Iesaki rakstu:

Nerimstot lasÄ«tāju interesei, esam sameklÄ“juši vÄ“l vienu komjaunieša Jāņa Reira interviju - šoreiz no izdevuma Liesma tai pašÄ 1987. gadā, kad viņš kā RÄ«gas elektromehāniskās rÅ«pnÄ«cas komjaunatnes sekretāra vietnieks ideoloÄ£ijas jautājumos bija devies uz VissavienÄ«bas komjaunatnes kongresu Maskavā. Savukārt, lai visiem atgādinātu, ar ko virpotājs-komjaunietis atšÄ·Ä«rās no Ä«stajiem komunistiem - "kažoka pārmetÄ“jiem", rÄ«t publicÄ“sim tieši šai tÄ“mai veltÄ«to nodaļu no trÄ«ssÄ“jumu grāmatas MÅ«su vÄ“sture: 1985-2005.

NEATKÄ€PJOTIES!

• VAI TAD NAV TĪRI IZDEVĪGI, KA KÄ€DS KAUT KO NEATÄ»AUJ! • TURÄ’SIM ĪKŠÄ¶I PAR PATSTÄ€VĪBAS EKSPERIMENTU! • KO ANALFABÄ’TS iesāks AR «APSLÄ’PTO MANTU»! • KURS IR GARANTÄ’JIS, KA VIENMÄ’R BŪS INTERESANTI?! • TRENÄ’SIM MUGURKAULUS!

Ä€rÄ“ji nekas tā kā nebÅ«tu mainÄ«jies. Tāpat kā pirms brauciena uz Maskavu VÄ»KJS XX kongresa delegāts JÄ€NIS REIRS strādā RÄ«gas elektromehāniskajā rÅ«pnÄ«cā un zog Ä£imenei lielāko daļu vakaru, sÄ“dÄ“dams lekcijās LVU Ekonomikas fakultātÄ“. No augstām tribÄ«nÄ“m teikto, lielos mÄ“rogos plānoto, solÄ«to un prasÄ«to dzÄ«ve ielikusi konkrÄ“tÄ«bas rāmÄ«. — Tagad gan es itin labi saprotu, ka uz Maskavu braucu ar tādām domām un arÄ« problÄ“mām, vismaz attiecÄ«bā uz komjaunatni, kā vairums delegātu. Tie paši «mirušo dvÄ“seļu», finansiālās patstāvÄ«bas, aktivitātes jautājumi taču ir aktuāli ne tikai mÅ«su rÅ«pnÄ«cā. Un par to visu kongresā runāja daudz — gan VÄ»KJS CX pirmais sekretārs Miroņenko, gan pārÄ“jie. Es, protams, Ä«paši ausÄ«jos tad, kad runas un disku sijas skāra ražošanu.

— Komjaunatnes pirmorganizācija ražošanas uzņēmumā . .. AcÄ«mredzot, un to jutām arÄ« kongresā, pastāv daudz un atšÄ·irÄ«gi viedokļi par tās ietekmes sfÄ“ras robežām, pienākumiem, attiecÄ«bām ar administrāciju. Viens ir skaidrs — aktÄ«vāk, bÅ«tiskāk pie dalÄ«ties tieši ražošanas attÄ«stÄ«bā! TomÄ“r katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā ik uz soļa jÅ«tama nenoteiktÄ«ba, gana vÄ“l formālisma ...

— Domāju, ka galvenais — jāvairās no dubultgrāmatvedÄ«bas veidošanas, no atbildÄ«gu personu profesionālā darbalauka aizstāšanas ar komjauniešu diletantiskajiem pÅ«liņiem. Nelaime tā, ka mÄ“s gan drÄ«z neko nenovedam lÄ«dz galam. Un tad čīkstam par neiejÅ«tÄ«gu administrāciju, objektÄ«viem apstākļiem. Protams, nākas atdurties pret neiejÅ«tÄ«bu, pret «apstākļiem», bet tā ir tikai puspatiesÄ«ba. Vai tad nav tÄ«ri izdevÄ«gi, ka kāds kaut ko neļauj? Attaisno jums pašu kÅ«trumam rokā! PiemÄ“ram, sociālistiskā sacensÄ«ba. MÅ«su rÅ«pnÄ«cā tāda tiešÄm starp cehu komjaunatnes organizācijām ir noorganizÄ“ta. Izvirzām un prÄ“mÄ“jam labāko jauno strādnieku, inženiertehnisko darbinieku, komjaunatnes ceha organizāciju un komjaunatnes starmeti, un arodbiedrÄ«ba mÅ«s katru ceturksni atbalsta materiāli, gadā tā kopÄ«gā summa apmÄ“ram 900 rubļu sanāk. Bet atkal — vÄ“rtÄ“jot, piemÄ“ram, kura organizācija labāka, ir jāsalÄ«dzina 20—30 rādÄ«tāji. Tas jau ir absurds, kā tika atzÄ«ts arÄ« kongresā. Labāk izvÄ“lÄ“ties 3—4 pamatrādÄ«tājus, bet pavisam konkrÄ“tus. Diemžēl daudzās organizācijās, kurās es pabiju pÄ“c kongresa, nav vispār nekādas sacensÄ«bas. Tikai žēlošanās, ka materiāli neviens neatbalsta, utt. Bet naudu arÄ« neviens uz paplātes klāt nenesÄ«s! Ne arodbiedrÄ«ba, ne kāds cits, ja paši uzstājÄ«gi neprasÄ«s. 

— Te nu ir vÄ“l viens absurds. Lai papildus atalgotu cilvÄ“kus, kuri devuši visjÅ«tamāko materiālo ieguldÄ«jumu kopÄ«gā darbā, nauda jāizlÅ«dzas no arodbiedrÄ«bas, it kā uzņēmumos nebÅ«tu citumate riālās stimulÄ“šanas avotu, kurus izmantot tieši tagad paveras nesalÄ«dzināmi plašÄkas iespÄ“jas nekā agrāk. PrasÄ«šana (lasi — visai pazemÄ«ga lÅ«gšana) no citiem, šÄ·iet, patstāvÄ«bu diez kā neveicina!

— Ne jau velti kongresā vÄ“lreiz un vÄ“lreiz runāja par pirmorganizāciju kā visa pamatu. Tajā strÄ«das, tur pieņem vai nepieņem lÄ“mumus, tur beigu beigās par tiem atbild. Labāk teikt — vajadzÄ“tu atbildÄ“t! Jo pagaidām . . . Kad pieņēma jaunos StatÅ«tus, jutos ļoti sarÅ«gtināts, ka tajos nekas nav teikts par pirmorganizācijas finansiālo patstāvÄ«bu. Nu, domāju, parunājām, un atkal — nekā . . . Bet pÄ“c kongresa tomÄ“r jutām — daudz kas no ieteikumiem tomÄ“r ņemts vÄ“rā. MÅ«su valstÄ« tagad 58 komjaunatnes pirmorganizācijas atver savu rÄ“Ä·inu bankās, pÄ“c saviem ieskatiem un uz savu atbildÄ«bu rÄ«kojas ar piesaistÄ«tajiem lÄ«dzekļiem. Mana rÅ«pnÄ«ca nav šajā skaitā, bet es, protams, gribu, lai bÅ«tu. Un tāpÄ“c arÄ« turu Ä«kšÄ·i par šo eksperimentu. Padomājiet vien: ja mÅ«sÄ“jie — kaut 200 cilvÄ“ki — iziet sestdienas talkā, tad vismaz 700 rubļus nopelna! Bet guļ tā naudiņa kā aprakta bagātÄ«ba un tai virsÅ« — priekšrakstu smagais bluÄ·is. Kaut arÄ« neguļ, bet mums nav ne jausmas, kādā rajona pasākumā vai akcijā, vai kampaņā, vai kur citur tā izmantota.

— Droši vien nepietiek tikai atrakt «bagātÄ«bu». GrÅ«tākais sākas tad, kad jādomā, kā to izlietot...

— Tā gan, un to, ka šajā ziņā mums bÅ«s daudz problÄ“mu, visasāk izjutu, kad delegāti ciemojās Sakaru lÄ«dzekļu ministrijā. Bijām izstādÄ“, kur redzÄ“ju jaunāko sadzÄ«ves atskaņotājaparatÅ«ru. Lāzeratskaņotāji, mikromagnetofoni, paaugstinātas klases kasešu magnetofoni. Jāteic, tā gan jau ir pasaules radiobÅ«ves šodiena, bet mums diemžēl tikai rÄ«tdiena vai vismaz rÄ«ta cÄ“liens. Man patika, kā ministrs Pervišins un viņa viefnieki atbildÄ“ja uz delegātu jautājumiem: zinoši, godÄ«gi, bez situācijas izskaistināšanas. Manuprāt, diez vai kādus 3—4 gadus atpakaļ tāda saruna bÅ«tu izveidojusies. Diemžēl pÄ“c visa ministrijā redzÄ“tā un dzirdÄ“tā man radās arÄ« tāds secinājums, ka jaunatnÄ“ valda šausmÄ«ga ekonomiskās domāšanas atpalicÄ«ba, nezināšana, pat pilnÄ«gs analfabÄ“tisms. Viena delegāte, piemÄ“ram, vaicāja — kādēļ jÅ«s (t. i., ministrija) neceļat mÅ«su uzņēmumam bÄ“rnudārzu? Ministra vietnieks atbild — finansiālos lÄ«dzekļus varam piešÄ·irt kaut vai tÅ«lÄ«t, taču vai jÅ«su uzņēmumam ir darbuzņēmÄ“js, kas gatavs uzņemties celtniecÄ«bu? Meitene apsÄ“dās un izskatÄ«jās par tādu atbildi ārkārtÄ«gi apvainota. Un ne jau tikai viņa ministrijai pārmeta nedošanu, necelšanu, neuzlabošanu. CilvÄ“kiem brīžam pietrÅ«kst elementāras sajÄ“gas — kas tā tāda pašfinansÄ“šanās sistÄ“ma, saimnieciskais aprÄ“Ä·ins. Vispār neorientÄ“šanās ekonomikā rada daudz problÄ“mu. Darbojas Ä·Ä“dÄ«te: nezināšana—aizdomas—aizvainojums. Tas, ko teikšu turpmāk, varbÅ«t skanÄ“s kā ieinteresÄ“tas personas viedoklis (Jānis Reirs ir uzņēmuma komjauniešu sekretāra vietnieks ideoloÄ£ijas jautājumos. — D, T.), bet tomÄ“r — uzskatu, ka jauniešiem, vismaz strādājošajiem, viens no optimālākajiem variantiem, kā palÄ«dzÄ“t pašiem sev, ir komjauniešu politiskās mācÄ«bas. Gaužamies par to, ka mācÄ«bās esot neinteresanti, kam tas viss vajadzÄ«gs utt. Bet kurš tad to sevišÄ·o interesantumu ir visās lietās un vietās garantÄ“jis? Manuprāt, no tā jau visas mÅ«su nelaimes ceļas, ka visur meklÄ“jam izklaidÄ“jošo. MÅ«su uzņēmumā šajā jomā nav nekāds spožais stāvoklis. Propagandistu trÅ«kst, nevienam nav karstas vÄ“lÄ“šanās darÄ«t šo nepateicÄ«go darbu — lai sagatavotu normālu lekciju, jāpatÄ“rÄ“ daudz enerÄ£ijas un laika, bet rezultātā auditorijā sēž daži cilvÄ“ki. MÄ“s šogad eksperimenta veidā mÄ“Ä£inājām strādāt pÄ“c principa — kopā strādājam, kopā mācāmies. Tātad nodarbÄ«bas bija kopā ar vecākajiem kolÄ“Ä£iem, komunistiem. Kaut kādā ziņā jau tas attaisnojās — disciplÄ«na labāka, tāpat propagandisti labāk gatavojušies. TomÄ“r sarunās ar citu organizāciju sekretāriem redzu, ka pārsvaru ņem viedoklis, ka jaunie šiem vajag savas mācÄ«bas, savu sarunu par savām problÄ“mām. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šÄbrīža situācija nevienu apmierināt nevar.

— Pamatos piekrÄ«tot tevis teiktajam, atļaušos tomÄ“r piebilst — manuprāt, visam, ko darām, ir JābÅ«t interesantam! Nejauksim nopietnu darbu un mācÄ«bas ar izklaidÄ“šanos, bet kuram gan vajadzÄ«gas garlaicÄ«gas politmācÄ«bas, lai cik svarÄ«gas lietas tur pārrunātu. Tāpat neviens neatcerÄ“sies un jÄ“gas bÅ«s visai maz.

— Lai arÄ« kā nebÅ«tu, mÅ«su attieksmi pret visu pamatā veido ikdienas darbs, tās tikumiskās normas, ko tur vÄ“rojam un ielāgojam. Es, protams, varu runāt rikai pats par sevi. Tātad — strādāju kompleksajā brigādÄ“. Ar saviem 25 gadiem esmu tajā visjaunākais. Tas kādam var izklausÄ«ties arÄ« pÄ“c fantazÄ“šanas, bet mÄ“s patiešÄm vienmÄ“r esam nodrošināti ar darbu, dÄ«kstāvju nav. Strādājam, atalgojumu saņemam pÄ“c galarezultāta.

Agrāk bija tāds oficiāli noteikts rādÄ«tājs —- brāķa procents. Ja plānā bija paredzÄ“ts saražot 50 tÅ«kstošus adatturÄ“tāju, tad ražojām kādus 57 tÅ«kstošus, tā sakot, pār plecu uz to brāķa procentu atpakaļ raugoties. Tagad šÄda glābÄ“ja vairāk nav. Brāķis nedrÄ«kst bÅ«t, un ja ir, tad cieš paša kabata. To es tagad pavisam labi saprotu — kongress nevienam normālam cilvÄ“kam, kurš patiešÄm kaut ko grib izdarÄ«t, dzÄ«vi nav padarÄ«jis ne vieglāku, ne vienkāršÄku. Viss ir atkarÄ«gs no personiskā mugur kaula stiprÄ«bas. Tāpat katra sava doma bÅ«s jāmāk aizstāvÄ“t. Es, piemÄ“ram, galvenās briesmas saskatu joprojām stiprajā ieradumā daudz ko mÅ«su dzÄ«vÄ“ vÄ“rtÄ“t, nevis pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet «pÄ“c iesaiņojuma pa zÄ«mÄ“m», pÄ“c noformÄ“juma. To, piemÄ“ram, sajutu ļoti personÄ«gi, nesen kursadarbu aizstāvot. Dabiski, ka man tas nebija tik glÄ«ti noformÄ“ts, tik kaligrāfiskā rokrakstā uzrakstÄ«ts kā kādai meitiņai pÄ“c vidus skolas. Viņai šÄdām* lietām neapšaubāmi paliek vairāk laika nekā man, joņojot no vienas aizņemtÄ«bas otrā. MÄ“s gan varÄ“tu diskutÄ“t, kurš labāk pārzina problÄ“mu: es — praktiÄ·is, kuram šÄ« problÄ“ma ir dzÄ«va ikdiena, vai viņa — tÄ«ra teorÄ“tiÄ·e. Par mani nebÅ«tu liela bÄ“da, bet diemžēl šÄ« konfekšpapÄ«rÄ«ša attieksme pastāv daudz nopietnākās lietās. Vispār ir godÄ«gi jāatzÄ«stas — kongress lika mainÄ«t priekšstatus, tagad apziņā notiek tāda kā pretstatu cīņa. Sākumā man tomÄ“r bija idealizÄ“ta iedoma, ka nu visi vadošie darbinieki atbildÄ“s uz visiem jautā jumiem un lÄ«dzšinÄ“jās problÄ“mas tad bÅ«s atrisinātas. PÄ“c tam es sapratu, ka pārāk daudz un pārāk viegli gribu — katram no 5000 delegātiem taču nevar iedot recepti, kā dzÄ«vot tālāk. Jāteic gan, ka pie šÄ« slÄ“dziena nācu ātri —- jau kongresa otrajā dienā, pÄ“c Mihaila Gorbačova uzstāšanās. Bet zem apziņa ir stipra — tā gaidÄ«t gaida receptes un paragrāfus, drošus kā glābšanas riņķus, ik sÄ«kumā. Bet ir maÄ£istrālie, globālie virzieni. VietÄ“jas nozÄ«mes ceļi, stigas un takas — pašu ziņā. KamÄ“r to sapratÄ«sim...