Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas Jaunie konservatÄ«vie balsoja PAR jautājuma par “ANO Globālās deklarācijas par drošu, sakārtotu un likumÄ«gu migrāciju” iekļaušanu darba kārtÄ«bā, jo vÄ“lamies izcelt to, ka par migrācijas jautājumiem ir nepieciešama skaidrojoša un atklāta diskusija, kādas LV sabiedrÄ«bā Ä«sti nav bijis. Å…emot vÄ“rā jautājuma sensitivitāti, to, cik viegli jautājumu var politizÄ“t, ir nepiedodami, ka tik ilgstoši ir bijis informācijas vakuums attiecÄ«bā uz šo starptautisko dokumentu no atbildÄ«go ministriju (Ä€rlietu, Iekšlietu, Tieslietu) un valdÄ«bas puses.

Lai arÄ« jautājums Saeimas darba kārtÄ«bā ir nonācis, pateicoties NA sagatavotajam RezolÅ«cijas projektam, ar kuru aicinām valdÄ«bu nepievienoties ANO deklarācijai par migrāciju, arÄ« NA kopā ar JV ir bijusi valdÄ«bas partija visu šo laiku un ir zināmā mÄ“rā lÄ«dzatbildÄ«ga par radušos situāciju, kurā sabiedrÄ«ba dokumenta sagatavošanas posmā vairāk kā 2 gadu garumā nav saņēmusi publisku skaidrojumu par Deklarācijas nozÄ«mi, kā arÄ« starptautiski politiskajām un tiesiskajām konsekvencÄ“m. VarÄ“ja veidot padziļinātu diskusiju, kas novÄ“rstu jebkādas spekulācijas un pieņēmumus šajā jautājumā, Ä«paši attiecÄ«bā uz Deklarācijas starptautiski tiesisko seku interpretācijām. Es arÄ« pagājušajā nedēļā Ä€rlietu komisijā rosināju rÄ«kot šÄdu uzklausÄ«šanu, bet diemžēl komisijas vadÄ«tājs, arÄ« šÄ« jautājuma referents, to neatbalstÄ«ja.

Kopš iepriekšÄ“jās Saeimas sÄ“des ir bijusi slÄ“gta Ministru kabineta sÄ“de, kurā valdÄ«ba pieņēma zināšanai Ä€rlietu ministrijas informatÄ«vo ziņojumu un pÄ“c kuras Ministru prezidents paziņoja, ka gala lÄ“mumu atstās Saeimas ziņā. Te nu es vÄ“los vÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz to, ka Saeimas deputātiem nav bijis pat informatÄ«va ziņojuma par ANO Globālo deklarāciju. Paldies Ä€M pārstāvjiem, kuri nāca pie frakcijām un skaidroja neprecizitātes piedāvātajā Saeimas rezolÅ«cijas tekstā, bet arÄ« šÄ« saruna nebija par ANO Deklarāciju tās kopumā – par Deklarācijas mÄ“rÄ·iem, saistÄ«bām, Ä«stenošanu un turpmāko rÄ«cÄ«bu. Vai šÄ« gadÄ«jumā nav tāda kā izvairÄ«šanās no neÄ“rtas un ļoti polarizÄ“jošas diskusijas? Migrācijas jautājums kā karsts kartupelis?

Jaunie konservatÄ«vie ir gatavi šÄdai atklātai diskusijai, tāpÄ“c ieskicÄ“šu mÅ«su apsvÄ“rumus, domājot par ANO Deklarāciju un mÅ«su nostāju balsojumā par saistÄ«to RezolÅ«ciju.

Lai izvairÄ«tos no jebkādām spekulācijām par Jauno konservatÄ«vo nostāju (domāju, ka te vairums esam vienoti), vÄ“los uzsvÄ“rt, ka konsekventi iestājamies par to, ka bÄ“gļu uzņemšanas jautājumā jebkādu lÄ“mumu pieņemšana ir nacionālu valstu atbildÄ«ba un ka Jaunie konservatÄ«vie stingri iestājas pret neatbilstÄ«gu migrantu un t.s. “ekonomisko bÄ“gļu” uzņemšanu.

Vispirms daži konkrÄ“ti punkti par ANO Deklarāciju un Saeimas RezolÅ«ciju, pÄ“c tam par plašÄku mÅ«su vÄ“rtÄ«bu un sociālo kontekstu.

MÄ’S APZINÄ€MIES, KA…

ANO Deklarācija ir globāls dokuments un nav attiecināms tikai uz eiroatlantisko kopienu, kā minÄ“ts RezolÅ«cijā. Masveida nekontrolÄ“tas migrācijas izaicinājumi ir globāls izaicinājums, kas skar visus pasaules kontinentus un to tik tiešÄm risināt var tikai ar ciešu starptautisku sadarbÄ«bu, nevis norobežošanos, veidojot vienotu izpratni par jautājuma cÄ“loņiem un sekām.

pārvietošanās brÄ«vÄ«ba ir cilvÄ“ka tiesÄ«bas saskaņā ar ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 13. panta 2. punktu (“katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas atstāt jebkuru, arÄ« savu valsti, un atgriezties savā valstÄ«”) – tiesÄ«bas ko izmanto arÄ« mÅ«su pilsoņi, dodoties uz citām valstÄ«m gan ES, gan citviet pasaulÄ“. Legālā migrācija, ko regulÄ“ daudzos pasaules reÄ£ionos jau spÄ“kā esoši starptautiski tiesÄ«bu akti, un tomÄ“r ne visos.

Tāpat MÄ’S UZSKATÄ€M, ka terminÄ“ta patvÄ“ruma sniegšana cilvÄ“kiem, kuriem draud nāves briesmas savā zemÄ“, ir starptautiskās sabiedrÄ«bas, arÄ« mÅ«su, morāls pienākums. MÄ“s joprojām esam pateicÄ«gi tām pasaules valstÄ«m, kuras 2. Pasaules kara izskaņā sniedza patvÄ“rumu mÅ«su tautiešiem, kuri bÄ“ga no kara.

Bet kara sekas ir arī nekontrolēta masveida migrācija, un te es nonāku pie Latvijas situācijas būtiskākajiem apsvērumiem.

Lai dziļāk izprastu Latvijas sabiedrÄ«bā valdošo noskaņojumu migrācijas jautājumā un domājot par starptautiskās migrācijas procesiem no mÅ«su valsts interešu viedokļa, mÄ“s nevaram ignorÄ“t Latvijas vÄ“sturisko pieredzi. LV ir piedzÄ«vojusi brutālu imigrāciju – iedzÄ«votāju mÄ“rÄ·tiecÄ«gu pārvietošanu, ignorÄ“jot 1949. gada ŽenÄ“vas konvenciju par civilpersonu aizsardzÄ«bu kara laikā 49. pantu, kā rezultātā relatÄ«vi nesen, vien pirms 30 gadiem 1989. gadā valsts pamatnācijas Ä«patsvars bija tikai 52% (latviešiem bija drauds kļūt par minoritāti savā zemÄ“!). ŠobrÄ«d pamatnācija veido 60,2% no visiem iedzÄ«votājiem. Apzināsimies, ka socioloÄ£iski kādas populācijas spÄ“ja uzņemt un integrÄ“t citas kultÅ«ras pārceļotājus ir ierobežota un LV gadÄ«jumā šÄ« proporcija sen jau ir izjaukta. Te vietā bÅ«tu piebilst !!! – reāli apzinoties akÅ«tos Latvijas izaicinājumus sabiedrÄ«bas integrācijas jautājumos, GRIBU UZSVÄ’RT, ka mÄ“s cienām un novÄ“rtÄ“jam ikvienu Latvijai lojālu lÄ«dztautieti – šÄ« ir mÅ«su visu valsts, mÅ«su mājas!

Redziet, viens no bÅ«tiskiem argumentiem par atbalstu ANO Deklarācijai ir, ka LV nedrÄ«kst izkrist no Baltijas un Z-valstu vienotās nostājas. Bet mÄ“s jau izceļamies reÄ£ionā, jo, izņemot Igauniju, visās šajās valstÄ«s pamatnācija veido vismaz 80% no iedzÄ«votāju kopskaita. Igaunijā tie ir 68%, bet tur arÄ«, kā zināms, bija krietni grÅ«tāk panākt politisku atbalstu ANO Deklarācijai. VÄ“l vairāk – mÄ“s esam vienÄ«gā valsts Eiropā ar tik zemu pamatnācijas Ä«patsvaru kopÄ“jā iedzÄ«votāju skaitā. Daudzās Eiropas valstÄ«s migrācijas jautājums ir raisÄ«jis radikālāk noskaņotu sabiedrÄ«bas grupu aktivizÄ“šanos, arÄ« radikāli noskaņotu politisko partiju nākšanu pie varas, izmantojot migrācijas tÄ“mu, pie krietni lÄ«dzsvarotākas etniskās kompozÄ«cijas. TāpÄ“c mums ir obligāti jāreaģē uz LV sabiedrÄ«bas satraukto noskaņojumu, ir jāņem vÄ“rā mÅ«su vÄ“sturiskais konteksts un valsts interesÄ“s to ir jāspÄ“j paskaidrot arÄ« starptautiskajai sabiedrÄ«bai.

Tieši šis fons ir jāpatur prātā, domājot par valsts atbildÄ«bu savu pilsoņu drošÄ«bas garantÄ“šanā, eiropeiskās identitātes saglabāšanā un vÄ“rtÄ«bu nosargāšanā. Veidojot ne tikai patvÄ“ruma meklÄ“tāju, bet arÄ« savu migrācijas politiku, mums ir jāņem vÄ“rā izjauktais demogrāfiskais lÄ«dzsvars, mÅ«su sabiedrÄ«bas intereses un dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu pamati.

ŠÄ« ANO Globālā migrācijas deklarācija un tās plašÄkais konteksts bija un ir jāskaidro un jāanalizÄ“ kopā ar sabiedrÄ«bu, bet tas diemžēl nav noticis. Lai arÄ« Saeimas rezolÅ«cijas tekstā es gribÄ“tu redzÄ“t dažus redakcionālus labojumus, mums nav iespÄ“jas iesniegt grozÄ«jumus patstāvÄ«gajam priekšlikumam, bet jaunai rezolÅ«cijai vairs nav laika. Bet Jauno konservatÄ«vo pamataicinājums valdÄ«bai ir tāds pats: šobrÄ«d MÄ’S AICINÄ€M valdÄ«bu NEPIEVIENOTIES ANO Globālajai migrācijas deklarācijai, pamatojot un skaidrojot Latvijas vÄ“sturisko situāciju migrācijas jautājumos.

Un nobeigumā mazliet par aktuālo sabiedrÄ«bas diskursu par migrācijas tÄ“mu. Nu jau ceturto gadu pÄ“c nopietnākās imigrācijas krÄ«zes pÄ“dÄ“jā laika Eiropas vÄ“sturÄ“ Latvijā joprojām ir saasināta un pat krasi polarizÄ“joša diskusija par migrācijas jautājamiem, kas apliecina vien to, ka lÄ«dzšinÄ“jā valdošÄ koalÄ«cija nav attiekusies nopietni pret šo jautājumu un nav spÄ“jusi vai vÄ“lÄ“jusies noformulÄ“t vienotu valsts ilgtermiņa politiku migrācijas, bÄ“gļu, remigrācijas, darbaspÄ“ka tirgus pārvaldes un lÄ«dzÄ«gos jautājumos to kopumā. Nacionālais un politiskais konsenss šajos jautājumos nav izveidots, bet ir ļoti nepieciešams. Šie jautājumi ir tikuši atliki malā koalÄ«cijas stabilitātes vārdā, dodot iespÄ“ju no vienas puses liberālajiem spÄ“kiem kultivÄ“t “rozā briļļu” attieksmi pret imigrāciju no trešajām valstÄ«m un proponÄ“t to kā viennozÄ«mÄ«gi pozitÄ«vu lietu, bet no otras puses devusi iespÄ“ju nacionālkonservatÄ«vajiem laiku pa laikam paglaudÄ«t savas politiskās spalvas, izmatojot lozungus, pieņēmumu un spekulācijas. Bet praksÄ“ neko nedarÄ«t. Man nav pieņemama nedz liberāli nekritiska attieksme pret šo jautājumu, nedz arÄ« NA baiļu kultivÄ“šanas politika. Es esmu par racionālu attieksmi, kas nozÄ«mÄ“ starptautisku dialogu no vienas puses, bet arÄ« Latvijas pašas mājas darbus jebkāda rakstura ārÄ“jo drošÄ«bas draudu novÄ“ršanai no otras puses, lai radÄ«tu integrÄ“tu sabiedrÄ«bu.

Teiksim – mums ir jāspÄ“j ieraudzÄ«t arÄ« pašu pieļautās kļūdas migrācijas jautājumā, piemÄ“ram, izsniedzot termiņuzturÄ“šanās atļaujas ar Kremļa varu, Krievijas militāro industriju un lÄ«dzÄ«ga profila cilvÄ“kiem, kuri iegādājas nekustamo Ä«pašumu, piemÄ“ram, tiešÄ Latvijas stratÄ“Ä£isko objektu tuvumā. ŠÄdi gadÄ«jumi ir nepieļaujami, radot jau pavisam reālus, nevis hipotÄ“tiskus draudus mÅ«su valstij. ArÄ« šim piemÄ“ram ir vistiešÄkā saistÄ«ba ar šodienas diskusiju.

Šajā kontekstā es aicinātu vÄ“l lÄ«dz 2019. gada beigām izstrādāt un pieņemt valsts vidÄ“jā termiņa stratÄ“Ä£iju migrācijas kontroles, patvÄ“ruma meklÄ“tāju politikas un saistÄ«tajos jautājumos, ņemot vÄ“rā mÅ«su iedzÄ«votāju intereses, aizsargājot mÅ«su kultÅ«ru un valodu, un vienlaikus nenoliedzot mÅ«su morāliskos pienākumus un nenocietinot mÅ«su sirdis cilvÄ“cisku ciešanu priekšÄ. Tas veidotu vismaz politisku konsensu par šiem izaicinājumiem un pamatu tālākajai darbÄ«bai. Te bÅ«tu jāpiesaista neatkarÄ«gi, ar politiskajām partijām nesaistÄ«ti starptautisko tiesÄ«bu un migrācijas politikas eksperti. ŠÄda dokumenta pieņemšana arÄ« bÅ«tu pamats Latvijas pozÄ«cijai jebkādās multilaterālās iniciatÄ«vās par šo un saistÄ«to jautājumu loku.

Novērtē šo rakstu:

0
0