Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 15. jÅ«nijā Saeima trešajā (galÄ«gajā) lasÄ«jumā pieņēma grozÄ«jumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri, citastarp, paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 38. punktu šÄdā redakcijā: "Å…emot vÄ“rā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.⁴ panta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas visiem slÄ“gtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slÄ“gto cietumu infrastruktÅ«rā, lÄ«dz 2025. gada 1. jÅ«lijam spriedumā minÄ“tā tiesÄ«bu apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtÄ«bā;

2) lÄ«dz 2022. gada 1. janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slÄ“gtā cietuma vidÄ“jā pakāpÄ“, nosacÄ«tu pirmstermiņa atbrÄ«vošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzÄ«bas noteikšanu, var lÅ«gt, ja viņš atbilst šÄ kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritÄ“rijiem. 2022. gada 1. janvārÄ« tiek likvidÄ“ta slÄ“gtā cietuma vidÄ“jā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novÄ“rstu atšÄ·irÄ«bas soda izpildÄ“ starp notiesātajiem vÄ«riešiem un sievietÄ“m attiecÄ«bā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpÄ“, no kuras ir iespÄ“jama nosacÄ«ta pirmstermiņa atbrÄ«vošana;

3) no 2022. gada 1. janvāra slÄ“gtā cietuma augstākajā pakāpÄ“ esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” Likums stājas spÄ“kā nākamajā dienā pÄ“c tā izsludināšanas."

(https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/56CB9A76FF88E221C22586FB0039A363?OpenDocument).

TomÄ“r jāatgādina, ka Satversmes tiesa spriedumā noteica konkrÄ“tu datumu spriedumā konstatÄ“to pamattiesÄ«bu aizskārumu novÄ“ršanai – lÄ«dz 2021. gada 1. maijam. Neapšaubāmi ir tas, ka Saeima bÅ«tÄ«bā ir atbalstÄ«jusi Jāņa Bordāna vadÄ«tās Tieslietu ministrijas ieceri nepildÄ«t Satversmes tiesas spriedumu vÄ“l vairākus gadus (kaut arÄ« ministrija, protams, apgalvo, ka tā dara visu, lai spriedums tiktu pildÄ«ts).

Neskatoties uz Satversmes tiesas jau konstatÄ“to valdÄ«bas pasivitāti desmitu gadu garumā saistÄ«bā ar spriedumā konstatÄ“to pamattiesÄ«bu aizskārumu novÄ“ršanu, konstatÄ“tie aizskārumi turpināsies vÄ“l vairākus gadus. Tātad valsts bÅ«s spiesta atlÄ«dzināt šos aizskārumus vÄ“l ne vienu vien reizi. 

Uz minÄ“to vairākkārt ir norādÄ«jis TiesÄ«bsargs vÄ“stulÄ“s Saeimai, Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai: "Latvijas Republika ir tiesiska un demokrātiska valsts, kurā konstitucionālo kontroli veic Satversmes tiesa un tās spriedumi ir obligāti izpildāmi. Risinājums veikt grozÄ«jumus normatÄ«vajā regulÄ“jumā, ar mÄ“rÄ·i atlikt Satversmes tiesas sprieduma izpildi uz vairākiem gadiem, tādÄ“jādi turpinot tajā konstatÄ“tos cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus, turklāt pamatojoties uz neatbilstošu ieslodzÄ«juma vietu infrastruktÅ«ru, nav pieļaujama un nav atbalstāma."

(http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F3BCB3D108E33252C22586CC003DE36E?OpenDocument)

Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja šajā sakarā intervijā norādÄ«jusi: sāpÄ«gs jautājums ir arÄ« spriedums par Sodu izpildes kodeksu, kur bija noteikts, ka tikai vÄ«rieši izcieš sodu slÄ“gta tipa cietumos. „ST bija noteikusi termiņu sprieduma izpildei, taču termiņš ir pagājis, bet norma lÄ«dz ar termiņa iztecÄ“šanu skaitās spÄ“kā neesoša. “Tad ir jājautā, cik tas ir legāli,” pauda ST priekšsÄ“dÄ“tāja."

(https://skaties.lv/zinas/st-priekssedetaja-ejot-pa-saeimas-gaiteniem-novadu-reforma-parcieta-lielas-parmainas/) 

Eiropas SavienÄ«bas Tiesas bijušais tiesnesis Egils Levits ir atzÄ«mÄ“jis, ka apstākļu, kādos varÄ“tu nepildÄ«t Satversmes tiesas spriedumu, nav.

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

AttiecÄ«bā uz iespÄ“jamÄ«bu nepildÄ«t Satversmes tiesas spriedumu bijusÄ« Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievÄ“ro ikvienam, tos nedrÄ«kst nepildÄ«t. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drÄ«kst vienÄ«gi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatÄ«ta lÄ«dzÄ«ga lieta un ja ir mainÄ«jušies lietas apstākļi.”

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

VÄ“l jo vairāk Satversmes tiesas spriedumu nepildÄ«šana izraisÄ«tu konstitucionālo krÄ«zi. Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildÄ«t Satversmes tiesas spriedumus (domājams, visus), jo pretÄ“jā gadÄ«jumā parlamenta rÄ«cÄ«ba radÄ«s konstitucionālo krÄ«zi, uzsvÄ“ra valsts prezidents Egils Levits.

(https://www.tvnet.lv/7261681/prezidents-saeimas-pienakums-ir-pildit-st-spriedumu-preteja-gadijuma-gaidama-konstitucionala-krize) 

Valsts pirmā persona arÄ« atgādināja, ka Satversme tai ir uzticÄ“jusi Satversmes sarga lomu un liedz izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ prezidenta ieskatā ir jāmeklÄ“ risinājumi, lai šÄdu konstitucionālu krÄ«zi neradÄ«tu.

Sakarā ar pausto rodas jautājums: vai prezidentam ir jāatbild par saviem vārdiem? Kā vÄ«rietim, juristam, Satversmes sargam... Jo augstākminÄ“tie grozÄ«jumi ir acÄ«mredzami pretÄ“ji Satversmes tiesas paustajam un attiecÄ«gi pretÄ“ji pašai Satversmei, tātad antikonstitucionāli. Turklāt tie neatbilst likuma kvalitātes prasÄ«bām, jo nav skaidri un noteikti, bet gan brÄ«vi un plaši interpretÄ“jami.

LÄ«dz ar ko šÄdi grozÄ«jumi, tos izsludinot, radÄ«tu piesaukto konstitucionālo krÄ«zi. Bet, vai valsts galvenais Satversmes sargs arÄ« šajā gadjumā metÄ«sies nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma neizpildi vÄ“l vairākus gadus, nav skaidrs. JāatzÄ«st, ka Varakļānu gadÄ«jumā prezidenta kungs izrādÄ«ja respektÄ“jamu rÄ«cÄ«bu un reakciju, bet, vai tā notiks arÄ« šÄ« sprieduma gadÄ«jumā, rādÄ«s laiks.

NevÄ“los nevienu aizskart, bet salÄ«dzinājumam jānorāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 15.06.2021 Varakļānos dzÄ«voja 1 730 iedzÄ«votāju
(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/).

Savukārt to personu skaits, kuru pamattiesÄ«bas tiek aizskartas ar augstākminÄ“tā ST sprieduma neizpildi, ir vismaz 77 procenti (t.i 1757 notiesātie) no ieslodzÄ«to vÄ«riešu skaita. Bez šaubām ST sprieduma neizpilde skar ne tikai pašus notiesātos vÄ«riešus, bet arÄ« viņu Ä£imenes. LÄ«dz ar ko personu skaits, kuru tiesÄ«bas skar ST sprieduma neizpilde, ir vairāki tÅ«kstoši, kuri, manuprāt, ir tikpat svarÄ«gi un aizsargājami kā Varakļānu iedzÄ«votāji.

Tādēļ aicinu valsts prezidentu neizsludināt "GrozÄ«jumu Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr. 855/Lp13) 6. un 7. priekšlikumu - Papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu šÄdā redakcijā: "38. Å…emot vÄ“rā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra spriedumā lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4panta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas visiem slÄ“gtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slÄ“gto cietumu infrastruktÅ«rā, lÄ«dz 2025.gada 1.jÅ«lijam spriedumā minÄ“tā tiesÄ«bu apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtÄ«bā;

2) lÄ«dz 2022.gada 1.janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slÄ“gtā cietuma vidÄ“jā pakāpÄ“, nosacÄ«tu pirmstermiņa atbrÄ«vošanu no soda izciešanas, tajā skaitā ar elektroniskās uzraudzÄ«bas noteikšanu, var lÅ«gt, ja viņš atbilst šÄ kodeksa 50.3panta ceturtajā daļā minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritÄ“rijiem. 2022.gada 1.janvārÄ« tiek likvidÄ“ta slÄ“gtā cietuma vidÄ“jā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novÄ“rstu atšÄ·irÄ«bas soda izpildÄ“ starp notiesātajiem vÄ«riešiem un sievietÄ“m attiecÄ«bā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpÄ“, no kuras ir iespÄ“jama nosacÄ«ta pirmstermiņa) no 2022.gada 1.janvāra slÄ“gtā cietuma augstākajā pakāpÄ“ esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” 

Papildināt likumprojektu ar likuma spÄ“kā stāšanās noteikumu šÄdā redakcijā:  “Likums stājas spÄ“kā nākamajā dienā pÄ“c tā izsludināšanas.” TādÄ“jādi nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma nepildÄ«šanu un novÄ“rst jau iestājušos konstitucionālo krÄ«zi, jo, kā jau iepriekš norādÄ«ju, tad Saeima ir atbalstÄ«jusi šos grozÄ«jumus trešajā galÄ«gajā lasÄ«jumā.