Iesaki rakstu:

Gada nogalÄ“ pieņemti jau kārtÄ“jie normatÄ«vo aktu grozÄ«jumi, kuru pamatā ir valsts iestāžu nevÄ“lÄ“šanās sniegt sabiedrÄ«bai informāciju par šo iestāžu un ierÄ“dņu darbÄ«bu, funkcijām un apmaksu, šoreiz – saistÄ«bā ar ārlietu resora darbÄ«bu. Šie grozÄ«jumi pieņemti pÄ“c tam, kad oficiāls Lato Lapsas informācijas pieprasÄ«jums Ä€rlietu ministrijas vadÄ«bai „atklāja” – saskaņā ar likumu tā šÄdus datus lÄ«dz šim nedrÄ«kstÄ“ja slÄ“pt.

Kā ziņo informācijas aÄ£entÅ«ras, Saeima 22. decembrÄ« galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņēma likuma grozÄ«jumus, nosakot, ka Ä€rlietu ministrija bÅ«s tiesÄ«ga nepublicÄ“t vai neizsniegt privātpersonām atsevišÄ·as ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru.

Saeima atļāva Ä€rlietu ministrijai šÄdi rÄ«koties, „pamatojoties uz kompetentas valsts drošÄ«bas iestādes atzinumu”. Ja šÄds atzinums tiks saņemts, ministrija turpmāk drÄ«kstÄ“s nepublicÄ“t vai neizsniegt privātpersonām atsevišÄ·as ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru.

Ä€rlietu ministrija arÄ« bÅ«s tiesÄ«ga neizpaust ziņas par amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandÄ“jumiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu, ja to izpaušana var radÄ«t riskus Latvijas valsts interesÄ“m, tostarp ārpolitiskajām interesÄ“m un ministrijas darbÄ«bai, kā arÄ« personu profesionālajam darbam, to drošÄ«bas interesÄ“m un privātajām tiesÄ«bām.

Šos likuma grozÄ«jumus Ä€rlietu ministrija sāka „bÄ«dÄ«t” pÄ“c tam, kad tās vadÄ«bai kļuva skaidrs, ka pastāvošo normatÄ«vo aktu ietvaros tai nebÅ«s iespÄ“jams turpināt slÄ“pt no sabiedrÄ«bas ārlietu resorā strādājošo kvalifikāciju un reālo darba apjomu.

Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.

Sakarā ar šÄ«m aizdomām Lato Lapsa jau 2015. gada decembra beigās no Ä€rlietu ministrijas pieprasÄ«ja informāciju par visiem Ä€rlietu ministrijas Pirmā divpusÄ“jo attiecÄ«bu departamenta un Otrā divpusÄ“jo attiecÄ«bu departamenta darbiniekiem, tostarp par amata nosaukumiem, funkciju aprakstam un iegÅ«to izglÄ«tÄ«bu.

Taču ministrija šo informāciju atteicās sniegt, turklāt attiecÄ«ga normatÄ«vo aktu pamatojuma vietā vienkārši paziņojot, ka "datu atlasÄ«šana" "neesot vÄ“lama". PÄ“c tam Lato Lapsa vÄ“rsās ar pieteikumu administratÄ«vajā tiesā.

Savukārt Ä€rlietu ministrija, prognozÄ“jot tiesāšanās iznākumu, nolÄ“ma, ka perspektÄ«vāk bÅ«s mainÄ«t normatÄ«vos aktus. KamÄ“r lieta Augstākās tiesas administratÄ«vo lietu departamentā vÄ“l nav izskatÄ«ta, tikmÄ“r likuma grozÄ«jumus jau ir izdevies „izbÄ«dÄ«t”.

IepriekšÄ“jā reize, kad „par godu” Lato Lapsam tika pieņemti normatÄ«vo aktu grozÄ«jumi, datÄ“jama ar 2015. gada maiju. Tad, nespÄ“jot likumÄ«gā veidā tikt vaļā no Lato Lapsas intereses par DrošÄ«bas policijas darbu, šÄ« iestāde iniciÄ“ja grozÄ«jumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jÅ«nija noteikumos Nr.508 ,,Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

DrošÄ«bas policija ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes PÄ“tersones-Godmanes gādÄ«bu uz apstiprināšanu valdÄ«bas sÄ“dÄ“ tad virzÄ«ja šo noteikumu grozÄ«jumus, kas paredzÄ“tu ap DrošÄ«bas policijas Ä“ku RÄ«gā, Krišjāņa Barona ielā 99a noteikt 25 metrus platu aizsargjoslu.

Šie grozÄ«jumi Ministru kabineta sÄ“dÄ“ tika iesniegti nepilnu mÄ“nesi pÄ“c tam, kad Lato Lapsa pirmoreiz sāka veikt filmÄ“šanu Ä’rgļu ielā netālu no DrošÄ«bas policijas Ä“kas. DrošÄ«bas policijas darbinieki ar tās priekšnieka Normunda Mežvieta ziņu vairākkārt mÄ“Ä£ināja šo filmÄ“šanu kavÄ“t, paziņojot, ka tā esot aizliegta, taču ne reizi nespÄ“ja minÄ“t kādu normatÄ«vo aktu, kas aizliegtu šÄdu filmÄ“šanu sabiedriskā vietā.