Iesaki rakstu:

AtsevišÄ·Äs domas pie Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m un pirmstiesas izmeklÄ“šanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 galaziņojuma.

[1] PÄ“c iepazÄ«šanās ar parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojuma projektu, es iesniedzu 71 priekšlikumu tā labošanai un pilnveidošanai, un, lai arÄ« atsevišÄ·i mani priekšlikumi tika ņemti vÄ“rā, lielākā daļa no tiem tika ignorÄ“ti un nav iekļauti galaziņojuma.

Galaziņojumam iesniegtās AtsevišÄ·Äs domas sevÄ« ietver manis piedāvātos, bet komisijas vairākuma (I. Sudrabas, M. Šica, I. Pimenova, A. Mežuļa) noraidÄ«tos priekšlikumus komisijas galaziņojumam, kā arÄ« secinājumus, ko esmu izdarÄ«jis parlamentārās izmeklÄ“šanas gaitā.

[2] Galaziņojuma projekta apspriešanas laikā man ir izdevies panākt, ka arÄ« I. Sudraba, M. Šics, I. Pimenovs, A. Mežulis, kuri parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā lielākoties nepiekrita manis izteiktajiem secinājumiem, atbalstÄ«ja atsevišÄ·us no manis iesniegtajiem priekšlikumiem. Galaziņojumā, piemÄ“ram, ir iekļauti šÄdi secinājumi:

1. Valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai morāli un politiski nosodāmi, bet arÄ« var tikt sodÄ«ti saskaņā ar Krimināllikuma un Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa normām, konstatÄ“jot minÄ“tajos normatÄ«vajos aktos paredzÄ“to nodarÄ«jumu sastāvu (galaziņojuma 3.2.14. punkts);

2. KNAB sadarbÄ«ba, tajā skaitā savstarpÄ“ja informācijas apmaiņa ar citām izmeklÄ“šanas un uzraudzÄ«bas iestādÄ“m (DrošÄ«bas policiju, Satversmes aizsardzÄ«bas biroju, NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu) nav notikusi vai ir notikusi nepietiekamā apmÄ“rā, kas, iespÄ“jams, ir ietekmÄ“jis pierādÄ«jumu bāzi un bijis viens no iemesliem Kriminālprocesa izbeigšanai pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā (galaziņojuma 4.2.9. punkts);

3. IepazÄ«stoties ar Kriminālprocesa materiāliem un OperatÄ«vās lietas materiāliem, Komisijai nav pamata apšaubÄ«t, ka publiskotās RÄ«dzenes sarunas veido daļu no Kriminālprocesa materiāliem un OperatÄ«vās lietas materiāliem (galaziņojuma 5.2.1, punkts).

Daļēji tika akceptÄ“ts arÄ« mans priekšlikums par nepieciešamÄ«bu paredzÄ“t atbildÄ«bu par prettiesisku masu saziņas lÄ«dzekļu ietekmÄ“šanu un apzināti maldinošas un patiesÄ«bai neatbilstošas informācijas paušanu masu saziņas lÄ«dzekļos nolÅ«kā manipulÄ“t ar sabiedrisko viedokli (sk. 7.2.1. galaziņojuma punktu).

[3] Sagatavotais un ar parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas deputātu vairākumu apstiprinātais galaziņojums kopumā ir vÄ“rtÄ“jams kā zemas kvalitātes dokuments, kas nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas tika formulÄ“ti, lemjot par parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas izveidi. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas deputāti (l. Sudraba, M. Šics, A. Mežulis, I. Pimenovs) izvairās no skaidru atbilžu sniegšanas par valsts sagrābšanas pazÄ«mju konstatÄ“šanu to personu darbÄ«bās, par kurām sabiedrÄ«ba uzzināja no publicÄ“tājām RÄ«dzenes sarunām, kā arÄ« izdara ļoti vispārÄ«gus secinājumus par faktoriem, kas traucÄ“ja kriminālprocesa Nr, 16870000911 izmeklÄ“šanu.

[4] PatiesÄ«bai neatbilst komisijas galaziņojuma 4,1,1. punktā iekļautais atzinums. Ar kriminālprocesa Nr. 16870000911 un operatÄ«vās izstrādes lietas materiāliem nav iepazinusies visi parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas deputāti. I, Sudrabai nav bijusi iespÄ“ja iepazÄ«ties ar operatÄ«vās izstrādes lietas materiāliem, savukārt I. Pimenovs 18. septembra sÄ“dÄ“, atbildot A. Judinam, norādÄ«ja: “Mani interesÄ“ vairāk operatÄ«vā iieta nekā krimināllieta, jo es domāju, ka krimināllietu jÅ«s komisijas vārdā papÄ“tÄ«siet vÄ“l labāk par mani. Es pilnÄ«gi jums uzticos. [..] Tas nav mans pienākums - lasÄ«t krimināllietu.

[5] Aizbildinoties ar nevainÄ«guma prezumpcijas principu, parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija nepamatoti izvairÄ«jusies no tādu faktu analÄ«zes, kas norāda uz RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieku centieniem izmantot politisko varu un ietekmi nolÅ«kā gÅ«t labumu sev un pietuvinātām personām. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas darbs nav atzÄ«stams par kriminālprocesuālu darbÄ«bu un kriminālprocesa izbeigšanas fakts nedrÄ«kstÄ“ja bÅ«t par šÄ·Ä“rsli RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieku darbÄ«bu -izvÄ“rtÄ“šanai, lai noskaidrotu, vai viņu rÄ«cÄ«bā ir konstatÄ“jamas valsts sagrābšanas pazÄ«mes.

Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojumā atspoguļotais viedoklis par valsts sagrābāšanas bÅ«tÄ«bu un nevainÄ«guma prezumpcijas nozÄ«mi parlamentārajā izmeklÄ“šanā ir pretrunÄ«gs. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojuma 3.2.2, punktā ir atzÄ«ts, ka 'Valsts sagrābšana" nav juridisks (tostarp - krimināltiesisks) jÄ“dziens. Savukārt galaziņojumā vairākkārt pieminÄ“tais un Kriminālprocesa likuma (KPL) 19. pantā nostiprinātais nevainÄ«guma prezumpcijas princips nepamatoti tika izmantots kā aizbildinājums, lai nenosauktu, kuru personu un kādas konkrÄ“tas darbÄ«bas satur valsts sagrābšanas pazÄ«mes,

[6] Nevaru piekrist parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas ierosinājumam Ä¢enerālprokuratÅ«rai veidot atsevišÄ·u komisiju un veikt resorisko pārbaudi, lai pārbaudÄ«tu kriminālprocesa Nr. 16870000911 uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklÄ“šanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecÄ«go amatpersonu rÄ«cÄ«bu un iespÄ“jamo atbildÄ«bu (sk. galaziņojuma 4,2.7, punktu). Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokurori ir veikuši likumā paredzÄ“to kontroli par KNAB veiktajiem darbiem operatÄ«vās izstrādes laikā, kā arÄ« ir veikuši izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu kriminālprocesā Nr, 16870000911; Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers un citi Ä£enerālprokuratÅ«ras prokurori vairākkārt pauduši viedokļus, tajā skaitā piedaloties parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“dÄ“s, ka prokuratÅ«ra nevainojami pildÄ«jusi savas funkcijas analizÄ“jamajā kriminālprocesā. IevÄ“rojot šos apstākļus, nav pamata uzskatÄ«t, ka resoriskā pārbaude varÄ“tu nodrošināt objektÄ«vu faktu analÄ«zi, tajā skaitā izvÄ“rtÄ“jot pašas prokuratÅ«ras neizdarÄ«bas kriminālprocesā Nr. 16870000911,

[7] Nevaru piekrist parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas atzinumiem par nepieļaujamÄ«bu publiskot krimināllietu materiālus, Par nepamatotu uzskatu galaziņojuma 4.2.8. punktā formulÄ“tos secinājumus, proti, ka "saskaņā ar likumu tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar Kriminālprocesa materiāliem jau ir noteiktam personu lokam - Komisijas deputātiem, personām, kuras veic zinātnisko darbÄ«bu, kā arÄ« tiesu, prokuratÅ«ru un izmeklÄ“šanas iestāžu darbiniekiem (Kriminālprocesa likuma 375, panta otrā cfa/a). ŠÄds personu loka ierobežojums ir attaisnojams, jo krimināllietas materiāli ir specifiski un tos ir jāspÄ“j vÄ“rtÄ“t profesionāli kritiski. Krimināllietu materiālos tiek fiksÄ“ta arÄ« personu privātā dzÄ«ve, kuras nepamatota publiskošana rada cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu. Ar materiālu publicÄ“šanu var tikt nepamatoti kultivÄ“ts viedoklis par personu vainu, Un tas var bÅ«t iemesls attiecÄ«gajām personām izvirzÄ«t prasÄ«bas pret valsti par nevainÄ«guma prezumpcijas principa pārkāpšanu,"

[8] Nenoliedzot nepieciešamÄ«bu aizsargāt personu intereses un nepieļaut cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus, nepiekrÄ«tu viedoklim, ka kriminālprocesu materiālu publiskošana obligāti radÄ«s parlamentārās izmeklÄ“šanas galaziņojuma 4,2.8. punktā minÄ“tos riskus. NormatÄ«vajos aktos ir jāparedz iespÄ“ja publicÄ“t atsevišÄ·us krimināllietu materiālus, ja tas ir svarÄ«gi sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bai, pirms materiālu publicÄ“šanas veicot darbÄ«bas, lai nepieļautu tādas informācijas publiskošanu, kas var radÄ«t personu interešu apdraudÄ“jumu. Ierosinājums paredzÄ“t normatÄ«vajos aktos iespÄ“ju publiskot krimināllietā esošos materiālus nav saprotams kā obligāta darbÄ«ba pÄ“c kriminālprocesa pabeigšanas, kā arÄ« nenozÄ«mÄ“ visu krimināllietas materiālu publiskošanu,

[9] SabiedrÄ«bas interesÄ“m neatbilst informācijas par koruptÄ«vu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu noslepenošana un nepieejamÄ«ba, kas pamatota ar faktu, ka saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 56. pantu ir iestājies kriminālatbildÄ«bas noilgums un persona nevar tikt saukta pie atbildÄ«bas par izdarÄ«to nodarÄ«jumu. Tāpat tiesÄ«baizsardzÄ«bas institÅ«ciju nespÄ“ja konstatÄ“t un pierādÄ«t visas amatnozieguma sastāva pazÄ«mes (piemÄ“ram, nodarÄ«juma subjektÄ«vo pusi) nedrÄ«kst bÅ«t par ŠÄ·Ä“rsli sabiedrÄ«bas informÄ“šanai par personas rÄ«cÄ«bu,

[10] Kategoriski nepiekrÄ«tu parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojuma 4.2.10. punktā paustajam, no kura izriet, ka Valsts kontrole ir pamatoti atteikusi KNAB atbalstu krimināllietas izmeklÄ“šanā un nav veikusi valsts revÄ«ziju uzņēmumā airBaltic, ko KNAB četras reizes divu gadu laikā lÅ«dza veikt I. Sudrabas vadÄ«tajai Valsts kontrolei.

11] NepiekrÄ«tu parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojuma 6,2,3, punktā paustajam, ka saistÄ«bā ar kriminālprocesa materiāliem un iegÅ«to informāciju, nav konstatÄ“ti konkrÄ“ti apdraudÄ“jumi cilvÄ“kiem un videi. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijā jautājums par cilvÄ“ku un vides apdraudÄ“jumu netika skatÄ«ts. Å…emot vÄ“rā krimināllietā esošo informāciju, kā arÄ«faktu, ka valsts sagrābšanas procesā lÄ“mumu pieņemšana notiek, balstoties uz atsevišÄ·u personu mantiskajām interesÄ“m, parlamentārajai izmeklÄ“šanas komisijai bija gan uzdevums, gan arÄ« iemesls pievÄ“rst uzmanÄ«bu jautājumiem, kas saistÄ«ti ar tādu lÄ“mumu pieņemšanu, kas apdraud vai var apdraudÄ“t atsevišÄ·u cilvÄ“ku, sabiedrÄ«bas, kā arÄ« vides intereses, piemÄ“ram, minerālmÄ“slu termināļa izveide Kundziņsalā, Parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija šo uzdevumu nav izpildÄ«jusi un minÄ“tos jautājumus nav analizÄ“jusi.

Lai arÄ« parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā nav veikta atkārtota minerālmÄ“slu termināla izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“šana, krimināllietā esošÄ informācija liek pamatu bažām, ka konkrÄ“tā projekta izstrāde balstÄ«jās uz atsevišÄ·u personu, nevis sabiedrÄ«bas vai vides interesÄ“m.

[12] NepiekrÄ«tu galaziņojuma punktos 7.2.2, un 7.2,3. atzÄ«tajam, ka parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas darba laikā nav konstatÄ“ts, ka bÅ«tu notikusi AS "Diena" patieso Ä«pašnieku vai patieso labuma guvÄ“ju slÄ“pšana ar mÄ“rÄ·i prettiesiski manipulÄ“t ar sabiedrisko domu un arÄ« bÅ«tu notikuši konkrÄ“ti faktiski laikraksta "Diena" redakcionālās neatkarÄ«bas apdraudÄ“jumi, prettiesiska šÄ laikrakstā rakstu satura ietekmÄ“šana vai cita veida manipulācijas ar sabiedrisko viedokli, izmantojot laikrakstu "Diena". Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai ir bijis pamats konstatÄ“t minÄ“tos faktus ne tikai no analizÄ“jamās krimināllietas materiāliem, bet arÄ« no paskaidrojumiem, kurus sniegušas uz komisijas sÄ“dÄ“m uzaicinātās personas (A. Rožukalne, G. Bojārs, N, Ločmele, U. Salmiņš).

[13] Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojumā nav iekļauts atzinums, kas nepārprotami norādÄ«tu, ka komisija ir konstatÄ“jusi, ka valsts sagrābšana ir ne tikai akadÄ“miskajā vidÄ“ izmantojams jÄ“dziens, bet arÄ« reāla parādÄ«ba Latvijā, un RÄ«dzenes sarunās minÄ“tie fakti tieši norāda uz valsts sagrābšanas centieniem.

[14] Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojuma 1.3.3, punktā ir norādÄ«ts, ka parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija savā darbÄ«bā vadās pÄ“c neitralitātes un objektivitātes principa. JāatzÄ«st, ka šis princips komisijas darbā ne vienmÄ“r tika ievÄ“rots. Komisijas vadÄ«tāja I.Sudraba ir persona, kura tika minÄ“ta RÄ«dzenes sarunās kā "kaimiņzemei tÄ«kama premjera amata kandidāte", bet izmeklÄ“šanas gaitā atklājās 1. Sudrabas vadÄ«tās Valsts kontroles vairākkārtÄ“ja atteikšanās sniegt atbalstu KNAB ar RÄ«dzenes sarunām saistÄ«to lietu izmeklÄ“šanā. Bažas radÄ«ja arÄ« publiski zināmā I. Sudrabas saikne ar A. Šleseru. Saikne ar A. Šleseru ir arÄ« deputātam A, Mežulim, kurš ir bijis A. Šlesera vadÄ«tas partijas LPP/LC biedrs. Ir zināms, ka deputāta M. Šica balsojumu komisijā ietekmÄ“ja ne tikai viņa paša pārliecÄ«ba, bet arÄ« nepieciešamÄ«ba ievÄ“rot Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas frakcijas vadÄ«tājas N. Kleinbergas norādÄ«jumus, kas raisÄ«ja šaubas par vārdos nenosauktiem LRA ietekmes avotiem, I. Pimenovs, pārstāvot partiju Saskaņa, vairākkārt ir vilcis paralÄ“les starp RÄ«dzenes sarunām un KoalÄ«cijas padomes sÄ“dÄ“m, kas acÄ«mredzami tika darÄ«ts, lai attaisnotu viņa frakcijas vadÄ«tāja J. Urbanoviča RÄ«dzenes viesnÄ«cas apmeklÄ“šanu un lÄ«dzdalÄ«bu sarunās ar A. Šleseru un A. Lembergu.

Atbilstoši Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likuma 8. panta pirmajai daļai, pÄ“c parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas motivÄ“ta ierosinājuma Ä£enerālprokurors nekavÄ“joties norÄ«ko vienu vai vairākus prokurorus piedalÄ«ties parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas darbā. Ä¢enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers dalÄ«bai parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā norÄ«koja Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokuroru M. Leju, kurš bija arÄ« kriminālprocesa Nr. 16870000911 izmeklÄ“šanu uzraugošais prokurors un kurš 2015. gada 10. septembrÄ« pieņēma lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr. 16870000911 izbeigšanu daļā (https://www.knab.gov.lv/upload/knab lÄ“mums 2015.pdf), kā arÄ« 2016. gada 12. decembrÄ« ir piekritis kriminālprocesa Nr. 16870000911 izbeigšanai (https://www.knab.gov.lv/upload/knab lÄ“mums 2016.pdf). Prokurora M. Lejas duālā loma - prokurora, kurš uzraudzÄ«ja izmeklÄ“šanu analizÄ“jamajā procesā un prokurora, kuram ir uzdevums pārbaudÄ«t, vai parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija neietver ziņas par izdarÄ«tiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem - neveicināja objektÄ«vu prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu parlamentārās izmeklÄ“šanas gaitā. Piedaloties parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas darbā kā Ä¢enerālprokuratÅ«ras norÄ«kotajam prokuroram, un vÄ“rtÄ“jot tā kriminālprocesa kvalitāti, kurā viņš arÄ« uzraudzÄ«ja izmeklÄ“šanu, prokurors M. Leja faktiski tika nostādÄ«ts interešu konflikta situācijā.

[15] Galaziņojuma 1,3,5. punktā tika norādÄ«ts, ka parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija savā darbÄ«bā vadās pÄ“c atklātÄ«bas un informācijas pieejamÄ«bas principa. MinÄ“tais princips parlamentārās komisijas darbā ne vienmÄ“r tika ievÄ“rots. PÄ“c I. Sudrabas ierosinājuma un ar deputātu M. Šica, A, Mežuļa un I. Pimenova atbalstu vairākas komisijas sÄ“des bez vajadzÄ«bas tika noteiktas kā slÄ“gtas un tajās paustais bez iemesla padarÄ«ts par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, I. Sudraba, M. Šics, A. Mežulis un I. Pimenovs, kuri veido parlamentārās komisijas vairākumu, noraidÄ«ja arÄ« manus vairākkārtÄ“jos ierosinājumus publiskot slÄ“gto komisijas sēžu protokolus un stenogrammas, I, Sudrabas, M, Šica, A. Mežuļa un I. Pimenova atteikums noņemt parlamentārās komisijas protokoliem ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statusu liegusi iespÄ“ju izmantot parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas galaziņojumā, kā arÄ« deputātu atsevišÄ·Äs domās J. StrÄ«Ä·es, J. Juraša, Ä’, Kalnmeiera, J. Streļčenoka un I, Jurčas paskaidrojumos esošo informāciju.

[16] NepiekrÄ«tu galaziņojuma 2.1,2. punktā paustajam apgalvojumam, ka parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija tika izveidota, jo sabiedrÄ«ba negatÄ«vi reaģēja uz RÄ«dzenes sarunu saturu. JāatzÄ«st, ka parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija tika izveidota, jo publiskotās RÄ«dzenes sarunas nepārprotami ir norādÄ«jušas uz valsts sagrābšanas pazÄ«mÄ“m, savukārt 2011. gadā uzsāktais kriminālprocess, kā arÄ« no tā atsevišÄ·ajā lietvedÄ«bā izdalÄ«tie kriminālprocesi tika izbeigti, neuzrādot RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bniekiem apsÅ«dzÄ«bas, kas radÄ«ja pamatotas šaubas par kriminālprocesa izmeklÄ“šanu un prokurora uzraudzÄ«bu kriminālprocesā, kā arÄ« nevÄ“lÄ“šanos turpināt kriminālprocesu un nodot to tiesai.

[17] Lai varÄ“tu konstatÄ“t valsts sagrābšanas pazÄ«mes personu nodarÄ«jumos, kā arÄ«, ņemot vÄ“rā, ka šis jÄ“dziens lÄ«dz šim netika lietots Latvijas normatÄ«vajos aktos, ir svarÄ«gi to definÄ“t un raksturot. Valsts sagrābšana ir sistÄ“miskas politiskās korupcijas izpausme - neleÄ£itÄ«ma ietekme uz demokrātiskiem procesiem, manipulācijas ar rÄ«cÄ«bpolitikām, institÅ«cijām un procedÅ«rām, ko veic politisko lÄ“mumu pieņēmÄ“ji, ļaunprātÄ«gi izmantojot savu stāvokli, lai iegÅ«tu, vairotu un saglabātu varu, statusu, materiālos u.c. labumus. SākotnÄ“jā posmā tā izpaužas kā politiskās varas izmantošana ar nolÅ«ku gÅ«t materiālus labumus un var tikt kvalificÄ“ta kā dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«ga izmantošana, par kuru iesaistÄ«tās amatpersonas var tikt sauktas pie administratÄ«vās vai kriminālatbildÄ«bas. Valstij nereaģējot uz šÄdiem nodarÄ«jumiem, korumpÄ“tās personas parasti veic darbÄ«bas, lai iegÅ«tu papildus iespÄ“jas gÅ«t labumus, izmantojot dienesta stāvokli; veido noziedzÄ«gas grupas šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai, koordinÄ“ darbÄ«bas ar citām lÄ«dzÄ«gām noziedzÄ«gām struktÅ«rām; veic darbÄ«bas, lai neitralizÄ“tu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«ciju spÄ“ju reaģēt uz koruptÄ«vajiem nodarÄ«jumiem; iefiltrÄ“ sev lojālos cilvÄ“kus institÅ«cijās un organizācijās, šÄdi nodrošinot sev izdevÄ«go lÄ“mumu pieņemšanu.

[18] Valsts sagrābšana apdraud Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprinātās tiesÄ«bu normas un principus un, tostarp, Satversmes 2. pantā nostiprināto, kas paredz, ka Latvijas valsts suverÄ“nā vara pieder Latvijas tautai.

[19] Valsts sagrābšanā iesaistÄ«tās personas veido sev izdevÄ«gu normatÄ«vo regulÄ“jumu un nodrošina tādu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju lÄ“mumu pieņemšanu, kas ļauj saņemt nesamÄ“rÄ«gas priekšrocÄ«bas un labumus, tostarp radot savam un pietuvināto personu biznesam ideālus pelnÄ«šanas apstākļus, kā arÄ« noslāpÄ“jot vai radot šÄ·Ä“ršÄ¼us konkurentu iespÄ“jam attÄ«stÄ«t vai turpināt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu konkrÄ“tajās jomās un teritorijās. Ar netaisnÄ«gu normatÄ«vo regulÄ“jumu palÄ«dzÄ«bu, ietekmÄ“jot preses vai sabiedrisko organizāciju darbu, tiek ierobežotas arÄ« publiskās kritikas iespÄ“jas par darbÄ«bām, ko veic valsts sagrābšanā iesaistÄ«tās personas.

[20] NodarÄ«jumi, kas var saturÄ“t valsts sagrābšanas pazÄ«mes ir minÄ“ti likumā "Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" un par to izdarÄ«šanu ir paredzÄ“ta gan administratÄ«vā, gan arÄ« kriminālatbildÄ«ba.

[21] "Valsts sagrābšana" nav krimināltiesÄ«bu jÄ“dziens un tā nav juridiska konstrukcija, kas atrodama Krimināllikumā. TomÄ“r Krimināllikumā par noziedzÄ«giem atzÄ«ti vairāki nodarÄ«jumi, kas var tikt izdarÄ«ti valsts sagrābšanas nolÅ«kā, t.sk. dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«ga izmantošana (KL318.p.), kukuļdošana (KL323.p.), starpniecÄ«ba kukuļošanā (KL 322.p.), kukuļņemšana (KL 320,p,), dokumentu viltošana (KL 275.p.), tirgošanās ar ietekmi (KL 326.1 p,), ziņu nesniegšana un nepatiesu ziņu sniegšana par lÄ«dzekļu piederÄ«bu un patieso labuma guvÄ“ju (KL 194.1 p.), noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šana (KL 195.p.) u.c.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to Krimināllikuma pantu esamÄ«bu, nav nepieciešamÄ«bas veidot jaunu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāvu - "valsts sagrābšana", bet ir svarÄ«gi saskatÄ«t valsts sagrābšanas pazÄ«mes, izmeklÄ“jot koruptÄ«vus nodarÄ«jumus, kā arÄ« lemjot par likumpārkāpÄ“jiem piespriežamiem sodiem.

[22] AdministratÄ«vās atbildÄ«bas paredzÄ“šana par nodarÄ«jumiem, kuriem piemÄ«t valsts sagrābšanas pazÄ«mes, nenozÄ«mÄ“ šo nodarÄ«jumu maznozÄ«mÄ«gumu. Tas nodrošina iespÄ“ju reaģēt uz koruptÄ«vajiem nodarÄ«jumiem, kuri vÄ“l nav radÄ«juši lielu kaitÄ“jumu sabiedriskām interesÄ“m, kā arÄ« piemÄ“rot sodus gadÄ«jumos, kad tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā nav pietiekamu pierādÄ«jumu, lai sauktu personu pie atbildÄ«bas par kaitÄ«gākiem (bet nepierādÄ«tiem) noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem.

[23] Lai arÄ« "valsts sagrābšanas" jÄ“dziens nav nostiprināts Latvijas Republikas normatÄ«vajos aktos, tā saturs ir saprotams, kas ļauj konstatÄ“t valsts sagrābšanas pazÄ«mes, analizÄ“jot informāciju par personu nodarÄ«jumiem. Kriminālprocesa Nr. 16870000911 un operatÄ«vās izstrādes lietas materiālos ir ziņas par faktiem, kas man dod pamatu uzskatÄ«t, ka A. Šlesers, A. Lembergs u.c. RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieki ir veikuši darbÄ«bas, kas atbilst valsts sagrābšanas pazÄ«mÄ“m. KNAB, prokuratÅ«ras u.c. tiesÄ«baizsardzÄ«bas institÅ«ciju nespÄ“ja pierādÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu sastāvus, kā arÄ« iesaistÄ«to prokuroru subjektÄ«vais viedoklis par pierādÄ«jumu nepietiekamÄ«bu kriminālvajāšanas uzsākšanai nenozÄ«mÄ“, ka vairākās kriminālprocesa un operatÄ«vās izstrādes lietas materiālos minÄ“tās darbÄ«bas nav bijušas vÄ“rstas uz valsts sagrābšanu.

[24] Liela apjoma valsts resursu novirzÄ«šana privātām vajadzÄ«bām vai valsts uzņēmuma izzagšana var bÅ«t valsts sagrābšanas pazÄ«me, pat ja tās rezultātā netiek grozÄ«ts normatÄ«vais regulÄ“jums, bet tiek radÄ«tas prettiesiskas priekšrocÄ«bas saviem vai sev pietuvinātiem uzņēmumiem vai organizācijām - vai tās bÅ«tu kādas sporta federācijas, sporta klubi vai uzņēmumi.

[25] Valsts sagrābšanas jÄ“dziens attiecināms ne vien uz politiskās korupcijas gadÄ«jumiem valsts lÄ«menÄ«, bet arÄ« uz gadÄ«jumiem, kad vietÄ“jo pašvaldÄ«bu ievÄ“lÄ“tās vai amatos ieceltās personas, savstarpÄ“ji koordinÄ“jot noziedzÄ«gas darbÄ«bas un ļaunprātÄ«gi izmantojot dienesta stāvokli, rÄ«kojas, lai nelikumÄ«gā ceļā iegÅ«tu, vairotu un saglabātu varu, statusu, materiālos u.c. labumus.

[26] Valsts sagrābšanas pazÄ«mes identificÄ“ demokrātijas trÅ«kumus, kas lielā mÄ“rā izriet no sabiedrÄ«bas vairākuma nevÄ“lÄ“šanās iesaistÄ«ties politisko procesu kontrolÄ“šanā. Valsts sagrābšanu veic personas, kuras sākotnÄ“ji iegÅ«st varu demokrātiska procesa rezultātā. Valsts sagrābšanas apkarošana ir atkarÄ«ga gan no tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«ciju spÄ“jas atklāt un efektÄ«vi reaģēt uz nodarÄ«jumiem, kas saistÄ«ti ar sistÄ“misku politisko korupciju, gan arÄ« no sabiedrÄ«bas attieksmes pret personām, kuras iesaistās valsts sagrābšanā. ŠÄ«s attieksmes nepārprotams indikators ir Saeimas un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu rezultāti.

[27] Ir jāatzÄ«mÄ“, ka žurnālā "Ir" publiskotās sarunas veido žurnālistu veikti audioierakstu atšifrÄ“jumi, kuru saturs atbilst KNAB rÄ«cÄ«bā esošo audioierakstu saturam.

[28] Par pazÄ«mÄ“m, kas dod pamatu vÄ“rtÄ“t darbÄ«bas par valsts sagrābšanu ir atzÄ«stamas:

1. NeleÄ£itÄ«ma likumdošanas procesa ietekmÄ“šana, kā arÄ« tās mÄ“Ä£inājumi un sagatavošanās tai, lai nodrošinātu personiskā labuma gÅ«šanu;

2. Demokrātiska procesa traucÄ“šana, kas saistÄ«ta ar slÄ“ptu partiju finansÄ“šanu, "stipendiju" maksāšanu vai citu labumu nodrošināšanu deputātiem u.c. valsts amatpersonām;

3. NeleÄ£itÄ«ma izpildvaras lÄ“mumu pieņemšana un to izpildes ietekmÄ“šana;

4. DarbÄ«bas, lai nodrošinātu tiešu vai pastarpinātu labumu gÅ«šanu, tostarp organizÄ“jot necaurspÄ«dÄ«gas un nelikumÄ«gas darbÄ«bas valsts uzņēmumu privatizācijai vai to resursu izmantošanai savtÄ«gos nolÅ«kos;

5. Tādu darbÄ«bu veikšana, kas vÄ“rsta uz tiesu varas un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«ciju darba traucÄ“šanu vai institÅ«ciju vājināšanu (piemÄ“ram, normatÄ«vo aktu pieņemšana/grozÄ«šana, nolÅ«kā mazināt institÅ«ciju darba efektivitāti);

6. "Savu cilvÄ“ku" iecelšanas nodrošināšana valsts institÅ«ciju svarÄ«gos amatos, nolÅ«kā kontrolÄ“t un ietekmÄ“t lÄ“mumu pieņemšanu konkrÄ“tajās nozarÄ“s, iestādÄ“s, jomās utt., kā arÄ« nelojālo personu "izstumšana";

7. Mediju darba ietekmÄ“šana, nolÅ«kā kontrolÄ“t mediju telpu un manipulÄ“t ar sabiedrÄ«bas viedokli (tsk, administratÄ«vo resursu izmantošana sabiedrisko mediju satura ietekmÄ“šanai; "kabatas mediju" izveidošana un uzturÄ“šana, sev vÄ“lamā mediju satura pasÅ«tÄ«šana un tā izplatÄ«šanas nodrošināšana sabiedriskajos un komerciālajos medijos; ekonomiskās vai citas saiknes ar medijiem un mediju darbiniekiem noslÄ“pšana, cenšoties pasniegt saražoto mediju produktu kā neatkarÄ«gu žurnālistiku utt.),

[29] Kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiāli satur ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieki veikuši, kā arÄ« plānojuši valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmÄ“šanu, šÄdi apdraudot ne vien sabiedrÄ«bas intereses atsevišÄ·u lÄ“mumu pieņemšanā, bet arÄ« Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprināto varas dalÄ«jumu, amatpersonu ievÄ“lÄ“šanas/iecelšanas kārtÄ«bu un Satversmes 2. pantā garantÄ“to varas piederÄ«bu Latvijas tautai.

[30] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā iegÅ«tā informācija dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A. Šleseram ir bijušas savas ekonomiskās intereses, ierosinot un atbalstot termiņuzturÄ“šanās atļauju izsniegšanas kārtÄ«bas atvieglošanu. A. Šlesers nav rÄ“Ä·inājies vai ignorÄ“jis riskus valsts drošÄ«bai, kurus radÄ«ja valsts politikas izmaiņas termiņuzturÄ“šanās atļauju izsniegšanas jomā.

[31] IepazÄ«šanās ar krimināllietas materiāliem un cita informācija, kas iegÅ«ta parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā, dod man pamatu secināt par augstu korupcijas lÄ«menÄ« RÄ«gas domes un tās amatpersonu un darbinieku vidÅ«. Krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, kas norāda uz slÄ“ptu naudas maksāšanu RÄ«gas domes amatpersonām un darbiniekiem, lai nodrošinātu ātru un labvÄ“lÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanu saistÄ«bā ar minerālmÄ“slu termināļa bÅ«vniecÄ«bu Kundziņsalā, ko "RÄ«gas tirdzniecÄ«bas osta" (RTO) veidoja kopā ar Krievijas koncernu Uralhim.

[32] Lai arÄ« parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija nav veltÄ«jusi pienācÄ«gu uzmanÄ«bu riskiem, kurus radÄ«ja Ä·Ä«misko kravu terminālu bÅ«vniecÄ«ba Kundziņsalā, kā arÄ« nav aicinājusi uz sÄ“dÄ“m ekspertus, kuri varÄ“tu sniegt par šo jautājumu papildus informāciju, ir pamats konstatÄ“t, ka RÄ«dzenes sarunas minÄ“tā Ä·Ä«misko kravu termināla bÅ«vniecÄ«ba ir bijusi saistÄ«ta ar RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieku ekonomiskajām interesÄ“m. RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieki ir veikuši darbÄ«bas, lai novÄ“rstu iespÄ“jamus šÄ·Ä“ršÄ¼us termināļa projekta attÄ«stÄ«bai, t.sk. ietekmÄ“jot RÄ«gas domes amatpersonu rÄ«cÄ«bas.

[33] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka Lattelecom valdes priekšsÄ“dÄ“tājs J. Gulbis kopā ar A. Šleseru un N. Ušakovu 2009. gadā ir iesaistÄ«jies paralÄ“lu varas struktÅ«ru koordinācijas mehānismu izveidÄ“ RÄ«gas domÄ“.

[34] Parlamentārās izmeklÄ“šanas gaitā gÅ«tās ziņas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A, Šlesers, bÅ«dams atbildÄ«ga valsts amatpersona, ir bijis patiesa labuma guvÄ“js vai slÄ“ptais Ä«pašnieks vairākām uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām, attiecÄ«bā uz kurām personiskās ieinteresÄ“tÄ«bas dēļ viņš pats ir pieņēmis lÄ“mumus vai ir veicinājis šÄdu lÄ“mumu pieņemšanu.

[35] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā gÅ«tās ziņas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka atsevišÄ·u valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«šana 2009. - 2011. gadā tika organizÄ“ta tā, lai nodrošinātu iespÄ“ju gÅ«t prettiesiskus labumus atsevišÄ·Äm personām. Ieceļot valsts

kapitālsabiedrÄ«bu amatos "savus" cilvÄ“kus, tika nodrošināta iespÄ“ja gatavot iepirkumu specifikācijas un rÄ«kot konkursus, pÄ“c kuru noslÄ“gšanās to uzvarÄ“tāji daļu no saņemtās vai saņemšanai paredzÄ“tajiem lÄ«dzekļiem atgrieza kapitālsabiedrÄ«bu darbiniekiem, kuri bija atbildÄ«gi par iepirkumu/konkursu norisi, kā arÄ« veikuši nelikumÄ«gas iemaksas politisko partiju "melnajās kasÄ“s"

[36] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod pamatu man uzskatÄ«t, ka airBaltic Ä«pašnieku maiņa notikusi necaurspÄ«dÄ«gi un pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A. Šlesers un A. Lembergs plānoja Ä«stenot pilnÄ«gu lidsabiedrÄ«bas pārņemšanu savā kontrolÄ“, slÄ“pjot patieso Ä«pašnieku struktÅ«ru caur ārzonas uzņēmumiem.

[37] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika iegÅ«ta informācija, kas norāda uz valsts sagrābšanas centieniem arÄ« gadÄ«jumos, par kuriem nav informācijas kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiālos. PiemÄ“ram, mÄ“Ä£inājums 2008. gadā virzÄ«t izskatÄ«šanai Saeimā Amnestijas likumu, lai panāktu kriminālprocesa izbeigšanu pret A. Lembergu un atbrÄ«votu viņu no kriminālatbildÄ«bas. 2017. gada 4. decembra parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“dÄ“ V. Zatlers sniedza informāciju: "Pie manis JÅ«rmalas rezidencÄ“, protams, ieradās Andris ŠÄ·Ä“le un lÅ«dza virzÄ«t šo Amnestijas likumu kā prezidenta iniciatÄ«vu. Un tajā pašÄ laikā to lobÄ“ja arÄ« eksprezidents Ulmanis. Es neko nesolÄ«ju, jo, pirmkārt, es iepazinos ar šo likumprojektu un sapratu, ka tas ir rakstÄ«ts vienai personai" (V. Zatlers, PIK, 04.12.2017)

[38] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A. Šlesers un A. Lembergs ir ietekmÄ“juši atsevišÄ·u, sev lojālu, personu nonākšanu atbildÄ«gos amatos vaists pārvaldÄ“ un uzņēmumos. Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā gÅ«tas ziņas par faktiem, kas norāda uz iespÄ“jamu valsts augstāko amatu kandidātu virzÄ«šanu vai amatpersonu atcelšanas panākšanu, tādā veidā personiska labuma gÅ«šanai veidojot privāti saistÄ«tu valsts amatos esošu personu tÄ«klu,

[39] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka laikraksta "Diena" Ä«pašnieku maiņa notika necaurspÄ«dÄ«gi un ietekmi laikrakstā ieguva personas, kuras nebija to reÄ£istrÄ“tie Ä«pašnieki, Tāpat parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod pamatu uzskatÄ«t, ka tika ietekmÄ“ta laikraksta "Diena" redakcionālā neatkarÄ«ba un laikraksta publikāciju saturs. Tika gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A. Lembergs, A. Šlesers un A. ŠÄ·Ä“le ir saistÄ«ti ar laikraksta "Diena" iegādes finansÄ“šanu (N. Ločmele, I. Sprance, PIK, 25.09.2017; U. Salmiņš, PIK, 06.11.2017; G. Bojārs, PIK, 27.11.2017).

[40] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā iegÅ«tā informācija dod man pamatu uzskatÄ«t, ka Roulendu Ä£imenes pārstāvji bija nevis laikraksta patiesie Ä«pašnieki, bet fiktÄ«va darÄ«juma partneri, kuri saņēmuši atlÄ«dzÄ«bu par iesaistÄ«šanos darÄ«jumos par AS Diena iegādi un kuri rÄ«kojušies ar iegÅ«tajiem aktÄ«viem atbilstoši citu personu norādÄ«jumiem.

[41] AnalizÄ“jamās krimināllietas un operatÄ«vās izstrādes lietas materiālos ir ziņas par faktiem, kas norāda uz necaurspÄ«dÄ«gu un nedemokrātisku mediju finansÄ“šanas nodrošināšanu, izmantojot reklāmas lÄ«gumus. Kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiāli, ka arÄ« informācija, ko sniedzis N. Melngailis, dod man pamatu uzskatÄ«t, ka A. Lembergs ir mÄ“Ä£inājis piesaistÄ«t finansÄ“jumu SIA Mediju Nams gan no RÄ«gas BrÄ«vostas, gan no Parex bankas.

[42] Kā ticama situācijas raksturošana ir vÄ“rtÄ“jama A. Rožukalnes sniegtā informācija parlamentārajai izmeklÄ“šanas komisijai (A. Rožukalne, PIK, 18.09.2017), proti, ka tajos medijos, kuriem ir saikne ar politiskām amatpersonām vai politikā iesaistÄ«tiem cilvÄ“kiem, parasti ir nodalÄ«ti žurnālisti, kuru darba pienākumos ir "apkalpot" šÄ« Ä«pašnieka vai ietekmÄ“tāja - slÄ“ptā vai atklātā Ä«pašnieka - intereses, Tie parasti ir atsevišÄ·i cilvÄ“ki, jo arÄ« dibinātājiem un cilvÄ“kiem, kas gÅ«st ietekmi medijos, gribas radÄ«t iespaidu, ka tas ir neatkarÄ«gs informācijas avots. Lielākā daļa no ietekmÄ“tu mediju žurnālistiem savās izpausmÄ“s netiek ierobežoti, bet daļa ir piekrituši izplatÄ«t noteikta veida informāciju. AtsevišÄ·Äs redakcijās pastāv nevÄ“lamo informācijas avotu saraksts, kas nozÄ«mÄ“ to, ka ir cilvÄ“ki, kuru viedokli nav pieņemami konkrÄ“tā medija Ä«pašniekam. Tie tiek izslÄ“gti no publiskās komunikācijas, ierobežojot viedokļu daudzveidÄ«bu un nodarot kaitÄ“jumu plurālismam.

[43] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā iegÅ«ta informācija, kas dod pamatu uzskatÄ«t, ka mediju satura ietekmÄ“šana Latvijā ir visaptveroša un iekļauj sevÄ« ne vien mediju Ä«pašnieku apzinātu redakcionālās brÄ«vÄ«bas ierobežošanu, bet arÄ« caur tā saucamajiem informatÄ«vajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldÄ«bas iepÄ“rk neatkarÄ«gajos medijos, bet kas ne vienmÄ“r tiek uzrādÄ«ti kā apmaksāti materiāli. Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir konstatÄ“ts, ka mediju satura ietekmÄ“šana ir daudz plašÄka mÄ“roga par krimināllietā Nr. 16870000911 izmeklÄ“tajiem procesiem. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“dÄ“ A. Rožukalne norādÄ«ja uz A. Lemberga slÄ“ptu saikni ar vairākiem medijiem (A. Rožukalne, PIK, 18.09.2017).

[44] "Patiesā labuma guvÄ“ja" definÄ«cija, kas formulÄ“ta NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likumā, nenodrošina efektÄ«vu pretdarbÄ«bu koruptÄ«vajām darbÄ«bām. AttiecÄ«bā uz koruptÄ«vajiem nodarÄ«jumiem, nav pamata uzskatÄ«t, ka patiesā labuma guvÄ“js vai juridiskās personas patiess Ä«pašnieks ir tikai fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas lÄ«dzdalÄ«bas veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesÄ«gajām akcijām vai kura to tiešÄ vai netiešÄ veidā kontrolÄ“. Par slÄ“pto juridiskās personas Ä«pašnieku jāatzÄ«st arÄ« tāda persona, kura tieši vai pastarpināti kontrolÄ“ arÄ« mazāk kā 25% no juridiskās personas kapitāla.

Ir jāgroza normatÄ«vie akti, nosakot, ka mediju patieso Ä«pašnieku un patiesā labuma guvÄ“ju publiskošana ir obligāta.

[45] Ir jāveic grozÄ«jumi normatÄ«vajos aktos, kas regulÄ“ pašvaldÄ«bu un masu saziņas lÄ«dzekļu darbÄ«bu, lai nodrošinātu mediju neatkarÄ«bu un neiespÄ“jamÄ«bu tos izmantot atsevišÄ·u vietÄ“jo pašvaldÄ«bu amatpersonu interešu apkalpošanai, tai skaitā paredzot nepieciešamÄ«bu vienmÄ“r norādÄ«t uz gadÄ«jumiem,, kad informācijas sagatavošanu un izplatÄ«šanu mediji veic saskaņā ar noslÄ“gtajiem lÄ«gumiem.

[46] Kaut gan Krimināllikums neparedz atbildÄ«bu par prettiesisku masu saziņas lÄ«dzekļu ietekmÄ“šanu un apzināti maldinošas un patiesÄ«bai neatbilstošas informācijas paušanu masu saziņas lÄ«dzekļos, lai manipulÄ“tu ar sabiedrisko viedokli, minÄ“tie nodarÄ«jumi vÄ“rtÄ“jami kā liels drauds demokrātiskajai valsts iekārtai. To ievÄ“rojot, Krimināllikumā ir jāparedz atbildÄ«ba par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmÄ“šanu, kā arÄ« par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas lÄ«dzekļus.

[47] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir gÅ«tas ziņas par faktiem, kas dod man pamatu uzskatÄ«t, ka izmeklÄ“tās valsts sagrābšanas pazÄ«mes ne vien pastāv, bet arÄ« ir savstarpÄ“ji saistÄ«tas, veidojot personiskās saitÄ“s balstÄ«tas paralÄ“las varas iegÅ«šanas struktÅ«ras, kurās valsts varas mehānismi tiek izmantoti personÄ«gā labuma gÅ«šanai un kas, graujot demokrātijas pamatus, apdraud SatversmÄ“ nostiprinātās valsts iekārtas ilgtspÄ“ju.

[48] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā ir gÅ«tas ziņas, kas dod pamatu secinājumam, ka bez personām, kurām ir bijis aizdomās turÄ“to statuss kriminālprocesā Nr. 16870000911, arÄ« vairākas citas krimināllietas materiālos minÄ“tās personas veica darbÄ«bas, kas satur valsts sagrābšanas pazÄ«mes. MinÄ“tās personas netika atzÄ«tas par aizdomās turamām un daļa no tām arÄ« netika aicinātas uz pratināšanām uz KNAB un nav ieguvušas nekādu procesuālu stāvokli.

[49] Uz parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“dÄ“m netika aicinātas vairākas personas, kuras varÄ“tu sniegt komisijai papildus informāciju. Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas vairākums respektÄ“ja uzaicināto personu atteikšanos ierasties uz komisijas sÄ“dÄ“m. IevÄ“rojot minÄ“tos faktus, parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai, piemÄ“ram, nav bijis iespÄ“jams iegÅ«t informāciju no I. Zonnes, B: Plika, L. Loginova, A. Kļaviņa, G. Kokoreviča, H, Krongorna, N. Melngaiļa, L. Šikores, J. Baumaņa un I, Masaļska.

[50] Lai arÄ« parlamentārās izmeklÄ“šanas gaitā tika konstatÄ“ts, ka atsevišÄ·as uzaicinātās personas pauda pretrunÄ«gu informāciju (V. Zatlers, PIK, 04,12.2017; A. Šlesers, PIK, 30,10,2017) vai arÄ« patiesÄ«bai neatbilstošu (J. Paiders, PIK, 18.09.2017), vai arÄ« maldinošu informāciju (I. Liepiņš, PIK, 18.09.2017), kā arÄ« vairākkārtÄ«gi tika konstatÄ“ts, ka ar savu rÄ«cÄ«bu uzaicinātās personas faktiski izvairās no konkrÄ“tu atbilžu sniegšanas, prokurors M. Leja nav saskatÄ«jis gadÄ«jumus, kas minÄ“ti Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likuma 11, pantā un kas paredz, ka persona par apzināti nepatiesu paskaidrojumu, kā arÄ« par atteikšanos dot paskaidrojumu, parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai, saucama pie kriminālatbildÄ«bas.

[51] Lai arÄ« parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika pievÄ“rsta uzmanÄ«ba valsts amatpersonu lÄ“mumu pieņemšanai atsevišÄ·u privātpersonu interesÄ“s pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m (a); tirgošanās ar ietekmi, kas saistÄ«ta ar lÄ“mumu pieņemšanu citu personu labā apmaiņā pret labumiem, kurus tieši vai pastarpināti var nodrošināt citas personas (b); kadru politikai, kas saistÄ«ta ar "savu cilvÄ“ku" iecelšanu amatos, nolÅ«kā kontrolÄ“t un ietekmÄ“t lÄ“mumu pieņemšanu konkrÄ“tajās nozarÄ“s, iestādÄ“s, jomās utt,, kā arÄ« nelojālo personu "izstumšanai" (c); tiesu varas, tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«ciju darba ietekmÄ“šanai, administratÄ«vo korupciju attÄ«stot kā sistÄ“mu (d); sabiedrisko mediju darba ietekmÄ“šanai, izmantojot administratÄ«vo resursu, pazÄ«šanos, un citas iespÄ“jas ietekmÄ“t mediju satura veidošanu (e); citu mediju darba ietekmÄ“šanai, piemÄ“ram, iegādājoties medijus, veidojot vai ietekmÄ“jot saturu, vienlaikus slÄ“pjot ekonomiskās vai citas saiknes ar medijiem un cenšoties pasniegt saražoto mediju produktu kā žurnālistiku (f), komisijas galaziņojuma secinājumos nav iekļauta informācija par konstatÄ“tajām darbÄ«bām, kas satur valsts sagrābšanas pazÄ«mes,

[52] Informācija, kas tika iegÅ«ta, veicot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus pirms kriminālprocesa Nr, 16870000911, ne vienmÄ“r tika efektÄ«vi izmantota. Gan ņemot vÄ“rā šÄ«s informācijas atzÄ«šanu par valsts noslÄ“pumu (a), gan arÄ« tādēļ, ka KNAB operatÄ«vie darbinieki un izmeklÄ“tāji neuzticÄ“jās nedz saviem kolÄ“Ä£iem, nedz arÄ« priekšniekiem (b), gan arÄ« apzinoties KNAB kapacitāti noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanā (c), daļa no svarÄ«gās informācijas, kas norāda uz noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu, netika nodota KNAB izmeklÄ“tājiem un tādēļ netika veiktas procesuālās darbÄ«bas, lai pierādÄ«tu šos nodarÄ«jumus un sauktu vainÄ«gos pie atbildÄ«bas,

[53] Darbs parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā un iepazÄ«šanās ar operatÄ«vās izstrādes lietas un kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiāliem dod pamatu uzskatÄ«t, ka operatÄ«vās izstrādes lietā esošÄs informācijas izmantošana kriminālprocesā bija atkarÄ«ga no operatÄ«vo darbinieku izpratnes par informācijas nozÄ«mÄ«gumu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā un izmeklÄ“šanā. IntervÄ“jot KNAB izmeklÄ“tājus un uzraugošo prokuroru M. Leju, ir konstatÄ“ts, ka viņu rÄ«cÄ«bā nav bijusi visa svarÄ«gā informācija, kas fiksÄ“ta operatÄ«vās izstrādes lietā un kuras deklasificÄ“šana un izmantošana kriminālprocesā varÄ“ja veicināt izmeklÄ“šanu, kā arÄ« tādu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanu un pierādÄ«šanu, par kuru izdarÄ«šanu nav informācijas krimināllietā, bet norādes uz kuriem ir atrodamas operatÄ«vajā lietā. Kaut gan intervÄ“tie bijušie KNAB darbinieki J.. StrÄ«Ä·e un J. Jurašs apgalvoja, ka laika posmā, kad viņi strādājuši KNAB, tika organizÄ“ta informācijas apmaiņa starp operatÄ«vajiem darbiniekiem un izmeklÄ“tājiem, ir pamats uzskatÄ«t, ka tas nenodrošināja visas izmeklÄ“šanai svarÄ«gās informācijas, kas bija operatÄ«vajā lietā, deklasificÄ“šanu un nodošanu izmeklÄ“tājiem.

[54] AtsevišÄ·i izmeklÄ“šanas virzieni, uz kuriem ir pietiekami skaidras norādes operatÄ«vās izstrādes lietas materiālos, nav tikuši izmeklÄ“ti, Secinājumi par nepietekami efektÄ«vu informācijas apmaiņu starp KNAB struktÅ«rvienÄ«bām (operatÄ«vo izstrāžu nodaļu un izmeklÄ“šanas nodaļu) un KNAB operatÄ«vajiem darbiniekiem un izmeklÄ“tājiem tika izdarÄ«ti, pateicoties tam, ka tika izveidota parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija un Saeimas deputātiem bija iespÄ“ja iepazÄ«ties gan ar krimināllietas, gan arÄ« ar operatÄ«vās izstrādes materiāliem. Citos gadÄ«jumos, ņemot vÄ“rā normatÄ«vajos aktos paredzÄ“to, nedz Saeimas deputātiem, nedz prokuratÅ«ras darbiniekiem nebÅ«tu iespÄ“jams konstatÄ“t faktus, ka svarÄ«ga operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumos iegÅ«ta informācija, kas norāda uz noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu, netiek nodota izmeklÄ“šanai.

[55] Pirms kriminālprocesa Nr. 16870000911 uzsākšanas veiktās operatÄ«vās izstrādes laikā tika iegÅ«ta informācija par vairākiem, nodarÄ«jumiem, kas satur noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu pazÄ«mes, tostarp koruptÄ«viem likumpārkāpumiem, manipulācijām ar valsts kapitālsabiedrÄ«bu iepirkumiem, nelikumÄ«gu politisko partiju finansÄ“šanu, noziedzÄ«gā ceļā iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu, nelikumÄ«giem darÄ«jumiem ar nekustamajiem Ä«pašumiem, valsts amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantošanu u.c. Atbilstoši informācijai, kas saņemta no KNAB vietnieka J, Rozes, bijušais KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs J. Jurašs nav ierosinājis veikt šÄdas informācijas deklasificÄ“šanu un pievienošanu krimināllietas materiāliem, kas bija nepieciešams, lai tā kļūtu pieejama KNAB izmeklÄ“tājiem un uzraugošajam prokuroram, un, lai bÅ«tu iespÄ“jams šos nodarÄ«jumus izmeklÄ“t.

[56] KNAB vadÄ«ba (bijušais KNAB vadÄ«tājs J, Štrelčonoks, kā arÄ« personas, kuras uz laiku pildÄ«ja KNAB vadÄ«tāja pienākumus) nav deklasificÄ“juši uz noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu norādošo informāciju, kas atrodas operatÄ«vās izstrādes lietā, kā dēļ vairāki nodarÄ«jumi, kas satur noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu pazÄ«mes, netika izmeklÄ“ti.

Nedz aptaujātie KNAB izmeklÄ“tāji, kuri strādāja ar kriminālprocesa materiāliem 2015.-2016. gadā, nedz uzraugošais prokurors M. Leja nav tikuši iepazÄ«stināti ar operatÄ«vajā izstrādes lietā esošo informāciju par vairākiem notikumiem un nodarÄ«jumiem, kuri satur noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu pazÄ«mes, Tas liedza izmeklÄ“t šos gadÄ«jumus, vākt papildus pierādÄ«jumus un saukt vainÄ«gos pie kriminālatbildÄ«bas.

[57] No personas, kura netika nopratināta kriminālprocesa Nr. 16870000911 un kura nav piekritusi savas identitātes atklāšanai, ir iegÅ«ta informācija par Roulendu Ä£imenes pārstāvju ierašanos Latvijā 2009. gada 22. jÅ«lijā; viņu sākotnÄ“jo ieinteresÄ“tÄ«bu iegadāties Parex Banku; viņu tikšanos restorānā "Fabrika" ar N. Melngaili un R. Idelsonu; par J. D. Roulanda tikšanos ar A. Šleseru 2009. gada 23, jÅ«lijā; par A. Šlesera centieniem pārliecināt J. D. Roulandu par savu ietekmi, tajā skaitā informÄ“jot Roulandu, ka viņam (A. Šleseram) RÄ«gas ostā ir savi uzņēmumi; par Roulanda Ä£imenes izlidošanu no RÄ«gas 2009. gada 24. jÅ«lijā ar privāto lidmašÄ«nu un faktu, ka RÄ«gas lidostā netika veikta Roulandu Ä£imenes bagāžas pārbaude; par J. D, Roulandu atkārtotu ierašanos Latvijā; par Kalle Norberg pievienošanos darÄ«jumu sagatavošanā; par Roulandu Ä£imenes pārstāvju viesošanos Latvijā 2009. gadā ne mazāk kā trÄ«s reizes; par Lielbritānijas pilsoni, kura rÄ«cÄ«bā ir detalizÄ“tākā informācija par Roulandu darÄ«jumu ar AS Dienu,

[58] OperatÄ«vās darbÄ«bas likums paredz atsevišÄ·u operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanu sevišÄ·ajā veidā — tas ir, ar Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša vai arÄ« prokurora akceptu. IesaistÄ«to tiesnešu un prokuroru pienākums ir nepieļaut nepamatotu operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu izmantošanu, kā arÄ« novÄ“rst nesamÄ“rÄ«gu iejaukšanos personu privātajā dzÄ«vÄ“. TomÄ“r normatÄ«vie akti neparedz ārÄ“jo kontroli par operatÄ«vās izstrādes laikā iegÅ«tās informācijas izmantošanu. Tādēļ lÄ“mumu pieņemšana par operatÄ«vās informācijas deklasificÄ“šanu un nodošanu izmeklÄ“šanai ir atkarÄ«ga no KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tāja subjektÄ«va viedokļa par iegÅ«tās informācijas nozÄ«mÄ«gumu un- iespÄ“jamÄ«bu to izmantot noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanai un pierādÄ«šanai. AtšÄ·irÄ«bā no Kriminālprocesa likuma, kas paredz prokurora uzraugošo funkciju kriminālprocesā, OperatÄ«vās darbÄ«bas likums neparedz prokuroru iepazÄ«stināšanu ar operatÄ«vās izstrādes lietas materiāliem.

Lai palielinātu prokurora lomu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā un izmeklÄ“šanā, OperatÄ«vās darbÄ«bas likumā jāparedz prokuroru uzraudzÄ«ba par operatÄ«vās izstrādes lietām.

[59] Saskaņā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 24. panta pirmo daļu, operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu gaitā iegÅ«tā informācija ir klasificÄ“jama kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija vai valsts noslÄ“puma objekts. Saskaņā ar 2004. gadā pieņemtajiem MK noteikumu Nr. 887 "Valsts noslÄ“puma objektu saraksts" 2.7.5. punktu operatÄ«vajā darbÄ«bā iegÅ«tā informācija atzÄ«stama par slepenu vai konfidenciālu. Atbilstoši likuma Par valsts noslÄ“pumu 8. pantam slepenai informācijai slepenÄ«ba ir noteikta uz 10 gadiem, bet konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistÄ«tas operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanā - uz 75 gadiem. Pirms attiecÄ«gās informācijas slepenÄ«bas termiņa beigām institÅ«cija, kura to ir klasificÄ“jusi, lemj par jauna slepenÄ«bas termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificÄ“šanu (deklasificÄ“šana - slepenÄ«bas pakāpes atcelšana).

Saskaņā ar likuma Par valsts noslÄ“pumu 8. panta trešo daļu, informācijas deklasificÄ“šana ir iespÄ“jama, ja ir izbeidzies likumā noteiktais slepenÄ«bas termiņš, vai ja attiecÄ«gā informācija kā valsts noslÄ“pums zaudÄ“jusi nozÄ«mÄ«gumu pirms noteiktā termiņa.

JÄ“dziens "Valsts noslÄ“pumus zaudÄ“jis nozÄ«mÄ«gumu pirms noteiktā termiņa" nav pietiekami konkrÄ“ts un neietver objektÄ«vus kritÄ“rijus, kas ļautu secināt par nozÄ«mÄ«guma esamÄ«bu vai neesamÄ«bu. ArÄ« amatpersonām, kurām ir tiesÄ«bas jemt slepenas informācijas deklasificÄ“šanu ir vieglāk saglabāt status quo un neatcelt iepriekš noteikto slepenÄ«bu, nekā izšÄ·irties par informācijas deklasificÄ“šanu. Amatpersona, kura lemj par slepenÄ«bas termiņa pagarināšanu informācijai, vai informācijas deklasificÄ“šanu, apzinās, ka, pagarinot slepenÄ«bu, informācija joprojām nebÅ«s pieejama sabiedrÄ«bai, kas izslÄ“dz risku, ka tai bÅ«s jāatbild par nepamatoti veikto informācijas deklasificÄ“šanu, savukārt informācijas deklasificÄ“šana nozÄ«mÄ“ nepieciešamÄ«bu pamatot pieņemto lÄ“mumu, ka arÄ« neizslÄ“dz, ka pÄ“c informācijas publiskošanas tiks vÄ“rtÄ“ta informācijas deklasificÄ“šanas pamatotÄ«ba, MinÄ“tie fakti neveicina lÄ“mumu pieņemšanu par informācijas deklasificÄ“šanu.

[60] Saskaņā ar 2004. gadā pieņemtajiem MK noteikumu Nr. 887 "Valsts noslÄ“puma objektu saraksts" 2.7.5. punktu, par valsts noslÄ“puma objektu atzÄ«stama operatÄ«vajā darbÄ«bā iegÅ«tā informācija. Savukārt atbilstoši likuma "Par valsts noslÄ“pumu" 5. panta ceturtajam punktam ir aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par amatpersonu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Å…emot vÄ“rā, ka minÄ“tais Ministru kabineta noteikumu regulÄ“jums attiecināms uz informācijas iegÅ«šanas veidu, bet likuma regulÄ“jums - uz informācijas saturu, svarÄ«gi atrisināt kolÄ«ziju, kas veidojas gadÄ«jumos, kad informācija par valsts amatpersonu noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem ir iegÅ«ta, veicot operatÄ«vo darbÄ«bu. Å…emot vÄ“rā likuma "Par Valsts noslÄ“pumu" prioritāti attiecÄ«bā uz Ministru kabineta noteikumiem, kā arÄ« sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«bu, OperatÄ«vās darbÄ«bas likumā jāparedz kārtÄ«ba, kādā deklasificÄ“jama un publiskojama operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumos iegÅ«tā informācija par valsts amatpersonu izdarÄ«tājiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem.

[61] ir jāpārskata operatÄ«vās izstrādes lietās iekļautās informācijas deklasificÄ“šanas priekšnosacÄ«jumi un kārtÄ«ba, lai sekmÄ“tu lielāku atklātÄ«bu un sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu, Likumā jāparedz arÄ« gadÄ«jumi, kādos deklasificÄ“tā informācija var kļūt publiski pieejama. OperatÄ«vās darbÄ«bas likumā jāparedz, ka operatÄ«vo darbÄ«bu gaitā iegÅ«tās informācijas deklasificÄ“šana un publiskošana ir veicama arÄ« gadÄ«jumos, kad tas ir svarÄ«gi valsts drošÄ«bai vai sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bai. RegulÄ“jot kārtÄ«bu, kādā deklasificÄ“jama operatÄ«vajā lietā esošÄ informācija, jāparedz daļējas dokumentu dekiasificÄ“šanas iespÄ“jas, piemÄ“ram, neatklājot informāciju par darbiniekiem, kuri veica operatÄ«vo darbÄ«bu vai faktus par personas privāto dzÄ«vi.

[62] KNAB izmeklÄ“tāji un vadÄ«ba, kā arÄ« prokurori, atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatÅ«ru, nepamatoti atsakās no viņu rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas par kriminālpārkāpumu izdarÄ«šanu izmantošanas un šo nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanas, ja tā tikusi iegÅ«ta, veicot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus. Secinājums par nepieļaujamÄ«bu izmantot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumos iegÅ«to informāciju kriminālprocesos par iespÄ“jami izdarÄ«tajiem kriminālpārkāpumiem tiek argumentÄ“ts ar OperatÄ«vas darbÄ«bas likuma 17. pantā iekļauto tiesÄ«bu normu, nepamatoti sašaurinot minÄ“tajā pantā noteikto,

Atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17, pantam tādi operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi kā operatÄ«vā korespondences kontrole, operatÄ«vā sarunu noklausÄ«šanās, operatÄ«vā publiski nepieejamas vietas videonovÄ“rošana, kā arÄ« operatÄ«vā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegÅ«šana no tehniskajiem lÄ«dzekļiem — ir atļauti, ja operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta rÄ«cÄ«bā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarÄ«tu noziegumu. Fakts, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17, pants neatļauj minÄ“to

operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanu, nolÅ«kā iegÅ«t informāciju par kriminālpārkāpumu izdarÄ«šanu, nenozÄ«mÄ“, ka gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas tika veiktas nolÅ«kā atklāt noziegumu, iegÅ«tā informācija par kriminālpārkāpumu nevar tikt izmantota, lai uzsāktu jaunu kriminālprocesu vai, lai pÄ“c tās deklasificÄ“šanas izmantotu to, lai iegÅ«tu un nostiprinātu citus pierādÄ«jumus, KNAB izmeklÄ“tāju un vadÄ«bas viedoklis, ka operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumos iegÅ«tā informācija par kriminālpārkāpumu izdarÄ«šanu nevar tikt izmantota kriminālprocesā, nav pareizs un nesaskan ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17. pantā paredzÄ“to.

[63] 2015. gada 31. augustā KNAB nosÅ«tÄ«jis prokuratÅ«rai lÄ“mumu par krimināllietas Nr. 16870000911 materiālu nodošanu prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas uzsākšanai. ProkuratÅ«rai nosÅ«tÄ«tajos materiālos ir saskatāms pietiekams pamats kriminālvajāšanas uzsākšanai pret aizdomās turamām personām. Neraugoties uz to, 2015. gada 10, septembrÄ« prokurors M. Leja atcÄ“la minÄ“to lÄ“mumu un nosÅ«tÄ«ja krimināllietas materiālus KNAB izmeklÄ“šanas turpināšanai.

[64] Kaut gan vÄ“l 2015. gada augustā KNAB izmeklÄ“tāji demonstrÄ“ja pārliecÄ«bu, ka krimināllietā ir pietiekami daudz faktu, kas pierāda aizdomās turÄ“to vainu un dod pamatu uzrādÄ«t viņiem apsÅ«dzÄ«bas, KNAB vadÄ«ba un izmeklÄ“tāji akceptÄ“ja bez iebildumiem prokurora atteikšanos to darÄ«t un prokurora lÄ“mumu par materiālu atgriešanu izmeklÄ“šanai nepārsÅ«dzÄ“ja, Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā nav izdevies atklāt, kādi apstākļi un fakti tik krasi ietekmÄ“ja KNAB izmeklÄ“tāju pozÄ«ciju un lika bez iebildumiem piekrist prokurora M. Lejas viedoklim, ka lietā savāktie pierādÄ«jumi nav pietiekami, lai uzradÄ«tu apsÅ«dzÄ«bu.

[65] Kriminālprocesu, sevišÄ·i tādu, par kuriem ir radusies lielāka sabiedriskā interese, izbeigšana pirmstiesas izmeklÄ“šanas stadijā ir nevÄ“lama, un ja tāda tiek darÄ«ta, tai ir jābÅ«t pietiekami pamatotai, tajā skaitā arÄ« publiskajā komunikācijā. Tas nenozÄ«mÄ“ nepieciešamÄ«bu turpināt kriminālprocesu gadÄ«jumos, kad ir acÄ«mredzams, ka noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi netika izdarÄ«ti. TomÄ“r prokurora šaubas par spÄ“ju pārliecināt tiesu un panākt notiesājoša sprieduma taisÄ«šanu nedrÄ«kst bÅ«t iemesls, kura dēļ tiek pārtraukta noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šana vai kura dēļ prokurors atsakās no kriminālprocesa materiālu nodošanu iztiesāšanai.

[66] Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā nav izdevies konstatÄ“t faktus, kas pierādÄ«tu, ka kriminālprocesa Nr. 16870000911 izbeigšana pirmstiesas stadijā ir saistāma ar politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmÄ“šanu attiecÄ«bā uz minÄ“tā kriminālprocesa virzÄ«tājiem. Vienlaikus ir pamats uzskatÄ«t, ka KNAB darbinieku un KNAB vadÄ«tāja konflikti un ar tiem saistÄ«tās KNAB darbinieku atlaišanas un atstādināšanas no pienākumu pildÄ«šanas, kā arÄ« KNAB darbinieku darba pamešana pÄ“c pašu gribas, traucÄ“ja Kriminālprocesa gaitu un negatÄ«vi ietekmÄ“ja tā kvalitāti.

[67] Gan Augstākās tiesas pozÄ«cija, kas formulÄ“ta Augstākās tiesas Senāta judikatÅ«rā, gan Ä¢enerālprokuratÅ«ras viedoklis, kuru prezentÄ“ja prokurors M. Leja, neļauj efektÄ«vi piemÄ“rot KL 300. pantu, kas paredz atbildÄ«bu par nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu kriminālprocesā. ApjomÄ«gās lietās, kuru izmeklÄ“šana un iztiesāšana prasa daudz laika, personu saukšana pie kriminālatbildÄ«bas par nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu, ja piekrist Augstākās tiesas un prokuratÅ«ras pozÄ«cijai, nav iespÄ“jama. Kaut gan problÄ“mas ar KL 300. panta piemÄ“rošanu ir saistÄ«tas ne tik daudz ar tiesÄ«bu normas formulÄ“jumu, bet gan artās interpretāciju, ir nepieciešams izvÄ“rtÄ“t tiesisko regulÄ“jumu, kas nosaka atbildÄ«bu par nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu. Ja piekrist viedoklim, ka nepatiesas liecÄ«bas sniegšanas fakts var tikt konstatÄ“ts tikai pÄ“c procesa pabeigšanas, personas visbiežāk netiks sodÄ«tas par nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu kriminālatbildÄ«bas noilguma iestāšanas dēļ. Krimināllikumā ir jāizdara grozÄ«jumi, kas nepārprotami norādÄ«tu, ka personas saukšanai pie kriminālatbildÄ«bas par nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu nav obligāti jāgaida brÄ«dis, kad stāsies spÄ“kā galÄ«gais nolÄ“mums tajā kriminālprocesā, kurā nepatiesās liecÄ«bas tika sniegtas.

[68] Kaut gan KNAB izmeklÄ“tāji laika posmā no kriminālprocesa Nr. 16870000911 uzsākšanas lÄ«dz tā pabeigšanai ir uzÄ£enerÄ“juši ļoti apjomÄ«gu krimināllietu, kas ietver sevÄ« 117 sÄ“jumus, jāatzÄ«st, ka krimināllietas materiālu apjoms nekoreiÄ“ ar to kvalitāti. Krimināllietā ir vairāki sÄ“jumi ar informāciju, kas bÅ«tiski palielināja krimināllietai apjomu, bet nesatur ziņas par izmeklÄ“jamajiem noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem (piemÄ“ram, KNAB informācijas pieprasÄ«jumi dažādām institÅ«cijām; publiski pieejamas informācijas kopijas; kratÄ«šanu laikā izņemto dokumentu, kuriem nav pierādÄ«šanas nozÄ«mes, kopijas; no personām izņemto laika plānotāju kopijas, utt.), Tāpat krimināllietas materiālos ir daudz tādu dokumentu, kuri varÄ“tu saturÄ“t izmeklÄ“šanai svarÄ«go informāciju un kuriem varÄ“tu bÅ«t pierādÄ«šanas nozÄ«me, ja izmeklÄ“šanas laikā notiktu to rÅ«pÄ«ga izvÄ“rtÄ“šana un analÄ«ze (piemÄ“ram, informācija par komercdarÄ«jumiem, finansiālajām transakcijām, izdrukas par veiktajām telefonsarunām un Ä«sziņu apmaiņām u.c.).

[69] Parlamentārās izmeklÄ“šanas ietvaros tika noskaidrots, ka KNAB nebija nopratinājis vairākas personas, kuras varÄ“tu sniegt izmeklÄ“šanai bÅ«tisku informāciju,

[70] KNAB vadÄ«tāji laika posmā no 2012. lÄ«dz 2016. gadam nav veikuši nepieciešamās darbÄ«bas, lai nodrošinātu efektÄ«vu kriminālprocesa norisi, tajā skaitā pieļaujot un veicinot ilgstošos konfliktus ar KNAB darbiniekiem, it Ä«paši tiem, kuri nodarbojās ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanu. NeveselÄ«ga atmosfÄ“ra KNAB kolektÄ«vā 2012. - 2016. gadā bija par iemelsu tam, ka darBu KNAB pārtrauca vairāki kvalificÄ“ti darbinieki, bet viņu aizvietošana ar augsti kvalificÄ“tiem speciālistiem nav bijusi sekmÄ«ga. Kriminālprocesa Nr. 16870000911 izmeklÄ“šanas veiksmÄ«ga un ātra pabeigšana nebija kļuvusi par KNAB vadÄ«tāja J. Streļčenoka darbÄ«bas prioritāti.

BijušÄ KNAB priekšnieka J, Streļčenoka publisks paziņojums par Kriminālprocesa Nr. 16870000911 izbeigšanu laika ziņā apsteidza procesuālu dokumentu, kas ietver šÄda lÄ“muma pamatojumu, sagatavošanu. Tas dod pamatu uzskatÄ«t, ka sākumā tika nolemts izbeigt minÄ“to kriminālprocesu, bet pÄ“c tam tika meklÄ“ts un formulÄ“ts juridisks pamatojums pieņemtajam lÄ“mumam.

[71] Gan OperatÄ«vās izstrādes lietas, gan krimināllietas materiāli, gan arÄ« J. StrÄ«Ä·es paskaidrojumi apstiprina faktu, ka KNAB rÄ«cÄ«bā ir bijusi informācija par vairākiem un dažādiem iespÄ“jami izdarÄ«tiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, tomÄ“r KNAB darbinieki, izmantojot selektÄ«vu pieeju, ir fokusÄ“jušies uz dažu/atsevišÄ·u noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanas, atstājot bez uzmanÄ«bas un neizmeklÄ“jot vairākus nodarÄ«jumus, kuriem ir noziedzÄ«go nodarÄ«jumu pazÄ«mes. ŠÄdu selektÄ«vu pieeju, nosakot, kādi virzieni tiks izmeklÄ“ti un kādi ne, J. StrÄ«Ä·e izskaidroja ar KNAB ierobežoto kapacitāti un resursiem un prokuratÅ«ras uzstādÄ«jumu fokusÄ“ties uz "perspektÄ«vām" noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu epizodÄ“m. Nenoliedzot minÄ“to faktoru ietekmi, KNAB darbinieku rÄ«cÄ«ba neatbilst Kriminālprocesa likumā nostiprinātajiem principiem un nepieciešamÄ«bai izmeklÄ“t visus noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus, par kuriem viņu rÄ«cÄ«bā ir nonākusi informācija.

[72] Lietas materiālos nav atrasti dokumenti, kas saturÄ“tu prokuratÅ«ras norādÄ«jumus neizmeklÄ“t kādus konkrÄ“tus nodarÄ«jumus un parlamentārajai izmeklÄ“šanas komisijai nav izdevies noskaidrot, vai uzraugošais prokurors ir devis kādus konkrÄ“tus norādÄ«jumus par atsevišÄ·o noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu neizmeklÄ“šanu vai šÄdus secinājums KNAB darbinieki ir izdarÄ«juši paši, novÄ“rojot uzraugošÄ prokurora darbÄ«bu šajā kriminālprocesā. TomÄ“r nav šaubu, ka KNAB darbinieki, apzinoties, ka kriminālprocesa turpmāka virzÄ«ba ir atkarÄ«ga no prokuroru lÄ“mumiem un, ka tieši prokuroru kompetencÄ“ ir uzrādÄ«t un uzturÄ“t apsÅ«dzÄ«bu vai atteikties to darÄ«t, ir mÄ“Ä£inājuši uzturÄ“t labas koleÄ£iālas attiecÄ«bas ar prokuroriem un centušies izvairÄ«ties no konfliktiem ar prokuratÅ«ru, kādēļ nav mÄ“Ä£inājuši izmantot Kriminālprocesa likumā paredzÄ“tos procesuālos lÄ«dzekļus, lai aizstāvÄ“tu savu pārliecÄ«bu, bet organizÄ“ja savu darbu, respektÄ“jot uzraugošÄ prokurora skeptisko pozÄ«ciju par iespÄ“ju pierādÄ«t atsevišÄ·us noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus vai atsevišÄ·o noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanas perspektÄ«vumu.

KNAB darbinieku vÄ“lme nepasliktināt attiecÄ«bas ar uzraugošo prokuroru un Ä£enerālprokuratÅ«ru; kompromisi; pretimnākšana uzraugošÄ prokurora nojaušamajām, bet rakstveidā neformulÄ“tajiem norādÄ«jumiem; atteikšanās no sākotnÄ“jās principiālās pozÄ«cijas negatÄ«vi ietekmÄ“ja kriminālprocesa gaitu un tā kvalitāti.

[73] Kaut gan KNAB darbinieku (J. StrÄ«Ä·es, KNAB izmeklÄ“tāju) un uzraugošÄ prokurora M. Lejas viedokļi par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu kvalifikāciju, pierādÄ«jumu pietiekamÄ«bu, kriminālprocesa perspektÄ«vumu u.c. jautājumiem bieži vien bija atšÄ·irÄ«gi, kriminālprocesa uzraudzÄ«ba tika veikta, ievÄ“rojot likuma prasÄ«bas. Kriminālprocesa Nr. 16870000911 prokurora uzraudzÄ«bas lieta sastāv no astoņiem sÄ“jumiem un tajā ir gan prokurora norādÄ«jumi izmeklÄ“tājiem, gan dokumenti, kuros prokurors M. Leja analizÄ“ja un strukturÄ“ja kriminālprocesa gaitā iegÅ«to informāciju, skaidrojumi par likuma normu interpretāciju un prokurora atsauksmes par KNAB izmeklÄ“tāju sagatavotajiem procesuālo dokumentu projektiem. Vienlaikus nevar noliegt, ka jau sākotnÄ“jā izmeklÄ“šanas posmā prokurora M. Lejas paustā skeptiskā nostāja par kriminālprocesa perspektÄ«vumu, iespÄ“jamÄ«bu uzrādÄ«t apsÅ«dzÄ«bas RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bniekiem un pierādÄ«t viņu vainu nevis veicināja izmeklÄ“šanu, bet drÄ«zāk demotivÄ“ja KNAB izmeklÄ“tājus.

[74] Saskaņā ar ProkuratÅ«ras likuma 23. panta pirmo daļu Ä¢enerālprokurors vada un kontrolÄ“ prokuratÅ«ras darbÄ«bu. To ievÄ“rojot, Ä£enerālprokurors ir atbildÄ«gs par prokuratÅ«ras darbÄ«bas organizāciju un tā pienākums ir veicināt prokuratÅ«ras un atsevišÄ·o prokuroru efektÄ«vu pienākumu izpildi kriminālprocesā. KonstatÄ“jot, ka pastāv juridiskie, finansiālie, materiālie vai citi apstākļi, kas traucÄ“/nesekmÄ“ efektÄ«vu kriminālprocesa norisi, Ä¢enerālprokurora pienākums ir aktÄ«vi rÄ«koties, ierosinot grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, nodrošinot efektÄ«vu prokuroru darbu kriminālprocesa, risinot citas konstatÄ“tās problÄ“mas.

RÅ«pÄ“joties par efektÄ«vāku kriminālprocesa norisi, ir jāpārskata Kriminālprocesa likumā regulÄ“jums par izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurora kompetenci un funkcijām, Uzraugošo prokuroru lielāka iesaistÄ«šanās noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanā sekmÄ“tu efektÄ«vāku procesuālu darbÄ«bu plānošanu un Ä«stenošanu, nepieciešamo pierādÄ«jumu iegÅ«šanu un kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Jautājumu par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem KPL 37. pantā vÄ“lams apspriest Saeimas Juridiskās komisijas KrimināltiesÄ«bu politikas apakškomisijā, uzaicinot Tieslietu ministrijas, Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāvjus, kā arÄ« krimināltiesÄ«bu ekspertus.

[75] Kaut gan Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokurori kriminālprocesā Nr. 16870000911 demonstrÄ“ja rezervÄ“tu un skeptisku pozÄ«ciju pret tā perspektÄ«vu un izmeklÄ“šanas kvalitāti un pierādÄ«jumu pietiekamÄ«bu, nedz Ä£enerālprokurors, nedz Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors neizmantoja KPL 38. panta trešajā daļa paredzÄ“to iespÄ“ju noteikt prokuroru par procesa virzÄ«tāju izmeklÄ“šanas stadijā.

Prokurora noteikšana par procesa virzÄ«tāju izmeklÄ“šanas stadijā nav ierasta prakse un nedz Ä£enerālprokuroram, nedz Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram nebija pienākuma pieņemt šÄdu-lÄ“mumu, tomÄ“r apzinoties minÄ“tā kriminālprocesa nozÄ«mÄ«gumu un pastāvot patiesam mÄ“rÄ·im nodrošināt tā turpmāko virzÄ«bu (apsÅ«dzÄ«bas uzrādÄ«šanu un lietas nodošanu iztiesāšanai), KPL 38. panta trešajā daļā paredzÄ“tās iespÄ“jas izmantošana konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bija nepieciešama.

[76] UzraugošÄ prokurora rÄ«cÄ«ba kriminālprocesā bija pārāk piesardzÄ«ga. Viņa prasÄ«bas nodrošināt papildus pierādÄ«jumus ne vienmÄ“r bija izpildāmas. Daļa no prokurora prasÄ«bām un atzinumiem par pierādÄ«jumu nepietiekamÄ«bu norāda uz uzraugošÄ prokurora nevÄ“lÄ“šanos uzsākt kriminālvajāšanu un uzņemties atbildÄ«bu par kriminālprocesa tālāku virzÄ«bu.

[77] KNAB darbinieki kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros arÄ« demonstrÄ“ja zināmu piesardzÄ«bu un, organizÄ“jot savu darbu, ir mÄ“Ä£inājuši pielāgoties uzraugošÄ prokurora paustām, bet ne vienmÄ“r skaidri formulÄ“tām bažām par kriminālprocesa perspektÄ«vu un iespÄ“jām pierādÄ«t RÄ«dzenes sarunu dalÄ«bnieku vainu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā. KNAB darbinieki, saskaroties ar prokuratÅ«ras rezervÄ“tu vai skeptisku pozÄ«ciju, ir mÄ“Ä£inājuši skaidrot prokuratÅ«rai savu viedokli, tomÄ“r nebija uzstājÄ«gi un bieži vien piekāpušies prokurora pozÄ«cijai.

[78] IepazÄ«šanās ar analizÄ“jamā kriminālprocesa materiāliem, kā arÄ« pieejamo informāciju par citiem kriminālprocesiem, kuros apsÅ«dzÄ«bas tika uzradÄ«tas par koruptÄ«vu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu, dod pamatu secināt, ka Latvijas Republikas prokuratÅ«ras realizÄ“jamā politika ne vienmÄ“r atbilst tādiem mÄ“rÄ·iem, kā efektÄ«va noziedzÄ«go nodarÄ«jumu prevencija, taisnÄ«ga krimināltiesisko attiecÄ«bu neregulÄ“šana un taisnÄ«ga soda piemÄ“rošana personām, kuras izdarÄ«jušas noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. Tā vietā, lai ar aizdomām vÄ“rtÄ“tu jebkādu informāciju par iespÄ“jami izdarÄ«tajiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, meklÄ“tu un fiksÄ“tu faktus, kuriem var bÅ«t pierādÄ«šanas nozÄ«me kriminālprocesos, Latvijas prokurori ļoti bieži, iepazÄ«stoties ar sākotnÄ“jo informāciju par iespÄ“jami izdarÄ«tajiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, nepamatoti izsecina, ka izmeklÄ“šanai nav perspektÄ«vu, ka nebÅ«s iespÄ“jams iegÅ«t pietiekamus pierādÄ«jumus un tādēļ izvÄ“lās iespÄ“ju neuzsākt kriminālprocesu vai izbeigt uzsākto kriminālprocesu,

Prokuroriem ir arÄ« bailes no lietu zaudÄ“šanas tiesā, t.i. gadÄ«jumiem, kad tiesas attaisno apsÅ«dzÄ“tās personas. KomplicÄ“tās lietās un lietās, kurās figurÄ“ labi situÄ“tas personas, kas var atļauties izmantot augsti kvalificÄ“tu advokātu pakalpojumus, prokurori ne vienmÄ“r veic nepieciešamās darbÄ«bas, kas nodrošinātu taisnÄ«ga soda piemÄ“rošanu par izdarÄ«tajiem noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem. Tas, piemÄ“ram, izpaužas kā neefektÄ«va/pasÄ«va/formāla izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«ba, kā arÄ« atteikšanās uzsākt kriminālvajāšanu, argumentÄ“jot to ar nostiprināto pierādÄ«jumu nepietiekamÄ«bu. Nav retums, ka sarežģītos kriminālprocesos, kur taisnÄ«gatattiecÄ«bu noregulÄ“šanai apsÅ«dzÄ“tajam bÅ«tu jāpiemÄ“ro brÄ«vÄ«bas atņemšana, prokurori, lai neriskÄ“tu ar lietas zaudÄ“šanu (apsÅ«dzÄ“tas personas attaisnošanu), kā arÄ« izvairÄ«tos no pirmstiesas izmeklÄ“šanas un kriminālvajāšanas kvalitātes analÄ«zes, kas ir iespÄ“jama, ja lieta nodota iztiesāšanai tiesai, piemÄ“ro vainÄ«gajiem ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu nesaistÄ«tos sodus (naudas sodu, piespiedu darbu), sastādot prokurora priekšrakstus par sodiem. LÄ«dzÄ«gu apsvÄ“rumu dēļ prokurori mÄ“dz slÄ“gt ar apsÅ«dzÄ“tājiem vienošanos par vainas atzÄ«šanu un sodu, šÄdi, no vienas puses, nodrošinot ātrāku kriminālprocesa pabeigšanu, bet no otrās - lÅ«dzot tiesu piemÄ“rot tādus sodus, kas vieglāki nekā tiem vajadzÄ“tu bÅ«t, ņemot vÄ“rā izdarÄ«to pārkāpumu raksturu un arto radÄ«to kaitÄ“jumu.

[79] Kriminālprocesa izbeigšanu pirmstiesas izmeklÄ“šanas stadijā noteica KNAB izmeklÄ“tāju un uzraugošÄ prokurora dažādās izpratnes par noziedzÄ«go nodarÄ«jumu pierādÄ«šanas iespÄ“ju un pierādÄ«jumu pietiekamÄ«bu. Saskaņā ar KPL 124. panta piekto daļu "PierādÄ«šanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādÄ«tiem, ja pierādÄ«šanas gaitā izslÄ“gtas jebkādas saprātÄ«gas šaubas par to esamÄ«bu vai neesamÄ«bu." Parlamentārās izmeklÄ“šanas laikā tika secināts, ka analizÄ“jamajā kriminālprocesā uzraugošais prokurors, kā nosacÄ«jumu kriminālvajāšanas uzsākšanai formulÄ“jis tādas prasÄ«bas pÄ“c pierādÄ«jumiem, kuri ir daudz augstāki par vispāratzÄ«to pierādÄ«šanas standartu, kas bija viens no bÅ«tiskiem iemesliem, kuru dēļ kriminālprocess tika izbeigts.

[80] Prokurors var saukt personu pie kriminālatbildÄ«bas, ja izmeklÄ“šanā savāktie pierādÄ«jumi norāda uz šÄ«s personas vainu izmeklÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādÄ«jumi to apstiprina (KPL 402. pants). Å…emot vÄ“rā KPL 59. panta otrās daļas 4. punktā noteikto, personu var apsÅ«dzÄ“t noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, ja kriminālprocesa gaitā savākto pierādÄ«jumu kopums dod pamatu prokuroram - procesa virzÄ«tājam uzskatÄ«t, ka tieši šÄ« persona izdarÄ«jusi konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, Savukārt saskaņā ar KPL 59. panta otrās daļa 5. punktu lietas nodošana tiesai un apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šana ir pieļaujama, ja prokurors — procesa virzÄ«tājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādÄ«jumiem spÄ“s pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātÄ«gas šaubas par to, ka tieši šÄ« persona izdarÄ«jusi konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Kriminālprocesa likuma prasÄ«bas par prokurora pārliecÄ«bu par savu spÄ“ju ar lietā esošajiem pierādÄ«jumiem panākt notiesājoša sprieduma taisÄ«šanu dēļ, apsÅ«dzÄ“tās personas attaisnošanu Ä¢enerālprokuratÅ«ra vÄ“rtÄ“ kā prokurora darba brāķi.

Pastāvot šÄdām likuma prasÄ«bām un attaisnojošÄ tiesas sprieduma novÄ“rtÄ“jumam, prokuroram izdevÄ«gāk prasÄ«t no izmeklÄ“tājiem papildus pierādÄ«jumus un norādÄ«t uz šaubām par iespÄ“ju pierādÄ«t personas vainu, nekā uzņemties atbildÄ«bu par apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu tiesā un riskÄ“t ar apsÅ«dzÄ“tā attaisnošanu. Lai mainÄ«tu situāciju un iedrošinātu prokurorus rÄ«koties, jāgroza Kriminālprocesa likumā formulÄ“tās prasÄ«bas par prokurora pārliecÄ«bas pakāpi, kas ir nepieciešamas, lai uzradÄ«tu un uzturÄ“tu.apsÅ«dzÄ«bu, Kriminālprocesa likumā ir jāparedz, ka prokuroram, ievÄ“rojot kriminālprocesa gaitā iegÅ«tos pierādÄ«jumus, jābÅ«t pārliecinātam, ka konkrÄ“ta persona ir izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, tomÄ“r likums nedrÄ«kst no prokurora prasÄ«t, lai viņam nebÅ«tu šaubu par to, ka tiesa piekritÄ«s apsÅ«dzÄ«bai un notiesās apsÅ«dzÄ“to personu.

Jautājumus par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem Kriminālprocesa likuma 59. u.c. pantos vÄ“lams apspriest Saeimas Juridiskās komisijas KrimināltiesÄ«bu politikas apakškomisijā, uzaicinot Tieslietu ministrijas un Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāvjus, kā arÄ« citus lietpratÄ“jus.

[81] Å…emot vÄ“rā faktu, ka RÄ«dzenes sarunas satur nepārprotamus norādÄ«jumus uz sistÄ“miskas politiskās korupcijas faktiem, nepieciešams publicÄ“t krimināllietā Nr. 16870000911 esošÄs sarunas pilnā apjomā. Saeimai ir jāizdara grozÄ«jumi normatÄ«vajos aktos, kas nodrošinātu KNAB vadÄ«tājam iespÄ“ju minÄ“to informāciju publiskot.

[82] Ir nepieciešamÄ«ba pÄ“c tāda tiesiska regulÄ“juma izstrādes, kas nodrošinātu iespÄ“ju kriminālprocesā neiesaistÄ«tām personām, tajā skaitā žurnālistiem, iespÄ“ju iepazÄ«ties ar izbeigtu kriminālprocesu materiāliem, kā arÄ« šo materiālu anonimizÄ“tu publiskošanu, ja tas atbilst sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

[83] Atbilstoši KPL 377. panta 3. punktam kriminālprocesu nedrÄ«kst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja ir iestājies kriminālatbildÄ«bas noilgums. Saskaņā ar KL 56. panta pirmo daļu kriminālatbildÄ«bas noilguma iestāšanas ir atkarÄ«ga no noziedzÄ«gā nodarÄ«juma veida un personu nevar saukt pie kriminālatbildÄ«bas, ja no kriminālpārkāpuma izdarÄ«šanas dienas ir pagājuši divi gadi, no mazāk smaga nozieguma izdarÄ«šanas pagājuši pieci gadi, no smaga nozieguma izdarÄ«šanas pagājuši 10 gadi, kā arÄ«, ja pagājuši 15 gadi no sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanas dienas, izņemot noziegumus, par kuriem var piespriest mūža ieslodzÄ«jumu. Kriminālprocesa izbeigšana sakarā ar noilguma iestāšanos nav personu reabilitÄ“jošs apstāklis (KPL 380, pants) un tādēļ sabiedrÄ«bas interesÄ“s ir saņemt detalizÄ“tu informāciju par gadÄ«jumiem, kad valsts amatpersonas netiek sauktas pie atbildÄ«bas sakarā ar noilguma iestāšanos. Lai to nodrošinātu, Kriminālprocesa likumā jāparedz, ka procesa virzÄ«tājiem ir jālemj par šÄdas informācijas publiskošanu, veicot nepieciešamos darbus lÄ“muma anonimizÄ“šanai, vienlaikus saglabājot informāciju, kas identificÄ“ valsts amatpersonu, attiecÄ«bā uz kuras nodarÄ«jumu ir iestājies kriminālatbildÄ«bas noilgums.

[84] Saskaņā ar KL 56. pantu kriminālatbildÄ«bas noilguma termiņš ir saistÄ«ts ar noziedzÄ«gā nodarÄ«juma veidu un ir atkarÄ«gs no apdraudÄ“to interešu rakstura un kaitÄ«guma un tam atbilstošÄs nodarÄ«jumu iedalÄ«šanas kriminālpārkāpumos, mazāk smagos, smagos un sevišÄ·i smagos noziegumos, KL 56, panta l1. daļā ir paredzÄ“ts Ä«pašs regulÄ“jums attiecÄ«bā uz noilguma termiņiem, ja ir izdarÄ«ti noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi pret nepilngadÄ«go tikumÄ«bu un dzimumneaizskaramÄ«bu, saistÄ«bā ar cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bu u.c. gadÄ«jumos. Å…emot vÄ“rā kaitÄ“jumu, ko rada sabiedriskām interesÄ“m KL XXIV nodaļā paredzÄ“tie noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi valsts institÅ«ciju dienestā (piemÄ“ram, tādi nodarÄ«jumi kā dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«ga izmantošana, kukuļņemšana, tirgošanās ar ietekmi), KL 56. pantā jāizdara grozÄ«jumi, paredzot Ä«pašu regulÄ“jumu attiecÄ«bā uz kriminālatbildÄ«bas noilgumu amatnoziegumu izdarÄ«šanas gadÄ«jumos, proti - likumā jāparedz ilgāks laika posms, kad valsts amatpersonas var tikt sauktas pie kriminālatbildÄ«bas par izdarÄ«tajiem noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem.

[85] 2016. gada 12. decembrÄ« KNAB IzmeklÄ“šanas nodaļas vadÄ«tāja I. Kivleniece pieņēma lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr. 16870000911 izbeigšanu un materiālu par administratÄ«vās lietvedÄ«bas uzsākšanu pret A. Šleseru nosÅ«tÄ«šanu Valsts ieņēmumu dienestam, Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 37, panta otrajā daļā ir paredzÄ“ts (kā arÄ« bija paredzÄ“ts minÄ“tā lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ«), ka gadÄ«jumā, ja kriminālprocess ir izbeigts, bet ir konstatÄ“jamas administratÄ«vā pārkāpuma pazÄ«mes, lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vÄ“lāk kā mÄ“neša laikā no dienas, kad pieņemts lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu. Neraugoties uz to, Valsts ieņēmumu dienests administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu nav uzsācis un nav saucis A. Šleseru pie administratÄ«vās atbildÄ«bas par LAPK 166,27 pantā paredzÄ“to pārkāpumu izdarÄ«šanu. Lai pamatotu atteikšanos uzsākt administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu, VID darbinieki nepareizi un pretÄ“ji likumdevÄ“ja gribai interpretÄ“ja LAPK 37. pantā un LAPK 239. panta 7. punktā noteikto, kā arÄ« bez iemesla atsaucās uz Augstākās tiesas judikatÅ«ru (SKA-355/2008), kas nesatur atzinumus par administratÄ«vās lietvedÄ«bas uzsākšanas kārtÄ«bu gadÄ«jumos, kad ticis pieņemts lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu.

Atbilstoši LAPK 239. panta 7. punktam lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedÄ«ba jāizbeidz, ja ir pagājuši LAPK 37. pantā paredzÄ“tie termiņi. ŠÄ« tiesÄ«bu norma attiecas uz termiņiem, kas' paredzÄ“ti gan minÄ“tā panta pirmajā, gan otrajā, gan arÄ« trešajā daļā. LAPK 37. panta otrajā daļā formulÄ“tais vÄ“rtÄ“jams kā speciālā tiesÄ«bu norma attiecÄ«bā uz regulÄ“jumu, kas paredzÄ“ts šÄ panta pirmajā un trešajā daļā un tādēļ VID bija tiesÄ«bas (kā arÄ« pienākums) viena mÄ“neša laikā pÄ“c materiālu saņemšanas no KNAB uzsākt administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu, interpretÄ“jot LAPK noteikto, VĪD darbiniekiem bija jāsaprot, ka gadÄ«jumā, ja likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is bÅ«tu bijis noteikt, ka arÄ« pÄ“c kriminālprocesa izbeigšanas jautājums par administratÄ«vās lietvedÄ«bas uzsākšanu risināms saskaņā ar vispārÄ«gām tiesÄ«bu normām par noilgumu (t.i. saskaņā ar LAPK 37, panta pirmo vai trešo daļu), kodeksā nebÅ«tu formulÄ“ts speciālais tiesiskais regulÄ“jums attiecÄ«gajam gadÄ«jumam.

Parlamentārajā izmeklÄ“šanā nav bijis iespÄ“jams noskaidrot, vai administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«ba minÄ“tajā gadÄ«jumā netika uzsākta tādēļ, ka atbildÄ«gie VID darbinieki nepareizi sapratuši un interpretÄ“juši LAPK 37. un 239. panta 7. punktā noteikto, vai atteikšanos no administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bas uzsākšanas noteica citi iemesli.

[86] Kriminālprocesa kvalitāti negatÄ«vi iespaidoja starpinistitucionālās sadarbÄ«bas neefektivitāte un valsts institÅ«ciju atteikšanās lÄ«dzdarboties tādu faktu un apstākļu noskaidrošanā, kuriem ir nozÄ«me kriminālprocesā. Komisija konstatÄ“ja, ka I. Sudrabas vadÄ«tā Valsts kontrole vairākkārtÄ«gi ir atteikusi KNAB lÅ«gumiem pÄ“c palÄ«dzÄ«bas izmeklÄ“šanā:

15.09.2010 KNAB jauta, vai ir veikta revÄ«zija AirBaltic un ja nÄ“, tad vai tā ir plānota 06.10.2010 VK atbild noraidoši

27.12.2010 KNAB lÅ«dz VK veikt revÄ«ziju AS AirBaltic Corporation 2011, gadā 13.01.2011 VK atbild noraidoši

03.10.2011 KNAB lÅ«dz VK nekavÄ“joties uzsākt revÄ«ziju AS AirBaltic Corporation 07.10.2011 VK atbild noraidoši

11.11.2011 KNAB lÅ«dz iekļaut 2012. gada revÄ«ziju plānā revÄ«zijas veikšanu AS AirBaltic Corporation 28.11.2011 VK atbild noraidoši

[87] Lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bu, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatÄ«vajos aktos, nosakot, ka valsts iestādÄ“m savu kompetenču un iespÄ“ju ietvaros ir jāsniedz atbalsts izmeklÄ“šanas iestādÄ“m un prokuratÅ«rai.