Saeima šonedēļ aktivizē darbu pie Latvijas ostu sagraušanas
Imants Liepiņš · 14.12.2021. · Komentāri (0)Ar koalÄ«cijas pastiprinÄtu spiedienu šonedēļ plÄnots atsÄkt virzÄ«ties uz Ostu likuma pieņemšanu galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ pÄ“c tam, kad tÄ ieviešanas gaitÄ valsts kontrolÄ“tajÄs brÄ«vostÄs jau divus gadus turpinÄs katastrofa. SavukÄrt jaunais likums var iznÄ«cinÄt to tranzÄ«tkravu atlikuma mazumiņu, kas ostÄs vÄ“l palicis.
To, ka tieši kaitnieciskÄs “ostu pÄrvaldÄ«bas reformas” ir ostu un dzelzceļa pÄrvadÄjumu katastrofÄlÄ krituma iemesls, parÄda bezkaislÄ«gi ekonomikas dati par šo gadu. PÄ“c tam, kad JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas lÄ«deri JÄnis BordÄns un Juris Jurašs 2019. gada decembrÄ« devÄs uz Vašingtonu izlÅ«gties Trampa administrÄciju uzlikt sankcijas Ventspils brÄ«vostas pÄrvaldei — Latvijas pašas publiskajai iestÄdei, bija skaidrs, ka tiks pazaudÄ“tas kravas. TaÄu kritums tranzÄ«tkravu apjomÄ turpinÄs arÄ« šobrÄ«d, divus gadus vÄ“lÄk, un iemesls tam ir pašvaldÄ«bu pÄrstÄvniecÄ«bas izslÄ“gšana no brÄ«vostÄm. Vismaz tÄ parÄda ekonomikas dati.
PÄ“c JKP pÄrstÄvju iniciatÄ«vas uzliktajÄm ASV sankcijÄm stÄjoties spÄ“kÄ, kravas sÄka pazust ne tikai no Ventspils ostas, bet arÄ« no RÄ«gas, pret ko nekÄdi pasÄkumi nav tikuši veikti ne pašu mÄjÄs, ne ÄrzemÄ“s. KÄ rÄda oficiÄlÄ Satiksmes ministrijas informÄcija, aizvadÄ«tajÄ desmitgadÄ“ katra gada periodÄ no janvÄrim lÄ«dz oktobrim (salÄ«dzinÄjumiem ņemts šÄds periods, jo šis gads vÄ“l nav beidzies) ostas pÄrkrÄva vidÄ“ji 50 lÄ«dz 60 miljonus tonnu. 2020. gadÄ parÄdÄ«jÄs katastrofÄls kritums — lÄ«dz 37 miljoniem tonnu, bet šajÄ gadÄ kritums bijis vÄ“l par 9,3 procentiem (jeb 2 miljoniem tonnu) uz leju.
Kritums par 9,3% pret pÄ“rno gadu — neizklausÄs Ä«paši traÄ£iski, taÄu jÄņem vÄ“rÄ, ka tas ir kritums pret 2020. gadu, kurš jau tÄ bija katastrofÄls. Faktiski kravu kritums pret 2012. vai 2014. gadu tuvojas pusei no toreizÄ“jÄ apjoma.
Valsts amatpersonu veikto darbÄ«bu rezultÄtÄ Ventspils ostas kravu apjoms divu gadu laikÄ nokrities uz pusi, arÄ« RÄ«gas ostÄ tas turpinÄs — šogad kritums ir aptuveni 12% pret pagÄjušo gadu, kurÄ savukÄrt RÄ«gas osta jau paspÄ“ja zaudÄ“t aptuveni ceturtdaļu no iepriekšÄ“jÄm kravÄm.
Nekas tik ļoti neparÄda tranzÄ«ta sagraušanu kÄ dzelzceļa kravu apjoms — šis ir rÄdÄ«tÄjs, kas iekļauj gan VAS “Latvijas Dzelzceļš” pÄrvadÄto apjomu, gan nedaudzo privÄto dzelzceļa uzņēmumu kravas. Lai skaidrÄ«bas labad pieturÄ“tos pie iepriekš aplÅ«kotÄ 10 mÄ“nešu perioda (janvÄris — oktobris), jÄpiezÄ«mÄ“: normÄli pa dzelzceļu LatvijÄ tiek pÄrvadÄti ap 35 lÄ«dz 45 miljoniem tonnu kravu ik gadus šajÄ periodÄ, bet kopš valsts iejaukšanÄs Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu darbÄ kritums ir nenoslÄ“pjams.
2020. gada pirmajos 10 mÄ“nešos dzelzceļa kravu kopÄ“jais apjoms nokritÄs lÄ«dz 19,5 miljoniem tonnu, bet šÄ« gada 10 mÄ“nešos – lÄ«dz 17,5 miljoniem tonnu. “Latvijas Dzelzceļš” patlaban pabeidz kÄrtÄ“jo 700 darbinieku atlaišanu — pie tiem tÅ«kstošiem, kas tika atlaisti jau pagÄjušogad. Autokravu pÄrvadÄtÄjs SIA “Kreiss” apsteidzis LDz vÄ“rtÄ«gÄko transportnozares uzņēmumu topÄ, kamÄ“r LDz noturÄ“šanai virs Å«dens tiek tÄ“rÄ“ti valsts budžeta desmitmiljoni.
Jo Ä«paši katastrofa izpaužas dzelzceļa tranzÄ«tkravu apjomos: 2020. gada laikÄ tika pazaudÄ“ti ap 42% no dzelzceļa tranzÄ«ta, bet šogad — vÄ“l aptuveni 22%. Bet dzelzceļa pÄrvadÄjumi ir tikai serviss, kam nav, ko transportÄ“t, ja caur ostÄm netiek vestas kravas — primÄrÄ ir ostu darbÄ«ba, kas nosaka, vai arÄ« pÄrÄ“jiem loÄ£istikas servisiem bÅ«s darbs. VietÄ“jo iekšzemes dzelzceļa kravu apjoma pieaugums nespÄ“j kompensÄ“t kopÄ“jo kritumu.
KurÄ brÄ«dÄ« šÄ« katastrofa ostÄs sÄkÄs? Var konstatÄ“t konkrÄ“tu brÄ«di un notikumu, ar ko sÄkÄs kritiens bezdibenÄ«. TÄs nav Trampa administrÄcijas uzliktÄs sankcijas Latvijai — kÄ nekÄ tÄs uzlika Ventspils ostai, nevis RÄ«gas brÄ«vostas pÄrvaldei, taÄu briesmÄ«gs kritums ir arÄ« RÄ«gas ostÄ. Katastrofa iestÄjÄs brÄ«dÄ«, kad no Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu pÄrvaldÄ“m izslÄ“dza tÄs pašvaldÄ«bas, kuru teritorijÄs ostas atrodas.
Deviņdesmito gadu sÄkumÄ Ventspils ieviesa ostas pÄrvaldÄ«bÄ modernÄkos un labÄkos principus, kÄdus vien varÄ“ja atrast. Vispirms noskaidrojuši, kura ir lielÄkÄ osta EiropÄ (izrÄdÄ«jÄs, ka Roterdama), ventspilnieki nokopÄ“ja turienes ostas menedžmenta risinÄjumu. BrÄ«vostas pÄrvaldes izveide un uzbÅ«ve kÄ publiskai struktÅ«rai, kur puse no valdes locekļiem pÄrstÄv vietÄ“jo iedzÄ«votÄju ievÄ“lÄ“to pašvaldÄ«bu, bet otra puse — ar ostu darbÄ«bu un vides aizsardzÄ«bu saistÄ«tÄs ministrijas, ļÄva atjaunot lÄ«dz ar PSRS sabrukušo kravu plÅ«smu, radot labi apmaksÄtas darbavietas privÄtajÄ sektorÄ, likvidÄ“jot visas no padomju režīma mantotÄs ekoloÄ£iskÄs katastrofas un maksÄjot vienlaikus miljonus pašvaldÄ«bas budžetÄ.
Modelis bija tik veiksmÄ«gs, ka to ieviesa arÄ« deviņdesmitajos stagnÄ“jošajÄ RÄ«gas brÄ«vostÄ, kur arÄ« rÄdÄ«tÄji aizgÄja uz augšu, savukÄrt LiepÄjÄ brÄ«vosta tika noformÄ“ta kÄ LiepÄjas speciÄlÄ ekonomiskÄ zona, kurÄ trešdaļa balsstiesÄ«bu ir pašvaldÄ«bai, trešdaļa — valstij un vÄ“l trešdaļa — LSEZ strÄdÄjošo uzņēmumu pÄrstÄvjiem.
2019. gada izskaÅ†Ä steidzamÄ«bas kÄrtÄ tika izmainÄ«ts likums, no Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu pÄrvaldÄ“m izslÄ“dzot pašvaldÄ«bas. NekavÄ“joties kravu plÅ«smas teju vai apstÄjÄs un pÄ“c tam atsÄka kustÄ“ties visai negribÄ«gi. Apjomi arvien turpina svÄrstÄ«ties pa mÄ“nešiem, taÄu kopÄ“jÄ tendence pa ceturkšÅ†iem ir lejupejoša arÄ« tagad, pÄ“c diviem gadiem: lai kÄ valsts vienpersoniskÄ kontrolÄ“ nonÄkušÄs Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostas mocÄ«tos, tÄm neizdodas pat apstÄdinÄt kritumu, kur nu vÄ“l atgriezties pie izaugsmes.
TaÄu ir trešÄ osta, kurÄ krituma vietÄ ir pieaugums: mÅ«su apskatÄ«tajÄ piemÄ“rÄ ar kravu apjomiem gada pirmajos desmit mÄ“nešos LiepÄjas osta kravu kopÄ“jo tonnÄžu palielinÄjusi no 5,3 miljoniem tonnu uz 5,8 miljoniem. Oktobra mÄ“nesÄ« LiepÄja pirmo reizi vÄ“sturÄ“ apdzina Ventspili, mÄ“neša ietvaros pÄrkraujot vairÄk nekÄ Ventspils.
Ar ko LiepÄja atšÄ·iras no abÄm pÄrÄ“jÄm lielajÄm ostÄm? Ar to, ka tur netika izpostÄ«ts LSEZ pÄrvaldÄ«bas modelis, un lÄ«dz ar to tur nav pazudusi sistemÄtiskÄ izaugsme. LiepÄjas osta gadsimtu gaitÄ vienmÄ“r bija primÄri militÄrÄ osta, kam tikai pÄ“dÄ“jos 25 gados galvenÄ ir komerciÄlÄ funkcija. LiepÄjÄ tÄ attÄ«stÄ«ta faktiski no nulles, un tagad pašvaldÄ«bas rÅ«pÄ«gais darbs rÄda rezultÄtus.
Bet tur, kur pašreizÄ“jÄ valdÄ«bas koalÄ«cija no ostas padzina pašvaldÄ«bu un sagrÄva lÄ«dzšinÄ“jos panÄkumus, katastrofa nemazinÄs. Var prognozÄ“t — ja sagrautu LSEZ darba modeli un kontroli pÄr LiepÄjas ostu atdotu rÄ«dziniekiem, rezultÄts bÅ«tu lÄ«dzÄ«gs kÄ VentspilÄ«.
To, ka “ostu pÄrvaldÄ«bas modeļa maiņa” ir katastrofas cÄ“lonis, apliecina arÄ« dati par mazajÄm ostiņÄm — tÄs arvien vada pašvaldÄ«bas un valsts pÄrstÄvji kopÄ«gi. ŠÄ« gada pirmajos desmit mÄ“nešos kravu pieaugums bijis gan Skultes un SalacgrÄ«vas, gan MÄ“rsraga un Rojas ostÄs. Kravas nav bijušas tikai PÄvilostÄ, taÄu PÄvilosta tÄpat ir galvenokÄrt zvejas un atpÅ«tas izbraucienu ostiņa, kurÄ nekad nav bijuši kravu terminÄli, pat maziņi ne.
Patlaban Saeimas dienaskÄrtÄ«bÄ ir Ventspils un RÄ«gas ostu pÄrveide par komerciÄlÄm kapitÄlsabiedrÄ«bÄm — nÄkamais solis ar mÄ“rÄ·i sagraut lÄ«dz galam to, kas vÄ“l palicis.
Redzot savas lÄ«dzšinÄ“jÄs darbÄ«bas rezultÄtus, satiksmes ministrs TÄlis Linkaits spÄ“ris izmisuma soli — piedÄvÄjis Ventspils domei iesaistÄ«ties ostas kapitÄlsabiedrÄ«bÄ kÄ 30% lÄ«dzÄ«pašniecei. Pat bijis aizbraucis uz Ventspili, kur mÄ“Ä£inÄjis pierunÄt vietÄ“jo sabiedrÄ«bu un domes deputÄtus. Patlaban netiek ziņots, ka ministam tas bÅ«tu izdevies — taÄu vismaz ir progress kopš 2020. gada vidus, kad tas pats ministrs ieradÄs VentspilÄ« uz slepenu seminÄru, kurÄ tika spriests, kÄ brÄ«vostu iznÄ«cinÄšanu intensificÄ“t.
Ko ventspilnieki darÄ«s, ja ostÄ sÄks saimniekot AS “Ventas Osta” kÄ komerctiesÄ«bu subjekts, jau ir prognozÄ“jams: pašvaldÄ«ba pieprasÄ«s tai ievÄ“rot tos pašus normatÄ«vus, ko jÄievÄ“ro jebkuram komersantam. PirmkÄrt, tas attieksies uz piesÄrņojošÄs darbÄ«bas atļauju izņemšanu, un beidzot pašvaldÄ«bai bÅ«s iespÄ“ja ostu, ja tÄ kļūs par komercfirmu, piespiest likvidÄ“t smakas un putekļus — lÄ«dz šim pašvaldÄ«bai nebija iespÄ“jams iesÅ«dzÄ“t tiesÄ otru valsts iestÄdi, jo viena un tÄ paša Ä·ermeņa kreisÄ roka nevar tiesÄ iesÅ«dzÄ“t labo.
Bet tagad, ja “Ventas Osta” kÄ komerciÄla akciju sabiedrÄ«ba sÄks nepildÄ«t vides normatÄ«vus, tad beidzot gan Ventspils domei, gan jebkuram iedzÄ«votÄjam bÅ«s tiesÄ«bas vÄ“rsties visÄs iespÄ“jamajÄs iestÄdÄ“s pÄ“c kÄrtas, lai sodÄ«tu “Ventas Ostu”.