Iesaki rakstu:

VÄ“rojot visu to tirgu, kas pašreiz virpuļo ap reÄ£ionālo reformu, neviļus rodas virkne neskaidrÄ«bu, rodas dažādi jautājumi un minÄ“jumi, kā arÄ« izriet secinājumi. Un ir arÄ« daži piedāvājumi.

Vispirms neskaidrības.

Ministrs PÅ«ce (attÄ“lā) saka, ka izdosies ietaupÄ«t apmÄ“ram 120 miljonus eiro, samazinot pašvaldÄ«bu administratÄ«vo aparātu. IepazÄ«stoties ar reformas prezentācijas materiāliem, skaidrÄ«ba par to, kā radÄ«sies šie 120 miljoni, nerodas. Samazinot deputātu skaitu, nekāds lielais ietaupÄ«jums nesanāks. Turklāt lauku pašvaldÄ«bās deputātiem ir pamata darbavieta. ArÄ« citu darbavietu ietaupÄ«jums nekāds lielais nebÅ«s - saimnieciskie darbi jāveic tāpat - tātad pagastos bÅ«s vajadzÄ«gi gan izpilddirektori, gan tehniskais un administratÄ«vais personāls.

Uz dzimtsarakstu utml. funkcijās nodarbināto personālu arÄ« izdosies ietaupÄ«t vien kādu nieku. Vidusskolu samazinājums novedÄ«s pie vÄ“l lielāka iedzÄ«votāju skaita aizbraukšanas - sevišÄ·i tas attiecas uz mazapdzÄ«votajiem novadiem.

Tātad - MINISTRS MELO! Melo acīs skatīdamies.

Līdz ar to rodas jautājumi.

KāpÄ“c ne ar vienu vārdu ministrs nepiemin (tātad neparedz) vienas pieturas aÄ£entÅ«ras, kas dotu iespÄ“ju iedzÄ«votājiem vairumu ar ikdienu saistÄ«to jautājumu nokārtot tieši savā pagastā?

KāpÄ“c ne ar vienu vārdu prezentācijā netiek minÄ“ts par to, ka liela daļa pašvaldÄ«bu administratÄ«vo resursu tiek izmantota dažādu atskaišu un datu sniegšanai ministrijām - šis apjoms nemitÄ«gi pieaug?

KāpÄ“c nekādā veidā netiek pieminÄ“ta valsts ministriju darba optimizÄ“šana tādÄ“jādi atslogojot pašvaldÄ«bu darbu? Liela daļa valdošÄs koalÄ«cijas partiju taču to solÄ«ja!

KāpÄ“c netiek minÄ“ts fakts, ka teritoriāli lielas pašvaldÄ«bas izveidošanas gadÄ«jumā deputāti nespÄ“s iedziļināties no centra attālu pagastu iedzÄ«votāju vajadzÄ«bās? Ja pagasts ir neliels, ļoti iespÄ“jams, ka tas vispār netiks pārstāvÄ“ts domÄ“!

KāpÄ“c nekur nav redzami aprÄ“Ä·ini, kas parāda esošo pašvaldÄ«bu prognozÄ“jamo ekonomisko stāvokli, pārdalot iedzÄ«votāju ienākuma nodokli procentuāli pÄ“c piederÄ«bas no deklarÄ“tās dzÄ«ves vietas un darba vietas?

KāpÄ“c nekur nevar redzÄ“t, kā pÄ“c reformas izskatÄ«sies naudas plÅ«sma pašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fondā?

Galu galā - kuram iešÄvās galvā izveidot tieši šÄdu karti? Cik viņam skolā bija Ä£eogrāfijā, un vai viņš maz sajÄ“dz, ko nozÄ«mÄ“ trÄ«s zvaigznes BrÄ«vÄ«bas pieminekļa Mildas rokās?

Secinājumi.

Ar skumjām jāsecina, ka Ministru prezidenta partija šo reformu veic vienÄ«gi savās, daudziem neizprotamās interesÄ“s. Ministru prezidenta, kurš ir zaudÄ“tājs. SmieklÄ«gā prāvā Lembergam, par ko maksāja valsts, nevis viņš no savas kabatas.

Jāsecina, ka no VienotÄ«bas kā partijas un visām tās metamorfozÄ“m cilvÄ“ki bÄ“g gandrÄ«z visās pašvaldÄ«bās. Tiek zaudÄ“ta vara! Tā jāatgÅ«st, pārmaisot kārtis. Skumji, ka arÄ« no citām varas partijām bÄ“g pat lāga neatskatoties.

Jāsecina, ka nevienam no VARAM neinteresÄ“ pašvaldÄ«bu iedzÄ«votāju viedoklis.

Jāsecina arÄ«, ka neviena no bagātajām pašvaldÄ«bām vienkārši tāpat nepadosies - tas ir elementārs izdzÄ«vošanas instinkts. Un ar to jārÄ“Ä·inās. Un ar cilvÄ“kiem jārunā. JādiskutÄ“ un jāvienojas. Tieši tā jāsaprot jÄ“dziens POLITIKA. GribÄ“tos redzÄ“t, ko teiks VARAM darbinieki, ja Saeima gatavos likumprojektu par VARAM likvidāciju?

Jāsecina, ka pašreizÄ“jais iedzÄ«votāju skaits uz pašvaldÄ«bu Latvijā kopumā daudz neatšÄ·iras no Lietuvas un Igaunijas, tas ir salÄ«dzināms arÄ« ar Dāniju, kurā ir daudz lielāks apdzÄ«votÄ«bas blÄ«vums un daudz labāka infrastruktÅ«ra.

Jāsecina, ka šÄ«s reformas uzsākšana pagaidām neko vairāk kā ministrijas un pašvaldÄ«bu sarÄ«dÄ«šanu un naida kurināšanu sociālajos tÄ«klos nav devusi.

Jāsecina, ka valsts prezidents, kuram bÅ«tu jābÅ«t lielai pieredzei šÄ«s ministrijas vadÄ«šanā un kuram bÅ«tu jāpārzina pašvaldÄ«bu lietas labāk kā nevienam citam, ir iebāzis galvu smiltÄ«s un nesaka neko. Nesaprotu, kāpÄ“c ZZS vÄ“lreiz izvirzÄ«ja viņa kandidatÅ«ru.

Piedāvājumi.

Vispirms, balstoties uz ekonomikas, sociālo, izglÄ«tÄ«bas un citu zinātņu ekspertu atzinumiem, izveidot vairākus reÄ£ionālās reformas modeļus. Tos ekonomiski izanalizÄ“t, dot apspriest pašvaldÄ«bām, uzņēmÄ“jiem, ārstiem, skolotājiem un valsts pilsoņiem. ParalÄ“li jāizstrādā arÄ« IIN pārdales modeļi. RadÄ«sies daudzi varianti. Un tikai tad jāizvÄ“las labākais.

ReformÄ“t visu ministriju darbÄ«bu pÄ“c to funkciju analÄ«zes saistÄ«bā ar pašvaldÄ«bu darbÄ«bas pārraudzÄ«šanu un vadÄ«šanu tādÄ“jādi atslogojot pašvaldÄ«bu administratÄ«vā aparāta darbu apjomu. Tas ir visu varas partiju priekšvÄ“lÄ“šanu programmās.

Lai attÄ«stÄ«tu ekonomiski vājas pašvaldÄ«bas, jāveido tajās infrastruktÅ«ra, nodokļu atvieglojumi. Jāstrādā ar investoriem, kuri bÅ«tu gatavi atvÄ“rt savas ražotnes šajos novados, vispirms jau sakārtojot un pilnveidojot valsts likumdošanu. ŠÄ«m pašvaldÄ«bām jāpalÄ«dz ar visiem spÄ“kiem.

Lai attÄ«stÄ«tu ekonomiski vāji attÄ«stÄ«tās pašvaldÄ«bas, jāgroza likumi, kas regulÄ“ pašvaldÄ«bu iepirkumus dodot iespÄ“ju pašvaldÄ«bām iegādāties preces un pakalpojumus no vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem veicinot ekonomikas attÄ«stÄ«bu un caur kuru samaksātajiem nodokļiem papildinātos pašvaldÄ«bu kase.

Ar starpvalstu lÄ«gumu palÄ«dzÄ«bu jāpanāk pierobežas ar Baltkrieviju un Krieviju pašvaldÄ«bu ekonomisko sakaru attÄ«stÄ«ba.