Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo divu mÄ“nešu laikā presÄ“ un masu medijos ir parādÄ«jušÄs spekulācijas par nepilnus divus gadus veca bÄ“rna nāvi BÄ“rnu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cā. Kā jau demokrātiskai valstij pienākas, tiek meklÄ“ti vainÄ«gie, kurus apsÅ«dzÄ“t par nolaidÄ«bu. SpekulÄ“ts tiek ar visu - gan ar mediÄ·u nolaidÄ«bu, gan arÄ« ar šÄ« brīža veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu, kura ilgus gadus ir vadÄ«jusi BÄ“rnu slimnÄ«cu.

Visvairāk skumdina fakts, ka Latvijas un arÄ« Eiropas normatÄ«vie akti liedz mediÄ·iem pašiem sevi aizstāvÄ“t, jo tas kaut kādā veidā spÄ“j ietekmÄ“t pacientu un viņu tuvinieku intereses. Taču mediÄ·iem uzbrukt drÄ«kst.

Manā rÄ«cÄ«bā nav informācijas par konkrÄ“tā bÄ“rna iespÄ“jamiem nāves cÄ“loņiem BÄ“rnu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā, taču manā rÄ«cÄ«bā ir informācija, par to, kā strādā šÄ« slimnÄ«ca un cik rÅ«pÄ«gi sagatavotas, un sakārtotas ir anestezioloÄ£ijas un intensÄ«vās terapijas nodaļas šajā slimnÄ«cā. Pirms turpināt, es gribu norādÄ«t “anonÄ«majam” Pietiek lasÄ«tājam, ka viņa rÄ«cÄ«bā ir kļūdaini fakti un bÄ“rna nāvÄ“ viņš mÄ“Ä£ina vainot nepareizos cilvÄ“kus.

VarbÅ«t Pietiek lasÄ«tājam ir kāds Ä«pašs naids pret veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu. VarbÅ«t Pietiek lasÄ«tājs ir vienkārši nekompetents cilvÄ“ks ar nelielām zināšanām medicÄ«nā. VarbÅ«t Pietiek lasÄ«tājs ir pārkāpis likumu par personas datu aizsardzÄ«bu un nelikumÄ«gi ir ieguvis šo informāciju, kuru mÄ“Ä£ina izmantot, lai slÄ“pti lobÄ“tu savas intereses.

Vispirms es gribu sākt ar to, kamdēļ bÄ“rns nonāca slimnÄ«cā? Viņš applaucÄ“jās ar karstu šÄ·idrumu. Vai es pareizi saprotu - nepilnus divus gadus vecs bÄ“rns uzlÄ“ja sev virsÅ« karstu šÄ·idrumu?! Kurš ir vainÄ«gs šajā situācijā? BÄ“rns vai viņa vecāki.

Noteikti kāds cits anonÄ«ms Pietiek lasÄ«tājs vai, vÄ“l vairāk, komentÄ“tājs savā kompetentajā galvā uzzÄ«mÄ“s scenāriju, ka bÄ“rns iegāja virtuvÄ“, ieslÄ“dza tÄ“jkannu, uzvārÄ«ja un uzlÄ“ja sev virsÅ«. PatiesÄ«ba ir tāda, ka divgadÄ«gs bÄ“rns var applaucÄ“ties tikai un vienÄ«gi vecāku nolaidÄ«bas dēļ. Kamdēļ par šiem faktiem nebÅ«tu jārunā skaļi?! BÅ«tu.

Ik gadu BÄ“rnu slimnÄ«cā vien (!!!!) nonāk vairāk nekā 20 tÅ«kstoši bÄ“rnu ar dažādām traumām un apmÄ“ram 10% no tiem ir guvuši smagas traumas, kuras prasa ilgstošu ārstÄ“šanos un rehabilitāciju. Kā rāda statistika, tad 85% no traumu guvušiem bÄ“rniem ir lÄ«dz 5 gadu vecumam. BÄ“rns šajā vecumā neapzinās visus riskus un viņa attÄ«stÄ«bā vecākiem ir ļoti bÅ«tiska nozÄ«me, turklāt arÄ« drošas vides radÄ«šanā. LÄ«dz ar to, pirms kādu vainot, der ieskatÄ«ties spogulÄ« un padomāt, vai šeit nav kripatiņa manas vainas...

Turpinājumā par bÄ“rnu slimnÄ«cas anestezioloÄ£ijas un intensÄ«vās terapijas nodaļu. Uzskatu, ka pacienta drošÄ«bas standarti šajā iestādÄ“ ir augstā lÄ«menÄ«. Zinu, jo pats to visu esmu izbaudÄ«jis uz savas ādas un man bija iespÄ“ja mācÄ«ties no šÄ«s jomas labākajiem speciālistiem. BÄ“rnu slimnÄ«ca ir izglābusi tos bÄ“rnus, kurus citas slimnÄ«cas nav spÄ“jušas. BÄ“rnu slimnÄ«cas anesteziologi, reanimatologi vienmÄ“r ir bijuši uzdevumu augstumos.

Ik gadu bÄ“rnu slimnÄ«cā tiek dotas vairāk nekā 12 tÅ«kstoši anestÄ“ziju. To apjoms ir dažāds - no Ä«slaicÄ«gas sedācijas lÄ«dz pat tādām, kuras tiek nodrošinātas mākslÄ«gajā asinsritÄ“. Latvijā nav labāku speciālistu, kuri varÄ“tu nodrošināt šo procesu. Pasaules prakse rāda, ka bÄ“rnu mirstÄ«ba ir no 0.41 attÄ«stÄ«tās valstÄ«s lÄ«dz 15.8 gadÄ«jumu mazāk attÄ«stÄ«tās valstÄ«s uz 10 000 anestÄ“ziju^[1]. Faktori, kas to ietekmÄ“ ir dažādi - sākot no bÄ“rna iznÄ“sātÄ«bas pakāpes, vecuma un saslimšanas. Latvija šajā rādÄ«tājā ierindojas attÄ«stÄ«tāko valstu vidÅ«.

BÄ“rna sagatavošana operācijai ir sarežģīts process. Tas sākās no brīža, kad bÄ“rns kopā ar saviem vecākiem ierodas uz poliklÄ«niku pie anesteziologa uz ambulatoro apskati. BÄ“rns tiek apskatÄ«ts vienmÄ“r - nav nozÄ«mes, vai tā ir plānveida operācija vai tā ir akÅ«ta operācija. Pirmsoperācijas periodā bÄ“rnam ir jāievÄ“ro Ä«pašs režīms, kura izpildÄ“ nepārprotama nozÄ«me ir viņa vecākiem. Jautājums, vai visi vecāki to spÄ“j uztvert un nemÄ“Ä£ina savas intereses (tai skaitā komfortu) nostādÄ«t augstāk par bÄ“rna interesÄ“m uz normālu operācijas norisi. No bÄ“rnu slimnÄ«cas anesteziologiem esmu dzirdÄ“jis, ka ne vienu reizi vien bÄ“rns tiek atvests nesagatavots un operācija tiek atcelta, jo bÄ“rna uzvedÄ«bas dēļ mamma vai tÄ“tis (tikai labu gribot) ir iedevuši kaut ko paÄ“st vai padzerties, taču tas var izrādÄ«ties liktenÄ«gi.

Tikpat bÅ«tisks ir arÄ« pÄ“coperācijas periods. Šajā rindkopā es oponÄ“šu “anonÄ«majam” Pietiek lasÄ«tājam, jo BÄ“rnu slimnÄ«cā šobrÄ«d darbojas divas pÄ“coperācijas novÄ“rošanas palātas jeb tā saucamās recovery telpas. Šo telpu autors ir neviens cits kā veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša kopā ar saviem kolÄ“Ä£iem. Taču anestÄ“zija tiek veikta arÄ« ārpus operāciju zālÄ“m. Šo procedÅ«ru apjoms ir daudzkārt apjomā mazāks nekā lielās operācijas, lÄ«dz ar to arÄ« anestÄ“zijas apjoms ir krietni mazāks.

AnestÄ“zija pati par sevi ir process, kurš sevÄ« ietver gan atsāpināšanu, gan iemidzināšanu, gan arÄ« muskuļu atslābināšanu, lai Ä·irurgi netraucÄ“ti varÄ“tu veikt manipulācijas. Jebkurai anestÄ“zijas metodei ir savas izpausmes pÄ“coperācijas periodā. Ja bÄ“rns tiek rÅ«pÄ«gi uzraudzÄ«ts, tad šis process nav bÄ«stams. Vispasaules prakse liecina, ka bÄ“rnam pÄ“coperācijas periodā nevar bÅ«t nekas labāks, kā vecāku klātbÅ«tne. To nevar aizstāt neviena medicÄ«nas māsa ar visaugstāko kvalifikāciju. Mammas siltums ir tas, kas bÄ“rnam ir vajadzÄ«gs. BÄ“rni pÄ“c smagākām operācijām tiek ievietoti pÄ“coperācijas palātā un pÄ“c laika tiek pārvesti uz nodaļu. Taču pÄ“c Ä«slaicÄ«gām manipulācijām, kuru veikšanai ir bijusi nepieciešama sedācija, bÄ“rns tiek nogādāts pie vecākiem un ārsts sniedz rekomendācijas par tālāko rÄ«cÄ«bu un režīmu, kas bÄ“rnam ir jāievÄ“ro. Un spÄ“t to saprast jau ir katra vecāka ziņā.

Pacienta drošÄ«bas prasÄ«bas bÄ“rnu slimnÄ«cā ir visaugstākās Latvijā. Jebkuram citam stacionāram bÅ«tu jābrauc uz turieni pieredzes apmaiņā. Otrajā vietā es ierindotu TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cu. BÄ“rnu slimnÄ«ca nekad nav kautrÄ“jusies analizÄ“t savu darbu un atzÄ«t tajā nepilnÄ«bas. ŠÄ« slimnÄ«ca ir vienÄ«gā slimnÄ«ca Latvijā, kura ir ik gadu organizÄ“ kursus bÄ“rnu kardiopulmonālajā reanimācijā, kamÄ“r pieaugušo slimnÄ«cās mediÄ·i to izdara reizi piecos gados. Un, kā jau iepriekš minÄ“ju, tad bÄ“rnu mirstÄ«bas rādÄ«tāji operācijas un pÄ“coperācijas periodā ir visattÄ«stÄ«tāko valstu lÄ«menÄ«. Un šo rādÄ«tāju lÄ«dzautors ir neviens cits kā veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša un bÄ“rnu slimnÄ«cas anestezioloÄ£ijas un intensÄ«vās terapijas kolektÄ«vs kopumā. TāpÄ“c aicinu jebkuram lasÄ«tājam, komentÄ“tājam vai viedokļa paudÄ“jam - rokas nost no BÄ“rnu slimnÄ«cas mediÄ·iem.

[1] Clinics (Sao Paulo). 2012 Apr; 67(4): 381–387. Anesthesia-related mortality in pediatric patients: a systematic reviewLeopoldo Palheta Gonzalez,I Wangles Pignaton,II Priscila Sayuri Kusano,II Norma Sueli Pinheiro Módolo,II José Reinaldo Cerqueira Braz,II and Leandro Gobbo BrazII  https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3317253/

*Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, anesteziologs, reanimatologs

Foto no apollo.lv