Iesaki rakstu:

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazÄ«stināja ar Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas rektores RÅ«tas Muktupāvulas „viedokļiem”. LasÄ«tāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārÄ«gos prātojumus var droši dÄ“vÄ“t par postmodernistisku filosofisko instalāciju.

Instalācija ir mÅ«sdienu šÄ·ebÄ«go dvÄ“seļu valdnieka postmodernisma viens no galvenajiem žanriem. Instalācija ir mÅ«sdienu šÄ·ebÄ«go dvÄ“seļu prieks, bauda, lepnums, radošais rezultāts un radošÄ uzvara. Instalācijas godpilnā vÄ“sture sākās ar tualetes poda (pisuāra) eksponÄ“šanu mākslas izstādÄ“. RespektÄ«vi, sākās ar skandālu jeb, smalkāk sakot, skandāla estÄ“tiku. 

Instalācijas žanrā veido „mākslas” darbus no dažādiem priekšmetiem un dažādiem materiāliem. Instalācijā priekšmeti un materiāli zaudÄ“ praktisko funkciju un iegÅ«st jaunu funkciju – simbolisko, estÄ“tisko, emocionālo, intelektuālo, sociālo, seksuālo, politisko, ideoloÄ£isko, konceptuālo. Instalācijas funkciju nosaka katrs skatÄ«tājs atkarÄ«bā no sava pasaules uzskata, tās dienas noskaņojuma, prāta attÄ«stÄ«bas, gaumes izsmalcinātÄ«bas, seksuālās orientācijas, vielmaiņas gremošanas procesos un vÄ“dera iziešanas nepieciešamÄ«bas.

Instalācija ir eklektiska kompozÄ«cija. Tajā var tikt izmantots viss kaut kas. SprÄ“gā perspektÄ«va metode: jo nesaderÄ«gāki priekšmeti, materiāli un neordinārāka kombinācija, jo skaistāks „daiļdarbs”, valdzinošÄks „mākslinieciskums” un prāvāks honorārs.

Postmodernisma laikmetā var bÅ«t visdažādākās formas instalācijas, jo cilvÄ“ku visos esamÄ«bas segmentos valda postmodernistisks domāšanas veids, postmodernistisks skatÄ«jums uz dzÄ«ves realitāti, kā arÄ« postmodernistiskas zināšanas un postmodernistiska profesionālā kompetence.

Zināšanu un kompetences jomā postmodernisms sagādā patÄ«kamas priekšrocÄ«bas. Teiksim, instalācijas autors var neprast zÄ«mÄ“t, krāsot ar otu un lietot krāsu paleti. Postmodernisma „mākslinieks” ir daudz laimÄ«gāks nekā mākslinieks, kura profesionālā kompetence nav iedomājama bez prasmes zÄ«mÄ“t. Bez prasmes zÄ«mÄ“t nevar kļūt mākslinieks. Uz postmodernismu tas neattiecas. Postmodernistam zÄ«mÄ“t nav jāprot.

Postmodernisma laikmetā arÄ« zināšanas nav vajadzÄ«gas. Postmodernisma laikmetā galvenais ir „viedoklis”, bet nevis mācÄ«bu grāmatu un speciālās literatÅ«ras sniegtās zināšanas. TāpÄ“c tagad ne tikai Latvijā nekādu pretestÄ«bu nesastop izglÄ«tÄ«bas dokumentu tirdzniecÄ«ba, atmetot mācÄ«šanos un studÄ“šanu. Postmodernisma laikmeta cilvÄ“kam ir „viedoklis” par visu uz pasaules un viņpasaulÄ“. Tas nekas, ka pagaidām sabiedrÄ«bas kāda daļa viņa „viedokļus” uzskata par bezjÄ“dzÄ«gu postmodernistisko instalāciju. ŠÄ« sabiedrÄ«bas daļa drÄ«z izmirs, un Visumā plunčāsies tikai postmodernistisko „viedokļu” bagātnieki.

„Delfi” rÄ«kojās ļoti pareizi, sabiedrÄ«bai tuvplānā atsedzot rektores kundzi. RÅ«ta Muktupāvula ietilpst tajā morālajā un intelektuālajā formācijā, par kuru sabiedrÄ«bai ir jābÅ«t lietas kursā.  Šo formāciju sauc „IzglÄ«tÄ«bas darbinieki”. Tajā ietilpst skolotāji, skolu direktori, augstskolu docÄ“tāji, rektori, prorektori utt.

Ikvienam ir labi zināma šÄ«s formācijas grandiozā sociālā slodze. No izglÄ«tÄ«bas darbiniekiem ir atkarÄ«gs jaunās paaudzes gaišums. Tātad ir atkarÄ«ga tautas nākotne. SabiedrÄ«bai ir jāzina, kādas cilvÄ“ciskās un profesionālās kvalitātes izglÄ«tÄ«bas darbiniekiem tiek uzticÄ“ta jaunā paaudze. Pats par sevi ir saprotams, ka sabiedrÄ«ba vÄ“las uzticÄ“t jaunās paaudzes audzināšanu un izglÄ«tošanu maksimāli piemÄ“rotai izglÄ«tÄ«bas darbinieku formācijai.

Augstskolām un augstskolu akadÄ“miskajam personālam sabiedrÄ«ba izvirza papildu prasÄ«bas. Tādas papildus prasÄ«bas netiek izvirzÄ«tas vispārizglÄ«tojošÄm skolām un skolotājiem. Augstskolai ir jābÅ«t zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas centram. Augstskolu personālam ir jābÅ«t zinātniski apdāvinātam. Augstskolu docÄ“tājiem ir jānodarbojas ar zinātnisko pÄ“tniecÄ«bu. Viņiem ir jāgatavo raksti, monogrāfijas, mācÄ«bu lÄ«dzekļi studentiem. Savukārt augstskolas rektoram ir jābÅ«t ne tikai paraugam zinātnÄ“, bet arÄ« jābÅ«t teicamam zinātnes organizatoram.

Publikācijas virsrakstā ir izmantots rektores teiktais „Delfi” žurnālistei „Dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba ir zemkopju sabiedrÄ«bas mantojums”. To sacÄ«ja Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas rektore. To nesacÄ«ja sieviete ar septiņu klašu izglÄ«tÄ«bu un Ä£imenes virtuvÄ“ iegÅ«to papildizglÄ«tÄ«bu. Viņa tā drÄ«kstÄ“tu teikt. Viņai tas bÅ«tu piedodams. Taču to sacÄ«ja zinātņu doktore un profesore. Tāds apgalvojums ir pilnÄ«gi aplams. Tā var teikt šarlatāns – nelietpratÄ“js, kas, izmantodams cilvÄ“ku uzticÄ«bu, sevi uzdod par speciālistu.

Apgalvojumā ir milzīgas aplamības.

AplamÄ«ba attiecas uz vārdiem „dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba”. Vārdiem „dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba” vienmÄ“r ir ideoloÄ£iski demagoÄ£iskā jÄ“ga. Turklāt „dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba” ir stereotipisks aizspriedums. Tas ir tāds pats stereotipisks aizspriedums kā „rasu nevienlÄ«dzÄ«ba”. Vārdus „dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba” demagoÄ£iski lieto politiskā diskusijā par vienādām iespÄ“jām visiem sabiedrÄ«bas locekļiem. Tas tiek nekorekti darÄ«ts, labi apzinoties objektÄ«vās atšÄ·irÄ«bas starp dzimumiem un fatālo nespÄ“ju pārvarÄ“t objektÄ«vās atškirÄ«bas.

AplamÄ«ba attiecas uz „mantojumu”. Lietojot vārdu „mantojums”, rektore acÄ«mredzot domāja vÄ“sturiski seno zemkopju sabiedrÄ«bu. Nākas apbÄ“dināt rektori. Diemžēl senajā zemkopju sabiedrÄ«bā dominÄ“ja matriarhāts. ValdÄ«ja sievietes-mātes, par kuru likteni moderni („genderiski”) ir norÅ«pÄ“jusies rektores kundze. Viņa neņem vÄ“rā arÄ« tagadni. Daudzās zemÄ“s zemkopju sabiedrÄ«ba pastāv arÄ« šodien, un tajās var bÅ«t politiski ideoloÄ£isks diskurs par sociālo vienlÄ«dzÄ«bu.

Pateikta ir milzÄ«ga aplamÄ«ba. Senajā zemkopju sabiedrÄ«bā neeksistÄ“ja aizspriedums „dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba”. VÄ“sturnieki, antropologi, etnogrāfi, arheologi, etnologi, filosofi, kulturologi par to neraksta. Tāds aizspriedums neeksistÄ“ja ne politiskajā kontekstā, ne kādā citā kontekstā. Senajā zemkopju sabiedrÄ«bā nebija odiozā tendence panākt dzimumu vienlÄ«dzÄ«bu. Odiozā tendence panākt dzimumu vienlÄ«dzÄ«bu sākās tikai XIX gs. nogalÄ“. Odiozā tendence ietilpa anarhisma kustÄ«bas un feminisma kustÄ«bas ideoloÄ£ijā. Pie mums par to vislabāk zināja Dora Stučka, dzimusi PliekšÄne, kura tulkojusi latviski A.BÄ“beļa „Sieviete un sociālisms” un F.Engelsa „Sociālisma attÄ«stÄ«ba no utopijas par zinātni”. VÄ“l labi zināja Johanna EmÄ«lija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos Rozenvalde), vÄ“lāk Elza PliekšÄne, plašÄk pazÄ«stama kā Aspazija - literāte un viena no emancipācijas problemātikas kutinātājām latviešu daiļliteratÅ«rā, par ko viņu iemÄ«lÄ“ja un apprecÄ“ja Jānis Krišjānis PliekšÄns, plašÄk pazÄ«stams kā Rainis.

Starp citu, XIX gs. nogalÄ“ anarhisms un feminisms bija pilsÄ“tnieku mode, bet nevis zemnieku mode. Anarhisms un feminisms sākās, pateicoties ateisma izplatÄ«bai. Anarhisma un feminisma Ä£enÄ“ze bija iespÄ“jama tikai tad, kad Rietumu civilizācijas inteliÄ£enci masveidā sāka iepriecināt devÄ«ze „Dievs ir miris” un tāpÄ“c viss ir atļauts, ātri nonākot lÄ«dz šodienas „kaifam” par trijiem dzimumiem, dzimuma maiņu, bezdzimuma „Homo”, transseksuāļiem, transpersonām, trešo dzimumu – hermafrodÄ«tiem, viendzimumu laulÄ«bām, viendzimumu „Ä£imenÄ“m” utt.

Jebkurā reliÄ£iskajā koncepcijā uz pasauli lÅ«kojas kā uz bināru veidojumu. Jebkurā reliÄ£iskajā koncepcijā ir runa par sievietes un vÄ«rieša vienotÄ«bu un savstarpÄ“jo organisko saistÄ«bu. Tā tas ir arÄ« kristiānismā. JÄ“zus Kristus vienādi izturÄ“jās pret sievietÄ“m un vÄ«riešiem. Apustulis Pāvils sacÄ«ja: „TomÄ“r ne vÄ«rs ir kas bez sievas, ne sieva bez vÄ«ra tā Kunga draudzÄ“. Jo, it kā sieva ir no vÄ«ra, tāpat ir arÄ« vÄ«rs no sievas; bet tas viss ir no Dieva” (1. Korintiešiem 11: 11-12). Bet tas, kas ir „no Dieva”, šodienas „genderistu” aptaurÄ“tos prātus pilnÄ«gi neinteresÄ“. Šodienas „genderistu” aptaurÄ“tajiem prātiem viņu „viedokļi” ir svarÄ«gāki par jebkuru dabas likumu un jebkuru transcendentālo parādÄ«bu.

Un vÄ“l starp citu, latviešu tautas izcelsme ir klasiskas zemkopju tautas izcelsme. Visticamākais, tādēļ latviešu sabiedrÄ«bā joprojām dominÄ“ „politiskais matriarhāts”. PÄ“cpadomju laikā LR valda sievietes. Stulbi ir Latvijā čīkstÄ“t par „dzimumu nevielÄ«dzÄ«bu”. Dzimumu nevienlÄ«dzÄ«ba izpaužas vienÄ«gi zagšanā. Latviešu tautā zagšana ir vÄ«riešu privilÄ“Ä£ija. Latviešu tautā sievietes netiek pielaistas pie zagšanas. Šajā ziņā viņas tiek diskriminÄ“tas. Izņēmumu mÄ“dz bÅ«t, tomÄ“r galvenie zagļi ir vÄ«rieši. Latviešu tautā sievietes „taisa politiku” un „taisa kultÅ«ru”. VÄ“l nesen bija periods, kad valsts visos galvenajos krÄ“slos sÄ“dÄ“ja sievietes.

Rektores postmodernistiskajā filosofiskajā instalācijā šausmÄ«gi aplams ir šÄds „viedoklis”: “Tā ir savā ziņā atpalicÄ«ba pretnostatÄ«t sieviešu un vÄ«riešu intelektu, jo spriestspÄ“ja un gudrÄ«ba nav atkarÄ«ga no dzimuma”. Tādu „viedokli” nevajadzÄ“tu komentÄ“t. Tas ir pārāk aplams.

Ä¢enÄ“tika, fizioloÄ£ija, neirofizioloÄ£ija un citas zinātnes, nepazemojot sievietes un nepazemojot vÄ«riešus, ir noskaidrojušas ļoti pamatÄ«gas bioloÄ£iskās, psihofizioloÄ£iskās, psiholoÄ£iskās atšÄ·irÄ«bas starp abiem dzimumiem. Hormonālā regulācija atšÄ·iras. Fundamentālas atšÄ·irÄ«bas ir evolÅ«cijas procesā. PiemÄ“ram, jaunas Ä£enÄ“tiskās pazÄ«mes vispirms rodas vÄ«riešos, bet sievietÄ“s rodas tikai pÄ“c vairākām paaudzÄ“m. EksistÄ“ prāta divi tipi: sievietes prāts un vÄ«rieša prāts. VÄ«rieša smadzenes ir par 100-150 gramiem smagākas. Starp vÄ«riešiem un sievietÄ“m pastāv smadzeņu funkcionālās asimetrijas atšÄ·irÄ«bas. Psihometriskie pÄ“tÄ«jumi (noskaidro rektores minÄ“to „spriestspÄ“ju un gudrÄ«bu”) liecina, ka agrÄ«najā ontoÄ£enÄ“zes (organisma individuālās attÄ«stÄ«bas) etapā (lÄ«dz apm.7 gadu vecumam) meiteņu intelektuālā attÄ«stÄ«ba apsteidz zÄ“nu intelektuālo attÄ«stÄ«bu. VÄ“lāk attÄ«stÄ«bas lÄ«menis izlÄ«dzinās. Taču tas notiek t.s. vidus lÄ«menÄ« – tā teikt, starp vidusmÄ“ra sievietÄ“m un vidusmÄ“ra vÄ«riešiem. BÅ«tiski atšÄ·iras augstākais lÄ«menis un zemākais lÄ«menis. Šajos lÄ«meņos vÄ«rieši apsteidz sievietes; respektÄ«vi, izcili gudri cilvÄ“ki visvairāk ir vÄ«rieši, un arÄ« vislielākie muļķi ir vÄ«rieši. Par to tagad nav grÅ«ti pārliecināties. Kā zināms, tagad interneta troļļi (internetā vislielākie muļķi) galvenokārt ir vÄ«rieši. AcÄ«mredzot to nosaka tik tikko minÄ“tās atšÄ·irÄ«bas zemākajā lÄ«menÄ«.

Rektores instalācijā ļoti jocÄ«gs (romantiski sentimentāls un stereotipisks) ir „viedoklis” par zinātni un pasniedzÄ“ja darbu: „Viņa norāda, ka pasniedzÄ“ja un pÄ“tnieka darbs nav vienkāršs. Nepārtraukti tiek izstrādātas jaunas teorijas, konstatÄ“ti jauni fakti, tāpÄ“c ne brÄ«di nedrÄ«kst atslābt. Ir jāseko lÄ«dzi visam jaunajam un jāpilnveido savas zināšanas, un katra lekciju kursa ietvaros jānorāda studentiem, kur meklÄ“t papildu informāciju," viņa skaidro”.

Atkal jāsaka, ka tā drÄ«kst runāt sieviete ar septiņām klasÄ“m, kurai romantiski sentimentālo un sterotipisko priekšstatu par zinātni un pasniedzÄ“ja darbu ir izveidojuši masu komunikācijas lÄ«dzekļi. Īsts zinātnieks un Ä«sts pasniedzÄ“js tā nekad neteiks. ZinātnÄ“ nekādā gadÄ«jumā netiek  nepārtraukti „izstrādātas jaunas teorijas, konstatÄ“ti jauni fakti”. Tāda smieklÄ«ga čivināšana par zinātni ir lasāma vienÄ«gi glancÄ“tajos žurnālos. Viss ir pilnÄ«gi savādāk. Zinātne necep „jaunas teorijas” katru dienu kā katru dienu cep kotletes, pankÅ«kas un no rÄ«tiem cep olas ar bekonu. Markss savā mūžā izstrādāja tikai divas teorijas: ekonomisko teoriju par pievienoto vÄ“rtÄ«bu un zinātniskā sociālisma teoriju par šÄ·iru cīņu. Freids dzÄ«vi veltÄ«ja vienai psiholoÄ£ijas teorijai – psihoanalÄ«zei. EndzelÄ«na zinātniskās darbÄ«bas centrā bija latviešu valodas gramatikas teorÄ“tiskā izstrāde.

Pret rektores kundzes zināšanām ir jāizturas ļoti piesardzÄ«gi. AplamÄ«bas runā, romantiski sentimentālus un stereotipiskus štampus parasti lieto sekli mietpilsoņi. Viņu teiktajā vienmÄ“r uzpeld daudzreiz atkārtota informācija, novazāti izteiksmes lÄ«dzekļi, trafareti un amatnieciski paņēmieni, šabloniska domāšana.

Ä»oti piesardzÄ«gi ir jāizturas arÄ« pret rektores kundzes profesionālo kompetenci vadÄ«t augstskolu un vispār tiesÄ«bām atrasties izglÄ«tÄ«bas darbinieku formācijā. PilnÄ«gi nenormāls ir viņas šÄds „viedoklis”: "Jo masveidÄ«gāka prasme, jo vairāk tā latiņa paceļas”.

Tātad rektore jÅ«smo par masveidÄ«bas spÄ“ju kāpināt kvalitāti – augstāk pacelt „latiņu”. Pat negribas ticÄ“t tāda „viedokļa” iespÄ“jamÄ«bai. PatiesÄ«bā taču ir pilnÄ«gi pretÄ“ji: jebkura masveidÄ«ba pazemina kvalitāti, degradÄ“ kvalitāti, nivelÄ“ kvalitāti, sagraujot attiecÄ«gās lietas vai parādÄ«bas reputāciju. Vai tiešÄm rektores kundze nezina par masveidÄ«bas kompromitÄ“jošo raksturu? Vai tiešÄm rektores kundze neizprot masu ražošanas, masu produkcijas, masu tirdzniecÄ«bas, masu komunikācijas, masu kultÅ«ras, masu kultÅ«ras industrijas nelabo bÅ«tÄ«bu? Un galu galā vai viņa patiešÄm nesaprot masu izglÄ«tÄ«bas zemo vÄ“rtÄ«bu? Viņa taču slavÄ“ masu izglÄ«tÄ«bu! Viņas pārliecÄ«bā sanāk, jo masveidÄ«gāka izglÄ«tÄ«ba („masveidÄ«gāka prasme”), jo tā ir vÄ“rtÄ«gāka!

Rektore jÅ«smo par bakalauru masveidÄ«bas spožajām perspektÄ«vām: „PiemÄ“ram, tas pats bakalaura lÄ«meņa diploms liecina par to, ka cilvÄ“ks ir apguvis nepieciešamas iemaņas savā profesijā un pÄ“tniecÄ«bā, spÄ“j analÄ«tiski domāt un radoši risināt problÄ“mas, strādāt komandā, un ka viņam piemÄ«t arÄ« citas vispārÄ“jās prasmes, kas ir pieprasÄ«tas darba tirgÅ«".

Bet vai tā ir dzÄ«vÄ“? Vai dzÄ«vÄ“ masu izglÄ«tÄ«bas programmu štancÄ“tie bakalauri ir ļoti „pieprasÄ«ti darba tirgÅ«” mÅ«sdienu Latvijā? Vai paši bakalauri ir apmierināti ar savu izglÄ«totÄ«bu? Tā ir zināma ironija, ka ar latīņu „baccalarius” apzÄ«mÄ“ viduslaiku nabadzÄ«gu bruņinieku. Šodienas Latvijas bakalauri arÄ« ir savā ziņā nabadzÄ«gi. Viņu diploms ir masu izglÄ«tÄ«bas dokuments.

RÅ«tas Muktupāvulas postmodernistiskā filosofiskā instalācija liek atcerÄ“ties vienu drÅ«mu likumsakarÄ«bu. Sekla mietpilsoņa komandÄ“tā sÄ“tā Ä«stam zinātniekam un Ä«stam pasniedzÄ“jam visbiežāk neizdodas ilgi strādāt. Viņu izdzÄ«vo no darba vai viņš pats aiziet no darba. Ja sekls mietpilsonis tÄ“lo zinātnieku, profesoru, rektoru, tad viņa fonā neiederas Ä«stas personÄ«bas, bet iederas tikai pelÄ“cÄ«bas. Lieki ir atgādināt, ka sekliem mietpilsoņiem nav vietas izglÄ«tÄ«bas formācijā.