Iesaki rakstu:

2017. gadā Latgale atzÄ«mÄ“s Latgales 1. kongresa simtgadi. Neskatoties uz kongresa neviennozÄ«mÄ«gajām sekām uz latgaliešu valodas un kultÅ«ras stāvokli laika periodā, kas seko kongresam un kongresa rezolÅ«cijas ieviešanas dzÄ«vÄ“ problemātiku, šis notikums ir latgaliešu nacionālās pašnoteikšanās akts, nozÄ«mÄ«gākais brÄ«dis latgaliešu jaunāko laiku vÄ“sturÄ“.

Jautājums, uz kuru gribu vÄ“rst uzmanÄ«bu, ir valoda, kurā paredzÄ“ts uzraksts uz kongresa piemiņas objekta RÄ“zeknÄ“. Pašlaik publiski ieejamajā informācijā par pieminekli ir redzams uzraksta variants lejaslatviešu, vai "baltiešu izloksnÄ“", kā RÄ“zeknes kongresa delegāti to nosauktu, - “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mÅ«su” (Rainis).

Par valodas izvēli

Uzrakstam uz pieminekļa ir jābÅ«t Latgales latviešu, t.i. latgaliešu literārajā rakstu valodā. Par labu šÄdai valodas izvÄ“lei ir vairāki argumenti:

- RÄ“zeknes kongresa darba valoda bija latgaliešu valoda;

- Kongresa rezolÅ«cija ar lÄ“mumu par Latvijas apvienošanos tika uzrakstÄ«ta latgaliešu valodā;

- Valsts valodas likums aizsargā latgaliešu valodu un veicina tās lietošanu (un kur vÄ“l, ja ne uz šÄ« pieminekļa ir pareizā vieta latgaliešu valodas lietošanai);

- Latgaliešu valodas lietošana uz šÄ« pieminekļa ir latgaliešu tiesÄ«bu un pašcieņas jautājums;

- Nepastāv nekādi valodnieciski vai juridiski šÄ·Ä“ršÄ¼i latgaliešu valodas lietošanai šÄ« pieminekļa gadÄ«jumā.

Mums diemžēl nav iespÄ“jas pajautāt Kongresa delegātiem viedokli par to, kādā valodā uz šÄ« pieminekļa ir jābÅ«t uzrakstam, taču jebkuram cilvÄ“kam, kurš pārzina vÄ“sturi, atbilde ir skaidra - delegāti, kuri kongresu noslÄ“dza ar prasÄ«bu "paturÄ“t tiesÄ«bas valodas jautājumā", iestātos par latgaliešu valodas izmantošanu.

Šis piemineklis bÅ«s RÄ“zeknes, Latgales galvaspilsÄ“tas, pilsÄ“tvides objekts. Å…emot vÄ“rā tā vÄ“sturiski politisko kontekstu, tieši valodas pielietojums uz pieminekļa piešÄ·irs tam vienu no iespÄ“jamām semantiskajām slodzÄ“m:

Piemineklis ar uzrakstu LATGALIEŠU valodā bÅ«s kā vÄ“stule gadsimta garumā no latgaliešiem, kas lÄ“ma Kongresā latgaliešiem mÅ«sdienās ar atgādinājumu par latgaliešu pašnoteikšanās aktu, kas lika pamatus valsts izveidei, apliecinājums, ka kongresa rezolÅ«cija nebija tukši vārdi un latgaliešu valoda dzÄ«vo.

Piemineklis ar uzrakstu LATVIEŠU valodā bÅ«s nekas vairāk kā neokoloniālisma totÄ“ms, RÄ«gas centrālās varas administratÄ«vs "kilometru stabiņš" provincÄ“, kurā tiek iegÅ«ti kvalitatÄ«vi cilvÄ“kresursi. Uzraksts latviešu valodā uz šÄ« konkrÄ“tā pieminekļa bÅ«s klaja necieņas izrādÄ«šana Kongresa dalÄ«bniekiem, kuri valodas jautājumu lika pamatu pamatos. Piemineklis, no kura bÅ«s izdzÄ«ta latgaliešu valoda, bÅ«s spilgts, vienmÄ“r blakus esošs apliecinājums tam, ka Kongresa rezolÅ«cija netiek pildÄ«ta un, iespÄ“jams, 1917. gadā tika pieļauta kļūda.

Par saturu

Latgales kongresa virsuzdevums bija tikt ārā no Krievijas impÄ“rijas. Drukas aizliegums, melnsimtnieki, rusifikācija un vÄ“l 101 iemesls tam, lai izdevÄ«gā Ä£eopolitiskā situācijā atvadÄ«tos no “lielā brāļa”. Blakus guberņā arÄ« dzÄ«voja latvieši, bija loÄ£iska izvÄ“le apvienot centienus ar radniecÄ«giem ļaudÄ«m. Bet - kas ir ļoti svarÄ«gi - latgalieši nekad nenāca ar uzstādÄ«jumu ievest savu kārtÄ«bu kopÄ“jā mājā. Mums bija sava valoda, kultÅ«ra, sociālās tradÄ«cijas un cilvÄ“kresursi - latgalieši 1917. gadā bija pašpietiekami un gatavi tautas izaugsmei, lÄ«dzÄ«gi kā liela daļa no impÄ“rijām atšÄ·Ä“lušos etnosu.

Latgaliešiem bramanÄ«ties par to, ka “Kurzeme un Vidzeme ir mÅ«su”, nebija ne vajadzÄ«bas, ne vÄ“lÄ“šanās, tāpÄ“c mÄ“Ä£inājums ielikt frāzi “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mÅ«su” 1917. gada latgaliešu mutÄ“s ir maigi sakot, “diezgan liela mākslinieciskā brÄ«vÄ«ba”. VÄ“l jo vairāk - latgalieši nogura cÄ«nÄ«ties ar “mÅ«sistiem”, kas visu zināja labāk un jau drÄ«z sāka aplaimot Latgali ar linu monopolu, latgaliešu izstumšanu no valsts pārvaldes, latgaliešu valodas izdzÄ«šanu no Latgales skolām un citām iniciatÄ«vām. Frāze ar teritoriju uzskaitÄ«jumu un Ä«pašumtiesÄ«bu pieteikumu drÄ«zāk piestāv metropoles ierÄ“dnim, un Latgale šajā frāzÄ“ ir objekts, kas ir skumjā pretrunā kongresa pamatidejai.

Piedāvātais uzraksts atstāj telpu arÄ« kurioziem. “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mÅ«su”. Kā pieminekļa autori Zemgales brāļiem skaidros viņu kultÅ«rvÄ“sturiskā novada ignorÄ“šanu? SÅ«tÄ«siet pie PliekšÄna, kurš nevar aizstāvÄ“ties?

Ja kāds no idejas autoriem bÅ«tu parÅ«pÄ“jies pārtulkot piedāvāto uzrakstu latgaliski, tiktu iegÅ«ta frāze “I KÅ«rzeme, i Vydzeme, i Latgola myusu”. Ironiskā kārtā, tā kā “myusa” latgaliešu valodā nozÄ«mÄ“ “muša”, tad paralÄ“li nozÄ«mei, kas frāzei ir latviešu valodā, latgaliešiem tā var nozÄ«mÄ“t arÄ« “Gan Kurzeme, gan Vidzeme, gan Latgale pieder mušÄm”. Esmu drošs, ka Jānis Skutelis savā humoršovā novÄ“rtÄ“s joku plÄ“sÄ“jus no RÄ“zeknes, tāpat ir diezgan liela varbÅ«tÄ«ba, ka pieminekļa nosaukums latgaliešu kultÅ«rvidÄ“, lÄ«dzās “Goram” un “Zeimuļam”, nogravitÄ“s lÄ«dz koncentrÄ“tam “Mušu piemineklis”. Bet ko gan citu var sagaidÄ«t, ja latgalieši tā vietā, lai bÅ«tu saimnieki savā vÄ“sturÄ“, pilsÄ“tā un kultÅ«rtelpā, ļauj svešiniekiem rakstÄ«t savus pieminekļus.

AkmenÄ« iecirsta Latgales kongresa rezolÅ«cija par latgaliešu tiesÄ«bām - tas ir vienÄ«gais leÄ£itÄ«mais piemiņas zÄ«mes formāts Kongresa vietai. Viss pārÄ“jais var izrādÄ«ties vien patvaļīga kādas „Saskaņas Centra” pašvaldÄ«bas un kādas sabiedriskas organizācijas rebÄ«te, kam ar Latgales kongresu ir visai attāls sakars.

* biedrÄ«bas "Latgolys Saeima" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs