Recepte tautas pakļauÅ¡anai, trauksmes cÄ“lÄju apklusinÄÅ¡anai un demokrÄtijas un tiesiskuma iznÄ«cinÄÅ¡anai
Normunds Å litke · 16.08.2022. · Komentāri (0)TÄdi valsts apvÄ“rsumi kÄ LatvijÄ 1934. gada 15. maijÄ Rietumu pasaulÄ“ notiek aizvien retÄk. TaÄu daudzu pie varas esošo vÄ“lme sagrÄbt un noturÄ“t aizvien lielÄku ietekmi vai pat iegÅ«t absolÅ«tu varu - izveidot t.s. varas vertikÄli - nekur nav pazudusi. Tieši otrÄdi, šÄ« tendence ir aizvien pieaugoša un nu jau skar ne tikai daudzas demokrÄtijas EiropÄ, bet pat arÄ« ASV pÄ“dÄ“jo gadu laikÄ, gan ne bez Krievijas aÄ£entu slepenas ietekmes, balansÄ“ uz konstitucionÄlÄs krÄ«zes robežas. Latvija diemžēl nav izņēmums.
Valsts hibrÄ«dapvÄ“rsumu jeb hÄ«brÄ«duzbrukumu valstij un tÄs tautai var salÄ«dzinÄt ar procesu, ko sauc par “krupja vÄrÄ«šanas efektu" – zinÄtÄji stÄsta, ka, ja krupi, kas izņemts no auksta un svaiga Å«dens, ieliek siltÄ Å«denÄ« katliņÄ, tas izlec ÄrÄ un tÄdÄ“jÄdi izdzÄ«vo. Bet ja auksta Å«dens trauku ar krupi tajÄ uzliek uz uguns un silda lÄ“ni, tad krupis pašapmierinÄts plunÄÄjas un beigu beigÄs uzvÄrÄs. To var mÄ“Ä£inÄt pasniegt kÄ humÄnu metodi – krupim pašam viss patika, krupis neprotestÄ“ja un neiebilda no viduslaikos nepelnÄ«ti sliktu reputÄciju guvušÄ necilÄ abinieka pÄrvÄ“rsties demokrÄtiskÄ un garšÄ«gÄ zupÄ. Un ir grÅ«ti ko iebilst aÄ£itatoriem un propagandistiem – daudz labÄk taÄu ir bÅ«t kopÄ ar citiem siltumÄ, turklÄt ar piedevÄm un garšvielÄm - zupÄ, nekÄ tupÄ“t aukstÄ dÄ«Ä·Ä« ar dÄ“lÄ“m un vardÄ“m…
Krievijai neizdevÄs Ukrainu pakļaut ar “lÄ“nu sildÄ«šanu” kÄ, piemÄ“ram, Baltkrieviju vai ArmÄ“niju. VisticamÄk, ne jau tÄpÄ“c, ka Krievijas specdienestiem bija kÄdi šÄ·Ä“ršÄ¼i to izdarÄ«t, bet drÄ«zÄk vairÄku savstarpÄ“ji nesaistÄ«tu apstÄkļu dēļ, piemÄ“ram, šim mÄ“rÄ·im izsniegto lÄ«dzekļu piesavinÄšanÄs jeb brutÄlÄs zagšanas dēļ, attiecÄ«go Krievijas dienestu savstarpÄ“jo nesaskaņu dēļ, aplamas specdienestu piegÄdÄtÄs informÄcijas un analÄ«zes materiÄlu dēļ – un atkal – arÄ« šiem mÄ“rÄ·iem piešÄ·irtÄ finansÄ“juma izzagšanas dēļ.
Protams, arÄ« aplamu jeb nepamatotu lÄ“mumu pieņemšanas no ambiciozÄ un nežēlÄ«gÄ diktatora puses dēļ. Jo vairÄk tÄpÄ“c, ka Putins lieliski zina politiskÄs Äbeces pamatus – jebkurš vairÄk vai mazÄk uzvarošs karš vairo lielvalsts politiskÄ lÄ«dera reitingus un autoritÄti sabiedrÄ«bÄ, secÄ«gi viņš, visticamÄk, gribÄ“ja “nošaut divus zaÄ·us ar vienu šÄvienu”. Jo vairÄk - Krievijas sabiedrÄ«bÄ, kuras lielÄkÄ daļa ir “kÄra” uz teritoriÄliem iekarojumiem un militÄrÄm uzvarÄm. Un ne tikai militÄrÄm: atcerÄ“simies SoÄu olimpiÄdi – uzvara par katru cenu, ja ne citÄdi, tad ar aizliegtÄm vielÄm un neatļautiem paņēmieniem.
Krievija un tÄs autoritÄrais diktators ar otro iebrukumu UkrainÄ smagi kļūdÄ«jÄs. Faktiski jau pirmais, šÄ·ietami veiksmÄ«gais 2014. gada iebrukums KrimÄ un Ukrainas austrumos nesa viņam vien Ä«stermiņa panÄkumus, ilgtermiņa perspektÄ«vas bÅ«tiski pat pasliktinot. SecinÄms, ka “Å«dens bija pÄrÄk karsts krupim” gan 2014. gadÄ, gan, vÄ“l jo vairÄk, 2022. gadÄ. Nu atliek vien PSRS vasaļvalstÄ«s (ÄŒehoslovÄkijÄ, UngÄrijÄ vai AfganistÄnÄ) un pÄ“c PSRS sabrukuma pašÄ KrievijÄ, BaltkrievijÄ vai SÄ«rijÄ aprobÄ“tÄs metodes – rÄ«koties strauji un nežēlÄ«gi - “krupis” nu ir jÄnogalina Ätri un nesaudzÄ«gi, neskatoties uz apkÄrtÄ“jo skatieniem un iebildumiem. Atmetot sÄkotnÄ“jos plÄnus par tautas pakļaušanu un valsts okupÄciju, kÄ arÄ« tai sekojošu teritoriju aneksiju, pasniegt kÄ tur dzÄ«vojošo iedzÄ«votÄju atbrÄ«vošanu (“denacifikÄciju”) - kÄ tas savulaik izdevÄs LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ, taÄu ne SomijÄ. Atmetot nodomu pasniegt notikušo kÄ “krupja atbrÄ«vošanu un labprÄtÄ«gu pievienošanos zupai”.
Vai mums LatvijÄ un visÄ BaltijÄ jÄbaidÄs, ka arÄ« mums neprognozÄ“jamais Krievijas agresors uzbruks? VisdrÄ«zÄk LatvijÄ nav. Un ne jau tÄpÄ“c vien, ka esam NATO jeb OTAN valsts (stÄsts kÄ un kÄpÄ“c esam tur tikuši ir “citas zupas” vÄ“rts), bet arÄ« tÄpÄ“c, ka LatvijÄ “krupja metode” diemžēl vÄ“l aizvien darbojas pietiekami labi vai pat nevainojami. TÄ komunisti visus šos gadus ir saglabÄjuši savu politisko un ekonomisko ietekmi, Krievijas specdienesti LatvijÄ ilgstoši jutÄs kÄ savÄs mÄjÄs, viņu aÄ£enti turpinÄja ieņemt valsts augstÄkos amatus, kas palÄ«dzÄ“ja viņiem nostiprinÄties visÄs svarÄ«gÄkajÄs pozÄ«cijÄs. Dažas neÄ“rtÄ«bas gan radÄ«ja ASV vÄ“stniecÄ«bas ietekme, taÄu to atsvÄ“ra piekļuve NATO dokumentiem un plÄniem (varbÅ«t tÄpÄ“c Krievija pÄrÄk skaļi neprotestÄ“ja, kad Latvija pievienojÄs NATO).
Karš UkrainÄ vienÄ brÄ«dÄ« ir daudz ko mainÄ«jis. TaÄu ir arÄ« padarÄ«jis par zinÄmu “pulvera mucu” Latvijas represÄ«vÄs iestÄdes un tÄs specdienestus. Tam visam zinÄmu asumu “piešauj” tuvojošÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kuras daudziem pie varas esošajiem un nodokļu maksÄtÄju naudas pÄrdalÄ«tajiem pietuvinÄtajiem var izvÄ“rsties par personÄ«go traģēdiju vai pat krahu. TÄpÄ“c, kamÄ“r vien šiem cilvÄ“kiem, kas Latvijas sabiedrÄ«bu un tautu trÄ«sdesmit gadus ir “vÄrÄ«juši zupÄ”, vÄ“l ir vara, viņi to izmantos savÄs interesÄ“s kÄ stÅ«rÄ« iedzÄ«tas žurkas. LatvijÄ, protams, neder tÄdas metodes kÄ KrievijÄ vai BaltkrievijÄ, piemÄ“ram, varai nevÄ“lamo uzņēmÄ“ju, sabiedrisko darbinieku un opozÄ«cijas politiÄ·u aresti saistÄ«bÄ ar klaji izdomÄtiem noziegumiem, neatkarÄ«gÄs preses izdevumu slÄ“gšana izdomÄtu pÄrkÄpumu dēļ, cilvÄ“ku nolaupÄ«šanas un pat brutÄlas slepkavÄ«bas, vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu viltošanas un jebkÄdu protestu vardarbÄ«gas apspiešanas. TaÄu ir izkopts vesels arsenÄls citu un arÄ« ļoti iedarbÄ«gu metožu kÄ, neitralizÄ“jot trauksmes cÄ“lÄjus un oponentus, palikt pie varas. VisefektÄ«vÄkÄ un visvairÄk aprobÄ“tÄ metode šÄdu mÄ“rÄ·u sasniegšanai LatvijÄ ir visai apšaubÄmu taÄu pietiekami iedarbÄ«gu kriminÄlprocesu uzsÄkšana pret nepaklausÄ«gajiem, trauksmes cÄ“lÄjiem un cita veida “izlÄ“cÄ“jiem”.
IepazÄ«stoties ar daudziem pÄ“dÄ“jo gadu skaļÄkajiem kriminÄlprocesu materiÄliem, diemžēl nÄkas secinÄt, ka tiesiskuma un drošÄ«bas jomÄ esam daudz tuvÄk Krievijai un Baltkrievijai, nekÄ tas tiek afišÄ“ts un arÄ« uztverts sabiedrÄ«bÄ. BezjÄ“dzÄ«gi un nepamatoti kriminÄlprocesi vai vismaz disciplinÄrlietas pret trauksmes cÄ“lÄjiem vai naudas izzagšanas shÄ“mu atklÄjÄ“jiem. DisciplinÄrlietas un kriminÄlvajÄšanas pret nepaklausÄ«giem tiesnešiem, nepakļÄvÄ«giem prokuroriem un nekontrolÄ“jamiem izmeklÄ“tÄjiem. Notiek pat vÄ“ršanÄs pret advokÄtiem, kuri ceļ trauksmi vai aktÄ«vi un drosmÄ«gi iebilst pret notiekošo. Jaunie universÄlie noziegumi - datu “nelikumÄ«ga” apstrÄde, neslavas celšana, grÄmatvedÄ«bas un statistiskÄs informÄcijas noteikumu pÄrkÄpšana, maksÄtnespÄ“jas procesa noteikumu pÄrkÄpšana, viltus ziņu izplatÄ«šana kÄ huligÄnisms, vajÄšana, liecinieku ietekmÄ“šana, kara attaisnošana, “noziedzÄ«gi iegÅ«tu” finanšu lÄ«dzekļu legalizÄcija, aizliegtu priekšmetu glabÄšana.
TÄ, piemÄ“ram, tÄpat kÄ KrievijÄ bez “cietušÄ” ziņas un pat pret viņa gribu tiek tiesÄtas personas par “zaudÄ“jumu” nodarÄ«šanu komersantiem - gan tÄdiem, kuros akcijas jeb kapitÄla daļas pieder Latvijas valstij, gan arÄ« tÄdiem, kas ir pilnÄ«gi privÄti. ShÄ“ma ir vienkÄrša – šis konkrÄ“tais darÄ«jums (lÄ«gums, maksÄjums) radÄ«ja zaudÄ“jumus, un tas nekas, ka ir akcionÄru sapulces saskaņojums, tas nekas, ka uzņēmumam kopumÄ ir peļņa, tas nekas, ka apmÄ“ram puse visu darÄ«jumu jebkuram komersantam nes zaudÄ“jumus. Ir grÅ«ti iedomÄties kÄda uzņēmuma vadÄ«tÄju, kuram visi darÄ«jumi ir bijuši peļņu nesoši! TÄtad var pie atbildÄ«bas saukt ikvienu, kas ir vadÄ«jis kÄdu uzņēmumu…
KriminÄllikuma pants, ko var piemÄ“rot gandrÄ«z jebkurai valsts amatpersonai un faktiski visiem uzņēmÄ“jiem un pašnodarbinÄtajiem, kÄ arÄ« jebkuram kÄda labuma saņēmÄ“jam, kÄ arÄ«, piemÄ“ram, advokÄtiem, notÄriem un tiesu izpildÄ«tÄjiem, ir nepatiesu ziņu sniegšana kÄdÄs deklarÄcijÄs. Šo lieliski ilustrÄ“ja absurdais un nežēlÄ«gais piemÄ“rs ar VentspilÄ« bojÄ gÄjušÄ puisÄ“na vecÄkiem, viņiem nepareizi deklarÄ“jot naudas kompensÄciju bÄ“rna nÄves sakarÄ. DzirdÄ“jÄm ziņu no prokuratÅ«ras, ka tas esot formÄls noziegums, kas tÄpat kÄ, piemÄ“ram, cilvÄ“ka slepkavÄ«ba esot neatgriezeniski noticis “ar deklarÄcijas iesniegšanas brÄ«di nodokļu administrÄcijÄ”. PatiešÄm? Vai ir kÄ sodÄ«ti šo aplamo tēžu autori un kriminÄlprocesa iniciatori un tÄ ierosinÄtÄji un uzraugi?
RepresÄ«vo iestÄžu arsenÄlÄ ir arÄ« aprobÄ“tas shÄ“mas ar tiesÄšanu par nolaidÄ«bu: “kÄpÄ“c tik vÄ“lu reaģējÄt?”. ŠÄdas shÄ“mas represÄ«vÄs iestÄdes parasti realizÄ“ pret personÄm, kuras pašas atklÄj nelikumÄ«bas, piemÄ“ram, iestÄdes lÄ«dzekļu piesavinÄšanos vai kÄdu datu prettiesÄ«gu nodošanu. ŠÄdi piemÄ“ri ir kÄdas lidostas telefonu sarunu noklausÄ«šanÄs lieta, kur piecus gadus tiesÄja, tostarp, personas, kas pašas nelikumÄ«bas bija atklÄjušas, ar absurdu argumentu “kÄpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jÄt?”. Kas lÄ«dzÄ«gs notika lietÄ ar kÄdu valsts iestÄdi, kuras grÄmatvede pieÄ·Ä“ra iestÄdes kasieri valsts lÄ«dzekļu pasavinÄšanÄ - vairÄkus gadus tiesÄja … grÄmatvedi, kas to atklÄja – ar to pašu absurdo argumentu: “kÄpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jÄt?”. Piebilstams, ka “noklausÄ«šanÄs” lietÄ neviens pat nemÄ“Ä£inÄja no aizstÄvÄ«bas slÄ“pt, ka lieta ir safabricÄ“ta un tiek turpinÄta atsevišÄ·u prokuratÅ«ras darbinieku karjeras ambÄ«ciju dēļ - visu cieņu šÄ«s lietas prokuroram, kurš, Ä«si pirms savas nÄves, valsts nepamatoto un absurdo apsÅ«dzÄ«bu neesošajos noziegumos atsauca - šobrÄ«d valsts aprÄ“Ä·ina nepamatoti tiesÄjamiem izmaksÄjamÄs kompensÄcijas.
Cita starpÄ, “kÄpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jÄt” lietÄs prokuratÅ«ra “nolaidÄ«bu” vairÄku gadu garumÄ parasti kvalificÄ“ kÄ vienu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, pat ja “nolaidÄ«bas” epizodes ir 100 un neviena atsevišÄ·i neveido noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Tas pats attiecas uz nodokļu lietÄm – tÄ kÄ ne likums, ne arÄ« tiesu prakse nedod viennozÄ«mÄ«gu atbildi, vai, piemÄ“ram, desmit gadu laikÄ uzkrÄjušies nodokļu parÄdi ir 10 administratÄ«vie pÄrkÄpumi vai viens kriminÄlprocess. TeorÄ“tiski personu var saukt pie atbildÄ«bas arÄ« par pirms 30 gadiem nesamaksÄtiem nodokļiem, par ko attaisnoties, visticamÄk, bÅ«s faktiski neiespÄ“jami - vai katrai personai tagad ir jÄglabÄ grÄmatvedÄ«bas attaisnojuma dokumenti bezgalÄ«gi? Jo noilgums taÄu de facto nekad vairs lÄga neiestÄjas…
Jo sliktÄk – kriminÄlprocesu var uzsÄkt pat tad, ja neapšaubÄmi ir jau iestÄjies noilgums, taÄu tÄ izbeigšana pati par sevi personu nereabilitÄ“. Proti, piemÄ“ram, šodien uzsÄkot, bet jau rÄ«t izbeidzot kriminÄlprocesu noilguma dēļ, personai, pret kuru tas bija uzsÄkts, ir jÄveic virkne sarežģītu un darbietilpÄ«gu pasÄkumu (bez jebkÄdÄm garantijÄm uz veiksmi!), lai sevi reabilitÄ“tu un nebÅ«tu jÄveic kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba “cietušajam”, taÄu privÄtajai dzÄ«vei nodarÄ«to kaitÄ“jumu novÄ“rst, visticamÄk, vairs nebÅ«s iespÄ“jams (lÄ“mums par kriminÄlprocesa izbeigšanu ar visintÄ«mÄkajÄm detaļÄm ir brÄ«vi publicÄ“jams). Cita starpÄ šis nav teorÄ“tisks piemÄ“rs, lidostas lietÄ kriminÄlprocess bija uzsÄkts (!) jau pÄ“c noilguma, tÄpÄ“c personai, lai sevi reabilitÄ“tu, bija obligÄti jÄapmeklÄ“ ~35 tiesas sÄ“des vairÄku gadu garumÄ.
VÄ“l represÄ«vo iestÄžu arsenÄlÄ ir “izstrÄdÄjamÄs personas” (formÄli – personas, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu un pat ar to saistÄ«to trešo personu) telpu kratÄ«šana un visu tur esošo datu nesÄ“ju obligÄta izņemšana, cerot, piemÄ“rÄm, uz autortiesÄ«bu pÄrkÄpumu fiksÄciju - “labi izplÄnotÄs” kratÄ«šanÄs parasti “pilnÄ«gi nejauši” lÄ«dzi ir atnÄkuši datorprogrammu autortiesÄ«bu speciÄlisti. ArÄ« kinologi un suņi, kas meklÄ“ skaidro naudu un narkotikas, mÄ“dz gadÄ«ties jeb “paÄ·erties lÄ«dzi” pat mazÄk smagu iespÄ“jamo noziegumu izmeklÄ“šanÄs, pat ja meklÄ“jamais priekšmets nav ne nauda, ne aizliegtas vielas. ZÄ«mÄ«gs piemÄ“rs tam ir kÄda JÅ«rmalas deputÄta dzÄ«vesvietas kratÄ«šana, kurÄ nezinÄmu iemeslu dēļ tika izņemtas tukšas jeb izlietotas šÄ¼irces, kas nekÄdi nebija ne meklÄ“jamais, ne ar likumu aizliegtais, ne arÄ« ar konkrÄ“to vai kÄdu citu kriminÄlprocesu jebkÄdi saistÄms priekšmets. Cita starpÄ – tas, ka sabiedrÄ«ba par to “tik savlaicÄ«gi” uzzinÄja, rada jautÄjumu – kÄpÄ“c neviens nav tiesÄts par šÄ«s informÄcijas, kas ir ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija un izmeklÄ“šanas noslÄ“pums, nopludinÄšanu?
SmagÄka “artilÄ“rija”, kas ir represÄ«vo iestÄžu un to amatpersonu rÄ«cÄ«bÄ, ir t.s. naudas atmazgÄšanas lietas. Noilgums - 15 gadi! JudikatÅ«ra un tiesÄ«bu doktrÄ«na šo 15 gadu laikÄ ir mainÄ«jusies vairÄkkÄrt, turklÄt - diametrÄli. TÄ, piemÄ“ram, šodien (!) tiek veikts nodokļu aprÄ“Ä·ins (!), secinot, ka 2006. gadÄ nav samaksÄti nodokļi vairÄk nekÄ 15 000 latu apmÄ“rÄ, jo 2005. gadÄ par 100 000 latiem pÄrdots zemes gabals, kas iegÄdÄts 1995. gadÄ par 10 000 latiem. JudikatÅ«ras vairÄkkÄrtÄ“jas maiņas (!) dēļ šobrÄ«d (!) ir atzÄ«ts, ka šÄds darÄ«jums, ja pÄrdodamie zemes gabali bija vairÄk kÄ 3, varÄ“ja tikt atzÄ«ts par sistemÄtisku darbÄ«bu, no kuras bija jÄmaksÄ visi nodokļi. JudikatÅ«ras maiņai “ir atpakaļejošs spÄ“ks”… 2007. gadÄ nauda ir ieguldÄ«ta mÄjas bÅ«vniecÄ«bÄ, kas pabeigta 2008. gada martÄ. TÄtad, (šodienas izpratnÄ“) ir “legalizÄ“ti” noziedzÄ«gi iegÅ«tie naudas lÄ«dzekļi (nesamaksÄtais nodoklis). Noilgums pÄ“dÄ“jam (legalizÄcijai) ir 15 gadi, pirmais (nodokļu nemaksÄšana) tÄpÄ“c nav noildzis, jo “legalizÄcija” to pÄrtrauc (KriminÄllikuma 56. panta trešÄ daļa).
TÄ esam nonÄkuši turpat, kur Krievijas un Baltkrievijas tauta - kriminÄlprocesu vai operatÄ«vo darbÄ«bu jeb izstrÄdi var uzsÄkt pret jebkuru un par jebko. Ar vai bez reÄlÄm aizdomÄm. MÄ“nešiem ilgi noklausoties sarunas, var mÄ“Ä£inÄt atrast iemeslus kriminÄlvajÄšanai – vai tÄ bÅ«tu absolÅ«ti nevainÄ«ga intervija vietÄ“jam žurnÄlistam, atklÄjot absolÅ«ti publisku informÄciju, kÄ, piemÄ“ram, kÄdam “varas gaiteņos” visai neÄ“rtÄs un nevÄ“lamÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas gadÄ«jumÄ. Vai saskatÄ«t grÄmatÄ paslÄ“ptajÄ viedtÄlrunÄ« aizliegtu iekÄrtu - nez vai TV žurnÄlistiem un operatoriem, kas filmÄ“ ar slÄ“pto kameru, arÄ« ir jÄbÅ«t piesardzÄ«giem šai sakarÄ? Var par bÄ“rnu pornogrÄfiju nosaukt sava bÄ“rna dzimšanas brÄ«dÄ« filmÄ“to vai sava bÄ“rna pirmÄs fotogrÄfijas, kas glabÄjas Ä£imenes privÄtajÄ mÄjas datorÄ.
Visu šo darbÄ«bu rezultÄtÄ “krupju zupa” tiek vÄrÄ«ta bez pašu vÄrÄmo skaļiem protestiem. Par biedinÄjumu citiem “krupjiem”, kuri nevÄ“las pašapmierinÄto plunÄÄšanos pagaidÄm vÄ“l tikai siltajÄ zupiÅ†Ä mainÄ«t pret nezinÄmo, izlÄ“cÄ“ji tiek publiski nokauninÄti vai sodÄ«ti. KrievijÄ, BaltkrievijÄ un diemžēl arÄ« LatvijÄ.
JÄatzÄ«st, ka LatvijÄ pretÄ“ji Austrumu diktatÅ«rÄm, kur tiesu vara ir pilnÄ«gÄ varas vertikÄles kontrolÄ“, nepamatoti varas represÄ“tajam pastÄv zinÄmas cerÄ«bas uz tiesu. Pat uz godprÄtÄ«gu, kompetentu un neatkarÄ«gu prokuroru vai izmeklÄ“tÄju. TaÄu ne tad, ja “varas gaiteņos” esošie un viņu kontrolÄ“to represÄ«vo iestÄžu darboņi visu ir precÄ«zi izrÄ“Ä·inÄjuši un pareizi saplÄnojuši, sÄkot jau no pirmo procesuÄlo un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu datumiem un to laikiem. Pie kam precÄ«zi aprÄ“Ä·inÄtais ļaunums un kaitÄ“jums trauksmes cÄ“lÄjam, protestÄ“tÄjam jeb “izlÄ“cÄ“jam” jau ir nodarÄ«ts - bieži vien ar pašu kriminÄlprocesa uzsÄkšanu kÄ tÄdu vien. Pie kam lÄ“mums par kriminÄlprocesa izbeigšanu arÄ« nozieguma sastÄva neesamÄ«bas vai noilguma dēļ faktiski ir publisks, taÄu tajÄ procesa virzÄ«tÄjs var rakstÄ«t jeb iekļaut jebko, tostarp ar uzsÄkto kriminÄlprocesu pilnÄ«gi nesaistÄ«tu, kas bieži vien ir tik smags privÄtuma pÄrkÄpums, ka “nepaklausÄ«gÄ” karjerai ar to ir pielikts punkts, sliktÄkÄ gadÄ«jumÄ - arÄ« “izlÄ“cÄ“ja” Ä£imene tÄdÄ“jÄdi ir izpostÄ«ta – par biedinÄjumu citiem.
StratÄ“Ä£ija attiecÄ«bÄ uz Krievijas galveno “krupi” Rietumu sabiedrÄ«bai ir pietiekami skaidra – vÄrÄ«tÄjs pats ir jÄuzvÄra un tik lÄ“ni un nemanÄmi, lai viņš neizlemj no katliņa izlÄ“kt (lasi – neizlemj nospiest sarkano podziņu savÄ somiņÄ).
Bet kas mums pašiem bÅ«tu jÄdara, un ko mÄ“s darÄ«sim likuma varas, tiesiskuma un demokrÄtijas nosargÄšanai LatvijÄ? Vai beigsim “cepties” un sÄksim “vÄrÄ«ties”? Vai tomÄ“r otrÄdi – sÄksim “cepties”, lai izvÄrÄs vietÄ“jie "krupja zupas" virÄ“ji paši? Reizi Äetros gados mums atveras iespÄ“ju logs ko mainÄ«t.