Iesaki rakstu:

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (VienotÄ«ba) apšauba Limbažu novada domes organizÄ“to sabiedrisko apspriešanu par autoceļa Ragana-BÄ«riņi-Vidriži alejas iznÄ«cināšanu. PÄ“c viņa domām, šo 19.gadsimtā veidojušos kultÅ«rvÄ“sturisko  objektu nedrÄ«kst vÄ“rtÄ“t tikai no dabas daudzveidÄ«bas viedokļa un sabiedriskā apspriešana nevar aprobežoties ar viena novada iedzÄ«votāju domu uzklausÄ«šanu. TikmÄ“r Limbažu novada dome uzskata, ka iedzÄ«votāji pÄ“c sabiedriskās apspriešanas ir devuši piekrišanu lielas daļas alejas koku nociršanai un gatavojas izsniegt ciršanas atļauju.

Kā Pietiek jau ziņoja, VAS Latvijas valsts ceļi ir ieplānojusi ceļa Ragana-BÄ«riņi-Vidriži rekonstrukciju, kas paredz izcirst ceļa malā esošos kokus, kuri veido vienu no skaistākajām Latvijā vÄ“l atlikušajām alejām, taču koku nociršanai nepieciešama pašvaldÄ«bas piekrišana. Saskārusies ar sabiedrÄ«bas protestiem, Limbažu novada pašvaldÄ«ba nolÄ“ma veidot Ä«pašu komisiju, lai varÄ“tu pieņemt "kompetentu lÄ“mumu".

Komisijā pieaicinātie Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes eksperti, pÄ“c Vidrižu pagasta pārvaldes vadÄ«tāja Jāņa Ä»evšina teiktā, apsekojuši katru no 139 alejas kokiem un devuši atzinu, ka saglabājami vien 50, bet pārÄ“jos rekomendÄ“ nocirst. Ar šo atzinumu sabiedriskajā apspriešanā iepazÄ«stināti arÄ« iedzÄ«votāji, kuri nekādus protestus neesot izteikuši. LÄ«dz ar to Limbažu novada dome uzskatÄ«ja, ka visi šÄ·Ä“ršÄ¼i alejas iznÄ«cināšanai ir novÄ“rsti.

TomÄ“r par alejas likteni nav vienaldzÄ«gs arÄ« Saeimas deputāts Šadurskis, kurš par nepieciešamÄ«bu aizstāvÄ“t šo kultÅ«rvÄ“sturisko ainavu informÄ“jis gan KultÅ«ras ministriju, gan Latvijas valsts ceļus. Deputāts nav mierā ar to, ka Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes dokumentā par šÄ«s alejas apsekošanu faktiski bioloÄ£iski analizÄ“ti koki, kā arÄ« augu vÄ“rtÄ«ba faunas aizsardzÄ«bā, bet rezultātā dota ainaviskās vÄ“rtÄ«bas rekomendācija par ciršanu.

„Paužu viedokli, lai noskaidrotu, vai saskaņā ar SatversmÄ“ noteiktajiem principiem alejas iznÄ«cināšana vai pārveidošana ir izvÄ“rtÄ“jama ar šÄdu metodoloÄ£iju, jānoskaidro, kāds ir jÄ“dziena „aleja” statuss un kā nošÄ·irt vietÄ“jas nozÄ«mes no nacionālas nozÄ«mes alejas,” vÄ“stulÄ“ Limbažu novada domei raksta Šadurskis.

Deputāts ir pārliecināts, ka arÄ« autoceļu alejas var bÅ«t ar kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu vai tikai ainavisku. VÄ“stulÄ“ pašvaldÄ«bai Šadurskis atgādina, ka šis autoceļš ir senas Livonijas bÅ«ves – ceļa, kas no RÄ«gas caur Enneseli (SÄ“ju) veda uz Lemeseli kā arhibÄ«skapijas lÄ«vu gala administratÄ«vo centru un arhibÄ«skapa rezidenci, - sastāvdaļa, veidojot Ä«paši vÄ“rtÄ«gu viduslaiku pilsnovados sakņotu kultÅ«rvÄ“sturisko telpu un pilsÄ“tbÅ«vniecÄ«bas vÄ“stures arhitektÅ«ras objektu. Turklāt no 16.gadsimta tas bija arÄ« sindika Dāvida Hilhena muižas pārceltuvÄ“ turpinošÄ Gaujas labā krasta puses RÄ«gas-PÄ“rnavas ceļa posms, kuru plašÄk izbÅ«vÄ“ja 17.gadsimtā pÄ“c 1652.gada zviedru valdÄ«bas lÄ“muma, bet vÄ“lāk šis ceļa posms savienoja arÄ« Turaidu ar Limbažiem.

„ŠÄdu un lÄ«dzÄ«gu iemeslu dēļ 19.gadsimta aleju nevar vÄ“rtÄ“t vienÄ«gi dendroloÄ£iski un kā dabas objektu,” norāda VienotÄ«bas pārstāvis, aicinot izvÄ“rtÄ“t iespÄ“ju veikt šÄ«s alejas kultÅ«rvÄ“sturiskās vÄ“rtÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu no arhitektoniskā viedokļa un kompleksi risināt vÄ“sturisko aleju kā seno alodiālu, Ä«pašumu telpiskās struktÅ«ras pieminekļu saglabāšanu.

Deputāts arÄ« uzskata, ka pašreizÄ“jais tiesiskai regulÄ“jums par alejā ir nepietiekams, jo viņš pārliecinājies, ka vienÄ«gā par kultÅ«rvÄ“stures mantojumu atzÄ«tā aleja atrodas Ventspils novada PopÄ“.

PašvaldÄ«ba vÄ“l nav izlÄ“musi, kā reaģēt uz šo Saeimas deputāta iesniegumu, jo tas pienācis jau pÄ“c izsludinātās sabiedriskās apspriešanas beigām.