„Reija un RasÄne… Te varÄ“ja kaut ko darÄ«t arÄ« ar, tÄ sacÄ«t, Mortensona metodÄ“m…â€
PIETIEK · 29.04.2019. · Komentāri (0)„Šis ir nebijis gadÄ«jums „Baiļu” triloÄ£ijas izdošanas vÄ“sturÄ“, kad kÄda persona, kurai noteikti nav nekÄdas saistÄ«bas ar romÄna personÄžu, tiek atstÄdinÄta no amata nevis pÄ“c, bet vÄ“l pirms grÄmatas nÄkšanas klajÄ,” – ar šÄdu pavadtekstu Pietiek saņēmis failu, ko tÄ sÅ«tÄ«tÄjs uzdod par fragmentu no romÄna „Nauda”, kura izdošana tiek solÄ«ta pÄ“c nepilnÄm divÄm nedēļÄm, 10. maijÄ. Nule ir paziņots par to, ka policijas sÄktÄs izmeklÄ“šanas dēļ Finanšu un kapitÄla tirgus komisija no amata ir atstÄdinÄjusi AtbilstÄ«bas kontroles departamenta direktora pienÄkumu pildÄ«šanas Maiju Treiju, savukÄrt fragmentÄ, ko šodien publicÄ“jam ir runa par kÄdu Maiju Reiju, kas ir Finanšu tirgus komisijas AtbilstÄ«bas departamenta direktore un attiecÄ«bÄ uz kuru lieli plÄni ir kÄdam IlmÄram RimÄ“viÄam.
IlmÄrs RimÄ“viÄs pašlaik ar vislielÄko rÅ«pÄ«bu un uzmanÄ«bu Ä·Ä“rÄs pie jaunÄ viņam piegÄdÄtÄ faila.
“Uzziņas materiÄls – Maija Reija, Finanšu tirgus komisijas AtbilstÄ«bas departamenta direktore
FTK ierindas darbinieku vidÅ« lielu neizpratni radÄ«jusi tÄ saukto 34. noteikumu pieņemšana. PÄ“c bÅ«tÄ«bas tÄ esot lieka laika un resursu tÄ“rÄ“šana kÄ FTK, tÄ arÄ« finanšu iestÄdÄ“s. Īstas jÄ“gas no šo noteikumu pieņemšanas neesot, un rezultÄtu naudas atmazgÄšanas apkarošanÄ tie nenes. Faktiski noteikumu ievÄ“rošana novÄ“rš un sašÄ·eļ uzmanÄ«bu cÄ«Å†Ä ar atmazgÄšanu.
Visi saprotot, ka apiet noteikumus par klientu riska klasifikÄciju var. ŠobrÄ«d rezultÄts esot tÄds, ka pÄ“c noteikumu pieņemšanas faktiski palielinÄjies atmazgÄšanas Ä«patsvars, jo aktivizÄ“jies slÄnis, kas neietilpst t. s. augsta riska klientu kategorijÄ. FTK to saprot, taÄu atzÄ«t negrib un negribÄ“s, jo paši iniciÄ“ja un lobÄ“ja noteikumu pieņemšanu.
Šis gadÄ«jums esot spilgts piemÄ“rs “aizjÅ«ras kaimiņu” nepamatotajÄm iniciatÄ«vÄm un pÄ“c bÅ«tÄ«bas klaja iejaukšanÄs valsts finanšu sistÄ“mÄ. Šo noteikumu pieņemšanu Ä«paši aktÄ«vi lobÄ“jusi Maija Reija. VÄ“lreiz atgriežoties pie minÄ“tÄ, avots izteicÄs, ka FTK valdot uzskats par to, ka šie noteikumi ir reÄls kaitÄ“jums valstij.
Par “grupÄ“jumiem” runÄjot, pÄ“c avota domÄm, pašlaik tÄdi ir AtbilstÄ«bas kontroles departamenta vadÄ«tÄjai Maijai Reijai ļoti simpatizÄ“jošie un mazliet mazÄk simpatizÄ“jošie. T. i., ja darbinieks, kurš strÄdÄs pavisam citÄ ar M. Reiju nesaistÄ«tÄ struktÅ«rvienÄ«bÄ un izrÄdÄ«s viņai kaut kÄda veida necieņu vai kÄ citÄdi nesimpatizÄ“s, no M. Reijas puses tiks pieliktas visas pÅ«les, lai no šÄ« darbinieka atbrÄ«votos.
Ja darbinieks bÅ«s simpÄtisks M. Reijai, tad viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ. Iebilst viņai nedrÄ«kst, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ var krist nežēlastÄ«bÄ. M. Reija pašlaik ir sava veida neformÄlais lÄ«deris. Īpaši atriebÄ«ga sieviete. Mazam cilvÄ“kam piemÄ«tošo kompleksu un sindromu saasinÄts sakopojums. PÄ“c rakstura ļoti nepatÄ«kams cilvÄ“ks. KolektÄ«vÄ viņu neviens Ä«paši neciena. Gaida, kad viņa aizies pensijÄ.
Īpaši pietuvinÄta persona esot Gunta RasÄne. Reija vispÄr cenšoties vÄkt darbiniekus no bijušÄs darbavietas – “Maksibankas”. M. Reija jau ir pirmspensijas vecumÄ, taÄu iespaids tÄds, ka kaut ko “atstrÄdÄjot”. Avota rÄ«cÄ«bÄ esot informÄcija, ka vismaz pÄris reizes viņai bijusi telefoniska saruna ar Latvijas CentrÄlo banku, kurÄ M. Reijai esot lasÄ«ta morÄle par kaut ko neizdarÄ«tu. Cik saprotams, tas nav saistÄ«ts ar darba pienÄkumiem, jo LCB nevarot pavÄ“lÄ“t FTK, tÄpÄ“c, domÄjams, M. Reija kaut ko nav izpildÄ«jusi, kÄ pienÄkas.
ŠobrÄ«d FTK iekšienÄ“ ir divas mokošas problÄ“mas. 1. KÄ “izÄakarÄ“t” “CBLV banku”. 2. KÄ tikt vaÄ¼Ä no Maijas Reijas. PÄ“c avota teiktÄ, šajÄs problÄ“mas ierauta lielÄkÄ daļa kolektÄ«va, un nosacÄ«ti ir izveidojušies divi grupÄ“jumi, kuru viedokļi par problÄ“mÄm ir diametrÄli pretÄ“ji.
Iniciatore šÄ«m aktivitÄtÄ“m viennozÄ«mÄ«gi ir Maija Reija. Tas saistÄ«ts ar pÄ“dÄ“jiem notikumiem, kad banka vinnÄ“ja tiesu un “aizgÄja” no soda. ProblÄ“ma it kÄ bija pieklususi, taÄu š. g. janvÄrÄ« šÄ« ideja atkal ir aktualizÄ“jusies. Tas, kÄ sagÄdÄt problÄ“mas “CBLV”, pÄ“c daļas FTK darbinieku domÄm, no M. Reijas puses jau ir ieguvis šizofrÄ“niskus apveidus un robežojoties ar slimÄ«gÄm iedomÄm par to, ka caur banku plÅ«stot bÄ“rnu pornogrÄfijas izplatÄ«šanÄ, ieroÄu tirdzniecÄ«bÄ u. tml. iegÅ«tie lÄ«dzekļi.
JÄteic, ka janvÄra sÄkumÄ M. Reija sakarÄ ar kaut ko neizdarÄ«tu “CBLV” vecajÄ lietÄ esot nokļuvusi FTK vadÄ«tÄja nežēlastÄ«bÄ. It kÄ pat esot iedots kaut kÄds disciplinÄrs sods, taÄu nekur atklÄtÄ«bÄ tas neesot nonÄcis. Tas tad arÄ« bijis par iemeslu gatavot aktivitÄtes pret “CBLV”. KonkrÄ“ti, kas un kad tiks darÄ«ts, tiekot turÄ“ts lielÄ slepenÄ«bÄ.
ApmÄ“ram pirms nedēļas M. Reijas pakļautÄ«bÄ strÄdÄjošÄ eksperte esot izmetusi, ka drÄ«z sÄkšoties “aktivitÄtes” pret “CBLV”, taÄu neko nav konkretizÄ“jusi. ZinÄms, ka procesam tiekot piesaistÄ«ta uzraudzÄ«bas eksperte Andra KrÄsiņa. PÄ“c avota vÄrdiem, stulba, bet izpildÄ«ga un M. Reijai uzticÄ«ga darbiniece. Ja esot risinÄmi kÄdi kutelÄ«gi jautÄjumi, tad parasti revÄ«zijÄs tiekot sÅ«tÄ«ta A. KrÄsiņa.
TÄ, piemÄ“ram, bijis ar “TelegrÄfa banku”. RevÄ«zija, kuru veica A. KrÄsiņa, notika 2017. gada martÄ. PÄrkÄpumi naudas atmazgÄšanas jomÄ (FTK kompetences ietvaros) tikuši atrasti, taÄu izziņa un noslÄ“dzošais dokuments par revÄ«ziju dienas gaismu neesot ieraudzÄ«jis vÄ“l 2018. gada janvÄrÄ«. PÄ“c avota domÄm, bankas vadÄ«ba esot notušÄ“jusi nepilnÄ«bas, “sarunÄjot” ar M. Reiju.
IespÄ“jamÄs akcijas pret “CBLV” ir sadalÄ«jušas atbildÄ«gos darbiniekus divÄs nometnÄ“s. Vieni, kuri ir pret un pamato savu nostÄju ar tÄdu akciju bezjÄ“dzÄ«bu, un otrÄ daļa, t. s. M. Reijas piekritÄ“ji, kuri ir gatavi “doties kaujÄ”. P. Puntiņa nostÄja šinÄ« jautÄjumÄ esot neitrÄla, drÄ«zÄk pragmatiska. Viņam esot vieglÄk vadÄ«t kolektÄ«vu, kurš ir sašÄ·Ä“lies un kurÄ valda intrigas. VÄ“l attiecÄ«bÄ uz “CBLV” M. Reija esot izteikusies, ka bankÄ viņai esot daži cilvÄ“ki, kuri palÄ«dzÄ“s realizÄ“t plÄnu.
Tie darbinieki, kuri bÅ«tu ieinteresÄ“ti M. Reijas aiziešanÄ, ir faktiski par pÄrmaiņÄm, stagnÄ“šanas izbeigšanu, prestiža celšanu un sadarbÄ«bas veicinÄšanu ar finanšu iestÄdÄ“m. Tie, kuri ir pret, viennozÄ«mÄ«gi stÄv un krÄ«t par M. Reiju. AttiecÄ«bas starp grupÄ“jumiem Ä«paši saasinÄjÄs pagÄjušÄ gada beigÄs un šÄ gada sÄkumÄ, kad kļuva aktuÄls jautÄjums par M. Reijas vietnieka iecelšanu.
Bija iekšÄ“jais konkurss, kurÄ piedalÄ«jÄs NormatÄ«vÄ nodrošinÄjuma daļas vadÄ«tÄjs Kristaps Barkovskis un Nebanku uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tÄja Sandra Cielava. S. Cielavu atbalstÄ«ja un faktiski virzÄ«ja P. Puntiņš. ArÄ« K. Barkovski netieši atbalstÄ«ja P. Puntiņš.
Viss beidzÄs ar to, ka M. Reija sÄka “bosingot” abus kandidÄtus, tie atteicÄs no konkursa, un vietnieks aizvien nav iecelts. Kad notiks jauns vietnieka amata konkurss, neviens nezina. KuluÄros gan runÄ, ka M. Reija vienkÄrši ne ar vienu negrib dalÄ«t varu, tÄpÄ“c, lai kas arÄ« notiktu, viņa vietnieka amatu torpedÄ“s.
Faktiski šÄ«s intrigas, kas pastÄv iestÄdÄ“, kavÄ“ tÄs darbÄ«bu. Veselais saprÄts rÄda arÄ« to, ka M. Reijas izveidotÄ banku kontroles sistÄ“ma nevis ierobežo aizdomÄ«gus finanšu darÄ«jumus, bet gan veicina tos.
RunÄjot par ikdienas darbu, 80% gadÄ«jumu M. Reijas darba dienu ievada konfidenciÄlas sarunas ar G. RasÄni. Ja runÄ par abu personu savstarpÄ“jÄm attiecÄ«bÄm, tad jÄatzÄ«mÄ“, ka viņu starpÄ esot notikusi kolosÄla tuvinÄšanÄs. To nevar pat salÄ«dzinÄt ar attiecÄ«bÄm pirms gada.
Abas personas ir izteiktÄ un stabilÄ opozÄ«cijÄ vadÄ«tÄjam. BÅ«tÄ«bÄ par jebkuru jautÄjumu viņas ir opozÄ«cijÄ. Brīžiem abu nostÄja robežojoties ar stulbumu un esot pretrunÄ ar veselo saprÄtu. It Ä«paši, ja vadÄ«tÄjam ir savs viedoklis, tad abas noteikti bÅ«s opozÄ«cijÄ. Protams, abas cenšas savai asij piesaistÄ«t pÄrÄ“jos darbiniekus.
PusdienÄs M. Reija parasti iet kopÄ ar G. RasÄni. VairÄkums darbinieku pusdienojot RÄ«gas Domes kafejnÄ«cÄ, bet viņas abas šeit neesot redzÄ“tas. Savu kabinetu vienmÄ“r aizslÄ“dz. Bieži vien, it Ä«paši pÄ“dÄ“jÄ laikÄ, ieslÄ“dzas kabinetÄ.”
Reija… RasÄne… Reija un RasÄne… AtstÄdinÄtais CentrÄlÄs bankas prezidents domÄ«gi pakasÄ«ja zodu. ŠÄ·iet, te gan varÄ“ja kaut ko darÄ«t arÄ« ar, tÄ sacÄ«t, Mortensona metodÄ“m.