Iesaki rakstu:

Jautājums ir ārkārtÄ«gi svarÄ«gs. Uzdot jautājumu ir Latvijas katra iedzÄ«votāja pienākums. BÄ“rnu vecāku un mazbÄ“rnu vecvecāku obligāts pienākums. Savukārt jautājuma adresātam obligāti ir jāsniedz izsmeļoša atbilde. Jautājuma adresāts ir Ministru kabinets.

Ä€rkārtÄ«gi svarÄ«gais jautājums ir šÄds: „KāpÄ“c Latvijā ir kardināli jāmaina skolotāju sagatavošana?” Noteikti iederas papildjautājumi: „Kas epohāls ir noticis Latvijā, ja ir nepieciešams radikāli pārveidot skolotāju sagatavošanu?”; „Kas liecina par lÄ«dzšinÄ“jās skolotāju sagatavošanas neatbilstÄ«bu dzÄ«ves vajadzÄ«bām?”

ValdošÄ kliÄ·e ir izdomājusi jaunu pārbaudÄ«jumu Latvijas iedzÄ«votājiem – kardināli mainÄ«t skolotāju sagatavošanu. Tas noteikti var bÅ«t vÄ“l sāpÄ«gāks pārbaudÄ«jums nekā „e-veselÄ«bas” sistÄ“mas piespiedu ieviešana, ko var atzÄ«t par nacionālo noziegumu.

No skolotājiem ir atkarÄ«ga tautas tagadne un nākotne. To katrs saprot. Šo tÄ“zi nav nepieciešams komentÄ“t. SagandÄ“jot pamatizglÄ«tÄ«bu un vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu, tiek veikts šausmÄ«gs nacionālais noziegums. Tā ļaunās sekas nav iespÄ“jams prognozÄ“t. Turklāt mums ir drÅ«ma pieredze izglÄ«tÄ«bas reformÄ“šanā un zinātnes reformÄ“šanā. Vārds „reforma” pie mums neizraisa priecÄ«gas emocijas. LÄ«dz šim „reformas” ir bijušas kārtÄ“jā bezjÄ“dzÄ«gi enerÄ£iskā ministra un ministrijas bezjÄ“dzÄ«gi enerÄ£isko kiopiešu metastāzes apmīļošana. Nekas vairāk. Vaļņu ielas atbildÄ«go darboņu pauros laiku pa laikam sabiezÄ“ jaunizveidojies slimÄ«bas perÄ“klis (metastāze), kas nekavÄ“joties tiek apmīļots ar stulbu „reformu”.

LR nav normāla valsts. Tas ir ļoti svarÄ«gi, un to nedrÄ«kst aizmirst. Latvijā tagad ir krimināli oligarhisks režīms ar noziegumu brÄ«vÄ«bas atļautu masveida zagšanu. Zagšana sākas jau ar RÄ«gas pils „orgāniem”. ValdošÄs kliÄ·es apziņā un sabiedrÄ«bas lielas daļas apziņā visdārgākā vÄ“rtÄ«ba ir nauda. TāpÄ“c katras „reformas” galvenais mÄ“rÄ·is ir sadalÄ«t miljonus, bet nevis izdarÄ«t kaut ko labu tautai un tās kultÅ«rai. „Reformas” ir novedušas pat pie attiecÄ«gās reformÄ“tas sfÄ“ras sabrukuma, kā tas ir noticis ar zinātni. Žēli smilkstošÄs zinātnes paliekas ir smeldzošs pierādÄ«jums „reformu” drausmÄ«gajam iznākumam.

Saprotams, izglÄ«tÄ«bā reformas ir nepieciešamas, un tās ir bijušas Latvijas vÄ“sturÄ“. Reformas nepieciešamÄ«bas faktori ir dažādi. SvarÄ«gs faktors ir eksistenciālā nepieciešamÄ«ba. Palielinoties iedzÄ«votāju skaitam, nākas modernizÄ“t (padarÄ«t ekstensÄ«vu) eksistences lÄ«dzekļu ieguvi. Tiek izdomāta un ieviesta ražošanā jauna tehnika. Tas savukārt izraisa nepieciešamÄ«bu paaugstināt cilvÄ“ku izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. TāpÄ“c nākas reformÄ“t izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu. PÄ“ckara industralizācijas gados par to liecina pāreja no obligātās pamatizglÄ«tÄ«bas uz obligāto vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu, no kā mÅ«su saprātÄ«gās brÄ«vvalsts „politiÄ·i” tÅ«lÄ«t atteicās pÄ“c PSRS sabrukuma, acÄ«mredzot uzskatot, ka Latvijas Republikā cilvÄ“ciskai eksistencei pietiek ar pamatizglÄ«tÄ«bu. Faktiski tā izrādÄ«jās taisnÄ«ba, jo tika steidzÄ«gi likvidÄ“ta visa veida industriālā ražošana. IzglÄ«toti cilvÄ“ki nav vajadzÄ«gi. Latvijas iedzÄ«votājus ar lielu prieku eksistenciāli apgādā citas zemes, iegÅ«to peļņu novirzot savas tautas labklājÄ«bai un tajā skaitā izglÄ«tÄ«bai.

Populārs faktors izglÄ«tÄ«bas reformÄ“šanai mÄ“dz bÅ«t sociāli humānie apsvÄ“rumi, vÄ“loties kāpināt tautas attÄ«stÄ«bas lÄ«meni. Tādā gadÄ«jumā tiek ieviesta bezmaksas izglÄ«tÄ«ba, celtas jaunas skolas, gatavoti skolotāji, izdotas mācÄ«bu grāmatas utt. Jaunā latviešu tauta to intensÄ«vi piedzÄ«voja XIX gadsimtā, kad vācbalti speciāli pievÄ“rsās latviešu garÄ«gajai attÄ«stÄ«bai.

Normālas valsts politiskā elite izglÄ«tÄ«bas reformÄ“šanai tradicionāli pievÄ“ršas noteiktos apstākļos. Tas notiek tad, kad izglÄ«tÄ«ba vairs neapmierina valsts vispārÄ“jās vajadzÄ«bas. IdeoloÄ£iski to rezumÄ“ lozungā „IzglÄ«tÄ«ba neatbilst laikmeta prasÄ«bām”. Katra normāla valsts vÄ“las, lai izglÄ«tÄ«ba spÄ“cinātu valsti ekonomiski, militāri, demogrāfiski. Katra normāla valsts vÄ“las, lai izglÄ«tÄ«ba cementÄ“tu sabiedrisko apziņu, stimulÄ“tu zinātniski tehnisko domu, nodrošinātu valsts intelektuālo pašpietiekamÄ«bu, lai nevajadzÄ“tu importÄ“t augstas kvalifikācijas speciālistus.

Izglītības atbilstība laikmeta prasībām nebūt vienmēr tiek panākta reformas veidā. Normālos valstiskos apstākļos izglītība modernizējas operatīvā veidā. Tas vispirms notiek augstākajā izglītībā, kas ir valsts izglītības sistēmas lokomotīve.

Procesa shÄ“ma ir šÄda. Augstskolu docÄ“tāji nodarbojas ar zinātni. To viņi dara, tā teikt, laikmeta lÄ«menÄ«. Ar augstskolu docÄ“tāju zinātniskajiem sasniegumiem tiek operatÄ«vi iepazÄ«stināti ne tikai studenti, bet arÄ« priekšmetu skolotāji. IzglÄ«tÄ«bas ierÄ“dņu pienākums ir palÄ«dzÄ“t priekšmetu skolotājiem apgÅ«t jaunākās zinātniskās atziņas, kuras ir jāizmanto mācÄ«bu stundās. Rezultātā izglÄ«tÄ«bas saturs operatÄ«vi papildinās ar jaunāko vielu. Skola un augtskola nekļūst novecojošu zināšanu muzejs.

Nav noliedzams, tā tas notiek arÄ« Latvijā. IzglÄ«tÄ«bas ierÄ“dņi veic noteiktu metodisko darbu ar skolotājiem. PiemÄ“ram, tādā mācÄ«bu priekšmetā kā „KulturoloÄ£ija” tas tiek veiks teicamā lÄ«menÄ«. Latvijā tik tikko minÄ“tajā shÄ“mā vājākais posms noteikti ir augstskolu docÄ“tāju niecÄ«gais zinātniskais devums. Mums ir „akadÄ“mijas” vispār bez zinātnes. ViskošÄk tas attiecas uz privātajām augstākās izglÄ«tÄ«bas dokumentu tirgotavām.

Bet tagad konkrÄ“ti par jauno „reformu”.

2018.gada 9.janvārÄ« MK sÄ“dÄ“ tika apstiprināts IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes informatÄ«vais ziņojums „Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencÄ“s balstÄ«tas izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bām atbilstošas skolotāju izglÄ«tÄ«bas nodrošināšanai Latvijā”. ValdošÄ kliÄ·e ir atbalstÄ«jusi gaidāmo „reformu”. ValdÄ«ba deva atļauju „reformai”. Tātad MK ir jāuzņemas visa atbildÄ«ba par „reformas” nepieciešamÄ«bu un rezultātu.

Ar izglÄ«tÄ«bu patiesi dziļi saistÄ«tiem un domājošiem cilvÄ“kiem (ne tikai Latvijā) jau sen ir alerÄ£ija pret „kompetencÄ“s balstÄ«to izglÄ«tÄ«bu”. Jau labu laiku absurdais formulÄ“jums pie mums ir ievazāts no t.s. Boloņas procesa neoliberāli šarlatānās terminoloÄ£ijas. Tikai garÄ«gi nepilnÄ«gas bÅ«tnes var uzskatÄ«t, ka cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ ir bijusi nekompetencÄ“ balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba bez kompetences ir nonsenss. Jebkura izglÄ«tÄ«ba ir visdažādākās kompetences avots. Ja tas tā nav, tad tā nav izglÄ«tÄ«ba, bet tā ir antiizglÄ«tÄ«ba, par kuru cilvÄ“ces vÄ“sture klusÄ“. Uz planÄ“tas nav bijusi izglÄ«tÄ«ba kā kompetences noliedzÄ“ja un iznÄ«cinātāja. TāpÄ“c salikums „kompetencÄ“s balstÄ«ta izglÄ«tÄ«ba” ir dumja ākstÄ«ba. To izplata pedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas pseidoteorÄ“tiÄ·i, par kuru trÅ«kumu neoliberālā un postmodernistiskā Eiropas SavienÄ«ba nevar žēloties. LR nav un nevÄ“las bÅ«t patstāvÄ«ga valsts. Pie mums izglÄ«tÄ«bas politiku nosaka Brisele, kurā smird „Boloņas process”. Konfederācijas kopÄ“jā smirdoņa ir jÅ«tama arÄ« Latvijā. VissmirdÄ«gākā vieta ir Vaļņu ielā Nr.2.

„Reformas” Ä«stais mÄ“rÄ·is iezaigojas MK protokollÄ“mumā: „Pieņemt zināšanai, ka pedagogu izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas veicināšanai no Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbÄ«bas programmas "Izaugsme un nodarbinātÄ«ba" prioritārā virziena "IzglÄ«tÄ«ba, prasmes un mūžizglÄ«tÄ«ba" plānotā kopÄ“jā attiecināmā finansÄ“juma plānots novirzÄ«t 10 000 000 euro, tai skaitā 3 000 000 euro no 8.2.1. specifiskā atbalsta mÄ“rÄ·a “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”  kopÄ“jā attiecināmā finansÄ“juma; 4 000 000 euro no 8.2.2. specifiskā atbalsta mÄ“rÄ·a “Stiprināt augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«ciju akadÄ“misko personālu stratÄ“Ä£iskās specializācijas jomās” kopÄ“jā attiecināmā finansÄ“juma un 3 000 000 euro no 8.2.3. specifiskā atbalsta mÄ“rÄ·a “Nodrošināt labāku pārvaldÄ«bu augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijās” kopÄ“jā attiecināmā finansÄ“juma.”

Neapšaubāmi, atkal pirmajā vietā ir miljonu sadalÄ«šana, bet nevis dzÄ«ves Ä«stenÄ«bas diktÄ“ta vajadzÄ«ba. ValdošÄ kliÄ·e naudas sadalÄ«šanas dēļ ir gatava pastrādāt nacionālo noziegumu, pilnÄ«gi saduļķojot tautas izglÄ«tÄ«bu.

Vaļņu ielā sagatavotais informatÄ«vais ziņojums nesniedz atbildi uz ārkārtÄ«gi svarÄ«go jautājumu „KāpÄ“c Latvijā ir kardināli jāmaina skolotāju sagatavošana?”. Ziņojumā nekas neliecina par jaunas paradigmas nepieciešamÄ«bu skolotāju sagatavošanā. Jaunums reāli bÅ«s tikai tas, ka „lÄ«dz šim Ä«stenoto pedagogu sagatavošanas 55 studiju programmu vietā” tiks izstrādātas „23 pedagogu izglÄ«tÄ«bas studiju” programmas. Ministrijas velme to pasniegt kā grandiozu jaunumu patiesÄ«bā ir sabiedrÄ«bas un valdošÄs kliÄ·es maldināšana, paļaujoties uz „tautas” un „politiÄ·u” nezināšanu un vienaldzÄ«bu.

Taču ziņojumam ir noteikta vÄ“rtÄ«ba. Ziņojums griezÄ«gi liecina par nepieciešamÄ«bu pieskaņoties tautas bojāejai – izmiršanai, novecošanai un Latvijas pamešanai. Skolu skaits strauji samazinās. LoÄ£iski, ka tam jāpiemÄ“ro skolotāju sagatavošanas apjoms, jo konsekventi samazinās nepieciešamo skolotāju skaits. Turpmāk mazajās skoliņās skolotājiem jāļauj pasniegt daudzus priekšmetus, lai nopelnÄ«tu maizi.

Ziņojums faktiski ir valdošÄs kliÄ·es noziedzÄ«gi destruktÄ«vās nacionālās politikas kvintesence, rezumÄ“jot tautas bojāejas ietekmi uz izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu. Ziņojumā vajadzÄ“ja godÄ«gi raksturot bÄ“dÄ«go stāvokli, bet nevis nesakarÄ«gi blādÄ«ties par „konceptuāli jaunas kompetencÄ“s balstÄ«tas izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bām atbilstošas skolotāju izglÄ«tÄ«bas nodrošināšanu Latvijā”. Katram saprātÄ«gam ziņojuma lasÄ«tājam ir skaidrs, ka tas viss, ko kā smagās radošÄs mokās izdomātu jaunumu pasniedz ministrija, bija vienmÄ“r jau agrāk. Tikai dulls cilvÄ“ks var ticÄ“t, ka lÄ«dz šim izglÄ«tÄ«ba negribÄ“ja bÅ«t laba (ziņojumā – „kvalitatÄ«va”) un kāds pie mums apzināti gatavoja sliktus skolotājus.

Tukša un idiotiski manierÄ«ga ir norāde: „Pašreiz Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā tiek Ä«stenota vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas satura reforma, pārejot uz mÅ«sdienÄ«gas lietpratÄ«bas (!?) izglÄ«tÄ«bu, kas izvirza konceptuāli citas prasÄ«bas jauno pedagogu sagatavošanā, kā arÄ« esošo pedagogu profesionālajai pilnveidei darbam ar jauno izglÄ«tÄ«bas saturu. MÅ«sdienÄ«gas lietpratÄ«bas izglÄ«tÄ«ba ir vÄ“rsta uz cilvÄ“ka rÄ«cÄ«bspÄ“jai (!?) nepieciešamo pamatkompetenču (!?) un caurviju kompetenču (!?) attÄ«stÄ«bu, nodrošinot kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu visās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s (t.i. pirmsskolas izglÄ«tÄ«bā, pamatizglÄ«tÄ«bā, vidÄ“jā izglÄ«tÄ«bā un augstākajā izglÄ«tÄ«bā) un visos izglÄ«tÄ«bas veidos (vispārÄ“jā izglÄ«tÄ«bā, profesionālajā izglÄ«tÄ«bā un akadÄ“miskajā izglÄ«tÄ«bā). MÅ«sdienÄ«gas lietpratÄ«bas izglÄ«tÄ«bas veiksmÄ«gas ieviešanas priekšnoteikums ir pedagogu sagatavošana un profesionālās pilnveides iespÄ“jas konceptuāli jaunā kvalitātÄ“ (!?)”.

SmieklÄ«gi skan skaidrojums: „Latvijas skolās nepieciešami pedagogi, kas par sava darba galveno mÄ“rÄ·i redz katra bÄ“rna kā indivÄ«da potenciāla attÄ«stÄ«bu, nodrošinot viņam kvalitatÄ«vas izglÄ«tÄ«bas iespÄ“ju; pedagogi, kas sadarbÄ«bā ar citiem kolÄ“Ä£iem prot plānot, efektÄ«vi Ä«stenot, pārraudzÄ«t tādas mācÄ«bas skolÄ“niem, kas dod viņiem iespÄ“jas attÄ«stÄ«t dzÄ«vei 21.gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Jaunās pedagogu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas centrā tiek liktas sabiedrÄ«bai svarÄ«gas vÄ“rtÄ«bas, kas raksturo izcilus pedagogus - atvÄ“rtÄ«ba, sadarbÄ«ba, lÄ«derÄ«ba, godÄ«gums, valstsgriba, cieņa, un vÄ“rtÄ«bas, kas raksturo izcilas skolas – sadarbÄ«ba, atbildÄ«ba, attÄ«stÄ«ba, uzticamÄ«ba, drošÄ«ba.”

PÄ“c tādas uzjautrinošas tirādes pat neÄ“rti ir jautāt: „Vai tad Latvijā lÄ«dz šim bija savādāk un skolotāji par darba galveno mÄ“rÄ·i neatzina katra bÄ“rna kā indivÄ«da potenciāla attÄ«stÄ«bu?”.

Uzjautrinoši skan turpmākie uzdevumi skolotāju sagatavošanā: „Jauno studiju programmu saturā ir jāintegrÄ“ mÅ«sdienu zinātnes principu (!?) un nozares terminoloÄ£ijas lietošanas kultÅ«ras (!?) jautājumi, lai topošo pedagogu zināšanas un prasmes bÅ«tu piemÄ“rotas ne tikai dažādu tematu mācÄ«šanā, t.sk. interešu izglÄ«tÄ«bā (!?), bet arÄ« patstāvÄ«gai un kritiskai jauno zināšanu piesaistei nākotnÄ“. [..] jaunajās studiju programmās ir jānodrošina, ka jaunie pedagogi apgÅ«st digitālo pratÄ«bu un medijpratÄ«bu (!?), attÄ«stot šÄ«s prasmes caur tiešo pieredzi (!?) mācÄ«bu procesā, nevis kā atsevišÄ·u kursu studiju programmas ietvaros.”

Principā smieklÄ«gās tirādes ir sava veida šodienas skolotāju apvainošana. Ministrijas skatÄ«jumā šodienas skolotāji ir neglābjami stagnāti. Viņi nav spÄ“jÄ«gi izmantot jaunas zināšanas, nevÄ“las mācÄ«ties. Viņi neprot lasÄ«t avÄ«zes, skatÄ«ties TV, klausÄ«ties radio. Proti, viņiem nav „mÄ“dijpratÄ«ba”. Protams, viņiem nav arÄ« „digitālā pratÄ«ba”.

NecienÄ«ga ir frāze: „[..] pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirms pensijas un pensijas vecumā. Tas nozÄ«mÄ“, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek šÄ«s kohortas (!?) nomaiņai, savukārt tālākā perspektÄ«vā paaudžu nomaiņa notiks pakāpeniskāk un pieprasÄ«jums pÄ“c jauno pedagogu sagatavošanas samazināsies”.

Svešvārdam „kohorta” visbiežāk ir izsmÄ“jÄ«ga jÄ“ga, apsaukājot kādu cieši saliedÄ“tu cilvÄ“ku grupu. Latvijā par kohortu var apsaukāt valdošo kliÄ·i, Lielo Bandu un citas cieši saliedÄ“tas zagļu bandas. Kā kohortu var vÄ“rtÄ“t Vaļņu ielas „reformu” kroplos fanātus.