Iesaki rakstu:

Laikam jau nolÄ“musi uzlÄ“kt uz eksprezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas izkārtotā kapa slavas lietas, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja Ināra MÅ«rniece (Nacionālā apvienÄ«ba) pavisam konkrÄ“ti sarāja dažus žurnālistus un tautiešus, aicinot cienÄ«t Valsts prezidenta institÅ«ciju. Man savukārt nekas cits neatliek kā ielÄ“kt neslavas vilnÄ«, arvien prasot augstākajām valsts amatpersonām ne tikai rÄ«koties tiesiski, bet arÄ« skaidrot savu rÄ«cÄ«bu.

MÅ«rniece šodienas paziņojumā sabiedrÄ«bai atgādina, ka Valsts prezidents ir viens no valsts simboliem. ŠobrÄ«d ir vÄ“rojami centieni to diskreditÄ“t, vÄ“ršoties pret Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu, uzskata MÅ«rniece. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja norāda, ka ikviens, kuram parlaments ir uzticÄ“jis veikt prezidenta pienākumu, «apzinās, ka tas ir mūža amats – arÄ« formāli beidzoties amata pilnvarām, uz šo cilvÄ“ku gulstas liela atbildÄ«ba un viņš turpina pārstāvÄ“t tautu un valsti». Tiktāl viss skaidrs.

Taču MÅ«rniece turpina: «Apvainojumi un cieņu aizskarošÄ retorika, kas šobrÄ«d izskan publiskajā telpā, ir mÄ“Ä£inājums vājināt mÅ«su valsti. Tas notiek necienÄ«gā veidā – gan pret institÅ«ciju, gan cilvÄ“ku. Prezidenti ir pelnÄ«juši cieņpilnu attieksmi.»

Izlasot tādus izteikumus Saeimas interneta vietnÄ“, kur šim Ä«pašajam MÅ«rnieces viedoklim piešÄ·irta centrālā vieta, man tomÄ“r gribÄ“tos arÄ« redzÄ“t konkrÄ“tus piemÄ“rus, kas Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai atļāvuši nākt klajā ar tik stingru viedokli. Viņa tomÄ“r nav kundzÄ«te nošmulÄ“tā priekšautā savā deviņstāvenes virtuvÄ“, lai pie pannām gānÄ«tos par visu, kas vien ienāk prātā.

Noprotams, ka MÅ«rniece nav spÄ“jusi noturÄ“ties saistÄ«bā ar laikraksta «Diena» aizsākto diskusiju par to, kā bijusÄ« Valsts prezidente VÄ«Ä·e-Freiberga tikusi pie septiņvietÄ«ga kapa Pirmajos Meža kapos, kur «parastajiem» cilvÄ“kiem tādi nav pieejami.

BijusÄ« prezidente lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav izjutusi pienākumu nopietni un argumentÄ“ti izskaidrot, vai vispār un kā tad tā tikšana pie kapavietas notikusi. Tā vietā viņas profilā sociālajā tÄ«klā «Facebook» vispirms tika publicÄ“tas divas dainas, kurās izteiksmÄ«gākā rindiņa ir «bur man buri, skauž man skauÄ£i». Lielai daļai sabiedrÄ«bas, tajā skaitā citkārt pÄ“c atklātÄ«bas un taisnÄ«guma prasÄ«giem žurnālistiem, ar šÄ«m divām dainām bija gana, lai slavÄ“tu bijušo prezidenti un lādÄ“tu nekauņas žurnālistus, kas uzdrošinās prasÄ«t nopietnu skaidrojumu.

Saprotot, ka atbalsts arvien ir ievÄ“rojams, pÄ“c laiciņa bijušÄs prezidentes profilā parādÄ«jās plašÄks un emocionālāks ieraksts, kurā viņa arvien neskaidro, kā pie kapa tikusi. Vien noprotams, ka tas primāri ticis domāts nevis pašai, bet pirms 50 gadiem mirušam bÄ“rnam. Šis ieraksts ieguvis lielu citu sociālā tÄ«kla lietotāju atbalstu un plaši citÄ“ts medijos.

Izdibināt skaidrību, kā tad īsti un cik godīgi pie kapa tikts, neviens cits medijs nav pūlējies.

AcÄ«mredzot nesvarÄ«guma vai baiļu nonākt neslavā dēļ. TV3 ziņas pat atļāvušas bijušajai prezidentei paziņot, ka «mana ticÄ«ba manas tautas spÄ“jām ir iedragāta».

Es par tādām VÄ«Ä·es-Freibergas atbildÄ“m un izteikumiem esmu mÄ“renā šokā un spiests atzÄ«t, ka arÄ« mana kā viena no diviem miljoniem ticÄ«ba manas valsts prezidentam ir iedragāta.

Es ne mirkli neapšaubu VÄ«Ä·es-Freibergas izcilÄ«bu un nenovÄ“rtÄ“jamo devumu šai valstij laikā, kad viņa bija prezidente un arÄ« pÄ“c tā. Taču es gribu, lai manas valsts prezidenti nav augstprātÄ«gi likumpārkāpÄ“ji, kas drÄ«kst neskaidrot savu rÄ«cÄ«bu. BÅ«tÄ«bā šÄda eksprezidentes rÄ«cÄ«ba ir lielisks piemÄ“rs, kā valsts institÅ«cijām komunicÄ“t ar sabiedrÄ«bu un medijiem. Tā vietā, lai ko izskaidrotu, pietiks ar rindiņu no dainām - «bur man buri, skauž man skauÄ£i».

PÄ“c bÅ«tÄ«bas gan VÄ«Ä·e-Freiberga, gan Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja MÅ«rniece ir pateikušas, ka jums te, Latvijā, nebÅ«s nekādas vārda brÄ«vÄ«bas un tiesÄ«bu saņemt politiÄ·u skaidrojumus. Lai gan abas droši vien no galvas zina, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 10. pants uzliek valstÄ«m pienākumu neiejaukties tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanā.

Teju pārdesmit gadu senos tiesu prakses apkopojumos ir lasāms, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa (ECT) ir vairākkārt uzsvÄ“rusi vārda brÄ«vÄ«bas nozÄ«mÄ«go lomu demokrātiskā sabiedrÄ«bā, akcentÄ“jot, ka «vārda brÄ«vÄ«ba attiecināma ne tikai uz «informāciju» vai «idejām», kas tiek uztvertas labvÄ“lÄ«gi vai neitrāli, bet arÄ« uz tām, kas apvaino, šokÄ“ vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrÄ«bas daļu». MÅ«rniecei jo Ä«paši nāktos ņemt vÄ“rā tiesas atziņu, ka, vÄ“rtÄ“jot nepieciešamÄ«bu ierobežot preses brÄ«vÄ«bu, lai aizsargātu personas cieņu vai citas tiesÄ«bas, ir jāņem vÄ“rā, ka saskaņā ar ECT praksi politiÄ·iem un varas pārstāvjiem ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmÄ“ra iedzÄ«votājiem.

Saskaņā ar tiesu praksi «pieļaujamās kritikas robežas attiecÄ«bā uz politiÄ·i ir plašÄkas, nekā kritizÄ“jot privātpersonu. AtšÄ·irÄ«bā no pÄ“dÄ“jā politiÄ·is neizbÄ“gami sevi nostāda katra vārda un rÄ«cÄ«bas ciešai uzraudzÄ«bai gan no žurnālistu, gan plašas sabiedrÄ«bas puses, un tādēļ viņam ir jābÅ«t ar lielāku tolerances pakāpi».

Pat Latvijas Augstākās tiesas Senāts, atsaukdamies uz ECT praksi, ir atzinis, ka politiÄ·is «neizbÄ“gami un apzināti atklāj sevi gan žurnālistiem, gan sabiedrÄ«bai kopumā katra sava vārda un rÄ«cÄ«bas rÅ«pÄ«gai izpÄ“tei, un tādēļ viņam ir jāizrāda lielāka iecietÄ«ba».

Ņemot vērā visu balagānu ap prezidentes kapu, es ieteiktu trīs lietas.

Pirmkārt, Vīķei-Freibergai ir jāizskaidro sava rīcība un jābeidz iztaisīties par neaizskaramu.

Otrkārt, likumdevējam iespējami steidzami jāatrisina normatīvu caurums, kurā pazudis prezidentu kapu jautājums.

Treškārt, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai MÅ«rniecei ļoti rÅ«pÄ«gi bÅ«tu jāizvÄ“las, vai ar Ä«pašiem paziņojumiem, cenšoties pagozÄ“ties svešas slavas saulÄ“, viņa neapkauno mÅ«su valsti, neignorÄ“ starptautiski nostiprinātas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas un nevedina domāt, ka ziņkārÄ«gajiem draud totalitāras valsts režīma pātagas.

* Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents, raksts pārpublicēts no lsm.lv