpildÄ“. Pārvarot birokrātiskos šÄ·Ä“ršÄ¼us, VARAM un valdÄ«ba atrada risinājumu, kā piešÄ·irt papildu prasÄ«to finansÄ“jumu 16,5 miljonu eiro apmÄ“rā.

LÄ«gums ar Skonto bÅ«vi par Inčukalna sÄ“rskābā gudrona dÄ«Ä·u sanāciju tika noslÄ“gts vÄ“l Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrÄ«. Projekta pasÅ«tÄ«tājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais bÅ«vuzņēmÄ“js - SIA Skonto bÅ«ve, savukārt tehnoloÄ£isko aprÄ«kojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sasniedz 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas fonda lÄ«dzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansÄ“jums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).

DÄ«Ä·i atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 lÄ«dz 35 kilometrus uz austrumiem no RÄ«gas. 20.gadsimta 50.-80.gados no RÄ«gas naftas pārstrādes un smÄ“reļļu rÅ«pnÄ«cas tika izvests sÄ“rskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicÄ«nisko un parfimÄ“rijas eļļu ražošanas procesā. LÄ«dz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dÄ«Ä·is, bet vÄ“lāk - dienvidu dÄ«Ä·is. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

SÄ“rskābais gudrons pÄ“c izskata ir melna, šÄ·idra, pusšÄ·idra vai cieta masa ar izteiktu sÄ“ra dioksÄ«da smaku. Šo gadu laikā dÄ«Ä·os regulāri gājuši bojā dažādu sugu Å«densputni, kuriem gan sÄ“rskābes, gan naftas dēļ salÄ«p spalvas, kas liedz putniem lidot.

Novērtē šo rakstu:

0
0