Saeimas deputÄtiem nav bijis pat informatÄ«va ziņojuma par ANO GlobÄlo deklarÄciju...
Linda Ozola, Saeimas deputÄte · 06.12.2018. · Komentāri (0)Pirms nedēļas Jaunie konservatÄ«vie balsoja PAR jautÄjuma par “ANO GlobÄlÄs deklarÄcijas par drošu, sakÄrtotu un likumÄ«gu migrÄciju” iekļaušanu darba kÄrtÄ«bÄ, jo vÄ“lamies izcelt to, ka par migrÄcijas jautÄjumiem ir nepieciešama skaidrojoša un atklÄta diskusija, kÄdas LV sabiedrÄ«bÄ Ä«sti nav bijis. Å…emot vÄ“rÄ jautÄjuma sensitivitÄti, to, cik viegli jautÄjumu var politizÄ“t, ir nepiedodami, ka tik ilgstoši ir bijis informÄcijas vakuums attiecÄ«bÄ uz šo starptautisko dokumentu no atbildÄ«go ministriju (Ä€rlietu, Iekšlietu, Tieslietu) un valdÄ«bas puses.
Lai arÄ« jautÄjums Saeimas darba kÄrtÄ«bÄ ir nonÄcis, pateicoties NA sagatavotajam RezolÅ«cijas projektam, ar kuru aicinÄm valdÄ«bu nepievienoties ANO deklarÄcijai par migrÄciju, arÄ« NA kopÄ ar JV ir bijusi valdÄ«bas partija visu šo laiku un ir zinÄmÄ mÄ“rÄ lÄ«dzatbildÄ«ga par radušos situÄciju, kurÄ sabiedrÄ«ba dokumenta sagatavošanas posmÄ vairÄk kÄ 2 gadu garumÄ nav saņēmusi publisku skaidrojumu par DeklarÄcijas nozÄ«mi, kÄ arÄ« starptautiski politiskajÄm un tiesiskajÄm konsekvencÄ“m. VarÄ“ja veidot padziļinÄtu diskusiju, kas novÄ“rstu jebkÄdas spekulÄcijas un pieņēmumus šajÄ jautÄjumÄ, Ä«paši attiecÄ«bÄ uz DeklarÄcijas starptautiski tiesisko seku interpretÄcijÄm. Es arÄ« pagÄjušajÄ nedÄ“Ä¼Ä Ä€rlietu komisijÄ rosinÄju rÄ«kot šÄdu uzklausÄ«šanu, bet diemžēl komisijas vadÄ«tÄjs, arÄ« šÄ« jautÄjuma referents, to neatbalstÄ«ja.
Kopš iepriekšÄ“jÄs Saeimas sÄ“des ir bijusi slÄ“gta Ministru kabineta sÄ“de, kurÄ valdÄ«ba pieņēma zinÄšanai Ä€rlietu ministrijas informatÄ«vo ziņojumu un pÄ“c kuras Ministru prezidents paziņoja, ka gala lÄ“mumu atstÄs Saeimas ziņÄ. Te nu es vÄ“los vÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz to, ka Saeimas deputÄtiem nav bijis pat informatÄ«va ziņojuma par ANO GlobÄlo deklarÄciju. Paldies Ä€M pÄrstÄvjiem, kuri nÄca pie frakcijÄm un skaidroja neprecizitÄtes piedÄvÄtajÄ Saeimas rezolÅ«cijas tekstÄ, bet arÄ« šÄ« saruna nebija par ANO DeklarÄciju tÄs kopumÄ – par DeklarÄcijas mÄ“rÄ·iem, saistÄ«bÄm, Ä«stenošanu un turpmÄko rÄ«cÄ«bu. Vai šÄ« gadÄ«jumÄ nav tÄda kÄ izvairÄ«šanÄs no neÄ“rtas un ļoti polarizÄ“jošas diskusijas? MigrÄcijas jautÄjums kÄ karsts kartupelis?
Jaunie konservatÄ«vie ir gatavi šÄdai atklÄtai diskusijai, tÄpÄ“c ieskicÄ“šu mÅ«su apsvÄ“rumus, domÄjot par ANO DeklarÄciju un mÅ«su nostÄju balsojumÄ par saistÄ«to RezolÅ«ciju.
Lai izvairÄ«tos no jebkÄdÄm spekulÄcijÄm par Jauno konservatÄ«vo nostÄju (domÄju, ka te vairums esam vienoti), vÄ“los uzsvÄ“rt, ka konsekventi iestÄjamies par to, ka bÄ“gļu uzņemšanas jautÄjumÄ jebkÄdu lÄ“mumu pieņemšana ir nacionÄlu valstu atbildÄ«ba un ka Jaunie konservatÄ«vie stingri iestÄjas pret neatbilstÄ«gu migrantu un t.s. “ekonomisko bÄ“gļu” uzņemšanu.
Vispirms daži konkrÄ“ti punkti par ANO DeklarÄciju un Saeimas RezolÅ«ciju, pÄ“c tam par plašÄku mÅ«su vÄ“rtÄ«bu un sociÄlo kontekstu.
MÄ’S APZINÄ€MIES, KA…
ANO DeklarÄcija ir globÄls dokuments un nav attiecinÄms tikai uz eiroatlantisko kopienu, kÄ minÄ“ts RezolÅ«cijÄ. Masveida nekontrolÄ“tas migrÄcijas izaicinÄjumi ir globÄls izaicinÄjums, kas skar visus pasaules kontinentus un to tik tiešÄm risinÄt var tikai ar ciešu starptautisku sadarbÄ«bu, nevis norobežošanos, veidojot vienotu izpratni par jautÄjuma cÄ“loņiem un sekÄm.
pÄrvietošanÄs brÄ«vÄ«ba ir cilvÄ“ka tiesÄ«bas saskaÅ†Ä ar ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 13. panta 2. punktu (“katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas atstÄt jebkuru, arÄ« savu valsti, un atgriezties savÄ valstÄ«”) – tiesÄ«bas ko izmanto arÄ« mÅ«su pilsoņi, dodoties uz citÄm valstÄ«m gan ES, gan citviet pasaulÄ“. LegÄlÄ migrÄcija, ko regulÄ“ daudzos pasaules reÄ£ionos jau spÄ“kÄ esoši starptautiski tiesÄ«bu akti, un tomÄ“r ne visos.
TÄpat MÄ’S UZSKATÄ€M, ka terminÄ“ta patvÄ“ruma sniegšana cilvÄ“kiem, kuriem draud nÄves briesmas savÄ zemÄ“, ir starptautiskÄs sabiedrÄ«bas, arÄ« mÅ«su, morÄls pienÄkums. MÄ“s joprojÄm esam pateicÄ«gi tÄm pasaules valstÄ«m, kuras 2. Pasaules kara izskaÅ†Ä sniedza patvÄ“rumu mÅ«su tautiešiem, kuri bÄ“ga no kara.
Bet kara sekas ir arÄ« nekontrolÄ“ta masveida migrÄcija, un te es nonÄku pie Latvijas situÄcijas bÅ«tiskÄkajiem apsvÄ“rumiem.
Lai dziļÄk izprastu Latvijas sabiedrÄ«bÄ valdošo noskaņojumu migrÄcijas jautÄjumÄ un domÄjot par starptautiskÄs migrÄcijas procesiem no mÅ«su valsts interešu viedokļa, mÄ“s nevaram ignorÄ“t Latvijas vÄ“sturisko pieredzi. LV ir piedzÄ«vojusi brutÄlu imigrÄciju – iedzÄ«votÄju mÄ“rÄ·tiecÄ«gu pÄrvietošanu, ignorÄ“jot 1949. gada ŽenÄ“vas konvenciju par civilpersonu aizsardzÄ«bu kara laikÄ 49. pantu, kÄ rezultÄtÄ relatÄ«vi nesen, vien pirms 30 gadiem 1989. gadÄ valsts pamatnÄcijas Ä«patsvars bija tikai 52% (latviešiem bija drauds kļūt par minoritÄti savÄ zemÄ“!). ŠobrÄ«d pamatnÄcija veido 60,2% no visiem iedzÄ«votÄjiem. ApzinÄsimies, ka socioloÄ£iski kÄdas populÄcijas spÄ“ja uzņemt un integrÄ“t citas kultÅ«ras pÄrceļotÄjus ir ierobežota un LV gadÄ«jumÄ šÄ« proporcija sen jau ir izjaukta. Te vietÄ bÅ«tu piebilst !!! – reÄli apzinoties akÅ«tos Latvijas izaicinÄjumus sabiedrÄ«bas integrÄcijas jautÄjumos, GRIBU UZSVÄ’RT, ka mÄ“s cienÄm un novÄ“rtÄ“jam ikvienu Latvijai lojÄlu lÄ«dztautieti – šÄ« ir mÅ«su visu valsts, mÅ«su mÄjas!
Redziet, viens no bÅ«tiskiem argumentiem par atbalstu ANO DeklarÄcijai ir, ka LV nedrÄ«kst izkrist no Baltijas un Z-valstu vienotÄs nostÄjas. Bet mÄ“s jau izceļamies reÄ£ionÄ, jo, izņemot Igauniju, visÄs šajÄs valstÄ«s pamatnÄcija veido vismaz 80% no iedzÄ«votÄju kopskaita. IgaunijÄ tie ir 68%, bet tur arÄ«, kÄ zinÄms, bija krietni grÅ«tÄk panÄkt politisku atbalstu ANO DeklarÄcijai. VÄ“l vairÄk – mÄ“s esam vienÄ«gÄ valsts EiropÄ ar tik zemu pamatnÄcijas Ä«patsvaru kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaitÄ. DaudzÄs Eiropas valstÄ«s migrÄcijas jautÄjums ir raisÄ«jis radikÄlÄk noskaņotu sabiedrÄ«bas grupu aktivizÄ“šanos, arÄ« radikÄli noskaņotu politisko partiju nÄkšanu pie varas, izmantojot migrÄcijas tÄ“mu, pie krietni lÄ«dzsvarotÄkas etniskÄs kompozÄ«cijas. TÄpÄ“c mums ir obligÄti jÄreaģē uz LV sabiedrÄ«bas satraukto noskaņojumu, ir jÄņem vÄ“rÄ mÅ«su vÄ“sturiskais konteksts un valsts interesÄ“s to ir jÄspÄ“j paskaidrot arÄ« starptautiskajai sabiedrÄ«bai.
Tieši šis fons ir jÄpatur prÄtÄ, domÄjot par valsts atbildÄ«bu savu pilsoņu drošÄ«bas garantÄ“šanÄ, eiropeiskÄs identitÄtes saglabÄšanÄ un vÄ“rtÄ«bu nosargÄšanÄ. Veidojot ne tikai patvÄ“ruma meklÄ“tÄju, bet arÄ« savu migrÄcijas politiku, mums ir jÄņem vÄ“rÄ izjauktais demogrÄfiskais lÄ«dzsvars, mÅ«su sabiedrÄ«bas intereses un dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu pamati.
ŠÄ« ANO GlobÄlÄ migrÄcijas deklarÄcija un tÄs plašÄkais konteksts bija un ir jÄskaidro un jÄanalizÄ“ kopÄ ar sabiedrÄ«bu, bet tas diemžēl nav noticis. Lai arÄ« Saeimas rezolÅ«cijas tekstÄ es gribÄ“tu redzÄ“t dažus redakcionÄlus labojumus, mums nav iespÄ“jas iesniegt grozÄ«jumus patstÄvÄ«gajam priekšlikumam, bet jaunai rezolÅ«cijai vairs nav laika. Bet Jauno konservatÄ«vo pamataicinÄjums valdÄ«bai ir tÄds pats: šobrÄ«d MÄ’S AICINÄ€M valdÄ«bu NEPIEVIENOTIES ANO GlobÄlajai migrÄcijas deklarÄcijai, pamatojot un skaidrojot Latvijas vÄ“sturisko situÄciju migrÄcijas jautÄjumos.
Un nobeigumÄ mazliet par aktuÄlo sabiedrÄ«bas diskursu par migrÄcijas tÄ“mu. Nu jau ceturto gadu pÄ“c nopietnÄkÄs imigrÄcijas krÄ«zes pÄ“dÄ“jÄ laika Eiropas vÄ“sturÄ“ LatvijÄ joprojÄm ir saasinÄta un pat krasi polarizÄ“joša diskusija par migrÄcijas jautÄjamiem, kas apliecina vien to, ka lÄ«dzšinÄ“jÄ valdošÄ koalÄ«cija nav attiekusies nopietni pret šo jautÄjumu un nav spÄ“jusi vai vÄ“lÄ“jusies noformulÄ“t vienotu valsts ilgtermiņa politiku migrÄcijas, bÄ“gļu, remigrÄcijas, darbaspÄ“ka tirgus pÄrvaldes un lÄ«dzÄ«gos jautÄjumos to kopumÄ. NacionÄlais un politiskais konsenss šajos jautÄjumos nav izveidots, bet ir ļoti nepieciešams. Šie jautÄjumi ir tikuši atliki malÄ koalÄ«cijas stabilitÄtes vÄrdÄ, dodot iespÄ“ju no vienas puses liberÄlajiem spÄ“kiem kultivÄ“t “rozÄ briļļu” attieksmi pret imigrÄciju no trešajÄm valstÄ«m un proponÄ“t to kÄ viennozÄ«mÄ«gi pozitÄ«vu lietu, bet no otras puses devusi iespÄ“ju nacionÄlkonservatÄ«vajiem laiku pa laikam paglaudÄ«t savas politiskÄs spalvas, izmatojot lozungus, pieņēmumu un spekulÄcijas. Bet praksÄ“ neko nedarÄ«t. Man nav pieņemama nedz liberÄli nekritiska attieksme pret šo jautÄjumu, nedz arÄ« NA baiļu kultivÄ“šanas politika. Es esmu par racionÄlu attieksmi, kas nozÄ«mÄ“ starptautisku dialogu no vienas puses, bet arÄ« Latvijas pašas mÄjas darbus jebkÄda rakstura ÄrÄ“jo drošÄ«bas draudu novÄ“ršanai no otras puses, lai radÄ«tu integrÄ“tu sabiedrÄ«bu.
Teiksim – mums ir jÄspÄ“j ieraudzÄ«t arÄ« pašu pieļautÄs kļūdas migrÄcijas jautÄjumÄ, piemÄ“ram, izsniedzot termiņuzturÄ“šanÄs atļaujas ar Kremļa varu, Krievijas militÄro industriju un lÄ«dzÄ«ga profila cilvÄ“kiem, kuri iegÄdÄjas nekustamo Ä«pašumu, piemÄ“ram, tiešÄ Latvijas stratÄ“Ä£isko objektu tuvumÄ. ŠÄdi gadÄ«jumi ir nepieļaujami, radot jau pavisam reÄlus, nevis hipotÄ“tiskus draudus mÅ«su valstij. ArÄ« šim piemÄ“ram ir vistiešÄkÄ saistÄ«ba ar šodienas diskusiju.
ŠajÄ kontekstÄ es aicinÄtu vÄ“l lÄ«dz 2019. gada beigÄm izstrÄdÄt un pieņemt valsts vidÄ“jÄ termiņa stratÄ“Ä£iju migrÄcijas kontroles, patvÄ“ruma meklÄ“tÄju politikas un saistÄ«tajos jautÄjumos, ņemot vÄ“rÄ mÅ«su iedzÄ«votÄju intereses, aizsargÄjot mÅ«su kultÅ«ru un valodu, un vienlaikus nenoliedzot mÅ«su morÄliskos pienÄkumus un nenocietinot mÅ«su sirdis cilvÄ“cisku ciešanu priekšÄ. Tas veidotu vismaz politisku konsensu par šiem izaicinÄjumiem un pamatu tÄlÄkajai darbÄ«bai. Te bÅ«tu jÄpiesaista neatkarÄ«gi, ar politiskajÄm partijÄm nesaistÄ«ti starptautisko tiesÄ«bu un migrÄcijas politikas eksperti. ŠÄda dokumenta pieņemšana arÄ« bÅ«tu pamats Latvijas pozÄ«cijai jebkÄdÄs multilaterÄlÄs iniciatÄ«vÄs par šo un saistÄ«to jautÄjumu loku.