RÅ«gtÄ paaudžu teorija
Arturs PriedÄ«tis · 05.07.2019. · Komentāri (0)Paaudžu teoriju var uzskatÄ«t par Rietumu civilizÄcijas norieta sastÄvdaļu. Ja nebÅ«tu civilizÄcijas norieta, ko spilgti iezÄ«mÄ“ paaudžu vÄ“sturiskÄs virzÄ«bas negatÄ«vÄ trajektorija, tad, visticamÄkais, nebÅ«tu nekÄdas vajadzÄ«bas izdomÄt paaudžu teoriju. Redzot katras jaunÄs paaudzes pasliktinÄšanos, bet galvenais – tiekoties ar ÄrprÄtÄ«go paaudžu konfliktu RietumeiropÄ 1968.gadÄ un AustrumeiropÄ 1990.-1991.gadÄ, rodas vÄ“lÄ“šanÄs to visu izprast un teorÄ“tiski vispÄrinÄt.
Paaudžu teorijas sÄkums ir divu amerikÄņu, William Strauss un Neil Howe, 1991.gadÄ izdotÄ grÄmata. TajÄ apskatÄ«ta ASV paaudžu vÄ“sture no 1584.gada. Abi zinÄtnieki jauno teoriju pilnveidoja 1993., 1997. un 2000. gadÄ izdotÄs grÄmatÄs. Viņu darbÄ«bu stimulÄ“ja konstatÄ“tÄs milzÄ«gÄs atšÄ·irÄ«bas starp paaudzÄ“m.
ZinÄtnisko interesi izraisÄ«ja arÄ« dzimstÄ«bas krasais pieaugums, ko angļu valodÄ nosauca par “beby boom“. TÄdÄs zemÄ“s kÄ Jaunzelande, AustrÄlija, ASV, Islande, KanÄda, NorvÄ“Ä£ija XX gadsimta 40.gadu sÄkumÄ (II Pasaules kara laikÄ) ievÄ“rojami palielinÄjÄs dzimstÄ«ba, veidojot atsevišÄ·u “beby boom” paaudzi Rietumu civilizÄcijÄ. CitÄs eiropeÄ«du zemÄ“s dzimstÄ«bas krass pieaugums minÄ“tajÄ periodÄ nebija sastopams. Rietumos dotajai paaudzei ir veltÄ«tas daudzas publikÄcijas, cenšoties apkopot raksturÄ«gÄkÄs iezÄ«mes.
Rietumu speciÄlajÄ literatÅ«rÄ vispamatÄ«gÄk ir analizÄ“tas jaunÄkÄs Äetras paaudzes. Katrai no tÄm ir piešÄ·irts nosaukums un precizÄ“ts dzimšanas laiks. No jaunÄkajÄm ÄetrÄm paaudzÄ“m visvecÄkÄ ir “beby boom” paaudze. TÄ ir dzimusi 40.-50.gados. Seko “X” paaudze, kas dzimusi 60.-70. gados. To nomaina “Y” paaudze (80.-90.gados dzimušie) un “Z” paaudze (pÄ“c 2000.g. dzimušie).
Saprotams, paaudžu iedalÄ«jums Rietumu civilizÄcijas visÄs zemÄ“s nav vienÄds. VisbÅ«tiskÄk atšÄ·iras “ kapitÄlisma nometnes” un “sociÄlisma nometnes” paaudzes. To nosaka abu sociÄli ekonomisko formÄciju principÄlÄ nesaderÄ«ba, kaut gan “balto” cilvÄ“ku vÄ“sturiskÄ virzÄ«ba vispÄr ir bijusi mentÄli vienÄda. To uzskatÄmi apliecinÄja antropoloÄ£iskie novÄ“rojumi pÄ“c sociÄlisma sistÄ“mas sabrukuma. SociÄlisma apstÄkļos un kapitÄlisma apstÄkļos uzaugušie cilvÄ“ki ne ar ko neatšÄ·iras. VienÄ«gi sociÄlisma zemju cilvÄ“ki bija apmÄ“ram par gadiem trÄ«sdesmit “atpalikuši” no postmodernisma un neoliberÄlisma izlolotajiem kapitÄlisma zemju cilvÄ“kiem. TaÄu “atpalicÄ«ba” tika momentÄ pÄrvarÄ“ta, un Rietumu civilizÄcija varÄ“ja lepoties ar viena tipa sociumu un visiem kopÄ«go civilizÄcijas norietu, sÄkot ar dzimstÄ«bas kritumu un beidzot ar tagadnes baudu izbaudÄ«šanu.
KÄ zinÄms, arÄ« latviešu pliekanÄkÄs inteliÄ£ences biezs slÄnis enerÄ£iski tiecas novÄ“rst “atpalicÄ«bu”, organizÄ“jot kampaņveidÄ«gu “atgriešanos EiropÄ”. Protams, pilnÄ«gi nemaz nepainteresÄ“joties par Rietumeiropas kultÅ«ras vispÄrÄ“jo stÄvokli un, protams, no “Eiropas” pie mums ievazÄjot vissliktÄkÄs estÄ“tiskÄs, morÄlÄs, ideoloÄ£iskÄs, pseidozinÄtniskÄs, pseidofilosofiskÄs izpausmes.
PÄ“cpadomju gados paaudžu teorÄ“tiskÄ apguve ir nedaudz sastopama arÄ« LatvijÄ, akcentÄ“jot agresÄ«vo paaudžu konfliktu no 90.-91.gada. “6.oktobra paaudzes” uzkundzÄ“šanÄs Latvijas tautas politiskajÄ avangardÄ izvirza jaunus zinÄtniskos pienÄkumus.
Tas ir saprotams, jo LatvijÄ tam ir ļoti bÅ«tisks iegants. Pirmo reizi maksimÄli koncentrÄ“tÄ veidÄ tiekamies ar brÄ«vvalstÄ« izaudzinÄtu un izskolotu paaudzi. TÄ ir pašlaik vienÄ«gÄ paaudze, kura ar pieauguša cilvÄ“ka apziņu ir dzÄ«vojusi vienÄ«gi nacionÄli reakcionÄrÄ un kriminÄli oligarhiskÄ iekÄrtÄ, kad kriminÄlÄ kapitÄlisma “celtniecÄ«bu” nodrošina vietÄ“jÄs politiskÄs kliÄ·es juridiski uzstÄdÄ«tÄ noziegumu brÄ«vÄ«ba ar noziedzÄ«bas visplašÄko amplitÅ«du, sÄkot no organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas un beidzot ar noziedzÄ«bu t.s. kapu biznesÄ.
“6.oktobra paaudzei” pieder tÄdi Latvijas elektorÄtÄ cienÄ«ti un vÄ“lÄ“šanÄs patriotiski atbalstÄ«ti intelektuÄli veseli un morÄli stabili tautas kalpi kÄ Kaimiņš (1980), Gobzems (1978), PÅ«ce (1980), Nemiro (1981), Dzintars (1982), Dombrava (1988), Kols (1984), Pavļuts (1976). Viņu kolekcijÄ drÄ«kst iekļaut arÄ« gados nedaudz vecÄko Ärlietu neaizstÄjamo speciÄlistu un homoseksuÄli pareizo pozu respektÄ“jošo RinkÄ“viÄu (1973), politiskÄs atbildÄ«bas un cita veida atbildÄ«bas dziļu izpratÄ“ju Ušakovu (1976).
Ameriks, devÄ«zes “Gods kalpot RÄ«gai” ideÄlÄkais paraugs, šajÄ kolekcijÄ neiederas. Viņš dzimis 1961.gadÄ un pieder citai paaudzei, un citai politiskajai skolai. TÄpÄ“c viņš momentÄ atkÄpÄs no amata, jo asinÄ«s ir padomju nomenklatÅ«rai iedresÄ“tais priekšstats par politisko atbildÄ«bu. ŠajÄ ziÅ†Ä Ameriku ir interesanti salÄ«dzinÄt ar Ušakovu, kuram par politisko atbildÄ«bu acÄ«mredzot nav nekÄdas izpratnes un kurš pÄ“c RÄ«gas pašvaldÄ«bÄ konstatÄ“tajiem noziegumiem nÄ«gri turpinÄja sÄ“dÄ“t politiski atbildÄ«gajÄ krÄ“slÄ.
Latvijas “6.oktobra paaudzei” ir daudz kopÄ“ja ar vienaudžiem Rietumu zemÄ“s. TÄ ir pirmÄ paaudze Rietumu civilizÄcijÄ, kura pilnÄ mÄ“rÄ ir apmierinÄta ar dzÄ«vi un tai nav nekÄdas eksistenciÄlÄs problÄ“mas. TÄ ir paaudze, kurÄ nebuntojas ne studenti, ne strÄdnieki, bet šÄ«s paaudzes inteliÄ£ence uzticÄ«gi kalpo politiskajai varai arÄ« tad, ja šÄ« vara ir visriebÄ«gÄkais sabiedrÄ«bas degradÄcijas un deÄ£enerÄcijas izraisÄ«tÄjs.
ArÄ« LatvijÄ šÄ« paaudze ir apmierinÄta ar dzÄ«vi. TÄ vien liekas, ka daudzi no šÄ«s paaudzes nemaz nespÄ“j objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t dzÄ«ves realitÄti. ObjektivitÄtes un racionalitÄtes vietÄ dominÄ“ iracionÄlisms un iluzoriskums.
ŠÄ« paaudze vÄ“las dzÄ«vot maksimÄla komforta apstÄkļos, un tai nav svarÄ«gs komforta izcelsmes avots. ŠÄ« paaudze lieliski zina naudas varu.
PiemÄ“ram, zina, ka par naudu var nopirkt izglÄ«tÄ«bas dokumentus. TÄpat zina, ka naudu nebÅ«t ir jÄiegÅ«st godÄ«gÄ un likumÄ«gÄ veidÄ. ŠÄ«s paaudzes apziÅ†Ä ir nievÄjoša attieksme pret garÄ«gumu, patiesÄ«bu, patriotismu, brÄ«vÄ«bu, tiesiskumu, taisnÄ«gumu. ŠÄ« paaudze toties prot veikli izmantot savÄ labÄ “uzskatu plurÄlismu”, “politkorektumu”, “demokrÄtiskumu”, “cilvÄ“ktiesÄ«bas”, “izaicinÄjumus”, “riskus”, “veiksmes stÄstus”, “ilglaicÄ«bas”.
LatvijÄ pašlaik tÄ ir vissliktÄk izglÄ«totÄ paaudze. TÄ ir pirmÄ paaudze, kura slimÄ«gi tiecas pÄ“c slavas un varas, nav kreatÄ«va un apdÄvinÄta, spÄ“j apziÅ†Ä lietot tikai gatavas shÄ“mas un savÄ mentalitÄtÄ“ fundamentÄli atbilst filistru kritÄ“rijiem. Paaudzes tipiskÄko Ä«pašÄ«bu komplektÄ ietilpst nekaunÄ«ba, paškritikas trÅ«kums, necenšanÄs dzÄ«vot atbilstoši sava prÄta spÄ“jÄm. ŠÄ« paaudze ir tÄdu Rietumu civilizÄcijas norieta atribÅ«tu sastÄvdaļa kÄ masu sabiedrÄ«ba, masu izglÄ«tÄ«ba, masu kultÅ«ras industrija, masu cilvÄ“ks. VissatraucošÄkais un nacionÄlajÄ perspektÄ«vÄ visbÄ«stamÄkais šajÄ paaudzÄ“ ir morÄli tikumiskais relatÄ«visms un intelektuÄlÄ nestabilitÄte. Abas izpausmes ir plaši izplatÄ«tas un var tikt Ä£enÄ“tiski nostiprinÄtas turpmÄkajÄs paaudzÄ“s.