Iesaki rakstu:

Nepagāja ne dažas stundas kopš vakardienas tiesas lÄ“muma Bankas Baltija lietā, ar kuru Latvijas Bankai par labu BB likvidatoram jāšÄ·iras no gandrÄ«z 60 miljoniem latu, kad centrālā banka nāca klajā ar tik aizkaitinātu, pat histÄ“risku paziņojumu, kādi reti manÄ«ti no šÄ«s it kā solÄ«dās iestādes ar izcili labi apmaksāto vadÄ«bu.

GandrÄ«z vai neiespÄ“jami atcerÄ“ties vÄ“l kādu gadÄ«jumu, kad pÄ“c tiesas sprieduma kāda valsts iestāde – lai cik nelabvÄ“lÄ«gs tai bÅ«tu spriedums – atļautos publiski nievÄ«gi paziņot, ka šis ir tikai kaut kādas „vienas tiesu instances spriedums”, kas turklāt „nekad nestāsies likumÄ«gā spÄ“kā”.

ŠÄ« „viena tiesu instance” – starp citu, tā pati RÄ«gas apgabaltiesa, kas pirms pieciem gadiem bijušajam Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam piesprieda septiņarpus gadu cietumsodu, - lÅ«k, nez kāpÄ“c neesot ņēmusi vÄ“rā „Latvijas Bankas argumentu bÅ«tÄ«bu un pamatotÄ«bu”, vÄ“l arÄ« pieļāvusi procesuālo normu pārkāpumus un vispār, var teikt, čammājusies garus piecarpus gadus.

Vārdu sakot, - leksika, kas solÄ«du valstsvÄ«ru mutÄ“ izklausās, maigi izsakoties, dÄ«vaina. Ar ko tad izskaidrojama šÄ« Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča un viņa no valsts lÄ«dzekļiem dāsni atalgotās „profesionāļu komandas” viegli slÄ“ptā histÄ“rija?

To faktiski atklāj pati Latvijas Banka savā vakardienas paziņojumā. Pirmkārt, tiek apgalvots, ka tā esot tiesai iesniegusi „visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda pret to izvirzÄ«tās prasÄ«bas nepamatotÄ«bu un absurdumu”. Taču tā acÄ«mredzot nav vis bijis.

Pavisam nesen mÅ«su portāla lasÄ«tāji varÄ“ja iepazÄ«ties ar Latvijas Bankas brīžam pat uzjautrinošajiem pseidojuridiskajiem argumentiem, mÄ“Ä£inot paskaidrot, kāpÄ“c kaut kādas fiziskās personas vÄ“lme uzzināt, cik tieši no valsts lÄ«dzekļiem visa veida atalgojumā saņem RimšÄ“vičs un Co, ir pretlikumÄ«ga un nepamatota.

AcÄ«mredzot arÄ« argumenti šajā prāvā, kur nu uz likmes bija nevis tikai RimšÄ“viča un Co. „personiskās dzÄ«ves” aizstāvÄ«ba, bet gan desmiti miljonu valsts naudas, ir bijuši sagatavoti tikpat „rÅ«pÄ«gi” un „profesionāli”.

Un tagad, kad tiesa ir atzinusi to nepamatotÄ«bu, RimšÄ“viča „profesionāļu komanda”, gluži loÄ£iski, sajÅ«t apdraudÄ“jumu sev, savam mieram un labsajÅ«tai. Jo, kazi, parādÄ«sies kādi, kas likumsakarÄ«gi apjautāsies – par ko tad jÅ«s tur saņemat savu milzu algu, ja juridiskā cÄ«niņā par milzu summām izgāžaties kā veca sÄ“ta?

Bet tas vÄ“l nav svarÄ«gākais. Savā paziņojumā Latvijas Banka Ä«paši uzsver, ka neesot taču vispār jÄ“ga par kaut ko tagad tiesāties, jo „tie, kas ir vainojami Bankas Baltija lÄ«dzekļu izlaupÄ«šanā, ir jau noskaidroti un sodÄ«ti ar likumÄ«gā spÄ“kā stājušos spriedumu krimināllietā”.

Tie, kas vainojami izlaupÄ«šanā, - tie jā. Savukārt tie, kas vistiešÄkajā veidā vainojami tajā fantastiskajā nolaidÄ«bā un paviršÄ«bā, kāda komercbanku uzraudzÄ«bā valdÄ«ja lÄ«dz Bankas Baltija kraham, vÄ“l joprojām ir uz brÄ«vām kājām, vÄ“l vairāk – tiek uzskatÄ«ti par augstas raudzes profesionāļiem ar tiesÄ«bām profesionāli vārÄ«t jaunas un jaunas ziepes.

Viens no viņiem – toreizÄ“jais Latvijas Bankas prezidents, tagadÄ“jais finanšu ministrs Einārs Repše – visiem ir labi zināms un pieminams. Taču pilnÄ«gi nepelnÄ«ti piemirsts ir toreizÄ“jais Latvijas Bankas viceprezidents, tagadÄ“jais centrālās bankas vadÄ«tājs RimšÄ“vičs, kura atbildÄ«ba par Bankas Baltija krahu ir tikpat liela kā Repšem – ja ne vÄ“l lielāka.

Tagad pÄ“kšÅ†i ir parādÄ«jusies pietiekami liela iespÄ“jamÄ«ba, ka RimšÄ“vičam var reizÄ“ pajautāt visu – gan to, kāpÄ“c tiesā piedzÄ«vots šÄds centrālajai bankai potenciāli tik dārgs zaudÄ“jums, gan to, kā tad tur Ä«sti bija ar banku uzraudzÄ«bu gan 1995., gan 1999. gadā?

VÄ“l vairāk – kādam beidzot var ienākt prātā RimšÄ“vičam tā nopietni apjautāties ne tikai par viņa kategoriskās iestāšanās pret naudas aizplÅ«šanas ierobežojumu uzlikšanu no sabrukušÄs Parex bankas iemesliem, bet arÄ« par to, kāpÄ“c gan viņa vadÄ«tā tik nopietnā darba grupa lÄ«dz pat Parex beigu sākumam tā arÄ« nebija pat iedomājusies, ka vajadzÄ“tu taču radÄ«t plānu lielas bankas iespÄ“jama kraha gadÄ«jumam... Ar vārdu sakot, RimšÄ“viča un Co. viegli histÄ“riskā panika ir viegli saprotama, - var gadÄ«ties, ka tuvojas brÄ«dis beidzot par kaut ko bÅ«t atbildÄ«giem arÄ« pašiem.

Savukārt tiem, kam nepietiek tikai ar šÄdām vispārÄ“jām pārdomām, portāls Pietiek šodien piedāvā ko Ä«pašu – daļu no pret Latvijas Banku vÄ“rstās likvidatoru prasÄ«bas, ko tiesa, spriežot pÄ“c prāvas iznākuma, acÄ«mredzot ir atzinusi par pietiekami pamatotu. Un, lai kā RimšÄ“vičs censtos, dÄ“vÄ“jot to par „nepamatotu un absurdu”, tajā aprakstÄ«tie fakti, kuri dienu pa dienai restaurÄ“ visas tās neizdarÄ«bas, kas 1995. gadā noveda pie Bankas Baltija kraha, daudziem var šÄ·ist ne tikai pārsteidzoši vien.

Bet, ja mÅ«su pašreizÄ“jais Latvijas Bankas vadÄ«tājs šajā dokumentā aprakstÄ«to attieksmi pret komercbanku uzraudzÄ«bu uzskata par normālu un pieņemamu vai arÄ« cenšas tajā aprakstÄ«tos faktus vienkārši ignorÄ“t, bail pat iedomāties, kādi „negaidÄ«ti pārsteigumi” mÅ«su finanšu sistÄ“mu var sagaidÄ«t varbÅ«t pat jau rÄ«t.