Iesaki rakstu:

«Nepareizā» kandidāta iekļūšana Baltajā namā radÄ«ja mentālu zemestrÄ«ci Latvijas ārpolitikā. Transatlantiskais sabiedrotais lÄ«dz šim šÄ·ita pat apnicÄ«gi pastāvÄ«gs un prognozÄ“jams savā diplomātijā. Jo Ä«paši attiecÄ«bās ar «trim balstiņām sÅ«rām pie Dzintara jÅ«ras». Gluži kā mÄ“ness fāžu kalendārs. Tagad pilnmÄ“ness uzlÄ“ca nevietā un nelaikā, turklāt vÄ“l četrkantains...

Nesatricināms proamerikānisms ir Latvijas ārpolitikas pamatu pamats. Tā ir vÄ“sturiski determinÄ“ta pozÄ«cija. Pat iepriekšnolemtÄ«bai jeb predestinācijai pakļauta. Gluži vai dabas likums.

Runāt par mÅ«su valdÄ«bu, diplomātu un nācijas vairākuma brÄ«vu izvÄ“li vai pat aprÄ“Ä·inu bÅ«tu idiotisks pašapmāns – jau tāpÄ“c vien, ka valstij ir pateicÄ«bas parāds par ASV (kopumā) konsekventi Ä«stenoto nostāju, neatzÄ«stot PSRS veiktās Baltijas valstu sagrābšanas likumÄ«bu.

Proamerikānisms ir pilnÄ«gi loÄ£iska diplomātiskā dogma gan Baltijas valstÄ«m, gan ZiemeļvalstÄ«m (ar kurām cenšamies saaugt), gan tepat mums blakus esošajai Polijai. Visas, atrodoties blakus vai netālu no draudÄ«gās Krievijas, jÅ«t nepieciešamÄ«bu pÄ“c spÄ“cÄ«ga politiskā un militārā «patrona». Turklāt liela nozÄ«me ir tām «transatlantiskajām saitÄ“m», ko radÄ«jusi emigrācija no šÄ« reÄ£iona uz ASV – galvenokārt ekonomiskā, bet pÄ“c kara poļiem un baltiešiem tā ir arÄ« politiski iekrāsota.

Turklāt baltiešiem lÄ«dz šim ASV tiešÄm bija ideāls ārpolitiskais «patrons». Ne tikai pretimnākošs nesenajās prasÄ«bās pÄ“c tiešas militārās klātbÅ«tnes, arÄ« pielaidÄ«gāks pret DzintarjÅ«ras «klientÅ«ras» vājÄ«biņām. Galu galā, Vašingtona atrodas no mums daudz tālāk nekā piekasÄ«gā Brisele, turklāt pa vidu vÄ“l ir arÄ« dziļš okeāns. Kopš brīža, kad Latvijas politiskā elite saprata, ka vÄ“stnieces Todas Beilijas krustakarš pret korupciju bijis vien pārejošs pārpratums, sadarbÄ«ba ar ASV solÄ«jās bÅ«t tikai un vienÄ«gi komfortabla.

Tagad pirmo reizi kopš PÄ“rlhārboras pazemojuma tiek pieļauta iespÄ“ja, ka ASV turpmāk varÄ“tu ļauties senajam izolacionisma kārdinājumam: mÄ“Ä£ināt izbeigt tÄ“riņus un pÅ«liņus «pasaules lāpÄ«šanā», apcirpt savas starptautiskās saistÄ«bas NATO partneru vai citu klientu drošÄ«bai, kļūt klaji merkantilas ārpolitikā.

Baltiešu proamerikānisms izspÄ“lÄ“ja ar mums ļaunu joku brÄ«dÄ«, kad politiÄ·i iedomājās: tas dod kaut ko vairāk – ne tikai reÄ£iona drošÄ«bu pret iespÄ“jamiem Krievijas draudiem, bet arÄ« pamatojumu mÅ«su pārākumam pār «vecajiem eiropiešiem».

Viena no Eiropas SavienÄ«bas dezintegrāciju veicinošajām tendencÄ“m ir nesenāk uzņemtu un nabadzÄ«gāku dalÄ«bvalstu ilÅ«zijas kompensÄ“t savus trÅ«kumus, sludinot to izcilÄ«bu «garÄ«gumā», «tradicionālās vÄ“rtÄ«bās» vai «diženā vÄ“sturÄ“». Baltijā – lÄ«dz iestājās rÄ«bentrampiskais mulsums – tika atražots mÄ«ts par savtÄ«giem vāciešiem, itāļiem, austriešiem, kuri ekonomisko interešu vārdā ir gatavi atdot Austrumeiropu Kremļa varā, un par modrajiem baltiešiem, kuri varonÄ«gi stājās pretÄ« Putinam un viņa Rietumeiropas pakalpiņiem...

ŠÄ« dižmanÄ«ba savu apogeju sasniedza septembrÄ«, kad Lietuvas prezidente un citi baltiešu politiÄ·i krasi nosodÄ«ja Vācijas ierosinājumus kopÄ«gu Eiropas militāro vienÄ«bu veidošanā, piesaucot lozungu, ka jebkādu paralÄ“lu struktÅ«ru veidošana apdraudot NATO. Gribauskaite, VÄ“jonis vai Bergmanis tobrÄ«d iztÄ“lojās sevi kā Amerikas interešu aizstāvjus ES. Kaut Vašingtona ir ieinteresÄ“ta (un ar Trampa muti tas ir pateikts skaļi), lai eiropieši paši dod lielāku ieguldÄ«jumu savā drošÄ«bā.

Tagad Vācija un citi «savtÄ«gie vecbiedri» var ar ļaunu prieku noskatÄ«ties, kā nesen tik lepnie Vašingtonas mÄ«lulÄ«ši mulst un bālÄ“, zÄ«lÄ“jot savu nākotni ASV diplomātijas jaunajā dienaskārtÄ«bā.

Baltijas valstis un Poliju visvairāk satrauc Trampa apņēmÄ«ba uzlabot attiecÄ«bas ar Krieviju – jo Ä«paši tāpÄ“c, ka tāda draudzÄ“šanās vienmÄ“r var notikt uz kāda cita rÄ“Ä·ina. Turklāt Latvijas, Lietuvas un Polijas politiÄ·i, lÄ«dz šim jÅ«tot aiz muguras «lielo brāli», ļoti bravÅ«rÄ«gi izsacÄ«jās par austrumpuses «lāci», tā apcÄ“rpot sev iespÄ“jas diplomātiski manevrÄ“t. (Igauņi šÄ·iet daudz klusāki – turklāt jau ilgi pirms «pagrieziena pa kreisi», ielaižot valdÄ«bā «promaskavisko» Centra partiju.) Kur nu dÄ“ties?

Protams, Tramps baltiešiem aizdeva baltas dusmas, uzminot uz pašas sāpÄ«gākās varžacs – aizrādot mums kā ASV/NATO sniegtās militārās drošÄ«bas uzstājÄ«giem patÄ“rÄ“tājiem, ne tās rÅ«pÄ“tājiem. Gluži loÄ£iski, ka mÅ«su politiÄ·i tāpÄ“c salika visas savas olas Klintones grozā. Taču ASV republikāņu partijas izvirzÄ«tais kandidāts mÅ«su Gaismas pilÄ« pÄ“rnā gada 23. augustā tika pielÄ«dzināts nacistam, kurš Nirnbergā tika pakārts par kara noziegumiem. Latvijas politiskā vara iekrita azartā un (kaut ar tās rindas sen pametuša cilvÄ“ka muti) tobrÄ«d atklāti pieteica karu «garantÄ“tam lÅ«zerim» – dodot Trampam un viņa administrācijai morālas tiesÄ«bas mums kādā brÄ«dÄ« sāpÄ«gi atriebties.

Protams, diez vai Latvijai tiks skaļi atgādināts šis šÄviens pašai kājā. MÄ“s varam mÄ“Ä£ināt cÄ«tÄ«gi izlikties, ka nekas tāds vispār nav noticis, varbÅ«t pat mÄ“Ä£ināt izravÄ“t pilnÄ«bā citātu par «RÄ«bentrampu» no LETA arhÄ«va vai gugles. TomÄ“r es justos krietni labāk/drošÄk, ja kāds atvainotos Latvijas valsts vārdā – pietiekami patiesi un varbÅ«t pat publiski – Trampam par šo «poÄ“tismu». TiešÄm ļoti gribÄ“tos cerÄ“t, ka Valsts prezidentam pietiks dÅ«šas to izdarÄ«t pirmajā izdevÄ«gajā gadÄ«jumā!

MÄ“s varam bÅ«t savā ārpolitikā tikai proamerikāniski, bet turpmākos četrus gadus Latvijai/Baltijai bÅ«s darÄ«šanas ar diezgan trampisku Ameriku. TāpÄ“c mums ir jāmet kauns/lepnums pie malas un jākļūst par protrampistiem.