Rīgā var būt s...i

Iesaki rakstu:

Liela daļa gavilÄ“ par to, ka nebÅ«s monopola un ka cenas bÅ«s pa vecam, pa lÄ“to. Liela daļa no šiem gavilÄ“tājiem vienlaicÄ«gi uzstāj par atkritumu šÄ·irošanas sistÄ“mas ieviešanu. Te drusku vajadzÄ“tu paskaidrot vairāk. Neesmu no miskastes runčiem un nezinu visas nianses, jo klāt beidzamajiem lÄ“mumiem neesmu bijis, bet mÄ“Ä£ināšu paust savus novÄ“rojumus un bažas par to, kas nav labi un kā vajadzÄ“tu.

Taču nepārproti – es esmu par to, lai nav s...Ä«gi, esmu pret mÄ“sliem, ja tikai tas nav saistÄ«ts ar augsnes bagātināšanu lauksaimniecÄ«bas zemÄ“s. Un esmu par zaļu, ekonomiski pamatotu atkritumu šÄ·irošanu, nevis zaļā vārda, zaļās birkas piekabināšanu nezaļām lietām, cenšoties šÄdi tās padarÄ«t jeb drÄ«zāk notirgot kā zaļo ideju, zaļo preci, kura vÄ“lāk izrādÄ«jusies falši zaļa. No šÄdām izdarÄ«bām zaudÄ“ zaļā ideolÄ£ija, zaļās lietas patiesie cienÄ«tāji, daba un cilvÄ“ce kopumā.

Ja labi atceras, tad pagājušajā gadsimtā un lÄ«dz pat šÄ« gadsimta pirmajiem gadiem RÄ«gā bija tikai viens atkritumu savācÄ“js. Taču ap 2002. - 2003. gadu (Ä«sti neatceros precÄ«zi) ar saukli “draudzÄ«gāk uzņēmÄ“jiem un izvÄ“les tiesÄ«bas patÄ“rÄ“tājiem” monopols tika pārtraukts, un atkritumus sāka savākt 3 miskastes runči. Cenas pieauga. VÄ“lāk arÄ« 4 miskastnieki sāka vākt. RespektÄ«vi – viens otram grauza rÄ«kli, lai tiktu pie RÄ«gas atkritumu savākšanas.

RÄ«gas atkritumu tirgÅ« vÄ“lÄ“jās ienākt desmitiem miskastes runču. Rezultātā notika tas, ka atkritumu kumoss bija pietiekams vienam, bet, to sadalot uz četri, visi staigāja apkārt pusbadā. Un, tā kā dzÄ«voja pusbadā, tad nevienam nebija nekādas iespÄ“jas savus lÄ«dzekļus investÄ“t atkritumu šÄ·irošanā. Kurš tad bÅ«s no tiem četriem tas muļķis, kas savu peļņu ieguldÄ«s atkritumu konteineru iegādÄ“, konteineru izvešanā (šÄ·iroto atkritumu savākšana tautai bez maksas), jo pārÄ“jie trÄ«s to varÄ“s nedarÄ«t. Jeb vienā teritorijā bÅ«tu konteineri, bet citā apkaimÄ“ ne. Un šÄda aktivitāte nestu atkritumu izvedÄ“jiem tikai un vienÄ«gi zaudÄ“jumus. Taču, ja to dara viens un tam ir stabils un ilgtermiņa lÄ«gums, tad tam ir pietiekami ieņēmumi, lai daļu no peļņas varÄ“tu novirzÄ«t šÄ·iroto atkritumu sistÄ“mas ieviešanai un uzturÄ“šanai.  Äªstermiņa lÄ«gumam pat neviena banka kredÄ«tu nedos.

VÄ“l jo vairāk – kā ir zaļāk, ekonomiskāk, tÄ«rāk  – pa vienu ielu brauc 4 atkritumu savācÄ“ji katrs ar savu mašÄ«nu, katrs piestāj pie citas mājas, vai to dara viens? Kā piemÄ“rs – kā ir lÄ“tāk, zaļāk – 50 cilvÄ“kiem ar 50 vieglajām mašÄ«nām braukt no RÄ«gas uz Liepāju vai visiem sakāpt vienā autobusā? Tieši šÄ« pat analoÄ£ija ir ar atkritumiem. ÄŒetri dažādi uzņēmumi, katram sava daudzu cilvÄ“ku administrācija, katram sava dispečeru, autoparka uzturÄ“šanas sistÄ“ma vai viena? Tas viss ir iekļauts atkritumu izvešanas tarifā. Tādēļ valstÄ« eksistÄ“ Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija, kura var kontrolÄ“t un regulÄ“t tarifus. Ja tai nevar uzticÄ“ties, tad tā ir jāsaved kārtÄ«bā, bet nenozÄ«mÄ“, ka plānotā atkritumu sistÄ“ma ir slikta.  

Kā manā izpratnÄ“ vajadzÄ“tu – lÄ«gumam par atkritumu apsaimniekošanu ir jābÅ«t obligāti, ja tikai cilvÄ“ks spÄ“j pierādÄ«t, ka tas atkritumus nerada vai pats pārstrādā. PiemÄ“ram, pusgadu dzÄ«vo ārzemÄ“s un māja ir tukša, atkritumi nerodas. Kas 99,99% gadÄ«jumu visdrÄ«zāk nebÅ«s. Atkritumu konteineriem ir jābÅ«t ar čipu, bet atkritumu vedÄ“jam, paceļot konteineru, tas ir jānosver. Paceļot konteineru, tiek reÄ£istrÄ“ts, kam piederošais konteiners ir izvests un kāds tajā ir svars. ŠobrÄ«d notiek tā, ka visi maksā par konteineru ar tam noteiktu tilpumu, bet atkritumu vedÄ“js maksā izgāztuvÄ“ (atkritumu poligonā) par aizvesto svaru. Tādēļ arÄ« atkritumu vedÄ“ji nav ieinteresÄ“ti, ka konteineros ber smagas lietas. Taču kāda ir kuram daļa, ko es lieku savā konteinerā, ja es par to maksāju (ja tas nav kaut kas bÄ«stams).

ŠobrÄ«d atkritumu vedÄ“ji ir ieinteresÄ“ti, lai cilvÄ“ki konteinerā neliktu neko, bet tikai maksātu par tukša konteinera izvešanu. Tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« atkritumu izvedÄ“ji pa vidu var iemest iekšÄ kādu lieku atkritumu maisu, paņemt kādu haltÅ«ru, iemetot bÅ«vgružus utml. Pat tas, ka no atkritumu izvedÄ“ja mašÄ«nas tek ārā smirdÄ«ga sula un plÅ«st pa ielām, atkritumu vedÄ“jam ir izdevÄ«gi, jo tā samazinās svars. TÄ«ri teorÄ“tiski, atkritumu izvedÄ“jam ir izdevÄ«gi pat vest uz mežu, jo tā tie var savākt naudu no iedzÄ«votājiem, bet uz poligonu aizvest neko (sākumā, pirms daudziem gadiem šÄdi gadÄ«jumi bija, taču tagad tā patiešÄm nedara, jo sods par tādu darbÄ«bu bÅ«tu graujošs uzņēmumam, bet princips aizvest uz poligonu pÄ“c iespÄ“jas mazāk vÄ“l pastāv, iepriekš izlasot ārā no atkritumiem vÄ“rtÄ«gās un smagās lietas – metālu).

Taču par ievesto svaru samaksā uzņēmÄ“js no savas kabatas jeb mÄ“s visi kopā brÄ«dÄ«, kad aug atkritumu izvešanas cena, jo šis gadā kopÄ“jais poligonā ievestais atkritumu svars tiek sadalÄ«ts uz klientu skaitu un tā tiek uzzināta viena konteinera vidÄ“jais svars un aprÄ“Ä·ināta izmaksa, kura tiek iekļauta tarifā. ŠobrÄ«d nav iespÄ“jama kontrole, un ir negodÄ«ga cena tiem cilvÄ“kiem, kas atkritumus maz rada, bet ieguvÄ“ji ir tie, kam ir daudz un smagi atkritumi.

Ja atkritumi tiktu svÄ“rti, tad pat zinātu par katru lÄ«guma slÄ“dzÄ“ju, cik tas daudz rada atkritumus, tad zinātu, kādu tarifu, kādas atlaides konkrÄ“tam lÄ«guma slÄ“dzÄ“jam piedāvāt. Tad arÄ« nebÅ«tu tā problÄ“ma, ka citam klientam nepieciešams atkritumus izvest reizi nedēļā, bet citam pietiek ar reizi mÄ“nesÄ«, jo tas rÅ«pÄ«gi šÄ·iro un sadzÄ«ves atkritumu tam nav. Un tie atkritumi, kas ir, tie, iespÄ“jams, ir ļoti viegli. ŠÄda maksāšana par svaru arÄ« liktu cilvÄ“kiem domāt par to kā padarÄ«t konteinerā svaru mazāku, lai mazāk jāmaksā un tieši šis ir tas izglÄ«tojošais lÄ“mums, kas jāpanāk katra galvā, ka atkritumus jāsāk šÄ·irot, tad konteinerā bÅ«s mazāk, rezultātā lÄ“tāk. ŠobrÄ«d pastāvošajā sistÄ“mā tāda motivācija netiek nodrošināta. 

Un ar laiku cilvÄ“ki sapratÄ«s, ka vÄ“l lÄ“tāk var bÅ«t tad, ja atkritumus nerada, respektÄ«vi – pÄ“rk to, kam pāri nepaliek atkritumi no pārstrādāšanas, no iepakojuma u.c. Principā, atkritumus mÄ“s jau pÄ“rkam veikalā. Un tad, kad sabiedrÄ«ba jau lÄ«dz tam izaugs, tad tiks radÄ«ts spiediens pieprasÄ«juma rezultātā uz ražotājiem, jo ražotāji sapratÄ«s, ka tās preces, kurām ir liels iepakojums, pircÄ“ji nepÄ“rk. Taču ir arÄ« likumsakarÄ«gi, ka daudz iepakojuma arÄ« patÄ“rÄ“ daudz dabas resursu šÄ« iepakojuma ražošanā. RespektÄ«vi, ietekme uz vidi tiktu mazināta ne tikai atkritumu savākšanas procesā, bet arÄ« preču ražošanas, pārvadāšanas un tirdzniecÄ«bas procesā. 

Tas, kas mani neapmierina, ir, ka tiek piedāvāts “TÄ«rÄ«gas” lÄ«gums sadzÄ«ves atkritumu savākšanai bez šÄ·iroto atkritumu savākšanas sistÄ“mas. Šim ir jābÅ«t vienlaicÄ«gam lÄ“mumam jeb vienlaicÄ«gai iespÄ“jai. Pie kam – tiem, kam ir lÄ«gums par šÄ·iroto atkritumu konteineriem, tiem varÄ“tu bÅ«t arÄ« zemāks tarifs sadzÄ«ves atkritumiem. Kaut simboliski zemāks, bet arÄ« tas ir attieksmes parādÄ«šanas un izglÄ«tošanas veids. 

Taču ar atkritumu šÄ·irošanu arÄ« nevajag saslimt un tā nav panaceja. Jāsaprot, ka tehnoloÄ£ijas pasaulÄ“ attÄ«stās un ļoti daudz atkritumus var sašÄ·irot atkritumu poligonā un no atkritumiem var daudz ko ražot arÄ« tad, kad tie nav sašÄ·iroti. Jo pretÄ“jā gadÄ«jumā ir tieši tas pats, ko rakstÄ«ju sākumā – kā ir zaļāk, ja pa vienu ielu brauc 4 mašÄ«nas, jeb viena? Jo lielāka šÄ·iroto atkritumu konteineru dažādÄ«ba, jo lielāks mašÄ«nu skaits. RespektÄ«vi, ja pie katras mājas bÅ«s 20 konteineri, tad, lai tos savāktu, ir jābrauc 20 dažādām atkritumu mašÄ«nām vienā maršrutā. Tādēļ ietekme uz vidi ir jārÄ“Ä·ina visā atkritumu radÄ«šanas, uzglabāšanas un pārstrādes ciklā kopā. Un vienlaicÄ«gi jārÄ“Ä·ina ietkme uz ekonomiku, kuru ietekmÄ“ slikta vide, lauzti ceļi, sastrÄ“gumi, gaisa piesārņojums no transportÄ“šanas, avārijas, smakas, vibrācijas un pilnÄ«gi viss, viss iespÄ“jamais. 

Ar atkritumiem nav arÄ« tik vienkārši – tā nebÅ«t nav vides aizsardzÄ«bas atbildÄ«ba vien. Tā ir enerģētika, ražošana, sabiedrÄ«bas veselÄ«ba un nacionālā drošÄ«ba vienlaicÄ«gi. Pirms dažiem gadiem, kad Neapole slÄ«ka s...os, jo atkritumu bizness, kas pieder itāļu mafijai, atteicās pieņemt jauno kārtÄ«bu, tad tā bija milzÄ«ga krÄ«ze valstÄ«. Tā nav joka lieta. Nesen iepazinos ar to, kas notika Austrumukrainā kara laikā ar atkritumu sistÄ“mu. Tas ir ļoti, ļoti nopietns, bet lÄ“ts un ietekmÄ«gs ierocis, ja apzināti to izmanto ļaunprātÄ«gi. Tādēļ ar s...iem ir jābÅ«t ļoti, ļoti uzmanÄ«giem un ar valstisku pieeju.

Tāpat nevajag pārsteigties un akli kliegt par depozÄ«ta sistÄ“mu, kura nav vÄ“l uzzÄ«mÄ“ta lÄ«dz galam un nav redzÄ“ta uz papÄ«ra. Pamata cilvÄ“ku arguments depozÄ«ta sistÄ“mai ir tāds, ka citur ir, mums nav. Citiem ir arÄ« sifiliss un pludmalÄ“s sabÅ«vÄ“ti debesskrāpji. Ne viss, kas ir citiem, uzreiz ir labs. Vai viņiem ir paprasÄ«ts – esat laimÄ«gi, apmierināti un cik, kam šÄ« laime izmaksā? Otrs arguments, kuru esmu dzirdÄ“jis, ir tas, ka mežos mÄ“tājas pudeles. Vai plānotā depozÄ«ta sistÄ“ma paredz to, ka nebÅ«s motivācija nevienu pudeli izmest mežā? Un par šo idiotu audzināšanu ir jārada sistÄ“ma, kurā visi citi, kas nemet mežā atkritumus, ikdienā ir nodarbināti un  iesaistÄ«ti? Bet varbÅ«t lÄ“tāk ir investÄ“t izglÄ«tÄ«bā jeb citā sistÄ“mā? Kur ir piedāvājumi un aprÄ“Ä·ini šÄ«m citām sistÄ“mām, kuras ir sliktākas, dārgākas par piedāvāto depozÄ«ta sistÄ“mu? Un kā es kā zaļais tagad atļaujos teikt kaut ko sliktu par depozÄ«tu??? ArÄ« šÄdu repliku esmu dzirdÄ“jis, pirms man dod iespÄ“ju izklāstÄ«t manu bažu. 

DepozÄ«tu sistÄ“ma paredz, ka atpakaļ var pieņemt taru no vietÄ“ji ražotiem un pārdotiem dzÄ“rieniem. Ä»oti labi. Bet, kur likt taru no Gruzijā ražota vÄ«na, Malaizijā ražota čūskas uzlÄ“juma un franču konjaka? Gribat par to maksāt, lai šo pudeli nogādā atpakaļ uz valsti, kurā dzÄ“riens ražots? Kas tad tur – uztaisa par valsts naudu milzÄ«gu angāru, kurā ir tikpat telpas, cik pasaulÄ“ valstis un katrā telpā vÄ“l nodalÄ«jums dažādu ražotāju dažādu šÄ·idrumu tarai. Un, kad sakrājas cienÄ«jams daudzums, tad nofraktÄ“ kuÄ£i, vilcienu, smago mašÄ«nu, lai uz JaunzÄ“landi aizvestu atpakaļ viņu vÄ«na tukšo pudeli. Izklausās pÄ“c galÄ«ga stulbuma. Bet tieši to paredz vietÄ“jā sistÄ“ma, tikai daudzkārt mazākā mÄ“rogā – Latvijas mÄ“rogā, Tātad uz visu pārÄ“jo, kas nav ražots Latvijā, depozÄ«ta sistÄ“ma neattiecas. Un tas viss bÅ«s jāmet stikla vai skārdeņu konteinerā (vai abi vienā).

Man pašam bija nupat labs piemÄ“rs Igaunijā. PārdevÄ“js ieteica pamÄ“Ä£ināt jaunas, interesantas vācu alus šÄ·irnes skārdenÄ“s. Nopirkām kādas 6 dažādas bundžas. Un pie reizes arÄ« dažas bundžas igauņu “Saku” alu. Bundžas ārā nemetām, jo bija doma beidzamajā ceļojuma dienā pa Igauniju kaut kur tās nodot un paskatÄ«ties, kā darbojas sistÄ“ma. Nedarbojas nekā – ne vācu, ne igauņu bundžas automāts neņēma pretÄ«. Veikala pārdevÄ“ja teica, lai ved  kaut kur uz konteineru. RespektÄ«vi – Igaunijas piemÄ“rs tikai apstiprināja manas bažas. Pie katra depozÄ«tu sistÄ“mas automāta blakām vajadzÄ“s konteineru tai tarai, kura neatbilst, jo ir citzemju, ir iebojāta, saskrāpÄ“ta utml. Tad kādēļ jau šodien nevar bÅ«t pie katra veikala konteiners, nevis automāts un konteiners. Atkal dažādas mašÄ«nas braukās to visu vākt.

Taču ir vÄ“l sliktāk. Vai varat iedomāties, ka pÄ“c mÅ«su PVD prasÄ«bām tukšÄs taras automāts varÄ“s atrasties blakus maizei, desai un zivÄ«m? NÄ“, jo neatbilst higiÄ“nas prasÄ«bām. Lieliem veikaliem, iespÄ“jams, nebÅ«s problÄ“ma, jo var atrast kādu norobežotu stÅ«ri, uzbÅ«vÄ“t kādu nojumi. Taču mazai bodÄ«tei tam nav ne naudas, ne vietas. Pie kam jābÅ«t arÄ« cilvÄ“kam, kas to visu no automāta pakaļpuses vāc ārā un liek kaut kādā noliktavā, kura arÄ« ir jārada. Tas slogs tiks uzlikts uz veikalnieku. Kā jau saku, lielveikalā vienam no daudzajiem strādniekiem pielikt klāt šÄdu funkciju varbÅ«t nav nekas traks, bet mazās lauku bodÄ«tes vienÄ«gajai pārdevÄ“jai tas ir bÅ«tisks apgrÅ«tinājums. Un tie mazie veikali, kuriem  fiziski nebÅ«s vietas automātam, nepieņemto pudeļu tukšajam konteineram vai kuri manis uzskaitÄ«to argumentu pÄ“c nevarÄ“s, negribÄ“sies ar to noņemties, tiem automāta nebÅ«s. Taču cilvÄ“ks, kas dodas iepirkties un kam ir lÄ«dzi desmitiem pudeļu, dosies visdrÄ«zāk uz to veikalu, kur var taru nodot. Tātad visdrÄ«zāk uz lielu veikalu dosies, bet nevis uz mazo bodÄ«ti.

Un vÄ“l ārvalstÄ«s ir sistÄ“ma, ka depozÄ«ta automāts nedod naudu, bet gan kuponu, kuru var atprecot, iepÄ“rkoties tajā pat veikalā. Taču tas jau velk uz to, ka mazie veikali tiks nostādÄ«ti neizdevÄ«gākā tirgus situācijā. Taču mazie veikali ir tie, uz kuriem vietÄ“jais zemnieks, vietÄ“jais mazais ražotājs var aizvest nelielā daudzumā savu preci un notirgot. Varat iedomāties, ka zemnieks ar puscÅ«Ä·i, 50 buntÄ«tÄ“m diļļu un pieciem groziem ābolu aizbrauc uz RÄ«gas lielveikalu un palÅ«dz to notirgot? NeiespÄ“jami! Bet šÄdi notiek laukos. VietÄ“jais zemnieks, vietÄ“jās Ä£imenes uzturÄ“ts veikaliņš ir tas, kas vÄ“l laukos notur cilvÄ“kus. Tā ir mazā “ekosistÄ“ma”, kura ir kā startups mazajai uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. Tā ir sistÄ“ma, kura nodrošina, lai arÄ« tie daži nestāv ar cepuri rindā pÄ“c pabalsta, jeb nebrauc uz ārzemÄ“m dzÄ«vot. IeguvÄ“ji šÄ«s sistÄ“mas dēļ bÅ«s ārvalstu ražotāji un lielās tirdzniecÄ«bas Ä·Ä“des Latvijā.

Principā ir jāapzinās, ka nepārdomāta sistÄ“ma var nest ļaunumu pilnÄ«gi citā tautsaimniecÄ«bas jomā. Kā arÄ« – depozÄ«ta sistÄ“ma uzliek slogu vietÄ“jam ražotājam, jo tam ir jāuztur kaut kāds jauns process, jauna sistÄ“ma. Tas viss rada galvassāpes, rada izdevumus. Taču tiem, kas ieved ārvalstu produkciju, šÄdu galvassāpju nav, jo tiem nav nekādas atbildÄ«bas par to, kur paliek tara. Tā kā uzņēmÄ“ji paši nevÄ“las ar šo nodarboties, tad tie visdrÄ«zāk deleģēs profesionāliem atkritumu apsaimniekotājiem ar šo nodarboties.

Tādēļ nebrÄ«nies, ka profesionālie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri sākumā iebilda, jo tie zaudÄ“tu daļu šÄ·iroto atkritumu, uzreiz atbalstÄ«s šo sistÄ“mu, ja tiem maksās par to, lai tie paši arÄ« kļūst par šÄ«s jaunās sistÄ“mas uzturÄ“tājiem. Tas ir apmÄ“ram tas pats, kas valsts aizliegtu privātajiem tirgot alkoholu, bet atļautu tieši tiem pašiem alkohola tirgotājiem nodarboties ar to pašu biznesu valsts veikalos, tikai valsts samaksā par telpām, par iekārtām, par procesa nodrošināšanu. Kur nu vÄ“l izdevÄ«gāk – mūža maize. Bet, kurš tad uzturÄ“s šÄ«s sistÄ“mas apsaimniekotājus?  Nu, protams, ka Tu, es, mÄ“s visi ar maksu par dzÄ“rienu, jeb vienkārši no mÅ«su nodokļiem aizies lÄ«dzekļi valsts budžetā depozÄ«ta sistÄ“mas uzturÄ“šanai, kurai paralÄ“li bÅ«s blakus konteineri ne-depozÄ«ta tari. Vides ministrijas  budžetā bÅ«s jauna pozÄ«cija – DepozÄ«ta sistÄ“mas uzturÄ“šana.

Bet varbÅ«t tomÄ“r lÄ“tāk un zaļāk ir uzturÄ“t tikai vienu sistÄ“mu, kura pieņem visu taru, neskatoties, kurš un kur to ir ražojis – konteineri stikla pudelÄ“m un skārdenÄ“m visās malās? Konteineru sistÄ“ma bez depozÄ«ta sistÄ“mas var eksistÄ“t, bet depozÄ«ta sistÄ“ma bez konteineriem nekādi. Tādēļ aicinu neizdarÄ«t priekšlaicÄ«gus kaujas un uzvaras saucienus, pirms tam neapskatot piedāvājumu detaļās un nepaskatoties no dažādām pusÄ“m.  DepozÄ«tam teikšu JÄ€ vārdu tikai tad, kad detaļās to redzÄ“šu. Es neesmu gatavs ar nodokļiem maksāt par zaļu saukli virs nezaļas lietas. 

Pārpublicēts no silenieks.lv