Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad ārlietu  ministrs Edgars RinkÄ“vičs publiski paziņoja, ka šÄ gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuÄ£u iegādes darÄ«jumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrÄ“ti šos iebildumus paudis, taču šÄdus skaidrojumus tā arÄ« nesniedza. Saņemot Pietiekoficiālu informācijas pieprasÄ«jumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadÄ«jumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrÄ“to iebildumu formu, kā arÄ« to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksÄ“ti un kāda bijusi reakcija uz tiem, RinkÄ“vičs nu sniedzis atbildi, kurā apgalvojumu ir daudz, bet to apliecinājumu - maz. PublicÄ“jam to pilnÄ«bā:

"Atbildot uz JÅ«su 2014. gada 12. jÅ«nija iesniegumu, vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrijas amatpersonas jau kopš 2010. gada ir pastāvÄ«gi paudušas iebildumus pret Krievijas un Francijas plāniem attiecÄ«bā uz Mistral klases kuÄ£u piegādÄ“m Krievijai.

Latvijai nav pieņemama šÄ« darÄ«juma Ä«stenošana, jo tādÄ“jādi tiktu veicināta Krievijas bruņoto spÄ“ku modernizācija, nodrošinot tos ar modernu uzbrukuma platformu, kas var negatÄ«vi ietekmÄ“t Latvijas un reÄ£iona drošÄ«bu. NevÄ“lamies, lai šis darÄ«jums radÄ«tu precedentu, iedrošinot arÄ« citus sabiedrotos piegādāt Krievijai modernu militāro aprÄ«kojumu, ņemot vÄ“rā Krievijas atkārtoti demonstrÄ“to gatavÄ«bu izmantot militārus lÄ«dzekļus pret tās kaimiņvalstÄ«m.

Latvijas nostāja ir pausta gan divpusÄ“jās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadÄ“jos Baltijas un Francijas drošÄ«bas politikas semināros un Baltijas vÄ“stnieku tikšanās reizÄ“s ar Francijas Ä€rlietu ministrijas politisko direktoru, gan arÄ« daudzpusÄ“jos formātos, tai skaitā NATO un Eiropas SavienÄ«bā.

Varu apstiprināt, ka arÄ« šÄ« gada laikā esmu vairākkārt uzrunājis šo jautājumu, tiekoties ar Francijas un sabiedroto valstu kolÄ“Ä£iem. Sarunās esmu izklāstÄ«jis Latvijas nostāju un norādÄ«jis, ka sabiedrotajiem nebÅ«tu jāpiegādā militārais aprÄ«kojums Krievijai, ņemot vÄ“rā Krievijas agresiju pret Ukrainu un rÄ«cÄ«bu pretÄ“ji starptautisko tiesÄ«bu pamatprincipiem. Esmu vÄ“rsis sabiedroto uzmanÄ«bu, ka šis darÄ«jums var negatÄ«vi atsaukties arÄ« uz pašu Eiropas SavienÄ«bas un NATO dalÄ«bvalstu drošÄ«bas situāciju.

Latvijas iebildumus par Mistral piegādÄ“m uzsvÄ“ru sarunā ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu vizÄ«tes laikā ParÄ«zÄ“ 2014. gada 5. maijā. KomentÄ“jot manis pausto, Francijas ārlietu ministrs norādÄ«ja, ka izprotot Latvijas pozÄ«ciju un ka gala lÄ“mums par Mistral kuÄ£u piegādi tiks pieņemts šÄ« gada oktobrÄ«.

Ä€rlietu ministrijas atbildÄ«gās amatpersonas uzrunāja šo jautājumu, tiekoties ar Francijas vÄ“stnieku Latvijā Stefanu Viskonti 2014. gada 13. martā, un sarunā ar Francijas Ä€rlietu ministrijas stratÄ“Ä£isko jautājumu, drošÄ«bas un atbruņošanās direktori ElÄ“nu DišÄ“nu 2014. gada 1.-2. aprīļa NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.

2014. gada 6. jūnijā manā uzdevumā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Stefans Viskonti, lai norādītu uz Latvijas bažām par Francijas prezidenta Fransuā Olānda izteikumiem par Mistral darījumu. Visos minētajos gadījumos Francijas puse pauda sapratni par Latvijas nostāju un atkārtoja pozīciju, ka gala lēmums tiks pieņemts oktobrī.

Eiropas SavienÄ«bā esmu konsekventi iestājies par ieroču embargo noteikšanu pret Krieviju, tostarp atzÄ«mÄ“jot, ka bÅ«tu nepieņemama situācija, kad Eiropas SavienÄ«bā bÅ«vÄ“ts karakuÄ£is ar nosaukumu Sevastopol ienāktu Krievijas okupÄ“tās Krimas ostā ar tādu pašu nosaukumu.

2014. gada 3. marta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Latvija bija viena no dalībvalstīm, kas rosināja ieviest Eiropas Savienības ieroču embargo pret Krieviju. Atbalstu ieroču embargo esmu paudis arī turpmākajās, 2014. gada 17. marta, 14. aprīļa un 23. jūnija, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs, kur pārrunāta Eiropas Savienības reakcija pret Krievijas rīcību Ukrainā.

ŠÄ« nostāja ir saskaņā ar nacionālo pozÄ«ciju Nr.13 Ukraina, kas tika apstiprināta steidzamÄ«bas kārtā pirms 3. marta Ä€rlietu padomes sanāksmes, un 2014. gada 8. aprÄ«lÄ« Ministru kabineta apstiprināto nacionālo pozÄ«ciju Nr. 14 Ukraina. Abi dokumenti ir ierobežotas pieejamÄ«bas.

PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā esmu pārrunājis Mistral jautājumu tikšanās reizÄ“s ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, veidojot kopÄ«gu Baltijas valstu izpratni par šo jautājumu, un sabiedroto valstu kolÄ“Ä£iem, tostarp Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmÄ“ Tallinā 2014. gada 16. jÅ«nijā. Baltijas valstu kolÄ“Ä£i ir vienisprātis ar mani, ka Mistral darÄ«jums bÅ«tu jāaptur. Vācija nacionālā lÄ«menÄ« ir apturÄ“jusi militārā aprÄ«kojuma piegādes Krievijai, tādÄ“jādi netieši pievienojoties mÅ«su nostājai.

Latvijas nostāju par Mistral esmu darÄ«jis zināmu arÄ« plašÄkai auditorijai, 2014. gadā 14. maijā uzstājoties Globsec konferencÄ“ Bratislavā. Ieraksts ar maniem izteikumiem ir pieejams šajā interneta vietnÄ“: http://www.youtube.com/watch?v=OyfLBP39L_Y. Tāpat šo nostāju esmu paudis sociālajos tÄ«klos, kas mÅ«sdienās ir efektÄ«vs lÄ«dzeklis viedokļa paušanai par starptautiskās politikas aktualitātÄ“m.

VÄ“los izteikt gandarÄ«jumu par Latvijas mediju un pilsoniskās sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu šim jautājumam pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos un sagaidu JÅ«su aktivitāti arÄ« turpmāk. Apzinoties to, ka Francijas valdÄ«bai šis nav viegls jautājums, un to, ka tiks darÄ«ts viss iespÄ“jamais, lai rastu NATO un ES dalÄ«bvalstu drošÄ«bai pieņemamu risinājumu, Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrija turpinās strādāt pie šÄ«s problÄ“mas.

Vienlaikus vÄ“los atzÄ«mÄ“t, ka Francija ilgstoši sniedz nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu Latvijas drošÄ«bā, aktÄ«vi piedaloties mÅ«su reÄ£ionā rÄ«kotās mācÄ«bās, kā arÄ« regulāri nodrošinot rotācijas NATO Gaisa telpas patrulÄ“šanas operācijā Baltijas valstÄ«s. Francija ir arÄ« reaģējusi uz drošÄ«bas vides izmaiņām Eiropā un šÄ«s operācijas Ä«stenošanai kopš aprīļa beigām uz Poliju nosÅ«tÄ«jusi četrus papildu iznÄ«cinātājus."