Iesaki rakstu:

IevÄ“rojamais britu vÄ“sturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstÄ«jis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vÄ“sturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespÄ“jams tikai civilizācijas kontekstā.[1] TāpÄ“c ikvienam no mums ir bÅ«tiski izprast Rietumu civilizācijas bÅ«tÄ«bu, tās vÄ“sturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krÄ«ze. Un tā vistiešÄkajā veidā attiecas uz mums.

1. Kas ir Rietumu civilizācija?

Rietumu civilizāciju veido eiropiešu nāciju daudzveidÄ«ba un katras nācijas unikālā identitāte, kā arÄ« mÅ«su kopÄ«gā Rietumu identitāte, kuras pamati radušies Romas civilizācijas laikā. Roma pārņēma grieÄ·u civilizācijas mākslu, zinātni un ideālisma un stoisma filozofiju, papildinot to ar pārvaldes mākslu un tiesÄ«bu zinātni. Tā bija organiska un hierarhiska sabiedrÄ«ba, kuras pamats bija Ä£imene ar tÄ“va autoritāti, kas darbojās gan kā autonoma sabiedrÄ«bas vienÄ«ba, gan arÄ« sociālās kārtÄ«bas paraugs visai sabiedrÄ«bai.[2]

Balstoties senču tikumos un tradÄ«cijās (“mos maiorum”), romieši tapa par skarbu un disciplinÄ“tu tautu, kas spÄ“ja izveidot tā laika lielāko impÄ“riju. Taču Romas varenÄ«bas augstākajā punktā sākās tās noriets. To vÄ“rodams, romiešu vÄ“sturnieks Sallusts secināja, ka visas tautas un valstis sasniedz maksimālu spÄ“ku un varenÄ«bu, pateicoties savu cilvÄ“ku krietnumam un tÄ“vzemes mÄ«lestÄ«bai, bet visas valstis zaudÄ“ varu un spÄ“ku tad, kad tās kļūst bagātas un cilvÄ“ki morāli degradÄ“jas.[3]

KristÄ«gās Rietumu civilizācijas dzimšana Romas norieta periodā nozÄ«mÄ“ja jaunu Ä“ru – grieÄ·u-romiešu ideālistiskās civilizācijas mantojums tika iekļauts jaunā kultÅ«rā, kuru papildināja tolaik revolucionārā ideju par katra cilvÄ“ka neatņemamo cieņu un dzÄ«vÄ«bas svÄ“tumu. KristÄ«gā ticÄ«ba Rietumiem dāvāja likuma varu, cilvÄ“ktiesÄ«bas, universitāšu sistÄ“mu, tÄ“lotājmākslu un klasisko mÅ«ziku, izbeidza verdzÄ«bu, kanibālismu, infanticÄ«du un poligāmiju, nostiprināja monogāmo Ä£imeni un laulÄ«bas institÅ«tu, nosakot sievietes komplimentaritātes statusu (lÄ«dztiesÄ«ga, bet atšÄ·irÄ«ga).[4]

Vienotās Romas impÄ“rijas stagnāciju aizstāja atsevišÄ·o eiropiešu valstu savstarpÄ“jā konkurence, nodrošinot Rietumu civilizācijas iekšÄ“jo dinamiku. Taču tagad Rietumu civilizācija[5] saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, ar kuriem sastapās Roma pirms diviem tÅ«kstošiem gadu. Vai ir sācies vācu vÄ“sturnieka Osvalda Špenglera pirms gadsimta paredzÄ“tāis “Rietumu noriets”?

2. Rietumu civilizācijas krīze un tās izpausmes

Rietumu civilizācijas krīze izpaužas teju visos sabiedriskās dzīves aspektos:

InstitÅ«ciju krÄ«ze. Eiropas SavienÄ«bas (ES) federālistu pārmÄ“rÄ«bas centienos apvienot Eiropu un uzspiest imigrāciju visai Eiropai ir beigušÄs ar strupceļu, novedot pie Lielbritānijas izstāšanās un Centrālās un Austrumu Eiropas atsvešināšanās no ES. Institucionālo haosa situāciju Eiropā padziļina Eiropas federālistu ideja par Eiropas armiju, kas konkurÄ“tu ar NATO kā galveno militāro Rietumu sadarbÄ«bas formātu.

Ekonomiskā krÄ«ze. Eiropas ekonomika stagnÄ“, un ar mÅ«sdienu straujajiem attÄ«stÄ«bas tempiem tas nozÄ«mÄ“ zaudÄ“t konkurences cīņā. 2010. gadā Ziemeļamerika un Eiropa sastādÄ«ja 40% no pasaules IKP. PÄ“c 2. pasaules kara ASV viena pati sastādÄ«ja 35%, kas nodrošināja tās lielvaras statusu. 2050. gadā šis skaitlis Ziemeļamerikai un Eiropai varÄ“tu bÅ«t 21%. Ä€zijas daļa no 24% 2010. gadā pieaugs lÄ«dz 48% 2050. gadā, Ķīnai vienai pašai sastādot 20%.[6]

ES mÄ“Ä£inājums apvienot atšÄ·irÄ«gās Ziemeļeiropas un Dienvideiropas ekonomikas vienā monetārajā sistÄ“mā ir beidzies ar ekonomisko krÄ«zi. No tās pamatā cieš Dienvideiropas valstu jaunatne, kuras nākotne tai ir atņemta.[7]

TikmÄ“r ievÄ“rojamās algu atšÄ·irÄ«bas dēļ Centrālās un Austrumeiropas jaunatne dodas ekonomiskajā emigrācijā uz Rietumeiropu, radot savās dzimtajās valstÄ«s ievÄ“rojamu demogrāfisko slodzi. 2008. gada ekonomiskā krÄ«ze pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav pārvarÄ“ta – tā ir tikai iesaldÄ“ta.

Ceturtās industriālās revolÅ«cijas[8] tuvošanās var novest pie jaunas ekonomiskās krÄ«zes, jo ES birokrātiskā elite nav spÄ“jÄ«ga strauji un drosmÄ«gi reaģēt uz mÅ«sdienu pasaules izaicinājumiem.

Demogrāfiskā un imigrācijas krÄ«ze. Eiropieši izmirst – dzimstÄ«bas rādÄ«tāji ir kritiski tālākai Eiropas pastāvÄ“šanai. TagadÄ“jo 28 Eiropas SavienÄ«bas valstu teritoriju 1965. gadā apdzÄ«voja aptuveni 13% pasaules iedzÄ«votāju. LÄ«dz 2065. gadam šis skaitlis bÅ«s samazinājies lÄ«dz 5%.[9] TikmÄ“r Ä€frikas iedzÄ«votāju skaits lÄ«dz 2050. gadam dubultosies un sasniegs 2.5 miljardus cilvÄ“ku, tā dramatiski palielinot demogrāfisko spiedienu uz dienvidiem no VidusjÅ«ras.[10]

Viss liecina, ka 2015. gada imigrācijas krÄ«ze ir tikai prelÅ«dija daudz lielākai imigrācijas krÄ«zei, kura vÄ“l ir tikai priekšÄ un var apdraudÄ“t Eiropas kultÅ«ras tālāku pastāvÄ“šanu. Imigrācijas plÅ«smas Eiropā no VidusjÅ«ras puses jau šobrÄ«d ir radÄ«jušas milzÄ«gus drošÄ«bas riskus Rietumeiropas nācijām – ziņas par organizÄ“tām izvarotāju grupām un lÄ«dz šim nepieredzÄ“tiem vardarbÄ«giem uzbrukumiem ir kļuvušas par ikdienu. Tas ir tāpÄ“c, ka imigrantu plÅ«smas pamatā nāk no islāma valstÄ«m – no civilizācijas ar fundamentāli atšÄ·irÄ«giem priekštatiem par sabiedrÄ«bas pārvaldi, kas vÄ“sturiski divas reizes ir ar savu militāro varu apdraudÄ“jusi Rietumu civilizācijas eksistenci.[11]

Musulmaņu skaits Eiropā 2016. gadā bija 25.8 miljoni. 2001. un 2011. gadu musulmaņu skaits Anglijā un Velsā pieauga no 1.5 miljoniem lÄ«dz 2.7 miljoniem. To Londonas iedzÄ«votāju Ä«patsvars, kas sevi identificÄ“ kā “baltos britus”, ir sarucis lÄ«dz 44.9%.[12] PÄ“dÄ“jos trÄ«sdesmit gados Francijā ir uzbÅ«vÄ“ts vairāk mošeju nekā pÄ“dÄ“jā gadsimta laikā baznÄ«cu.[13]

Rietumeiropas valstÄ«s pamattautu un sveštautu skaita attiecÄ«ba mainās straujāk nekā komunistu okupācijas laikā Latvijā. Kā raksta Ritvars Eglājs – demogrāfiskās pārmaiņas Rietumeiropā notika “vispirms pakāpeniski un tad pÄ“kšÅ†i. Rietumeiropa no lÄ“nas lejupslÄ«des, ko iesāka trešÄs pasaules imigrantu ievešana pÄ“c Otrā pasaules kaÅ—a, pārgājusi straujā, un par simbolisku robežšÄ·irtni var pieņemt 2015. gada nelegālo imigantu iebr[a]ukšanu.

ŠobrÄ«d pamattautu deldÄ“šana notiek straujāk nekā krievu laikā Latvijā, un tas rāda, ka vairums pašreizÄ“jo Rietumeiropas vartuÅ—u naidā, vienaldzÄ«bā un gļēvumā pret savu tautu likteni diemžēl neatpaliek no komÅ«nistiem un Latvijas pārkrievotājiem vai pat pārspÄ“j tos. (..) vÄ“sture rāda, ka tik nopietna dÄ“mografisko procesu maiņa parasti saistÄ«ta ar tāda mÄ“roga satricinājumiem kā abi pasaules kaÅ—i vai SPRS sabrukums. Varam tikai minÄ“t, vai Rietumeiropas tautu nācionālā atbrÄ«vošanās varÄ“s notikt tik mierÄ«gi, cik Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šana. [14]”

Katrs no Rietumu krÄ«zes aspektiem ir daļa no vienas fundamentālas krÄ«zes – tā ir Rietumu civilizācijas krÄ«ze. Eiropas tukšÄs baznÄ«cas un tukšie šÅ«puļi liecina par Rietumu morālā spÄ“ka zudumu, kas izpaužas Ä£imenes nozÄ«mes zudumā, sabiedrisko saišu iziršanā un tradicionālo vÄ“rtÄ«bu zudumā. Īpaši postošs ir bijis tÄ“va lomas zudums, kas ir novedis pie pašnāvÄ«bu, atkarÄ«bu problÄ“mu un noziedzÄ«bas epidÄ“mijas Rietumu sabiedrÄ«bā – statistika ir nepielÅ«dzama.[15]

Rietumu kultÅ«ra šajā postmodernajā fāzÄ“ ir kļuvusi primitivizÄ“ta un morāli degradÄ“ta – tā pasaules ainu rāda kā fragmentÄ“tu, bezjÄ“dzÄ«bas pilnu tÄ“lu spÄ“li, kurā visas kultÅ«ras normas tiek apšaubÄ«tas un parodÄ“tas, lai aizstātu tās ar divām pseidovÄ“rtÄ«bām – naudu un baudu. Rietumi sevi ir pārāk ilgi mānÄ«juši, pārsaucot savu norietu par “progresu”. TomÄ“r ir vÄ“rts atgādināt, ka uz katru eksistÄ“jošo civilizāciju šobrÄ«d ir divreiz vairāk civilizāciju, kuras ir zudušas.[16]

Rietumi nav izņēmums attiecÄ«bā uz vispārÄ“jiem vÄ“stures principiem. Latviešu nacionālkonservatÄ«vais filozofs Pauls Jurevičs ir rakstÄ«jis: “Jau simtām reižu rādÄ«ts un pierādÄ«ts, kurp ved baudas izvirzÄ«šana par galveno vÄ“rtÄ«bu, un vÄ“sture to jau ir daudzas reizes ar piemÄ“riem parādÄ«jusi: atsevišÄ·o cilvÄ“ku tā ved no cilvÄ“cÄ«bas atpakaļ pie dzÄ«vnieciskuma, bet tautas pie sairšanas un pie pakļaušanas svaigākām tautām, kurām bauda vÄ“l nav visaugstākais.”[17]

MÄ“s novÄ“rojam beidzamo posmu Rietumu ideālistiskās kultÅ«ras aizvietošanai ar materiālistisko kultÅ«ru, kas cilvÄ“kā atraisa egoistiskās un dzÄ«vnieciskās dziņas. IzšÄ·iršanās ir starp Rietumu civilizācijas tālāku pastāvÄ“šanu vai tās iznÄ«kšanu un kļūšanu par “biomasu” citām civilizācijām, kuras nav pazaudÄ“jušas savas vÄ“rtÄ«bas.

Noslēgumā

Rietumu civilizācijas krÄ«zi var pārvarÄ“t – vÄ“sture ir pierādÄ«jusi, ka pÄ“c vistumšÄkās nakts seko jauna diena. Ne barbaru iebrukums Romā, ne mongoļu vai musulmaņu invāzija nespÄ“ja iznÄ«cināt eiropiešu kultÅ«ru.

Taču ļaunums parasti triumfÄ“ ļoti banālu iemeslu dēļ – pārāk daudzi baidās pret to nostāties ne tikai apstākļos, kad tas var apdraudÄ“t dzÄ«vÄ«bu, kā tas bija Staļina Ä“rā, bet pat tad, kad tas var draudÄ“t ar grÅ«tÄ«bām karjerā, mazāku algu vai nosaukšanu sliktos vārdos, t.i., reputācijas riskiem. Ikviens sevi grib iztÄ“loties armijas pirmajās rindās, ja izceltos karš pret atklātu militāru ienaidnieku.

Es arÄ« ticu, ka vairums šo apņemšanos Ä«stenotu – vÄ“sture rāda, ka krÄ«zes apstākļos bieži vien parādās tautas ideālistiski orientÄ“tās Ä«pašÄ«bas, kuras ikdienā ir apslÄ“ptas.

Taču apvienošanās cīņā par mÅ«su kultÅ«ras aizstāvÄ«bu ir nepieciešama jau šobrÄ«d. Pret boļševismu ir jācÄ«nās arÄ« tad, kad boļševisma idejas tiek sauktas par “atvÄ“rto sabiedrÄ«bu” un tās mÄ“Ä£ina ieviest labi apmaksāti un “pieklājÄ«gi” cilvÄ“ki uzvalkos, kas padomju Krievijas boļševiku Ä£imenes iznÄ«cināšanas politiku ir “modernizÄ“juši”, t.i., pārsaukuši par “minoritāšu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu” vai “partnerattiecÄ«bām”. Pret imigrāciju ir jācÄ«nās tajā fāzÄ“, kad tā notiek pakāpeniski un it kā ekonomisku vai humānu iemeslu dēļ, nevis tad, kad tā notiek pÄ“kšÅ†i – tad jau ir par vÄ“lu.

Mums nav jāsagaida imigrantu izvarotāju bandu darbošanās nelielās, agrāk pavisam mierÄ«gās pilsÄ“tās, kā tas ir noticis Lielbritānijā un diemžēl jau arÄ« Somijā. Šis ir Ä«stais brÄ«dis, kad sākt pretestÄ«bu. Un pretestÄ«ba sākas katrā no mums – kā rakstÄ«ja Aleksandrs Solžeļicins “robeža starp labu un ļaunu atrodas katra cilvÄ“ka sirdÄ«”.

NoraidÄ«t hedonistisko un materiālistisko popkultÅ«ru, nebaidÄ«ties kritizÄ“t masu imigrāciju un kreiso multikulturālistu uzbrukumus cilvÄ“ka identitātei, atbalstÄ«t tos cilvÄ“kus, kas jau šobrÄ«d ir aktÄ«vi Ä£imenes, tautas un valsts vÄ“rtÄ«bu aizstāvÄ«bā – tas ir katra varā jau šobrÄ«d. Sāc šobrÄ«d! Un sāc ar sevi!

[1] Toynbee, Arnold J., A Study of History. Abridgement of volumes I-VI by D.C. Somervell, Oxford University Press, 1961, 3.lpp

[2] Karl-J. Hölkeskamp, Reconstructing the Roman Republic: An Ancient Political Culture and Modern Research, Princeton University Press, 2010, p. 33.

[3] http://blogi.lu.lv/harijs/2016/08/03/694/

[4] https://www.gimenetautavalsts.com/raksti-1/vai-rietumu-civiliz%C4%81cijai-j%C4%81iet-boj%C4%81

[5] Rietumu civilizācijas dzimtene ir Eiropa. JÄ“dzieni “Rietumi” un “Eiropa” ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti un savstarpÄ“ji atkarÄ«gi jÄ“dzieni, kaut arÄ« ne identiski. Eiropeiskums ir fundamentālais etniskais elements, kas ir Rietumu kultÅ«ras pamatā, kamÄ“r Rietumu civilizācija ir eiropiešu tautu tÅ«kstošos gados radÄ«to sasniegumu kopums, kas vienlaikus ir kas vairāk par šo tautu kultÅ«ru kopsummu. Rietumu civilizācija šodien aptver Eiropu, Ziemeļameriku un Okeāniju.

[6] Rachman, Gideon. Easternization. War and Peace in the Asian Century. Penguin Random House, 2017, 30.lpp

[7] PiemÄ“ram, GrieÄ·ijā bezdarbs jaunatnes vidÅ« kopš 2008. gada pārsniedz 20% ar rekordu 60.3% 2013. gadā. ŠobrÄ«d jauniešu bezdarbs GrieÄ·ijā sasniedz 36.6%. Skat. https://tradingeconomics.com/greece/youth-unemployment-rate

[8] Ceturtā industriālā revolÅ«ciju iezÄ«mÄ“ robotu, mākslÄ«gās inteliÄ£ences, 3D printÄ“šanas u.c. tehnoloÄ£iju ieviešana, kas padarÄ«s liekas daudzas tās profesijas, kuras šobrÄ«d šÄ·iet pašsaprotamas.

[9] https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/9066251/KS-EX-18-001-EN-N.pdf/64b85130-5de2-4c9b-aa5a-8881bf6ca59b

[10] https://population.un.org/wpp/

[11] Kārlis Martels 731. gadā apturÄ“ja arābu invāziju Eiropā kaujā pie PuatjÄ“. 1683. gadā apvienotais poļu, austriešu un vācu karaspÄ“ks Polijas-Lietuvas karaļa Jana III Sobeska vadÄ«bā sakāva osmaņu armiju pie VÄ«nes.

[12] Murray, Douglas. The Strange Death of Europe. Bloomsbury, 2017, 12-13. lpp

[13] http://fsspx.news/en/news-events/news/france-mosques-being-built-more-quickly-churches-21518. Mošeju bÅ«vniecÄ«bu nedrÄ«kst uztvert vieglprātÄ«gi. Mošejas ir islāma civilizācijas izplatÄ«šanās bāzes Rietumu civilizācijas iekšienÄ“. Esošais Turcijas prezidents Redžeps Erdogans savulaik citÄ“ja šÄ«s zÄ«mÄ«gās dzejas rindas: “Mošejas ir mÅ«su barakas, kupoli – mÅ«su Ä·iveres, minareti – mÅ«su durkļi un ticÄ«gie – mÅ«su kareivji.”

[14] https://ritvars.wordpress.com/2019/01/16/eiropas-kolonizesana-jaunakie-rietumeiropas-dati/

[15] https://thefatherlessgeneration.wordpress.com/statistics/

[16] Toynbee... 50.lpp

[17] Jurevičs, Pauls. Dzīve un liktenis. Refleksijas par latvisko eksistenci. Kopenhāgena: Imanta, 1955., 89-90. lpp

Pārpublicēts no gimenetautavalsts.com