Iesaki rakstu:

Tādi valsts apvÄ“rsumi kā Latvijā 1934. gada 15. maijā Rietumu pasaulÄ“ notiek aizvien retāk. Taču daudzu pie varas esošo vÄ“lme sagrābt un noturÄ“t aizvien lielāku ietekmi vai pat iegÅ«t absolÅ«tu varu - izveidot t.s. varas vertikāli - nekur nav pazudusi. Tieši otrādi, šÄ« tendence ir aizvien pieaugoša un nu jau skar ne tikai daudzas demokrātijas Eiropā, bet pat arÄ« ASV pÄ“dÄ“jo gadu laikā, gan ne bez Krievijas aÄ£entu slepenas ietekmes, balansÄ“ uz konstitucionālās krÄ«zes robežas. Latvija diemžēl nav izņēmums.

Valsts hibrÄ«dapvÄ“rsumu jeb hÄ«brÄ«duzbrukumu valstij un tās tautai var salÄ«dzināt ar procesu, ko sauc par “krupja vārÄ«šanas efektu" – zinātāji stāsta, ka, ja krupi, kas izņemts no auksta un svaiga Å«dens, ieliek siltā Å«denÄ« katliņā, tas izlec ārā un tādÄ“jādi izdzÄ«vo. Bet ja auksta Å«dens trauku ar krupi tajā uzliek uz uguns un silda lÄ“ni, tad krupis pašapmierināts plunčājas un beigu beigās uzvārās. To var mÄ“Ä£ināt pasniegt kā humānu metodi – krupim pašam viss patika, krupis neprotestÄ“ja un neiebilda no viduslaikos nepelnÄ«ti sliktu reputāciju guvušÄ necilā abinieka pārvÄ“rsties demokrātiskā un garšÄ«gā zupā. Un ir grÅ«ti ko iebilst aÄ£itatoriem un propagandistiem – daudz labāk taču ir bÅ«t kopā ar citiem siltumā, turklāt ar piedevām un garšvielām - zupā, nekā tupÄ“t aukstā dÄ«Ä·Ä« ar dÄ“lÄ“m un vardÄ“m…

Krievijai neizdevās Ukrainu pakļaut ar “lÄ“nu sildÄ«šanu” kā, piemÄ“ram, Baltkrieviju vai ArmÄ“niju. Visticamāk, ne jau tāpÄ“c, ka Krievijas specdienestiem bija kādi šÄ·Ä“ršÄ¼i to izdarÄ«t, bet drÄ«zāk vairāku savstarpÄ“ji nesaistÄ«tu apstākļu dēļ, piemÄ“ram, šim mÄ“rÄ·im izsniegto lÄ«dzekļu piesavināšanās jeb brutālās zagšanas dēļ, attiecÄ«go Krievijas dienestu savstarpÄ“jo nesaskaņu dēļ, aplamas specdienestu piegādātās informācijas un analÄ«zes materiālu dēļ – un atkal – arÄ« šiem mÄ“rÄ·iem piešÄ·irtā finansÄ“juma izzagšanas dēļ.

Protams, arÄ« aplamu jeb nepamatotu lÄ“mumu pieņemšanas no ambiciozā un nežēlÄ«gā diktatora puses dēļ. Jo vairāk tāpÄ“c, ka Putins lieliski zina politiskās ābeces pamatus – jebkurš vairāk vai mazāk uzvarošs karš vairo lielvalsts politiskā lÄ«dera reitingus un autoritāti sabiedrÄ«bā, secÄ«gi viņš, visticamāk,  gribÄ“ja “nošaut divus zaÄ·us ar vienu šÄvienu”. Jo vairāk - Krievijas sabiedrÄ«bā, kuras lielākā daļa ir “kāra” uz teritoriāliem iekarojumiem un militārām uzvarām. Un ne tikai militārām:  atcerÄ“simies Soču olimpiādi – uzvara par katru cenu, ja ne citādi, tad ar aizliegtām vielām un neatļautiem paņēmieniem.

Krievija un tās autoritārais diktators ar otro iebrukumu Ukrainā smagi kļūdÄ«jās. Faktiski jau pirmais, šÄ·ietami veiksmÄ«gais 2014. gada iebrukums Krimā un Ukrainas austrumos nesa viņam vien Ä«stermiņa panākumus, ilgtermiņa perspektÄ«vas bÅ«tiski pat pasliktinot. Secināms, ka “Å«dens bija pārāk karsts krupim” gan 2014. gadā, gan, vÄ“l jo vairāk, 2022. gadā. Nu atliek vien PSRS vasaļvalstÄ«s (ÄŒehoslovākijā, Ungārijā vai Afganistānā) un pÄ“c PSRS sabrukuma pašÄ Krievijā, Baltkrievijā vai SÄ«rijā aprobÄ“tās metodes – rÄ«koties strauji un nežēlÄ«gi - “krupis” nu ir jānogalina ātri un nesaudzÄ«gi, neskatoties uz apkārtÄ“jo skatieniem un iebildumiem. Atmetot sākotnÄ“jos plānus par tautas pakļaušanu un valsts okupāciju, kā arÄ« tai sekojošu teritoriju aneksiju, pasniegt kā tur dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju atbrÄ«vošanu (“denacifikāciju”) - kā tas savulaik izdevās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču ne Somijā. Atmetot nodomu pasniegt notikušo kā “krupja atbrÄ«vošanu un labprātÄ«gu pievienošanos zupai”.

Vai mums Latvijā un visā Baltijā jābaidās, ka arÄ« mums neprognozÄ“jamais Krievijas agresors uzbruks? VisdrÄ«zāk Latvijā nav. Un ne jau tāpÄ“c vien, ka esam NATO jeb OTAN valsts (stāsts kā un kāpÄ“c esam tur tikuši ir “citas zupas” vÄ“rts), bet arÄ« tāpÄ“c, ka Latvijā “krupja metode” diemžēl vÄ“l aizvien darbojas pietiekami labi vai pat nevainojami. Tā komunisti visus šos gadus ir saglabājuši savu politisko un ekonomisko ietekmi, Krievijas specdienesti Latvijā ilgstoši jutās kā savās mājās, viņu aÄ£enti turpināja ieņemt valsts augstākos amatus, kas palÄ«dzÄ“ja viņiem nostiprināties visās svarÄ«gākajās pozÄ«cijās. Dažas neÄ“rtÄ«bas gan radÄ«ja ASV vÄ“stniecÄ«bas ietekme, taču to atsvÄ“ra piekļuve NATO dokumentiem un plāniem (varbÅ«t tāpÄ“c Krievija pārāk skaļi neprotestÄ“ja, kad Latvija pievienojās NATO).

Karš Ukrainā vienā brÄ«dÄ« ir daudz ko mainÄ«jis. Taču ir arÄ« padarÄ«jis par zināmu “pulvera mucu” Latvijas represÄ«vās iestādes un tās specdienestus. Tam visam zināmu asumu “piešauj” tuvojošÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kuras daudziem pie varas esošajiem un nodokļu maksātāju naudas pārdalÄ«tajiem pietuvinātajiem var izvÄ“rsties par personÄ«go traģēdiju vai pat krahu. TāpÄ“c, kamÄ“r vien šiem cilvÄ“kiem, kas Latvijas sabiedrÄ«bu un tautu trÄ«sdesmit gadus ir “vārÄ«juši zupā”, vÄ“l ir vara, viņi to izmantos savās interesÄ“s kā stÅ«rÄ« iedzÄ«tas žurkas. Latvijā, protams, neder tādas metodes kā Krievijā vai Baltkrievijā, piemÄ“ram, varai nevÄ“lamo uzņēmÄ“ju, sabiedrisko darbinieku un opozÄ«cijas politiÄ·u aresti saistÄ«bā ar klaji izdomātiem noziegumiem, neatkarÄ«gās preses izdevumu slÄ“gšana izdomātu pārkāpumu dēļ, cilvÄ“ku nolaupÄ«šanas un pat brutālas slepkavÄ«bas, vÄ“lÄ“šanu rezultātu viltošanas un jebkādu protestu vardarbÄ«gas apspiešanas. Taču ir izkopts vesels arsenāls citu un arÄ« ļoti iedarbÄ«gu metožu kā, neitralizÄ“jot trauksmes cÄ“lājus un oponentus, palikt pie varas. VisefektÄ«vākā un visvairāk aprobÄ“tā metode šÄdu mÄ“rÄ·u sasniegšanai Latvijā ir visai apšaubāmu taču pietiekami iedarbÄ«gu kriminālprocesu uzsākšana pret nepaklausÄ«gajiem, trauksmes cÄ“lājiem un cita veida “izlÄ“cÄ“jiem”.

IepazÄ«stoties ar daudziem pÄ“dÄ“jo gadu skaļākajiem kriminālprocesu materiāliem, diemžēl nākas secināt, ka tiesiskuma un drošÄ«bas jomā esam daudz tuvāk Krievijai un Baltkrievijai, nekā tas tiek afišÄ“ts un arÄ«  uztverts sabiedrÄ«bā. BezjÄ“dzÄ«gi un nepamatoti kriminālprocesi vai vismaz disciplinārlietas pret trauksmes cÄ“lājiem vai naudas izzagšanas shÄ“mu atklājÄ“jiem. Disciplinārlietas un kriminālvajāšanas pret nepaklausÄ«giem tiesnešiem, nepakļāvÄ«giem prokuroriem un nekontrolÄ“jamiem izmeklÄ“tājiem. Notiek pat vÄ“ršanās pret advokātiem, kuri ceļ trauksmi vai aktÄ«vi un drosmÄ«gi iebilst pret notiekošo. Jaunie universālie noziegumi - datu “nelikumÄ«ga” apstrāde, neslavas celšana, grāmatvedÄ«bas un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana, maksātnespÄ“jas procesa noteikumu pārkāpšana, viltus ziņu izplatÄ«šana kā huligānisms, vajāšana, liecinieku ietekmÄ“šana, kara attaisnošana, “noziedzÄ«gi iegÅ«tu” finanšu lÄ«dzekļu legalizācija, aizliegtu priekšmetu glabāšana.

Tā, piemÄ“ram, tāpat kā Krievijā bez “cietušÄ” ziņas un pat pret viņa gribu tiek tiesātas personas par “zaudÄ“jumu” nodarÄ«šanu komersantiem - gan tādiem, kuros akcijas jeb kapitāla daļas pieder Latvijas valstij, gan arÄ« tādiem, kas ir pilnÄ«gi privāti. ShÄ“ma ir vienkārša – šis konkrÄ“tais darÄ«jums (lÄ«gums, maksājums) radÄ«ja zaudÄ“jumus, un tas nekas, ka ir akcionāru sapulces saskaņojums, tas nekas, ka uzņēmumam kopumā ir peļņa, tas nekas, ka apmÄ“ram puse visu darÄ«jumu jebkuram komersantam nes zaudÄ“jumus. Ir grÅ«ti iedomāties kāda uzņēmuma vadÄ«tāju, kuram visi darÄ«jumi ir bijuši peļņu nesoši! Tātad var pie atbildÄ«bas saukt ikvienu, kas ir vadÄ«jis kādu uzņēmumu…

Krimināllikuma pants, ko var piemÄ“rot gandrÄ«z jebkurai valsts amatpersonai un faktiski visiem uzņēmÄ“jiem un pašnodarbinātajiem, kā arÄ« jebkuram kāda labuma saņēmÄ“jam, kā arÄ«, piemÄ“ram, advokātiem, notāriem un tiesu izpildÄ«tājiem, ir nepatiesu ziņu sniegšana kādās deklarācijās. Šo lieliski ilustrÄ“ja absurdais un nežēlÄ«gais piemÄ“rs ar VentspilÄ« bojā gājušÄ puisÄ“na vecākiem, viņiem nepareizi deklarÄ“jot naudas kompensāciju bÄ“rna nāves sakarā. DzirdÄ“jām ziņu no prokuratÅ«ras, ka tas esot formāls noziegums, kas tāpat kā, piemÄ“ram, cilvÄ“ka slepkavÄ«ba esot neatgriezeniski noticis “ar deklarācijas iesniegšanas brÄ«di nodokļu administrācijā”. PatiešÄm? Vai ir kā sodÄ«ti šo aplamo tēžu autori un kriminālprocesa iniciatori un tā ierosinātāji un uzraugi?

RepresÄ«vo iestāžu arsenālā ir arÄ« aprobÄ“tas shÄ“mas ar tiesāšanu par nolaidÄ«bu: “kāpÄ“c tik vÄ“lu reaģējāt?”. ŠÄdas shÄ“mas represÄ«vās iestādes parasti realizÄ“ pret personām, kuras pašas atklāj nelikumÄ«bas, piemÄ“ram, iestādes lÄ«dzekļu piesavināšanos vai kādu datu prettiesÄ«gu nodošanu. ŠÄdi piemÄ“ri ir kādas lidostas telefonu sarunu noklausÄ«šanās lieta, kur piecus gadus tiesāja, tostarp, personas, kas pašas nelikumÄ«bas bija atklājušas, ar absurdu argumentu “kāpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jāt?”. Kas lÄ«dzÄ«gs notika lietā ar kādu valsts iestādi, kuras grāmatvede pieÄ·Ä“ra iestādes kasieri valsts lÄ«dzekļu pasavināšanā - vairākus gadus tiesāja … grāmatvedi, kas to atklāja – ar to pašu absurdo argumentu: “kāpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jāt?”. Piebilstams, ka “noklausÄ«šanās” lietā neviens pat nemÄ“Ä£ināja no aizstāvÄ«bas slÄ“pt, ka lieta ir safabricÄ“ta un tiek turpināta atsevišÄ·u prokuratÅ«ras darbinieku karjeras ambÄ«ciju dēļ - visu cieņu šÄ«s lietas prokuroram, kurš, Ä«si pirms savas nāves, valsts nepamatoto un absurdo apsÅ«dzÄ«bu neesošajos noziegumos atsauca - šobrÄ«d valsts aprÄ“Ä·ina nepamatoti tiesājamiem izmaksājamās kompensācijas.

Cita starpā, “kāpÄ“c tik vÄ“lu to pamanÄ«jāt” lietās prokuratÅ«ra “nolaidÄ«bu” vairāku gadu garumā parasti kvalificÄ“ kā vienu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, pat ja “nolaidÄ«bas” epizodes ir 100 un neviena atsevišÄ·i neveido noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Tas pats attiecas uz nodokļu lietām – tā kā ne likums, ne arÄ« tiesu prakse nedod viennozÄ«mÄ«gu atbildi, vai, piemÄ“ram, desmit gadu laikā uzkrājušies nodokļu parādi ir 10 administratÄ«vie pārkāpumi vai viens kriminālprocess. TeorÄ“tiski personu var saukt pie atbildÄ«bas arÄ« par pirms 30 gadiem nesamaksātiem nodokļiem, par ko attaisnoties, visticamāk, bÅ«s faktiski neiespÄ“jami - vai katrai personai tagad ir jāglabā grāmatvedÄ«bas attaisnojuma dokumenti bezgalÄ«gi? Jo noilgums taču de facto nekad vairs lāga neiestājas…

Jo sliktāk – kriminālprocesu var uzsākt pat tad, ja neapšaubāmi ir jau iestājies noilgums, taču tā izbeigšana pati par sevi personu nereabilitÄ“. Proti, piemÄ“ram, šodien uzsākot, bet jau rÄ«t izbeidzot kriminālprocesu noilguma dēļ, personai, pret kuru tas bija uzsākts, ir jāveic virkne sarežģītu un darbietilpÄ«gu pasākumu (bez jebkādām garantijām uz veiksmi!), lai sevi reabilitÄ“tu un nebÅ«tu jāveic kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba “cietušajam”, taču privātajai dzÄ«vei nodarÄ«to kaitÄ“jumu novÄ“rst, visticamāk, vairs nebÅ«s iespÄ“jams (lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu ar visintÄ«mākajām detaļām ir brÄ«vi publicÄ“jams). Cita starpā šis nav teorÄ“tisks piemÄ“rs, lidostas lietā kriminālprocess bija uzsākts (!) jau pÄ“c noilguma, tāpÄ“c personai, lai sevi reabilitÄ“tu, bija obligāti jāapmeklÄ“ ~35 tiesas sÄ“des vairāku gadu garumā.

VÄ“l represÄ«vo iestāžu arsenālā ir “izstrādājamās personas” (formāli – personas, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu un pat ar to saistÄ«to trešo personu) telpu kratÄ«šana un visu tur esošo datu nesÄ“ju obligāta izņemšana, cerot, piemÄ“rām, uz autortiesÄ«bu pārkāpumu fiksāciju - “labi izplānotās” kratÄ«šanās parasti “pilnÄ«gi nejauši” lÄ«dzi ir atnākuši datorprogrammu autortiesÄ«bu speciālisti. ArÄ« kinologi un suņi, kas meklÄ“ skaidro naudu un narkotikas, mÄ“dz gadÄ«ties jeb “paÄ·erties lÄ«dzi” pat mazāk smagu iespÄ“jamo noziegumu izmeklÄ“šanās, pat ja meklÄ“jamais priekšmets nav ne nauda, ne aizliegtas vielas. ZÄ«mÄ«gs piemÄ“rs tam ir kāda JÅ«rmalas deputāta dzÄ«vesvietas kratÄ«šana, kurā nezināmu iemeslu dēļ tika izņemtas tukšas jeb izlietotas šÄ¼irces, kas nekādi nebija ne meklÄ“jamais, ne ar likumu aizliegtais, ne arÄ« ar konkrÄ“to vai kādu citu kriminālprocesu jebkādi saistāms priekšmets. Cita starpā – tas, ka sabiedrÄ«ba par to “tik savlaicÄ«gi” uzzināja, rada jautājumu – kāpÄ“c neviens nav tiesāts par šÄ«s informācijas, kas ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija un izmeklÄ“šanas noslÄ“pums, nopludināšanu?

Smagāka “artilÄ“rija”, kas ir represÄ«vo iestāžu un to amatpersonu rÄ«cÄ«bā, ir t.s. naudas atmazgāšanas lietas. Noilgums - 15 gadi! JudikatÅ«ra un tiesÄ«bu doktrÄ«na šo 15 gadu laikā ir mainÄ«jusies vairākkārt, turklāt - diametrāli. Tā, piemÄ“ram, šodien (!) tiek veikts nodokļu aprÄ“Ä·ins (!), secinot, ka 2006. gadā nav samaksāti nodokļi vairāk nekā 15 000 latu apmÄ“rā, jo 2005. gadā par 100 000 latiem pārdots zemes gabals, kas iegādāts 1995. gadā par 10 000 latiem. JudikatÅ«ras vairākkārtÄ“jas maiņas (!) dēļ šobrÄ«d (!) ir atzÄ«ts, ka šÄds darÄ«jums, ja pārdodamie zemes gabali bija vairāk kā 3, varÄ“ja tikt atzÄ«ts par sistemātisku darbÄ«bu, no kuras bija jāmaksā visi nodokļi. JudikatÅ«ras maiņai “ir atpakaļejošs spÄ“ks”… 2007. gadā nauda ir ieguldÄ«ta mājas bÅ«vniecÄ«bā, kas pabeigta 2008. gada martā. Tātad, (šodienas izpratnÄ“) ir “legalizÄ“ti” noziedzÄ«gi iegÅ«tie naudas lÄ«dzekļi (nesamaksātais nodoklis). Noilgums pÄ“dÄ“jam (legalizācijai) ir 15 gadi, pirmais (nodokļu nemaksāšana) tāpÄ“c nav noildzis, jo “legalizācija” to pārtrauc (Krimināllikuma 56. panta trešÄ daļa).

Tā esam nonākuši turpat, kur Krievijas un Baltkrievijas tauta - kriminālprocesu vai operatÄ«vo darbÄ«bu jeb izstrādi var uzsākt pret jebkuru un par jebko. Ar vai bez reālām aizdomām. MÄ“nešiem ilgi noklausoties sarunas, var mÄ“Ä£ināt atrast iemeslus kriminālvajāšanai – vai tā bÅ«tu absolÅ«ti nevainÄ«ga intervija vietÄ“jam žurnālistam, atklājot absolÅ«ti publisku informāciju, kā, piemÄ“ram, kādam “varas gaiteņos” visai neÄ“rtās un nevÄ“lamās tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas gadÄ«jumā. Vai saskatÄ«t grāmatā paslÄ“ptajā viedtālrunÄ« aizliegtu iekārtu - nez vai TV žurnālistiem un operatoriem, kas filmÄ“ ar slÄ“pto kameru, arÄ« ir jābÅ«t piesardzÄ«giem šai sakarā? Var par bÄ“rnu pornogrāfiju nosaukt sava bÄ“rna dzimšanas brÄ«dÄ« filmÄ“to vai sava bÄ“rna pirmās fotogrāfijas, kas glabājas Ä£imenes privātajā mājas datorā.

Visu šo darbÄ«bu rezultātā “krupju zupa” tiek vārÄ«ta bez pašu vārāmo skaļiem protestiem. Par biedinājumu citiem “krupjiem”, kuri nevÄ“las pašapmierināto plunčāšanos pagaidām vÄ“l tikai siltajā zupiņā mainÄ«t pret nezināmo, izlÄ“cÄ“ji tiek publiski nokaunināti vai sodÄ«ti. Krievijā, Baltkrievijā un diemžēl arÄ« Latvijā.

JāatzÄ«st, ka Latvijā pretÄ“ji Austrumu diktatÅ«rām, kur tiesu vara ir pilnÄ«gā varas vertikāles kontrolÄ“, nepamatoti varas represÄ“tajam pastāv zināmas cerÄ«bas uz tiesu. Pat uz godprātÄ«gu, kompetentu un neatkarÄ«gu prokuroru vai izmeklÄ“tāju. Taču ne tad, ja “varas gaiteņos” esošie un viņu kontrolÄ“to represÄ«vo iestāžu darboņi visu ir precÄ«zi izrÄ“Ä·inājuši un pareizi saplānojuši, sākot jau no pirmo procesuālo un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu datumiem un to laikiem. Pie kam precÄ«zi aprÄ“Ä·inātais ļaunums un kaitÄ“jums trauksmes cÄ“lājam, protestÄ“tājam jeb “izlÄ“cÄ“jam” jau ir nodarÄ«ts -  bieži vien ar pašu kriminālprocesa uzsākšanu kā tādu vien. Pie kam lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu arÄ« nozieguma sastāva neesamÄ«bas vai noilguma dēļ faktiski ir publisks, taču tajā procesa virzÄ«tājs var rakstÄ«t jeb iekļaut jebko, tostarp ar uzsākto kriminālprocesu pilnÄ«gi nesaistÄ«tu, kas bieži vien ir tik smags privātuma pārkāpums, ka “nepaklausÄ«gā” karjerai ar to ir pielikts punkts, sliktākā gadÄ«jumā - arÄ« “izlÄ“cÄ“ja” Ä£imene tādÄ“jādi ir izpostÄ«ta – par biedinājumu citiem.

StratÄ“Ä£ija attiecÄ«bā uz Krievijas galveno “krupi” Rietumu sabiedrÄ«bai ir pietiekami skaidra – vārÄ«tājs pats ir jāuzvāra un tik lÄ“ni un nemanāmi, lai viņš neizlemj no katliņa izlÄ“kt (lasi – neizlemj nospiest sarkano podziņu savā somiņā).

Bet kas mums pašiem bÅ«tu jādara, un ko mÄ“s darÄ«sim likuma varas, tiesiskuma un demokrātijas nosargāšanai Latvijā? Vai beigsim “cepties” un sāksim “vārÄ«ties”? Vai tomÄ“r otrādi – sāksim “cepties”, lai izvārās vietÄ“jie "krupja zupas" virÄ“ji paši? Reizi četros gados mums atveras iespÄ“ju logs ko mainÄ«t.