Iesaki rakstu:

IeraudzÄ«ju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstÄ«tājiem, ierosinājāt arÄ« mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmÄ“ra sejgrāmatas atsauksmi un arÄ« par 140 vārdiem gaŗākas, rakstu te. Lai bÅ«tu apaļi, tad desmit punktu.

1. Marksisti gan sludina, it kā cilvÄ“ki bÅ«tu savstarpÄ“ji aizvietojamas darbspÄ“ka vienÄ«bas bez savas gribas, tÄ“vijas, tautÄ«bas un mentālitātes, tomÄ“r tā nav. TāpÄ“c galvenais jautājums attiecÄ«bā uz migrāciju Latvijā ir: kā tā ietekmÄ“s latviešu Ä«patsvaru. Jo svarÄ«gi ir, nevis cik, bet kas dzÄ«vos Latvijā. Jo saimniecÄ«bu var sakārtot dažos gados, bet izkropļota iedzÄ«votāju sastāva labošanai vajag gadu desmitus.

2. Tāpat nepatiesa ir propaganda, it kā attiecÄ«bā uz iedzÄ«votājiem vairāk bÅ«tu labāk. Tā nav. 1945.-1988. gadā Latvijas iedzÄ«votāju skaits strauji auga, taču latviešu dÄ“mografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās - tieši tāpÄ“c, ka iedzÄ«votāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana. Ja vairāk bÅ«tu labāk, tad Latvija taču cietusi smagus zaudÄ“jumus un bijusi nelietÄ«ba, kad no Latvijas izveda okupācijas armiju - jo tā Latvija zaudÄ“ja desmitiem tÅ«kstošu vÄ«riešu pašÄ spÄ“ka vecumā. NÄ“, svarÄ«gi ir, nevis cik, bet kas dzÄ«vos Latvijā.

ĪslandÄ“ ir 340 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju, gandrÄ«z seškārt mazāk nekā Latvijā, un Ä«slandiešu summārais dzimstÄ«bas reizulis ir ~1,7, salÄ«dzinot ar latviešu ~1,85. Taču Ä«slandiešu dÄ“mografiskais stāvoklis daudz labāks nekā latviešu, jo viņi savā zemÄ“ ir 86% iedzÄ«votāju. Jā, un kas to bÅ«tu domājis, arÄ« dzÄ«ves lÄ«menis šiem augstāks. Nigerijā toties 186 miljoni iedzÄ«votāju un ārkārtÄ«ga tik cildinātā tautu dažādÄ«ba, bet vai tas nesis turÄ«bu un saticÄ«bu?

3. No zemas dzimstÄ«bas tautas neizmirst. Dabiskais pieaugums ir Ä£eometriska progresija. Ja arÄ« tās kvocients bÅ«tu zemāks par 1, piemÄ“ram, 0,9, tā var turpināties bezgalÄ«gi ilgi. NÄ“, tautas izmirst pārtautošanā: kad to zemÄ“ sarodas sveštautieši un pārmāc pamattautu.

4. Augstāka dzimstÄ«ba (summārais dzimstÄ«bas reizulis >2,1) nes paplašinātu ataudzi un iedzÄ«votāju skaita augšanu. Protams, ne pÄ“c 9 mÄ“nešiem, bet ar laiku gan. Tā ka, ceļot dzimstÄ«bu, tas veidos dabisko ataudzi, kaut šobrÄ«d nav tik daudz sieviešu, cik, piemÄ“ram, priekš gadiem desmit.

5. DÄ“mografijā pastāv tāds stabilu iedzÄ«votāju jÄ“dziens. Proti, ja dzimstÄ«ba ilgāku laiku turas puslÄ«dz vienā lÄ«menÄ«, vecumgrupu attiecÄ«ba stabilizÄ“jas - vienalga, vai nākamā paaudze bÅ«tu divreiz lielāka par iepriekšÄ“jo, divreiz mazāka vai tikpat liela. AttiecÄ«bā uz Latviju tas nozÄ«mÄ“, ka novecošanās ir pagaidu process un tā apstāsies.

6. Nepatiesa ir propaganda, kas uztiepj viltusizvÄ“li: vai nu atsākt migrantu iepludināšanu, ko, kā toreiz šÄ·ita, uz visiem laikiem izbeidza 1989. gadā, vai kļūt par Ziemeļkoreju - nabadzÄ«gu un etniski viendabÄ«gu zemi. NÄ“, ir arÄ« Dienvidkorejas un Japānas ceļš - turÄ«ga un etniski viendabÄ«ga zeme. Japānā zema dzimstÄ«ba ir jau kopš 70. gadu vidus. Un nekas, dzÄ«vo cepuri kuldami ar 1,45 bÄ“rnu summāro dzimstÄ«bas reizuli un tikai 2% sveštautiešu (un ar saviem 127 mln iedzÄ«votāju uzņem veselus 28bÄ“gļus gadā), kaut miljards strādÄ«gu Ä·Ä«niešu un 100 miljonu strādÄ«gu filipiniešu daudz tuvāk nekā Latvijai. Dienvidkorejā summārais dzimstÄ«bas reizulis vispār 1,2, viens no zemākiem pasaulÄ“, bet korejieši - 96% iedzÄ«votāju. NÄ“, lai tiktu pie turÄ«bas, nevajag turÄ“t robežas vaļā pasaules iebraucÄ“jiem. Vajag, pirmkārt, atmest sociālismu un, otrkārt, turÄ“t robežas vaļā informācijai, pakalpojumiem un precÄ“m.

7. Tāpat viltusizvÄ“les propaganda izliekas nezinām, ka trešÄs pasaules imigrantu iesaistÄ«šanās darba tirgÅ« ir jÅ«tami zemāka nekā eiropiešu pamattautu un imigranti daudz biežāk pārtiek no pabalstiem nekā pamattautas. Tikai daži piemÄ“ri: Vācija, Lielbritanija, NÄ«derlande. ĪstenÄ«bā ir arÄ« pirmie Latvijas finanču plÅ«smas skaitļi. Ja pareizi saprotu, tad ~350 migrantu apčubināšanai iztÄ“rÄ“ts ~10 miljonu eiru.

8. Nevajag sociālistiskā garā ignorÄ“t, ka darbspÄ“ka tirgus kā jebkurš pakalpojumu un preču tirgus ir dinamiskā lÄ«dzsvarā starp pieprasÄ«jumu un piedāvājumu. Tādas lietas kā 35 000 vai cik darbinieku trÅ«kums nav kā sugas. Ja kaut kur parādās darbinieku trÅ«kums, tad tirgus reakcija ir paaugstināt algas, darba ražību, pārprofilÄ“ties utml. Reakcija uz to ir lielāks darbinieku piedāvājums un mazāks pieprasÄ«jums, un atkal iestājas lÄ«dzsvars. VarÄ“tu iebilst, ka, paaugstinot algas, Latvijas uzņēmumi kļūst nespÄ“jÄ«gi konkurÄ“t. Atvainojiet, Latvijai ir vÄ“l ļoti lielas iespÄ“jas veicināt spÄ“ju konkurÄ“t un latviešu uzņēmÄ«bu, samazinot nodokļus un izskaužot birokratiju. Lai paskatāmies uz Ameriku, kā tur Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmÄ«bu, nebÅ«t ne radikāli, tomÄ“r likvidÄ“jot uzņēmÄ«bas šÄ·Ä“ršÄ¼us, kas pastāvÄ“ja Obamas laikā, un radot uzņēmÄ«bai labvÄ“lÄ«gu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos.

9. Aplami ir nekritiski izmantot valsts iestāžu prognozes. Jo valsts iestāžu spÄ“ja kaut ko trāpÄ«gi prognozÄ“t vispār ir apšaubāma. Viens piemÄ“rs: nesamÄ“rÄ«gi optimistiska saimniecÄ«bas un darbspÄ“ka prognoze vÄ“l 2008. g. pavasarÄ«. Otrs: uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas ietekmes prognoze. Finanču ministrija prognozÄ“ja, ka, to samazinot no 25% lÄ«dz 22%, 2002. g. UIN ieņēmumi kritÄ«sies par 11,8 mln Ls jeb 12%. DzÄ«vÄ“ ieņēmumu starpÄ«ba bija 11,3 mln - taču plusā. Pārdesmit miljonu, ceturtdaļa pÄ“tāmās parādÄ«bas - viedajiem valsts plānotājiem tas ir sÄ«kums.

10. Emocionāls paņēmiens piesaukt pensijas arÄ« nevietā, jo pašreizÄ“jā pensiju sistÄ“ma pati par sevi ir valsts Ä«stenota pilsoņu aplaupÄ«šana un krāpšana: obligātā piespiedu kārtā atņemt pilsoņiem naudu, solot to varbÅ«t atdot pÄ“c gadu desmitiem, un, ja cilvÄ“ki tiešÄm aizdzÄ«vo tos gadu desmitus, tad paaugstināt pensijas vecumu, lai tak tie pilsoņi beidzot apmirst un nauda nav jāatdod. Tāpat aplami apgalvot vai iedomāties, ka citi cilvÄ“ki par tavu naudu rÅ«pÄ“sies vairāk nekā tu pats. LÄ«dzÄ«gi kā jebkura cita dzÄ«vošana par citu cilvÄ“ku naudu, kādu laiku pensijas var darboties, bet pÄ“c tam sabrÅ«k, jo aptrÅ«kst vai nu citu cilvÄ“ku naudas, vai citu cilvÄ“ku pašu.

Nobeigumā varu piebilst, ka šo domu publicÄ“šanu iekavÄ“ja kādas velkamistu propagandas lapas un mājās savākto krievu laika Ä£eografijas un dÄ“mografijas izdevumu pārlasÄ«šana. LÄ«dzÄ«bas ir apbrÄ«nojamas.

Dabiskās iedzīvotāju migrācijas rezultātā vēl daudznacionālāka kļūst katra mūsu republika tādā vai citādā mērā - katrs apgabals un katra pilsēta.

/Andropovs, Jurijs. Runu un rakstu izlase. RÄ«ga : Avots, 1984. 10. lpp./

Straujā saimniecÄ«bas attÄ«stÄ«ba pÄ“ckara periodā radÄ«ja nepieciešamÄ«bu pÄ“c dažādu kategoriju strādniekiem un inženiertehniskajiem kadriem, tādēļ no brālÄ«gajām republikām iebrauca citu nacionalitāšu pārstāvji, lai palÄ«dzÄ“tu sociālistiskajā celtniecÄ«bā. Pļaviņu HES celtniecÄ«bā vien tika nodarbināti strādnieki no 23 dažādām nacionalitātÄ“m. Visas padomju republikas savstarpÄ“ji apmainās kadriem, tādēļ arÄ« iedzÄ«votāju sastāvs tajās ar laiku kļūst daudzveidÄ«gāks.

/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 83. lpp./

PÄ“c aptuveniem aprÄ“Ä·iniem Latvijā darbaspÄ“ka trÅ«kums sasniedz 30 000 cilvÄ“ku. Tas jākompensÄ“ ar esošo darba resursu efektÄ«vāku izmantošanu un arÄ« ar strādnieku pieplÅ«dumu no citām republikām. Padomju Latvijā ierodas pārsvarā darba spÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki. TāpÄ“c mehāniskā pieauguma (ieceļošanas jeb pārvietošanās) rezultātā ik gadus uzlabojas republikas iedzÄ«votāju struktÅ«ra un palielinās darbaspÄ“ka resursi.

/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 86. lpp./

Ekonomika kā primārais sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas faktors prasÄ«ja, lai demogrāfija kā sekundārais faktors nekavÄ“tu kopÄ“jo sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas tempu. ŠÄ« pretruna bija jāatrisina un tā tika atrisināta tādÄ“jādi, ka tika radÄ«ti apstākļi, lai demogrāfiskā kustÄ«ba kopumā (dabiskā un mehāniskā) apgādātu tautas saimniecÄ«bu un kultÅ«ras sfÄ“ru ar vajadzÄ«go darbaspÄ“ku. Tā kā viena demogrāfiskā faktora sastāvdaļa - dabiskā kustÄ«ba konkrÄ“tajā situācijā to nodrošināt nevarÄ“ja (dažādu iemeslu dēļ), tad bija jāizmanto demogrāfiskā faktora otrā sastāvdaļa - mehāniskais pieaugums. Tātad migrācija kā demogrāfiskā procesa sastāvdaļa konkrÄ“tajos apstākļos ļāva tautas saimniecÄ«bu kaut daļēji apgādāt ar darbarokām.

/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 276. lpp./

Runājot par migrāciju vispār un pozitÄ«vu migrācijas saldo atsevišÄ·i, jāatzÄ«st, ka tā ir parādÄ«ba, kas parasti raksturÄ«ga teritorijai, kas attÄ«stās. Teritorija, kurā ir stabili, pastāvÄ«gi iedzÄ«votāji, kurā neiebrauc un no kuras neizbrauc cilvÄ“ki, ir sastingusi, tajā nav attÄ«stÄ«bas. Å…emot vÄ“rā, ka migrācija ir sabiedrÄ«bas ekonomiskās dzÄ«ves pavadone, tā liecina par sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu kopumā.

/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 286.-287. lpp./

Pavisam nobeigumā diemžēl jāpiebiedrojas tautas saprātam, kas priekš pusotra mÄ“neša beidzot atšifrÄ“ja, ko nozÄ«mÄ“ mistiskie ‘Re:’ burti “Re:Baltica” nosaukumā. ‘Replace’. “Replace Baltica”.

Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com