Recidīvists Valsts prezidenta tronī
Arturs PriedÄ«tis · 10.05.2018. · Komentāri (0)PÄ“c planetÄri diženÄ banku skandÄla Latvijas nÄciju un tajÄ ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globÄlu sasniegumu – LR Valsts prezidents ir recidÄ«vists. Ja ar naudas atmazgÄšanu nodarbojas ne tikai Latvijas bankas un diženais banku skandÄls principÄ nevar dižoties ar oriÄ£inalitÄti, tad noteikti citÄdÄk ir ar sasniegumu RÄ«gas pilÄ«. Nav lasÄ«ts, ka pašlaik uz Zemes kÄdas valsts prezidents bÅ«tu recidÄ«vists. Tiekamies ar unikÄlu faktu. Valsts prezidents VÄ“jonis ir izpelnÄ«jies recidÄ«vista titulu. Viņš uz planÄ“tas ir vienÄ«gais Valsts prezidents recidÄ«vists. Viņš regulÄri izdara noziegumus, apzinÄti pÄrkÄpjot pats savas valsts likumdošanu.
Kas ir recidÄ«vists? Tas ir svešvÄrds. CÄ“lies no latīņu recidivus – tÄds, kas no jauna atgriežas.
SvešvÄrds „recidÄ«vists” ir juridisks termins. TÄ dÄ“vÄ“ personu, kas atkÄrtoti izdara noziegumu. Persona izdara noziegumu, izcieš saņemto sodu, taÄu atkal izdara jaunu noziegumu. RecidÄ«vista izdarÄ«to noziegumu skaits var mainÄ«ties. Parasti recidÄ«vists mÅ«Å¾Ä izdara 3-4 noziegumus. TÄ izsakÄs speciÄlisti.
LR Valsts prezidents lÄ«dz 2018.gada 9.maijam bija saņēmis sodu par 8 (!?) noziegumiem un tiesÄ pret viņu vÄ“l gaida izskatÄ«šanu lietas par aptuveni 10 (!?) noziegumiem. KopÄ“jais skaits „aptuveni
KÄdus noziegumus izdara Valsts prezidents?
Valsts prezidents regulÄri atsakÄs sniegt sabiedrÄ«bai informÄciju par dažÄdiem finanšu darÄ«jumiem. Par to internetÄ ir teikts: „Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadÄ saviem darbiniekiem dÄsni dalÄ«jusi regulÄras piemaksas un pat vairÄk nekÄ divarpus tÅ«kstošus eiro lielas prÄ“mijas nevis par konkrÄ“tu veikumu, bet vienkÄrši „atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultÄtiem”, pÄ“c šo datu nonÄkšanas atklÄtÄ«bÄ pagÄjušÄ gada vasaras beigÄs nolÄ“ma turpmÄk ziņas par treknajÄm piemaksÄm, prÄ“mijÄm un naudas balvÄm vairs neatklÄt”.
Valsts prezidents izdara viena veida noziegumu. TaÄu tas ir ļoti smags nozieguma veids. Tas ir nozieguma veids, kas ir vÄ“rsts pret sabiedrÄ«bu, taisnÄ«gumu, demokrÄtiju. Valsts prezidenta noziegums nekÄdi nav savienojams ar valdošÄs kliÄ·es izslavÄ“to Latvijas liberÄli demokrÄtisko valsts iekÄrtu. Radusies divkÄrtÄ“ja odioza situÄcija : pirmkÄrt, Valsts prezidents neievÄ“ro pats savas valsts likumus un, otrkÄrt, Valsts prezidents ir kļuvis recidÄ«vista lÄ«meņa noziedznieks.
Noteikti kÄds gribÄ“s attaisnot Valsts prezidentu un visu vainu uzvelt viņa kancelejai. TÄdam attaisnojumam nav nekÄda morÄlÄ un juridiskÄ pamata. RÄ«gas pilÄ« viss notiek saskaÅ†Ä ar Valsts prezidenta gribu. Visos personÄla finansu darÄ«jumos tiek ņemts vÄ“rÄ Valsts prezidenta viedoklis. Tas ir minÄ“ts speciÄli tam sagatavotÄ dokumentÄ (publicÄ“ts internetÄ). InformÄcijas slÄ“pšana notiek saskaÅ†Ä ar Valsts prezidenta gribu. Faktiski ir tikai viens noziedznieks – Valsts prezidents.
RecidÄ«visms RÄ«gas pilÄ« jau ir nonÄcis tik tÄlu, ka naivi uzdot jautÄjumus „Cik ilgi tas turpinÄsies? KÄpÄ“c Saeima nerÄ«kojas un kļuvusi recidÄ«vista atbalstÄ«tÄja?”. SatversmÄ“ teikts: „Uz ne mazÄk kÄ puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slÄ“gtÄ sÄ“dÄ“ ar ne mazÄk kÄ divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairÄkumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. PÄ“c šÄda lÄ“muma Saeima nekavÄ“joši ievÄ“lÄ“ jaunu Valsts Prezidentu”.
Saeima noteikti nepadzÄ«s recidÄ«vistu. Par to nav ne mazÄko šaubu. Saeimas „simts gudrÄkÄs galvas” lieliski zina Latvijas nÄcijas un latviešu tautas vairÄkuma gadu desmitos norÅ«dÄ«to vienaldzÄ«bu pret noziedzÄ«bu, noziegumu brÄ«vÄ«bu, valdošÄs kliÄ·es politisko un morÄlo bezatbildÄ«bu, tautas un valsts apkaunošanu starptautiskÄ mÄ“rogÄ. Ja valstÄ« nebÅ«tu vietÄ“jÄ sociuma gadu desmitos norÅ«dÄ«tÄ vienaldzÄ«ba, tad VÄ“jonis jau sen sÄ“dÄ“tu godam nopelnÄ«tÄ telpÄ pirms viņa iestumšanas Valsts prezidenta krÄ“slÄ. TurklÄt pie mums vienaldzÄ«bu pavada pretÄ«gs cinisms: „Nu un kas par to, ka viņš nesniedz informÄciju kaut kÄdam portÄlam?”, „VÄ“jonis pareizi dara, ka neļauj bÄzt degunu savu darbinieku naudas makÄ!”.
Daudzi nesaprot, ka RÄ«gas pilÄ« negodÄ«gi sadala tautas naudu. Izpratne par valsts budžetu sabiedrÄ«bÄ ir ļoti niecÄ«ga. Aptuveni 18 lietas formÄli ir par informÄcijas slÄ“pšanu. InformÄcija Ä«stenÄ«bÄ tiek slÄ“pta par zagšanu, nepelnÄ«ti sadalot valsts budžeta naudu. PatiesÄ«bÄ tiekamies ar diva veida noziegumiem.