Iesaki rakstu:

„Tā ir vÄ“ršanās tomÄ“r pret tiem, kas mÄ“Ä£ina kaut ko izdarÄ«t, izmeklÄ“t lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – šÄdi Satversmes aizsardzÄ«bas (SAB) biroja direktors Jānis MaizÄ«tis piektdien Latvijas radio pÄ“c ilgākas izvairÄ«šanās raksturoja šajās dienās iespaidÄ«gā tirāžā iznākušo avÄ«zi Astoņkājis, kurai kā izdevÄ“ja uzrādÄ«ta kāda nepazÄ«stama fiziska persona un kurā publicÄ“ta arÄ« virkne skandalozu faktu par tiesÄ«bsargāšanas iestāžu, tostarp paša SAB darbiniekiem. PublicÄ“jam to sarunas daļu, kas bija veltÄ«ta tieši Astoņkājim.

Aidis Tomsons: Es jautāšu šÄdi, MaizÄ«ša kungs. Vai šÄdi, vai SAB uzmana tādu lietu kā tādu anonÄ«mu, milzÄ«gu tirāžu lielu izdevumu, kuriem acÄ«mredzot vienmÄ“r ir kāds pasÅ«tÄ«tājs, ir kāds, kas maksā, un arÄ« noteikti kādi noteikti mÄ“rÄ·i, ko ar šÄdiem izdevumiem grib panākt. Mums ir bijuši Ä«stenÄ«bā vairāki šÄdi gadÄ«jumi Latvijā. Cik daudz SAB par tādiem interesÄ“jas?

Jānis MaizÄ«tis: VarbÅ«t jau aci iemetam gan avÄ«zÄ“s, gan arÄ« dažādās anonÄ«mās publiskās aktivitātÄ“s. Protams, no tāda viedokļa, ja ir runa par amatpersonām, arÄ« tādās vienkāršÄs lietās, vai tā ir taisnÄ«ba, ko raksta, vai tie ir meli, vai tā ir vÄ“ršanās pret tām amatpersonām, kas mÄ“Ä£ina uzturÄ“t tiesisko kārtÄ«bu, vÄ“ršas pret organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupÄ“jumiem, pret dažādām Ä“nu ekonomikas, Ä“nu ekonomikas izpausmÄ“m, kādas tās, protams, arÄ« Latvijā ir. Jo, protams, šÄda veida publiski izdevumi maksā naudu, tad ir jautājums, cik tā nauda ir liela, tas arÄ« tā kā mÅ«s interesÄ“, kādēļ tāda nauda tiek tÄ“rÄ“ta, jo liela nauda par velti netiek tÄ“rÄ“ta, grib sasniegt kādus mÄ“rÄ·us, no tāda viedokļa mÄ“s, protams, pievÄ“ršam uzmanÄ«bu.

Aidis Tomsons: Tad jūs faktiski arī zināt parasti, kas pasūta un ko grib sasniegt.

Jānis Maizītis: Es teiktu, ka pāri par 90% situācijās jā.

Aidis Tomsons: Ko jÅ«s ar šo informāciju? PalÄ«dzat nodot kaut kādiem, kurus tas tieši ietekmÄ“?

Jānis MaizÄ«tis: Pirmkārt, mÄ“s paši izdarām secinājumus, lai nekļūdÄ«tos vispirms jau amatpersonu rÄ«cÄ«bas novÄ“rtÄ“jumā. Tas ir tas galvenais, kādēļ. Tad mÄ“s neapšaubāmi pievÄ“ršam šÄdām publikācijām vÄ“rÄ«bu. Jā, tas ir arÄ« galvenais.

Aidis Tomsons: Esat arÄ« kļūdÄ«jušies kādreiz, secinājuši pÄ“c tādas anonÄ«mas izdevuma, ka esat kļūdÄ«jušies personas izvÄ“rtÄ“jumā.

Jānis MaizÄ«tis: Nu, es nÄ“ šajos pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados es tādas bÅ«tiskas kļūdas neatceros.

Aidis Tomsons: Vai Latvijā lÄ«dz ar to, ņemot vÄ“rā, ka te varÄ“tu bÅ«t arÄ« kādas ekonomisku grupÄ“jumu cīņas, jo šÄ« informācija ir jāizmeklÄ“ drošÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, mÄ“Ä£inot saprast.

Jānis MaizÄ«tis: Aptuveni jau daudzmaz ir skaidrs. Skaidrs, kas notiek un kā tā nauda tiek tÄ“rÄ“ta. VarbÅ«t tas bÅ«tu tāds aicinājums netÄ“rÄ“t lieki, jo diez vai…

Aidis Tomsons: JÅ«s sakāt lieki…

Jānis MaizÄ«tis: Jā (smejas), vismaz nu mÅ«su nostāju tas nevar ietekmÄ“t. Te ir skaidri redzams, ka tā ir vÄ“ršanās tomÄ“r pret tiem, kas mÄ“Ä£ina kaut ko izdarÄ«t, izmeklÄ“t lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas, jā, tā vispārÄ«gi varÄ“tu...

Baiba Strautmane: Izraidītas valstij kaitīgas personas.

Jānis Maizītis: Gan, gan. Gan, gan. Es, mēs saskatām vairākus virzienus, kas...

Romāns Meļņiks: Ja par kādu amatpersonu parādās informācija, vienalga, vai tas ir kādā anonīmā izdevumā vai no oficiāliem avotiem, vai tas kaut kādā veidā var ietekmēt amatpersonas pielaides valsts noslēpumam? Parasti mēs dzirdam, ka pielaides tiek kaut kādos periodos, ka mainās statusi vai kad amatpersonai beidzas pilnvaras, vai kaut kad pa vidu jūs pārbaudiet?

Jānis MaizÄ«tis: Pati anonÄ«mu publikāciju noteikti, nÄ“, mÄ“s paši ar savām iespÄ“jām un resursiem pārbaudām, mÄ“s uzdodam arÄ«... mums ir iespÄ“ja intervÄ“t amatpersonu, uzdot jautājumus, un te ļoti daudz ko var noskaidrot.

Romāns Meļņiks: Bet jūs kaut kad termiņa vidū, kad ir pilnvaras līdz četriem gadiem, divu gadu vidū jūs varat pārtraukt?

Jānis MaizÄ«tis: Jā. MÄ“s varam pārtraukt, jo tas noteiktais termiņš vai gadu skaits nenozÄ«mÄ“, ka drošÄ«bas iestādes tagad piecus gadus nepievÄ“rš nekādu uzmanÄ«bu. Jebkurā brÄ«dÄ« var sākt ārkārtas pārbaudi un galu galā eksistÄ“ šis mehānisms, ja redzams, ka ir tiešÄm tāda informācija vai kritÄ“riji, kas liecina, ka tā atļauja strādāt ar valsts noslÄ“pumu ir jāliedz, tad tiek pieņemts lÄ“mums par anulÄ“šanu, tas var notikt pÄ“c pusgada, gada, trijiem. Tur nav nekādu termiņu ierobežojumu. KritÄ“rijs ir kāda ir šÄ« informācija. PārbaudÄ«ta. Un kādi ir šie fakti vai riski.

Baiba Strautmane: VÄ“l pagājušogad mums bija pilna informācijas telpa, viļņojās par pielaižu tematu, ka tiek pārkāptas cilvÄ“ktiesÄ«bas, un cilvÄ“kiem tiek skarbi darÄ«ts pāri, cilvÄ“ki solÄ«jās doties uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesu. ŠobrÄ«d tāds liels klusums valda. Vai jums ir zināms, kas tur notika? Cik cilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas mÅ«s gaida un cik teorÄ“tiski varÄ“tu konstatÄ“t kādus cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus. (..)

Aidis Tomsons: Man te ir vairāki jautājumi par lapu,  ko mÄ“s sākotnÄ“ji pieminÄ“jām. Par šo anonÄ«mo lapu, ka viņi aicina jÅ«s pievÄ“rst uzmanÄ«bu šai lietai vairāk.

Jānis MaizÄ«tis: NÄ“, nÄ“, es jau teicu, mÄ“s pievÄ“ršam. Es vÄ“lreiz gribu uzsvÄ“rt, ka es vismaz saskatu šajās fotogrāfijās vairākus tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri tieši ir tie, kas mÄ“Ä£ina cÄ«nÄ«ties ar noziedzÄ«bu.

Aidis Tomsons: Vai, jÅ«suprāt, tie, kas izplata, pretendÄ“ uz žurnālistiku, vai viņi paši neriskÄ“ šÄdā veidā?

Jānis MaizÄ«tis: E, fff (smaga nopÅ«ta). Nu, lai nu paši domā. Jāsaka, pārāk atklātām kārtÄ«m.