Iesaki rakstu:

Eiropas SavienÄ«bas (ES) lÄ«dzfinansÄ“tajā, desmit miljonu latu vÄ“rtajā RÄ“zeknes koncertzāles celtniecÄ«bā piedalÄ«jušies strādnieki bez darba lÄ«gumiem un ar viltotām apliecÄ«bām, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusÄ« informācija. RÄ“zeknes koncertzāles celtniecÄ«bas Ä£enerāluzņēmÄ“js ir bÅ«vfirma Arčers, un nelegālos strādniekus nodarbinājusi tās apakšuzņēmÄ“jas, bÅ«vfirmas Binders piesaistÄ«tā bruģēšanas SIA Gunda V. Nelegāla nodarbinātÄ«ba var apdraudÄ“t visu RÄ“zeknes koncertzāles projektu, jo ES ļoti rÅ«pÄ«gi raugās, lai tās piešÄ·irtie lÄ«dzekļi netiktu izmantoti Ä“nu ekonomikā.

PÄ“c Pietiek noskaidrotā, RÄ“zeknes koncertzāles bÅ«ves Ä£enerāluzņēmÄ“js, firma Arčers informÄ“ta par apakšuzņēmÄ“ja nelikumÄ«gajām darbÄ«bām un sola – ja nelikumÄ«bas netiks pārtrauktas, turpmāk ar šo apakšuzņēmÄ“ju nesadarbosies.

Arčers apakšuzņēmÄ“ja Binders piesaistÄ«tā bruģēšanas darbu veicÄ“ja SIA Gunda V dibināta tikai šÄ gada aprÄ«lÄ« un jau uzreiz saņēmusi piedāvājumu piedalÄ«ties vairākus miljonu latu vÄ“rtajā projektā RÄ“zeknÄ“. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pieder 1971.gadā dzimušajam Guntim Nummuram, kurš, kā liecina Pietiek noskaidrotais, bruģēšanas darbiem izraudzÄ«jies studentus bez pieredzes un strādniekus no bezdarba novārdzinātās Latgales.

Darba laikā strādnieki dzÄ«vojuši RÄ“zeknes viesnÄ«cā un, kad sÅ«rojušies, ka vairs nav naudas pārtikas iegādei, priekšnieks izmaksājis pa desmit, divdesmit latiem - visas vasaras laikā aptuveni 90 latus katram. Taču alga par paveikto solÄ«ta vairāk nekā 500 latu apmÄ“rā. Ar darbiniekiem neesot noslÄ“gti darba lÄ«gumi, kā arÄ« izsniegtas viltotas darba apliecÄ«bas, lai nerastos nepatikšanas regulārajās Valsts darba inspekcijas pārbaudÄ“s.

Algas dienās priekšnieks esot aizbildinājies, ka firma vÄ“l nav saņēmusi samaksu no Ä£enerāluzņēmÄ“ja, tādēļ nevar samaksāt strādniekiem solÄ«to. Augusta sākumā strādnieki kļuvuši arvien uzstājÄ«gāki, prasot solÄ«to samaksu, un tad priekšnieks solÄ«jis algu izmaksāt rÄ«t, taču rÄ«tdiena joprojām neesot pienākusi.

Telefonsarunā ar Pietiek strādnieku norādÄ«tais darbu vadÄ«tājs Mārtiņš Semanis neslÄ“pa, ka ir minÄ“tās firmas pārstāvis un viņam uzticÄ“ts rÅ«pÄ“ties par RÄ“zeknes koncertzāles bruģēšanas darbos iesaistÄ«tajiem strādniekiem. Viņš gan kategoriski noliedza, ka ar strādniekiem neesot noslÄ“gti lÄ«gumi. „Visas algas ir samaksātas,” sacÄ«ja Semanis, paziņojot, ka apmelojošo informāciju par nesamaksātajām algām izplatot cilvÄ“ki, kuriem skauž viņa panākumi.

LÅ«gts uzrādÄ«t dokumentus, kas apliecina darba samaksu, Semanis, aizbildinoties ar nepieciešamÄ«bu sazināties ar firmas finanšu cilvÄ“kiem, lÅ«dza pārzvanÄ«t pÄ“c pāris stundām. Taču ne pÄ“c pāris stundām, ne vÄ“lāk uz Pietiek zvaniem Semanis vairs neatbildÄ“ja.

RÄ“zeknes koncertzāles jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra celtniecÄ«bas Ä£enerāluzņēmÄ“jam, firmai Arčers problÄ“mas firmā Gunda V nav nekāds noslÄ“pums, Pietieka atzina kompānijas preses pārstāve Vita Noriņa. „Arčers ar visiem apakšuzņēmÄ“jiem ir norÄ“Ä·inājies simtprocentÄ«gi, tādēļ aizbildinājums, ka algas kavÄ“jas Ä£enerāluzņēmÄ“ja dēļ, ir nepatiess,” apgalvoja Noriņa.

Ar apakšuzņēmÄ“ja Binders izraudzÄ«to bruģēšanas darbu veicÄ“ju Gunda V problÄ“mas esot visu laiku. Arčeru neapmierinot ne kompānijas darba kvalitāte, ne darba organizācija. Augusta sākumā bruģēšanas darbi vispār apstājušies, jo algu nesaņēmušie strādnieki objektu pametuši. Jau tad Gunda V brÄ«dināta par lÄ«guma laušanu, ja netiks turpināts uzticÄ“tais darbs.

Īsā laikā bruģētājs nokomplektÄ“jis jaunu brigādi, ar kuriem arÄ« nav bijuši noslÄ“gti darba lÄ«gumi. Par to pārliecinājušies Arčera kontrolieri, kuri ieradušies objektā un prasÄ«juši uzrādÄ«t darba lÄ«gumus. Kompānijas vadÄ«ba aizbildinājusies, ka darba lÄ«gumi atrodas birojā, un nākamajā dienā uzrādÄ«jusi kontrolieriem svaigi uzrakstÄ«tus lÄ«gumus.

Jautāta, kādēļ Arčers tik nozÄ«mÄ«gā projektā kā apakšuzņēmÄ“jus izvÄ“las tikko dibinātas un sevi nepierādÄ«jušas firmas, Noriņa norādÄ«ja, ka Gunda V ir piesaistÄ«jis sadarbÄ«bas partneris - ceļu bÅ«ves firma Binders, turklāt Latvijā esot ļoti grÅ«ti atrast kvalificÄ“tas bÅ«vkompānijas. „Ja bÅ«tu no kā izvÄ“lÄ“ties, šÄdas firmas nekad netiktu piesaistÄ«tas,” sacÄ«ja Noriņa.

Tā kā konkurence uz lielajiem projektiem ir ļoti asa, visi pretendenti samazinot cenu lÄ«dz minimumam, tādēļ visiem projektā iesaistÄ«tajiem ļoti cieši „jāsavelk jostas” un darbiniekiem nevar solÄ«t lielas algas, taisnojās Noriņa. Viņa atzina, ka saprotot iemeslus, kādēļ studenti un ilgstoši bez darba bijušie Latgales iedzÄ«votāji piekrituši strādāt bez darba lÄ«gumiem, tomÄ“r aicina strādniekus pašus bÅ«t aktÄ«vus un prasÄ«t darba lÄ«gumus. „Ar pašreizÄ“jiem strādniekiem Gunda V ir noslÄ“gusi lÄ«gumus, bet iepriekš piekrāptajiem mÄ“s neko nevaram palÄ«dzÄ“t. Taču ir skaidrs – ja konstatÄ“sim vÄ“l kādus pārkāpumus, nākamreiz ar šÄdu firmu vairs nesadarbosimies,” sacÄ«ja Noriņa.

Arčers nebaidoties, ka nelegālo strādnieku dēļ projektam varÄ“tu liegt ES finansÄ“jumu. Tā esot pasÅ«tÄ«tāja – RÄ“zeknes domes – kompetence. Noriņa ir pārliecināta, ka Latvijas Ä“nu ekonomikas Ä«patsvars Eiropai nav nekāds noslÄ“pums, tādēļ šÄda iemesla dēļ liegt lÄ«dzfinansÄ“jumu nozÄ«mÄ“tu vispār pateikt, ka Latvija kā augsta riska valsts nevar pretendÄ“t uz struktÅ«rfondu finansÄ“jumu.

Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra bÅ«vniecÄ«ba RÄ“zeknÄ“ notiek ar ES struktÅ«rfondu un valsts lÄ«dzfinansÄ“juma piesaisti. BÅ«vdarbus veic Arčers, to kopÄ“jās izmaksas - 10,5 miljoni latu. Projekta autors ir SIA Vizuālās modelÄ“šanas studija.

BÅ«vfirmas Arčers un Binders jau ilgstoši neoficiāli tikušas saistÄ«tas ar tā sauktā „vecā” oligarha Andra ŠÄ·Ä“les interesÄ“m.

Datorgrafika no latgaleslaiks.lv