Iesaki rakstu:

Pirms kāda laika mans partijas biedrs Aleksejs Ovods rakstÄ«ja par shÄ“mām, kādas Ä«steno septiņi cilvÄ“ki. Un jāsaka, ka uzvirmoja virkne jautājumu – vai tiešÄm tikai pieminÄ“tie septiņi cilvÄ“ki prot “čakarÄ“t valsti”? Es nolÄ“mumu papÄ“tÄ«t vairāk, un jāatzÄ«st, ka kolÄ“Ä£a rakstā minÄ“tais bija tikai “ziediņi”. VarbÅ«t sakritÄ«ba, bet varbÅ«t ne – šodien (22.02) tika publicÄ“ta ziņa[1], ka vienam no šÄ« raksta “varoņiem” anulÄ“ta “OIK licence”.

Es uzskatu, ka panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests kādam piedotu nodokļu parādu 14 miljonu eiro apmÄ“rā – tas ir tas pats, kas laimÄ“t šo summu loterijā. Un faktiski atrast šo laimes lutekli Uzņēmumu reÄ£istra dzÄ«lÄ“s arÄ« bija nejaušÄ«ba.

IepriekšÄ“jā publikācijā jau garām ejot bija pieminÄ“ts Armands ZemÄ«tis un pat Dmitrijs Kurbanovs, shematiski – arÄ« uzņēmums “Granulu Mobilais Siltums”. Tad nu šoreiz par viņiem nedaudz vairāk.

“Granulu Mobilais Siltums” no visiem Ekonomikas ministrijas publicÄ“tajiem atjaunojamās enerÄ£ijas ražotājiem izcÄ“lās ar to, ka uzņēmums bija pieprasÄ«jis atļaujas enerÄ£ijas pārdošanai OIK ietvaros veselas 16 reizes, taču nevienu no tām, tā teikt, “neatprečoja”, proti, nesāka ražot un atļaujas tika anulÄ“tas.

TomÄ“r tas nav vis nestrādājošs uzņēmums. “Granulu Mobilais Siltums” daļēji pieder uzņēmumam “SCM Latvia”, kurš valstij nodokļos parādā 8810 eiro. “Granulu Mobilais Siltums” valstij parādā krietni vairāki – 45 917 eiro, un šo uzņēmumu vada Mareks Cišeiko (viņš figurÄ“ja arÄ« uzņēmumos “Tektus” un “M Parks”, kuri pÄ“c TV konstatācijas koÄ£enerācijas staciju vietā pagaidām ir vien izrakuši bedres.

Mareks Cišeiko vÄ“sturiski pārstāvÄ“ja arÄ« citu uzņēmumu - “MR Partneri”, kurš arÄ«dzan ir parādā valstij, taču vÄ“l lielāku summu – 90 543 eiro. Cišeiko kungam pieder arÄ« 70% uzņēmumā “Taurenes koÄ£enerācijas stacija”, no kuras atšÄ·irÄ«bā no citiem uzņēmumiem valsts patiešÄm iepÄ“rk enerÄ£iju par tarifu virs tirgus cenas.

Bet interesantākais ir tas, ka arÄ« “Taurenes koÄ£enerācijas stacija” ir parādā valstij 59 596 eiro. Kā var uzkrāt nesodÄ«ts desmitiem tÅ«kstošu nodokļu parādus un vÄ“l pamanÄ«ties, lai valsts piemaksā, man ir noslÄ“pums, taču tas nav lielākais noslÄ“pums šajā rakstā.

Pirms Mareka Cišeiko “Granulu Mobilo Siltumu” vadÄ«ja Normunds Randars – viņam vÄ“l divi citi uzņēmumi - “Siltuma loÄ£istika” (nodokļu parāds 11 846 eiro) un “Plāni un projekti” (nodokļu parāds 32 716 eiro), taču brÄ«numus demonstrÄ“ tieši “Granulu Mobilais Siltums”, kurš mÄ«klaini pamanÄ«jies uzvarÄ“t vairākos pašvaldÄ«bu iepirkumos – kopš 2011.gada kopumā 17 iepirkumos par siltuma piegādi par kopÄ“jo summu 2,9 miljoni eiro (IUB dati).

GrÅ«ti pateikt, vai uzņēmumam parādi ir bijuši arÄ« pirms tam, taču kopš 2017.gada sākuma VID nodokļu parādnieku datu bāzÄ“ nav reÄ£istrÄ“ta neviena izziņa, kad uzņēmumam parāda nebÅ«tu. Un 2017.gadā uzņēmums ieguva pasÅ«tÄ«jumus par 587,2 tÅ«kstošiem eiro. No šÄ«s summas lauvas tiesa – 519,7 tÅ«kstoši ir viens iepirkums – par siltumenerÄ£ijas piegādi Lubānas novada pašvaldÄ«bai. Amizantākais ir tas, ka uzņēmums šo konkursu ir uzvarÄ“jis ar zemāko cenu, jo bija pieteikušies divi pretendenti. Atliek secināt, ka zemāko cenu tas spÄ“j nodrošināt tieši uz nenomaksāto nodokļu rÄ“Ä·ina.

Par pārÄ“jām, salÄ«dzinoši nelielām summām uzņēmums uzvarÄ“jis Vecpiebalgas novadā un RÄ“zeknes novada Silmalas pagastā. Jāpiebilst, ka abās šajās pašvaldÄ«bās “Granulu Mobilais Siltums” bija vienÄ«gais pretendents konkursos, tātad pašvaldÄ«bai izvÄ“les Ä«sti nebija. TomÄ“r man ir skaidrs, ka uzņēmums ar nodokļu parādu saskaņā ar Iepirkumu likumu nevar pat kvalificÄ“ties konkursam, un šajā gadÄ«jumā pašvaldÄ«bai pašai jādomā, kā nodrošināt savas funkcijas.

GandrÄ«z jau gribot pārmest savam kolÄ“Ä£im neizdarÄ«bu Silmalas pagastā, piezvanÄ«ju uz pašvaldÄ«bu. Silmalas pagasta pārvaldnieks pilnā neizpratnÄ“ man paskaidroja, ka “man taču ir tā izziņa – uzņēmums to iesniedza kopÄ“jā dokumentu paketÄ“”. Ä»oti gribÄ“tos ticÄ“t, ka viss nav tā, kā izskatās, tomÄ“r izskatās, ka uzņēmÄ«gie ļaudis, lai varÄ“tu piedalÄ«ties iepirkumos, VID izziņas varÄ“tu bÅ«t viltojuši. Tā kā es neesmu tiesnesis vai prokurors, novÄ“lu, lai brÄ«numaino VID izziņu rašanos izpÄ“ta kāds no policijas.

Ar šo es jau biju domājis nobeigt šo rakstu, jo galu galā gara lasāmviela ne visiem patÄ«k, taču izrādÄ«jās, ka izziņu viltošana iepirkumu dēļ ir tikai iesildÄ«šanās.

NeaplÅ«kots palika viens nevienam nezināms uzņēmums “Eco Latvis”. Galu galā kas tur Ä«pašs – no kāda Dmitrija Kurbanova tukšu uzņēmumu nopircis jau minÄ“tais Armands ZemÄ«tis. Taču Ä«pašs šeit ir pats Dmitrijs Kurbanovs.

Kurbanovs tieši vai pastarpināti ir saistÄ«ts ar vairāk nekā 20 uzņēmumiem, taču ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gi ir tikai divi – ne tikai tādēļ, ka tiem ir milzÄ«gi nodokļu parādi, bet arÄ« ar to, ka tās ir akciju sabiedrÄ«bas un nevienam nav zināms, kam tās pieder, taču viena no tām ir holdinga kompānija – forma, kuru nereti izmanto nodokļu optimizÄ“šanai. Kurbanovs tajos ir amatpersona, un tie abi ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti.

Akciju sabiedrÄ«ba ar poÄ“tisko nosaukumu “Iesim Zaļi Holding” ir ļoti interesanta. PiemÄ“ram, 2015.gadā tai bija reÄ£istrÄ“ta komercÄ·Ä«la 3,5 miljonu eiro apmÄ“rā. Naudu aizdeva Kiprā reÄ£istrÄ“ts “Atilius Investments Limited”, bet pašu Ä·Ä«lu deva Māršalu salās reÄ£istrÄ“ts “Proinvest Management Inc.”, kur kā uzņēmuma pārstāve norādÄ«ta kāda Silva Alekna.

Kas tā tāda ir? Nezinu. Meitene, kura uz Ä·Ä«las došanas brÄ«di bija 23 gadus jauna, taču nevarÄ“tu teikt, ka nepieredzÄ“jusi – viņa bija valdÄ“ arÄ« uzņēmumā “VP 19”, kas arÄ« uzkrāja 32,7 tÅ«kstošu nodokļu parādu. ŠÄ« nav vienÄ«gā Ä«patnÄ“jā piezÄ«me, taču par tām citreiz.

“Iesim Zaļi Holding” pieder cita akciju sabiedrÄ«ba - “ZZE”, kurai savukārt pieder vÄ“l cita a/s - “Zaļās zemes enerÄ£ija”. ŠÄ« sabiedrÄ«ba ir parādā valstij 279,4 tÅ«kstošus eiro. No tiem par 143,9 tÅ«kstošiem uzņēmumam ir piemÄ“rots nodokļu atbalsta pasākums, kas gan nozÄ«mÄ“, ka uzņēmumam bÅ«tu jāmaksā gan parāds, gan tekošie nodokļi, taču tie vienkārši krājas. Un kādēļ lai tie nekrātos, ja vÄ“lāk varÄ“s norakstÄ«t?

Par “Zaļās zemes enerÄ£ijas” akcionāriem drošu ziņu nav, taču nojaust var – par uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tāju pÄ“c SkrÄ«veru novada domes deputāta amatā pavadÄ«tiem četriem gadiem, 2009.gadā pÄ“kšÅ†i kļuva Aivars Dronka. Jau pÄ“c pusotra gada “Latvijas Zemnieku savienÄ«bu” pārstāvošais Aivars Dronka startÄ“ja 10.Saeimas vÄ“lÄ“šanās no “Zaļo un zemnieku savienÄ«bas” saraksta un tika ievÄ“lÄ“ts, tādÄ“jādi kļūstot par vienu no 100 deputātiem.

Viņa vadÄ«tajā uzņēmumā, protams, notika pārmaiņas – Aivara vietā nāca viņa dÄ“ls – UÄ£is Dronka. PÄ“c pusgada Ä£imenes galva Aivars Dronka sāka ziedot partijai naudu – 2011.gadā kopumā 2276 eiro, 2012.gadā – 711 eiro, 2013.gadā – 4268 eiro, bet 2014.gadā – 15 300 eiro. Diemžēl partijas Vidusdaugavas nodaļas vadÄ«tājam neveicās, un 12.Saeimā viņu neievÄ“lÄ“ja.

Tikai starp citu gribÄ“tos pieminÄ“t, ka Aivars Dronka bija arÄ« LZS valdÄ“ – kopā ar Augustu Brigmani un zemkopÄ«bas ministru Jāni DÅ«klavu, un vÄ“l citiem. PÄ“c trÄ«s gadu pauzes pÄ“rn Aivars Dronka atkal kļuva dāsns – partijai noziedojis 1150 eiro. Taču novÄ“rst uzmanÄ«bu ar ziedojumiem bÅ«tu nepareizi.

ŠobrÄ«d jau minÄ“tais Kurbanovs ir prokÅ«rists “Zaļās zemes enerÄ£ijā”, bet ne tikai. Holdingam pieder arÄ« trÄ«s citi uzņēmumi – “Iesim Zaļi” (nodokļu parāds 5673 eiro), “ Alfa Energy” (nodokļu parāds 22 838 eiro), kā arÄ« AS “Latgale Energo”. PÄ“dÄ“jam no tiem daļēji pieder trÄ«s citi uzņēmumi - “International Investments” ar nodokļu parādu 155,2 tÅ«kstošiem eiro, “Agro Cemeri” ar 134,5 tÅ«kstošu parādu, kā arÄ« akciju sabiedrÄ«ba “Agro Lestene”, kur viens no amatpersonām ir Dmitrijs Kurbanovs, bet Ä«pašnieki nav zināmi.

“Agro Lestene” arÄ« ir parāds 152,3 tÅ«kstoši eiro. “Agro Lestene” arÄ« jau ir slavens uzņēmums, turklāt kļuvis slavens divreiz. 2014.gadā raidÄ«jums “Vides fakti” ziņoja, ka, iespÄ“jams, “Agro Lestenes” biogāzes ražotnes dēļ Lestenes dÄ«Ä·os pazudušas zivis, ko varÄ“ja izraisÄ«t biogāzes blakusprodukta digestāta nokļūšana Å«denÄ«. Nav skaidrs, vai toreiz vainÄ«go atrada, taču pÄ“rnā gada aprÄ«lÄ« Lestenes iedzÄ«votāji atkal sÅ«dzÄ“jās – par to, ka uzņēmuma digestāta krātuves ir dziļas un nav drošas, turklāt uzņēmums nepļauj zāli un nekopj teritoriju, kurā mÄ“tājas polietilÄ“na plÄ“ves[2]. Tas gan bÅ«tu sÄ«kums, taču acÄ«mredzot tieši vides apdraudÄ“jums ir elements, kas nodod Aivara Dronkas darbÄ«bas stilu.

PiemÄ“ram, RÄ«gā 2014.gadā Aivars Dronka iegādājās uzņēmumu “Riepu bloki”, kurš, ja vÄ“l kāds atceras no raidÄ«juma “Bez Tabu”, teritorijā uzglabāja auto riepas. Valsts vides dienests tolaik konstatÄ“jis, ka teritorijā atrodas vairāk par 1000 tonnām riepu, lai gan atļauja ir par 30 tonnu uzglabāšanu[3]. Tolaik Dronka vainu atzina, taču tas arÄ« viss – uzņēmums turpinājis darboties, lÄ«dz uzkrājis nodokļu parādu 13 487 456 eiro apmÄ“rā.

Un kas tagad? Nu, nekas jau – uzņēmumā nu ir uzsākts maksātnespÄ“jas process, tā kā uzkrātās riepas droši vien varÄ“s izsolÄ«t. Visādi citādi – savam partijas biedram gan jau finanšu ministre, kuras paspārnÄ“ ir VID, piedos parādu, bet zemkopÄ«bas ministrs – vides piesārņojumu.

GribÄ“tos piebilst, ka visu rakstā minÄ“to uzņēmumu, kur iesaistÄ«ts Dmitrijs Kurbanovs, kopÄ“jie nodokļu parādi ir 14 254 145 eiro. Daļai no tiem ir piemÄ“rots nodokļu atbalsta pasākums, taču parādi tikai aug, kas nozÄ«mÄ“, ka tos maksāt neviens netaisās, jo galvenais jau, lai pats Aivars Dronka jÅ«tas komfortabli – piemÄ“ram, iesniedzot pÄ“dÄ“jo amatpersonas deklarāciju 2013.gadā, viņš deklarÄ“ja Ä«pašumā deviņus zemes gabalus, uzkrājumus skaidrā naudā, izsniegtu aizdevumu 223,4 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā un vÄ“l šo to. Otru viņa dÄ“lu – Uldi Dronku, kurš rakstā nebija pieminÄ“ts, šogad ievÄ“lÄ“ja SkrÄ«veru novada domÄ“ par deputātu.

---

[1] http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49771871

[2] http://www.ntz.lv/lasitajs-jauta/biogazes-razotajs-sia-agro-lestene-iespejams-apdraud-vidi-lestene/

[3] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/riepu-kalni-riga--atlauto-30-tonnu-vieta-uznemums-sava-teritorija-jau-glaba-1000-tonnu.a209848/?