Reira bÄ«dÄ«Å¡ana amatÄ - spļÄviens sejÄ tiem vÄ“lÄ“tÄjiem, kas gaidÄ«ja un balsoja par pÄrmaiņÄm
Veronika RamÄne, LatvieÅ¡u biedrÄ«bu savienÄ«bas valdes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄja · 20.12.2018. · Komentāri (0)“MÄ“s ticam, ka Latvijas tauta ir spÄ“jÄ«ga atbrÄ«voties no padomju mantojuma radÄ«tajÄm sekÄm un politikÄ jÄnÄk jauniem cilvÄ“kiem. CilvÄ“kiem, kuri spÄ“s efektÄ«vÄk pÄrvaldÄ«t šo valsti, nekÄ to dara šÄ« brīža varas politiÄ·i,” – tÄ savÄ mÄjas lapÄ pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm vÄ“stÄ«ja un joprojÄm vÄ“sta viena no tÄ sauktajÄm jaunajÄm politiskajÄm partijÄm.
VÄ“lÄ“šanÄs oktobrÄ« cilvÄ“ki balsoja par pÄrmaiņÄm un jauniem politiÄ·iem pie varas. Balsoja par spÄ«ti tam, ka pašas jaunÄs partijas šÄdu pÄrliecinoši kompetentu un spÄ“jÄ«gu kandidÄtu sarakstus piedÄvÄt nespÄ“ja.
TaÄu cerÄ«ba palika tik un tÄ – LatvijÄ taÄu ir gana daudz jaunu un perspektÄ«vu profesionÄļu, kuri lieliski spÄ“tu pildÄ«t ministru pienÄkumus. Tikai ne vecos, sevi sakompromitÄ“jušos!
Diemžēl pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm ir uzskatÄmi redzama vÄ“lÄ“tÄju vÄ“lmju ignorÄ“šana, jo vecie politiÄ·i, kas tikko izmesti pa logu, lien atpakaļ amatos caur skursteni.
Par šÄdas vecÄs politikas un veco politiÄ·u atgriešanÄs simbolu kļūst bijušÄ komjaunatnes aktÄ«vista, nesen labklÄjÄ«bas un pirms tam finanšu ministra JÄņa Reira jau atkÄrtota bÄ«dÄ«šana finanšu ministra krÄ“slÄ.
Reirs, gribam to vai negribam, ir viens no pÄ“dÄ“jiem veco laiku simboliem. RÅ«pnÄ«cas komjaunatnes ideologs, kongresu un forumu delegÄts, aktÄ«vists.
Nav dzirdÄ“ts, ka bÅ«tu nožēlojis pagÄtni.
TÄpÄ“c viņa virzÄ«šana ministra amatÄ tieši tagad, pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm, ir kÄ spļÄviens sejÄ tiem vÄ“lÄ“tÄjiem, kas gaidÄ«ja un balsoja par pÄrmaiņÄm.
JÄpiebilst, ka Reirs nevar arÄ« lepoties ar augstu novÄ“rtÄ“jumu iepriekšÄ“jos amatos. To, ka Reirs Aigara KalvÄ«ša valdÄ«bÄ ieņēma Ä«pašu uzdevumu ministra elektroniskÄs pÄrvaldes lietÄs amatu, reti kurš pamanÄ«ja un atceras.
TaÄu kÄ finanšu ministrs, nikni konfliktÄ“dams ar sabiedriskajÄm organizÄcijÄm, viņš vadÄ«ja 2016. gada budžeta sastÄdÄ«šanu, ko sauca par sliktÄko vÄ“sturÄ“.
2015. gada decembrÄ« Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera (LTRK), vÄ“rtÄ“jot toreizÄ“jÄs valdÄ«bas ministrus desmit ballu sistÄ“mÄ, viszemÄko novÄ“rtÄ“jumu deva tieši Reiram – nieka 3,4 balles.
Nekas nemainÄ«jÄs, Reiram pÄrceļoties uz LabklÄjÄ«bas ministriju, – 3,2 balles un atkal stabili sliktÄkais.
Nav brÄ«nums, ka LTRK kaismÄ«gi protestÄ“ja pret Reira virzÄ«šanai par premjera amata kandidÄtu, jo uzskatÄ«ja, ka “tieši viņam bÅ«tu jÄuzņemas daļa vainas par esošÄs valdÄ«bas demisiju, nekvalitatÄ«vi un neprofesionÄli veidotÄ 2016.gada budžeta kontekstÄ”.
JÄbrÄ«nÄs, kÄpÄ“c partija “JaunÄ VienotÄ«ba” tik ļoti finanšu ministra amatÄ alkst redzÄ“t Reiru. Partija cieta smagu sakÄvi vÄ“lÄ“šanÄs, taÄu, izskatÄs, neko nav ne sapratusi, ne mÄcÄ«jusies, ne arÄ« vÄ“las ko mainÄ«t.
KÄ savulaik bÄ«dÄ«ja amatos Solvitu Ä€boltiņu, tÄ tagad, neieklausoties, ko domÄ cilvÄ“ki, stumj Reiru. Vai nu pie vainas ir aprobežotÄ«ba vai pilnÄ«gs amatam atbilstošu kadru trÅ«kums, vai arÄ« ir kaut kas pavisam cits, ko mÄ“s nezinÄm, bet kas padara bijušo komjaunatnes aktÄ«vistu par neaizstÄjamu.
PÄrsteidz arÄ« citas partijas, tajÄ skaitÄ tÄ sauktÄs jaunÄs, kas, redzot cilvÄ“ka, kurš ir Ä«sts vecÄs politikas simbols, brutÄlu un demonstratÄ«vu bÄ«dÄ«šanu vienÄ no svarÄ«gÄkajiem amatiem valstÄ«, izliekas, ka neko neredz, nedzird, nezin un nesaprot.
KÄdas bÅ«s sekas? “JaunÄ VienotÄ«ba” un tÄs piebalsotÄji vÄ“lÄ“tÄjiem dod nepÄrprotamu signÄlu – jÅ«s tur, protams, varat cerÄ“t, ka kaut kas mainÄ«sies, varat pat balsot par visÄdiem “jaunajiem”, bet mÄ“s bijÄm vareni un bÅ«sim vareni. Skaidrs?
Droši vien, ka arÄ« paša Reira darbÄ«bas stilÄ nekas nemainÄ«sies – ierobežota kompetence savienojumÄ ar augstprÄtÄ«bu un paštaisnumu provocÄ“s jaunus “2016. gada budžetus” un jaunus konfliktus ar partneriem un sabiedrÄ«bu.
TomÄ“r vissliktÄkais, ka rezultÄtÄ cilvÄ“ki vÄ“l mazÄk ticÄ“s, ka viņi kaut ko var šajÄ valstÄ« ietekmÄ“t.
Žēlojamies, ka ar katrÄm nÄkamajÄm vÄ“lÄ“šanÄm samazinÄs piedalÄ«jušos skaits.
Reira (un droši vien, ka ne tikai viņa) bÄ«dÄ«šana uz amatu ir atbilde tam, kÄpÄ“c tÄ notiek un kÄpÄ“c nÄkotnÄ“ cilvÄ“ki aizvien mazÄk lÄ«dzdarbosies politikÄ un uzskatÄ«s par vajadzÄ«gu balsot vÄ“lÄ“šanÄs.
Var jau sapņot par jaunu politiku un politiÄ·iem, bet skarbÄ dzÄ«ves Ä«stenÄ«ba tÄpat piedÄvÄ tikai Äžus par dÄrzniekiem un virpotÄjus – padomju nomenklatÅ«ras „jauno audzi” par ministriem.