Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis tieslietu ministrei un vienai no Nacionālās apvienības "sejām" Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam. Atbilde saņemta pirmdienas rītā. Broka Pietiek solīja atteikumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram, vienlaikus atzīstot - bez pielaides nesaredz iespēju darboties ministres amatā.

Ministru problÄ“mas ar pielaides valsts noslÄ“pumam iegÅ«šanu saistÄ«tas ar Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktora Jāņa MaizÄ«ša jauno pieeju - augstākās kategorijas pielaižu izsniegšanā lielāku uzmanÄ«bu pievÄ“rst amatpersonu lÄ«dzšinÄ“jai saimnieciskajai darbÄ«bai, tai skaitā viņu politisko lÄ“mumu ietekmei uz saimnieciskām interesÄ“m, Pietiek skaidrojuši avoti, kas par to ir informÄ“ti no MaizÄ«ša skaidrojumiem. Kontakti ar saimnieciskiem grupÄ“jumiem vÄ“tÄ«ti attiecÄ«bā uz vairākiem šÄ«s valdÄ«bas ministriem, tomÄ“r dažos gadÄ«jumos siets, caur kuru vÄ“tÄ«ta ministru pagātne, izrādÄ«jies smalkāks, citos - rupjāks.

Tieslietu ministre un viena no Nacionālās apvienÄ«bas (NA) "sejām" Baiba Broka gadÄ«jumā, ja nebÅ«s saņēmusi SAB izsniegtu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslÄ“pumam, varÄ“tu atgriezties darbā Valsts akciju sabiedrÄ«bas Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdÄ“, kur viņas iepriekš ieņemtais amats vÄ“l aizvien tiek turÄ“ts vakants, - tā viņa Pietiek apliecināja, vÄ“l pirms bija zināms SAB lÄ“mums.

"Ja izrādÄ«sies, ka VienotÄ«bas politiÄ·u sākotnÄ“ji teiktais, ka man pielaidi nedos, realizÄ“sies, tad pārsÅ«dzÄ“šu Ä¢enerālprokuratÅ«rā. Protams, bez pielaides nestrādāšu par ministri. Kur strādāšu pÄ“c tam, bÄ“l neesmu domājusi, bet no aviācijas industrijas gan Latvijā, gan no ārvalstÄ«m nepārtraukti saņemu dažādus piedāvājumus," teica Broka, konkrÄ“to jautājumu par atgriešanos LGS apejot.

Partija gan politiski bÅ«tu ieinteresÄ“ta, lai Broka SAB negatÄ«va lÄ“muma gadÄ«jumā to apstrÄ«dÄ“tu vispirms Ä¢enerālprokuratÅ«rā un, ja nepieciešams, arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā (ECT), kur ar sÅ«dzÄ«bām par pielaižu izsniegšanas praksi jau vÄ“rsušies Latvijas politiÄ·i. Viens no NA lÄ«deriem Gaidis BÄ“rziņš, kurš ir arÄ« Brokas vadÄ«tās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Pietiek atzina, ka partija bÅ«tu politiski ieinteresÄ“ta, lai ministre negatÄ«va lÄ“muma gadÄ«jumā to apstrÄ«d lÄ«dz pat ECT.

Nedēļas beigās, kad SAB lÄ“mums vÄ“l nebija pieejams, Broka Pietiek atzina, ka neredz iespÄ“ju pildÄ«t ministres pienākumus bez pielaides valsts noslÄ“pumam. TomÄ“r negatÄ«va SAB lÄ“muma gadÄ«jumā tieslietu ministre to esot gatava pārsÅ«dzÄ“t Ä£enerālprokuroram. 

Brokas gadÄ«jumā, kā iepriekš ziņojis TV3 raidÄ«jums Nekā personÄ«ga, SAB vÄ“tÄ«jis ministres kādreizÄ“jo sadarbÄ«bu ar Ķemeru sanatorijas iepriekšÄ“jiem investoriem Ominasis Latvia un viņas attiecÄ«bas ar NA sponsoru, maksātnespÄ“jas administratoru Māri SprÅ«du.

NA politiÄ·i un pati Broka problÄ“mas ar pielaides saņemšanu atklāti saistÄ«jusi ar valdošÄs partijas VienotÄ«ba politisku konkurenci un ietekmi pār specdienestiem. Uz to norāda arÄ« vairāki apstākļi, piemÄ“ram, tas, ka pielaižu jautājuma risināšanā izmantotas korporatÄ«vas saites un tajā iejaukušÄs politiskas amatpersonas, kā arÄ« tas, ka vienām amatpersonām ar blÄ«viem saimnieciskajiem kontaktiem pielaides iegÅ«šana problÄ“mas nesagādā, bet citām - apdraud karjeru.

Gan zemkopÄ«bas ministrs Jānis DÅ«klavs (ZZS), kuram arÄ« vairākus mÄ“nešus bija problÄ“mas ar pielaides saņemšanu, gan Broka šo jautājumu neformāli apsprieduši arÄ« ar Valsts prezidentu Andri BÄ“rziņu, kura padomnieks nacionālās drošÄ«bas jautājumos lÄ«dz kļūšanai par SAB direktoru bija Jānis MaizÄ«tis. To Pietiek neoficiāli apstiprinājuši vairāki abu ministru partijas biedri.

DÅ«klava gadÄ«jumā pÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas SAB vÄ“tÄ«jis arÄ« tā dÄ“vÄ“to Bior lietu par zušu mazuļu sadārdzinātu iepirkumu caur kādu ÄŒehijā reÄ£istrÄ“tu pastkastÄ«tes firmu. Iepirkums sākās 2011. gadā, laikā, kad DÅ«klavs bija zemkopÄ«bas ministrs, un turpinājās arÄ« zemkopÄ«bas ministres Straujumas laikā. Par šo iepirkumu trauksme tika sacelta jau Straujumas laikā, kad tas nonāca arÄ« Ekonomikas policijas redzeslokā.

Tāpat vÄ“tÄ«ti saimnieciski lÄ“mumi, kas skar gaļas tirgus regulÄ“šanu. KonkrÄ“tāk - atsevišÄ·u ZemkopÄ«bas ministrijas un tās pārraudzÄ«bas iestāžu lÄ“mumu ietekme uz skandalozā čečenu izcelsmes uzņēmÄ“ja Bislana Abdulmuslimova biznesu: viņa Ä£imenei pieder 50% kapitāldaļu SIA RÄ“zeknes gaļas kombināts.