Menu
Pilnā versija

Rūgtā paaudžu teorija

Arturs PriedÄ«tis · 05.07.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Paaudžu teoriju var uzskatÄ«t par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebÅ«tu civilizācijas norieta, ko spilgti iezÄ«mÄ“ paaudžu vÄ“sturiskās virzÄ«bas negatÄ«vā trajektorija, tad, visticamākais, nebÅ«tu nekādas vajadzÄ«bas izdomāt paaudžu teoriju. Redzot katras jaunās paaudzes pasliktināšanos, bet galvenais – tiekoties ar ārprātÄ«go paaudžu konfliktu Rietumeiropā 1968.gadā un Austrumeiropā 1990.-1991.gadā, rodas vÄ“lÄ“šanās to visu izprast un teorÄ“tiski vispārināt.

Paaudžu teorijas sākums ir divu amerikāņu, William Strauss un Neil Howe, 1991.gadā izdotā grāmata. Tajā apskatÄ«ta ASV paaudžu vÄ“sture no 1584.gada. Abi zinātnieki jauno teoriju pilnveidoja 1993., 1997. un 2000. gadā izdotās grāmatās. Viņu darbÄ«bu stimulÄ“ja konstatÄ“tās milzÄ«gās atšÄ·irÄ«bas starp paaudzÄ“m.

Zinātnisko interesi izraisÄ«ja arÄ« dzimstÄ«bas krasais pieaugums, ko angļu valodā nosauca par “beby boom. Tādās zemÄ“s kā Jaunzelande, Austrālija, ASV, Islande, Kanāda, NorvÄ“Ä£ija XX gadsimta 40.gadu sākumā (II Pasaules kara laikā) ievÄ“rojami palielinājās dzimstÄ«ba, veidojot atsevišÄ·u “beby boom” paaudzi Rietumu civilizācijā. Citās eiropeÄ«du zemÄ“s dzimstÄ«bas krass pieaugums minÄ“tajā periodā nebija sastopams. Rietumos dotajai paaudzei ir veltÄ«tas daudzas publikācijas, cenšoties apkopot raksturÄ«gākās iezÄ«mes.

Rietumu speciālajā literatÅ«rā vispamatÄ«gāk ir analizÄ“tas jaunākās četras paaudzes. Katrai no tām ir piešÄ·irts nosaukums un precizÄ“ts dzimšanas laiks. No jaunākajām četrām paaudzÄ“m visvecākā ir “beby boom” paaudze. Tā ir dzimusi 40.-50.gados. Seko “X” paaudze, kas dzimusi 60.-70. gados. To nomaina “Y” paaudze (80.-90.gados dzimušie) un “Z” paaudze (pÄ“c 2000.g. dzimušie).

Saprotams, paaudžu iedalÄ«jums Rietumu civilizācijas visās zemÄ“s nav vienāds. VisbÅ«tiskāk atšÄ·iras “ kapitālisma nometnes” un “sociālisma nometnes” paaudzes. To nosaka abu sociāli ekonomisko formāciju principālā nesaderÄ«ba, kaut gan “balto” cilvÄ“ku vÄ“sturiskā virzÄ«ba vispār ir bijusi mentāli vienāda. To uzskatāmi apliecināja antropoloÄ£iskie novÄ“rojumi pÄ“c sociālisma sistÄ“mas sabrukuma. Sociālisma apstākļos un kapitālisma apstākļos uzaugušie cilvÄ“ki ne ar ko neatšÄ·iras. VienÄ«gi sociālisma zemju cilvÄ“ki bija apmÄ“ram par gadiem trÄ«sdesmit “atpalikuši” no postmodernisma un neoliberālisma izlolotajiem kapitālisma zemju cilvÄ“kiem. Taču “atpalicÄ«ba” tika momentā pārvarÄ“ta, un Rietumu civilizācija varÄ“ja lepoties ar viena tipa sociumu un visiem kopÄ«go civilizācijas norietu, sākot ar dzimstÄ«bas kritumu un beidzot ar tagadnes baudu izbaudÄ«šanu.

Kā zināms, arÄ« latviešu pliekanākās inteliÄ£ences biezs slānis enerÄ£iski tiecas novÄ“rst “atpalicÄ«bu”, organizÄ“jot kampaņveidÄ«gu “atgriešanos Eiropā”. Protams, pilnÄ«gi nemaz nepainteresÄ“joties par Rietumeiropas kultÅ«ras vispārÄ“jo stāvokli un, protams, no “Eiropas” pie mums ievazājot vissliktākās estÄ“tiskās, morālās, ideoloÄ£iskās, pseidozinātniskās, pseidofilosofiskās izpausmes.

PÄ“cpadomju gados paaudžu teorÄ“tiskā apguve ir nedaudz sastopama arÄ« Latvijā, akcentÄ“jot agresÄ«vo paaudžu konfliktu no 90.-91.gada. “6.oktobra paaudzes” uzkundzÄ“šanās Latvijas tautas politiskajā avangardā izvirza jaunus zinātniskos pienākumus.

Tas ir saprotams, jo Latvijā tam ir ļoti bÅ«tisks iegants. Pirmo reizi maksimāli koncentrÄ“tā veidā tiekamies ar brÄ«vvalstÄ« izaudzinātu un izskolotu paaudzi. Tā ir pašlaik vienÄ«gā paaudze, kura ar pieauguša cilvÄ“ka apziņu ir dzÄ«vojusi vienÄ«gi nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā iekārtā, kad kriminālā kapitālisma “celtniecÄ«bu” nodrošina vietÄ“jās politiskās kliÄ·es juridiski uzstādÄ«tā noziegumu brÄ«vÄ«ba ar noziedzÄ«bas visplašÄko amplitÅ«du, sākot no organizÄ“tās noziedzÄ«bas un beidzot ar noziedzÄ«bu t.s. kapu biznesā.

“6.oktobra paaudzei” pieder tādi Latvijas elektorātā cienÄ«ti un vÄ“lÄ“šanās patriotiski atbalstÄ«ti intelektuāli veseli un morāli stabili tautas kalpi kā Kaimiņš (1980), Gobzems (1978), PÅ«ce (1980), Nemiro (1981), Dzintars (1982), Dombrava (1988), Kols (1984), Pavļuts (1976). Viņu kolekcijā drÄ«kst iekļaut arÄ« gados nedaudz vecāko ārlietu neaizstājamo speciālistu un homoseksuāli pareizo pozu respektÄ“jošo RinkÄ“viču (1973),  politiskās atbildÄ«bas un cita veida atbildÄ«bas dziļu izpratÄ“ju Ušakovu (1976).

Ameriks, devÄ«zes “Gods kalpot RÄ«gai” ideālākais paraugs, šajā kolekcijā neiederas. Viņš dzimis 1961.gadā un pieder citai paaudzei, un citai politiskajai skolai. TāpÄ“c viņš momentā atkāpās no amata, jo asinÄ«s ir padomju nomenklatÅ«rai iedresÄ“tais priekšstats par politisko atbildÄ«bu. Šajā ziņā Ameriku ir interesanti salÄ«dzināt ar Ušakovu, kuram par politisko atbildÄ«bu acÄ«mredzot nav nekādas izpratnes un kurš pÄ“c RÄ«gas pašvaldÄ«bā konstatÄ“tajiem noziegumiem nÄ«gri turpināja sÄ“dÄ“t politiski atbildÄ«gajā krÄ“slā.

Latvijas “6.oktobra paaudzei” ir daudz kopÄ“ja ar vienaudžiem Rietumu zemÄ“s. Tā ir pirmā paaudze Rietumu civilizācijā, kura pilnā mÄ“rā ir apmierināta ar dzÄ«vi un tai nav nekādas eksistenciālās problÄ“mas. Tā ir paaudze, kurā nebuntojas ne studenti, ne strādnieki, bet šÄ«s paaudzes inteliÄ£ence uzticÄ«gi kalpo politiskajai varai arÄ« tad, ja šÄ« vara ir visriebÄ«gākais sabiedrÄ«bas degradācijas un deÄ£enerācijas izraisÄ«tājs.

ArÄ« Latvijā šÄ« paaudze ir apmierināta ar dzÄ«vi. Tā vien liekas, ka daudzi no šÄ«s paaudzes nemaz nespÄ“j objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t dzÄ«ves realitāti. Objektivitātes un racionalitātes vietā dominÄ“ iracionālisms un iluzoriskums.

ŠÄ« paaudze vÄ“las dzÄ«vot maksimāla komforta apstākļos, un tai nav svarÄ«gs komforta izcelsmes avots. ŠÄ« paaudze lieliski zina naudas varu.

PiemÄ“ram, zina, ka par naudu var nopirkt izglÄ«tÄ«bas dokumentus. Tāpat zina, ka naudu nebÅ«t ir jāiegÅ«st godÄ«gā un likumÄ«gā veidā. ŠÄ«s paaudzes apziņā ir nievājoša attieksme pret garÄ«gumu, patiesÄ«bu, patriotismu, brÄ«vÄ«bu, tiesiskumu, taisnÄ«gumu. ŠÄ« paaudze toties prot veikli izmantot savā labā “uzskatu plurālismu”, “politkorektumu”, “demokrātiskumu”, “cilvÄ“ktiesÄ«bas”, “izaicinājumus”, “riskus”, “veiksmes stāstus”, “ilglaicÄ«bas”.

Latvijā pašlaik tā ir vissliktāk izglÄ«totā paaudze. Tā ir pirmā paaudze, kura slimÄ«gi tiecas pÄ“c slavas un varas, nav kreatÄ«va un apdāvināta, spÄ“j apziņā lietot tikai gatavas shÄ“mas un savā mentalitātÄ“ fundamentāli atbilst filistru kritÄ“rijiem. Paaudzes tipiskāko Ä«pašÄ«bu komplektā ietilpst nekaunÄ«ba, paškritikas trÅ«kums, necenšanās dzÄ«vot atbilstoši sava prāta spÄ“jām. ŠÄ« paaudze ir tādu Rietumu civilizācijas norieta atribÅ«tu sastāvdaļa kā masu sabiedrÄ«ba, masu izglÄ«tÄ«ba, masu kultÅ«ras industrija, masu cilvÄ“ks. VissatraucošÄkais un nacionālajā perspektÄ«vā visbÄ«stamākais šajā paaudzÄ“ ir morāli tikumiskais relatÄ«visms un intelektuālā nestabilitāte. Abas izpausmes ir plaši izplatÄ«tas un var tikt Ä£enÄ“tiski nostiprinātas turpmākajās paaudzÄ“s.

Novērtē šo rakstu:

0
0