Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar koalÄ«cijas pastiprinātu spiedienu šonedēļ plānots atsākt virzÄ«ties uz Ostu likuma pieņemšanu galÄ«gajā lasÄ«jumā pÄ“c tam, kad tā ieviešanas gaitā valsts kontrolÄ“tajās brÄ«vostās jau divus gadus turpinās katastrofa. Savukārt jaunais likums var iznÄ«cināt to tranzÄ«tkravu atlikuma mazumiņu, kas ostās vÄ“l palicis.

To, ka tieši kaitnieciskās “ostu pārvaldÄ«bas reformas” ir ostu un dzelzceļa pārvadājumu katastrofālā krituma iemesls, parāda bezkaislÄ«gi ekonomikas dati par šo gadu. PÄ“c tam, kad Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deri Jānis Bordāns un Juris Jurašs 2019. gada decembrÄ« devās uz Vašingtonu izlÅ«gties Trampa administrāciju uzlikt sankcijas Ventspils brÄ«vostas pārvaldei — Latvijas pašas publiskajai iestādei, bija skaidrs, ka tiks pazaudÄ“tas kravas. Taču kritums tranzÄ«tkravu apjomā turpinās arÄ« šobrÄ«d, divus gadus vÄ“lāk, un iemesls tam ir pašvaldÄ«bu pārstāvniecÄ«bas izslÄ“gšana no brÄ«vostām. Vismaz tā parāda ekonomikas dati.

PÄ“c JKP pārstāvju iniciatÄ«vas uzliktajām ASV sankcijām stājoties spÄ“kā, kravas sāka pazust ne tikai no Ventspils ostas, bet arÄ« no RÄ«gas, pret ko nekādi pasākumi nav tikuši veikti ne pašu mājās, ne ārzemÄ“s. Kā rāda oficiālā Satiksmes ministrijas informācija, aizvadÄ«tajā desmitgadÄ“ katra gada periodā no janvārim lÄ«dz oktobrim (salÄ«dzinājumiem ņemts šÄds periods, jo šis gads vÄ“l nav beidzies) ostas pārkrāva vidÄ“ji 50 lÄ«dz 60 miljonus tonnu. 2020. gadā parādÄ«jās katastrofāls kritums — lÄ«dz 37 miljoniem tonnu, bet šajā gadā kritums bijis vÄ“l par 9,3 procentiem (jeb 2 miljoniem tonnu) uz leju.

Kritums par 9,3% pret pÄ“rno gadu — neizklausās Ä«paši traÄ£iski, taču jāņem vÄ“rā, ka tas ir kritums pret 2020. gadu, kurš jau tā bija katastrofāls. Faktiski kravu kritums pret 2012. vai 2014. gadu tuvojas pusei no toreizÄ“jā apjoma.

Valsts amatpersonu veikto darbÄ«bu rezultātā Ventspils ostas kravu apjoms divu gadu laikā nokrities uz pusi, arÄ« RÄ«gas ostā tas turpinās — šogad kritums ir aptuveni 12% pret pagājušo gadu, kurā savukārt RÄ«gas osta jau paspÄ“ja zaudÄ“t aptuveni ceturtdaļu no iepriekšÄ“jām kravām.

Nekas tik ļoti neparāda tranzÄ«ta sagraušanu kā dzelzceļa kravu apjoms — šis ir rādÄ«tājs, kas iekļauj gan VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārvadāto apjomu, gan nedaudzo privāto dzelzceļa uzņēmumu kravas. Lai skaidrÄ«bas labad pieturÄ“tos pie iepriekš aplÅ«kotā 10 mÄ“nešu perioda (janvāris — oktobris), jāpiezÄ«mÄ“: normāli pa dzelzceļu Latvijā tiek pārvadāti ap 35 lÄ«dz 45 miljoniem tonnu kravu ik gadus šajā periodā, bet kopš valsts iejaukšanās Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu darbā kritums ir nenoslÄ“pjams.

2020. gada pirmajos 10 mÄ“nešos dzelzceļa kravu kopÄ“jais apjoms nokritās lÄ«dz 19,5 miljoniem tonnu, bet šÄ« gada 10 mÄ“nešos – lÄ«dz 17,5 miljoniem tonnu. “Latvijas Dzelzceļš” patlaban pabeidz kārtÄ“jo 700 darbinieku atlaišanu — pie tiem tÅ«kstošiem, kas tika atlaisti jau pagājušogad. Autokravu pārvadātājs SIA “Kreiss” apsteidzis LDz vÄ“rtÄ«gāko transportnozares uzņēmumu topā, kamÄ“r LDz noturÄ“šanai virs Å«dens tiek tÄ“rÄ“ti valsts budžeta desmitmiljoni.

Jo Ä«paši katastrofa izpaužas dzelzceļa tranzÄ«tkravu apjomos: 2020. gada laikā tika pazaudÄ“ti ap 42% no dzelzceļa tranzÄ«ta, bet šogad — vÄ“l aptuveni 22%. Bet dzelzceļa pārvadājumi ir tikai serviss, kam nav, ko transportÄ“t, ja caur ostām netiek vestas kravas — primārā ir ostu darbÄ«ba, kas nosaka, vai arÄ« pārÄ“jiem loÄ£istikas servisiem bÅ«s darbs. VietÄ“jo iekšzemes dzelzceļa kravu apjoma pieaugums nespÄ“j kompensÄ“t kopÄ“jo kritumu.

Kurā brÄ«dÄ« šÄ« katastrofa ostās sākās? Var konstatÄ“t konkrÄ“tu brÄ«di un notikumu, ar ko sākās kritiens bezdibenÄ«. Tās nav Trampa administrācijas uzliktās sankcijas Latvijai — kā nekā tās uzlika Ventspils ostai, nevis RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldei, taču briesmÄ«gs kritums ir arÄ« RÄ«gas ostā. Katastrofa iestājās brÄ«dÄ«, kad no Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu pārvaldÄ“m izslÄ“dza tās pašvaldÄ«bas, kuru teritorijās ostas atrodas.

Deviņdesmito gadu sākumā Ventspils ieviesa ostas pārvaldÄ«bā modernākos un labākos principus, kādus vien varÄ“ja atrast. Vispirms noskaidrojuši, kura ir lielākā osta Eiropā (izrādÄ«jās, ka Roterdama), ventspilnieki nokopÄ“ja turienes ostas menedžmenta risinājumu. BrÄ«vostas pārvaldes izveide un uzbÅ«ve kā publiskai struktÅ«rai, kur puse no valdes locekļiem pārstāv vietÄ“jo iedzÄ«votāju ievÄ“lÄ“to pašvaldÄ«bu, bet otra puse — ar ostu darbÄ«bu un vides aizsardzÄ«bu saistÄ«tās ministrijas, ļāva atjaunot lÄ«dz ar PSRS sabrukušo kravu plÅ«smu, radot labi apmaksātas darbavietas privātajā sektorā, likvidÄ“jot visas no padomju režīma mantotās ekoloÄ£iskās katastrofas un maksājot vienlaikus miljonus pašvaldÄ«bas budžetā.

Modelis bija tik veiksmÄ«gs, ka to ieviesa arÄ« deviņdesmitajos stagnÄ“jošajā RÄ«gas brÄ«vostā, kur arÄ« rādÄ«tāji aizgāja uz augšu, savukārt Liepājā brÄ«vosta tika noformÄ“ta kā Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kurā trešdaļa balsstiesÄ«bu ir pašvaldÄ«bai, trešdaļa — valstij un vÄ“l trešdaļa — LSEZ strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem.

2019. gada izskaņā steidzamÄ«bas kārtā tika izmainÄ«ts likums, no Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu pārvaldÄ“m izslÄ“dzot pašvaldÄ«bas. NekavÄ“joties kravu plÅ«smas teju vai apstājās un pÄ“c tam atsāka kustÄ“ties visai negribÄ«gi. Apjomi arvien turpina svārstÄ«ties pa mÄ“nešiem, taču kopÄ“jā tendence pa ceturkšÅ†iem ir lejupejoša arÄ« tagad, pÄ“c diviem gadiem: lai kā valsts vienpersoniskā kontrolÄ“ nonākušÄs Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostas mocÄ«tos, tām neizdodas pat apstādināt kritumu, kur nu vÄ“l atgriezties pie izaugsmes.

Taču ir trešÄ osta, kurā krituma vietā ir pieaugums: mÅ«su apskatÄ«tajā piemÄ“rā ar kravu apjomiem gada pirmajos desmit mÄ“nešos Liepājas osta kravu kopÄ“jo tonnāžu palielinājusi no 5,3 miljoniem tonnu uz 5,8 miljoniem. Oktobra mÄ“nesÄ« Liepāja pirmo reizi vÄ“sturÄ“ apdzina Ventspili, mÄ“neša ietvaros pārkraujot vairāk nekā Ventspils.

Ar ko Liepāja atšÄ·iras no abām pārÄ“jām lielajām ostām? Ar to, ka tur netika izpostÄ«ts LSEZ pārvaldÄ«bas modelis, un lÄ«dz ar to tur nav pazudusi sistemātiskā izaugsme. Liepājas osta gadsimtu gaitā vienmÄ“r bija primāri militārā osta, kam tikai pÄ“dÄ“jos 25 gados galvenā ir komerciālā funkcija. Liepājā tā attÄ«stÄ«ta faktiski no nulles, un tagad pašvaldÄ«bas rÅ«pÄ«gais darbs rāda rezultātus.

Bet tur, kur pašreizÄ“jā valdÄ«bas koalÄ«cija no ostas padzina pašvaldÄ«bu un sagrāva lÄ«dzšinÄ“jos panākumus, katastrofa nemazinās. Var prognozÄ“t — ja sagrautu LSEZ darba modeli un kontroli pār Liepājas ostu atdotu rÄ«dziniekiem, rezultāts bÅ«tu lÄ«dzÄ«gs kā VentspilÄ«.

To, ka “ostu pārvaldÄ«bas modeļa maiņa” ir katastrofas cÄ“lonis, apliecina arÄ« dati par mazajām ostiņām — tās arvien vada pašvaldÄ«bas un valsts pārstāvji kopÄ«gi. ŠÄ« gada pirmajos desmit mÄ“nešos kravu pieaugums bijis gan Skultes un SalacgrÄ«vas, gan MÄ“rsraga un Rojas ostās. Kravas nav bijušas tikai Pāvilostā, taču Pāvilosta tāpat ir galvenokārt zvejas un atpÅ«tas izbraucienu ostiņa, kurā nekad nav bijuši kravu termināli, pat maziņi ne.

Patlaban Saeimas dienaskārtÄ«bā ir Ventspils un RÄ«gas ostu pārveide par komerciālām kapitālsabiedrÄ«bām — nākamais solis ar mÄ“rÄ·i sagraut lÄ«dz galam to, kas vÄ“l palicis.

Redzot savas lÄ«dzšinÄ“jās darbÄ«bas rezultātus, satiksmes ministrs Tālis Linkaits spÄ“ris izmisuma soli — piedāvājis Ventspils domei iesaistÄ«ties ostas kapitālsabiedrÄ«bā kā 30% lÄ«dzÄ«pašniecei. Pat bijis aizbraucis uz Ventspili, kur mÄ“Ä£inājis pierunāt vietÄ“jo sabiedrÄ«bu un domes deputātus. Patlaban netiek ziņots, ka ministam tas bÅ«tu izdevies — taču vismaz ir progress kopš 2020. gada vidus, kad tas pats ministrs ieradās VentspilÄ« uz slepenu semināru, kurā tika spriests, kā brÄ«vostu iznÄ«cināšanu intensificÄ“t.

Ko ventspilnieki darÄ«s, ja ostā sāks saimniekot AS “Ventas Osta” kā komerctiesÄ«bu subjekts, jau ir prognozÄ“jams: pašvaldÄ«ba pieprasÄ«s tai ievÄ“rot tos pašus normatÄ«vus, ko jāievÄ“ro jebkuram komersantam. Pirmkārt, tas attieksies uz piesārņojošÄs darbÄ«bas atļauju izņemšanu, un beidzot pašvaldÄ«bai bÅ«s iespÄ“ja ostu, ja tā kļūs par komercfirmu, piespiest likvidÄ“t smakas un putekļus — lÄ«dz šim pašvaldÄ«bai nebija iespÄ“jams iesÅ«dzÄ“t tiesā otru valsts iestādi, jo viena un tā paša Ä·ermeņa kreisā roka nevar tiesā iesÅ«dzÄ“t labo.

Bet tagad, ja “Ventas Osta” kā komerciāla akciju sabiedrÄ«ba sāks nepildÄ«t vides normatÄ«vus, tad beidzot gan Ventspils domei, gan jebkuram iedzÄ«votājam bÅ«s tiesÄ«bas vÄ“rsties visās iespÄ“jamajās iestādÄ“s pÄ“c kārtas, lai sodÄ«tu “Ventas Ostu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0