Iesaki rakstu:

“Ozolu iestādÄ«ja 1964. gadā, kad uzcÄ“la autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk, kad nekaisÄ«ja uz ietvÄ“m sāli, koki auga labi. Zem ozola svinÄ“jām Jāņus. Autoostā nostrādāju 47 gadus, un ozols vienmÄ“r priecÄ“ja cilvÄ“kus. Tas ir autoostas simbols – stiprs un dižens. CilvÄ“ki, kuri to iestādÄ«ja, jau sen miruši, nav kam pajautāt, ko viņi domā par ozola nociršanu, lai realizÄ“tu ES projektu “Rail Baltica”. Viņu ieguldÄ«jums jāciena, un ozols ir pelnÄ«jis pārstādÄ«šanu citviet RÄ«gā,” uzskata RÄ«gas autoostas bijusÄ« darbiniece Ināra Geislere.

Daudzi noteikti padomās: daba tiek postÄ«ta milzÄ«gos apmÄ“ros, cilvÄ“kiem lielākoties ir vienaldzÄ«gs tās liktenis, bet te vÄ“l par kaut kādu vienu ozolu sākusies “cepšanās”! Taču šis “ozola stāsts” atklāj daudz ko citu, ne tikai kāda viena koka likteni, kas var izvÄ“rsties bÄ“dÄ«gs.

Bet ozola šodienas stāsts ir, raugi, kāds. Tad, kad sākās lielbÅ«ves “Rail Baltica” projektÄ“šana, tika nolemts, ka ozols, lai netraucÄ“tu bÅ«vniecÄ«bai, tiks pārstādÄ«ts kādā citā vietā. Tāda izmÄ“ra ozolu (stumbra diametrs 45 cm) ir iespÄ“jams izrakt un pārvietot. TrÄ«s gadus bija relatÄ«vs miers un pārliecÄ«ba, ka tā arÄ« tiks darÄ«ts. Bet pavisam nesen sākās jezga: ozols jānocÄ“rt!

Autoostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Vaira Gromule, valdes locekļi Jānis BriedÄ«tis un Margarita Brikmane 28. oktobrÄ« nosÅ«tÄ«ja RÄ«gas domes (RD) apstādÄ«jumu saglabāšanas komisijai vÄ“stuli, kurā tika lÅ«gts pārskatÄ«t minÄ“tās komisijas attieksmi pret pilnsabiedrÄ«bas “Bererix” atļaujas pieprasÄ«jumu par sarkanā ozola nociršanu. Pirms tam tika konstatÄ“ts, ka kokam nav bÅ«tisku bojājumu.

“Sarkanais ozols ir simbolisks, jo tika iestādÄ«ts par godu RÄ«gas autoostas atklāšanai, un tam ir emocionāla nozÄ«me autoostas kolektÄ«vam un RÄ«gas autoostas vadÄ«bai,” teikts vÄ“stulÄ“. “Autoostas darbÄ«ba tika uzsākta, kā Latvijā pieņemts, - stādot ozolu. Vai Eiropas platuma dzelzceļa lÄ«nijas izbÅ«ves simbols bÅ«s Latvijas ozola nociršana?”

Savukārt vÄ“stuli pilnsabiedrÄ«bai “Bererix” nosÅ«tÄ«ja Autoostas padome, atgādinot, ka jau no projekta sākuma bija runa par ozola pārvietošanu, nevis nociršanu. Taču tikai pÄ“c projekta saskaņošanas parādÄ«jās plāni ozolu likvidÄ“t... Autoostas padome iestājās par to, ka nepieciešams ievÄ“rot jau apstiprināto bÅ«vprojektu un tajā iestrādātos nosacÄ«jumus.

SIA “Labie koki” vadÄ«tājs Edgars Veilands arÄ« ir iesaistÄ«jies ozola glābšanas misijā, un viņa viedoklis ir šÄds: “Šis sarkanais ozols tagad ir skaists un spÄ“cÄ«gs, šo koku vajag pārstādÄ«t tā dendroloÄ£iskās vÄ“rtÄ«bas dēļ. Tā parametri un “veselÄ«bas stāvoklis” ir pat ļoti labs, ņemot vÄ“rā augšanas apstākļus, kas ir ne pārāk labvÄ“lÄ«gi kokam, jo tas aug uzbÄ“rumā, kas sastāv no smiltÄ«m bez organiskām vielām. No otras puses ir tehniskā apbÅ«ve, brauktuve, bet apakšÄ pilnÄ«gi noteikti ir bÅ«vgruži.

Šis sarkanais ozols parkā vai dārzā, labā augsnÄ“ savos gados varÄ“tu bÅ«t aptuveni 25 metrus augsts. Bet pie autoostas tas ir tikai 18 metrus augsts. Iemesls varÄ“tu bÅ«t arÄ« Daugavas tuneļa efekts, kura valdošie vÄ“ji ierobežo koku augstumu. Citu koku apkārt nav, pastiprināts vÄ“jš velk ārā mitrumu no koka saknÄ“m, karstā un sausā laikā tas žāvÄ“ lapas un izmaina koka mikroklimatu.

Nedaudz lielāku koku esam pārstādÄ«juši pie tirdzniecÄ«bas centra “Alfa” pirms astoņiem gadiem, un koks labi jÅ«tas pÄ“c pārstādÄ«šanas. Ir pārstādÄ«ti arÄ« dižskābarži, kas ir ozolu dzimtā - Latvijā un ārpus Latvijas. Šo sarkano ozolu pārstādÄ«t var, izmaksas bÅ«s ap 20 000 eiro.

Lai koku izraktu veiksmÄ«gi, jāņem vÄ“rā visas tehniskās bÅ«ves, valnis un braucamā daļa, kā arÄ« darbu secÄ«ba. Pats sarežģītākais ir gaisvadu komunikācijas, kuru demontāža, iespÄ“jams, izmaksās lÄ«dz astoņiem tÅ«kstošiem eiro. Tad, kad izraktajam ozolam vieta tiks atrasta, ne mazāk svarÄ«gi bÅ«s nostiprināt koku, izbÅ«vÄ“t laistÄ«šanas sistÄ“mu, nodrošināt tam barÄ«bas vielas, atbilstošu augsnes skābumu. Viens no svarÄ«gākajiem elementiem ir mitrums, un nākamo divu gadu laikā tas ir kritiski, lai koks izdzÄ«votu.”

Ceturtdien jautājums par ozolu tika izskatÄ«ts arÄ« RÄ«gas domÄ“. “Scenārijs šobrÄ«d ir tāds, ka “Bererix” izrok ozolu un pārvieto uz RÄ«gas domes ierādÄ«tu vietu tepat krastmalā,” stāsta Vaira Gromule, “to iekonservÄ“, lai vÄ“lāk atrastu tam pastāvÄ«gu vietu. No savas puses - kopā ar “Labajiem kokiem” - mÄ“s apņemamies uzraudzÄ«t un kopt ozolu. Taču tas ir tikai optimistiskais variants, tas vÄ“l nav gala lÄ“mums. Jo vienam otram ir tādas savādas runas, ka varÄ“tu jaunu ozolu nopirkt Vācijā. Bet šis taču ir mÅ«su - Latvijas ozols! Mums jādara viss, lai ozolam bÅ«tu vieta tepat, RÄ«gā, Daugavmalā.”

Vaira Gromule aicina cilvÄ“kus aizstāvÄ“t ozolu un parakstÄ«ties par tā saglabāšanu. To var izdarÄ«t tikai lÄ«dz 15. novembrim, iegriežoties RÄ«gas autoostā un parakstot Ä«pašas veidlapas, to var izdarÄ«t arÄ« internetā.

Autoostas administratore un arodorganizācijas priekšsÄ“dÄ“tāja Inese Gulbe saka: “Kad mÄ“s dodamies uz jaunām mājām vai veicam izmaiņas dzÄ«ves telpā, mÄ“dz teikt, ka jāatbrÄ«vojas no vecām lietām, bet drÄ«kst paturÄ“t tās, ar ko saistās jaukas atmiņas. Tāds ir mÅ«su ozols, autoostas darbÄ«bas kāpumu un kritumu liecinieks, izturÄ“jis vÄ“tras un nesalÅ«zis. Ikdienā mÄ“s tam nepievÄ“ršam uzmanÄ«bu, bet reizÄ“m ir tā, ka pÄ“kšÅ†i, ejot tam garām, atceramies un izstāstām jaunajiem kolÄ“Ä£iem, no kurienes tas te radies un ko pieredzÄ“jis. Rudeņos sÄ“tnieki uz ozolu dusmojas kā uz dzÄ«vu bÅ«tni: lapas sakritušas, jāsavāc! Bet pavasaros ar nepacietÄ«bu visi gaidām pirmo zaļumu zaros. MÄ“s, autoostas darbinieki, ļoti vÄ“lamies, lai mÅ«su ozols zaļotu - ja ne vecajā vietā, tad kādā citā, un bÅ«tu dzÄ«vs, jo no kurienes tad radÄ«sies nākamie Latvijas dižozoli?”

Šis ozola stāsts ir apliecinājums tam, ka sirds jutoņa nekur nav pazudusi un ka pat sarežģītajos, dažbrÄ«d nežēlÄ«gajos sÄ“rgas apstākļos mums joprojām ir svarÄ«ga piemiņa, vÄ“sture un tās liecinieki. Tas viss mums jāsaudzÄ“. TāpÄ“c šis ozols nav tikai ozols vien, tas ir kā dzÄ«vais, stiprais tilts uz cilvÄ“cÄ«bu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv